Pasaulē arvien lielāku īpatsvaru būvniecības nozarē ieņem darbi, kas attiecināmi uz dzīvojamā fonda sakārtošanu un uzlabošanu. Arī Latvija iekļāvusies ēku uzlabošanas «meinstrīmā», lai gan varētu vēlēties lielāku aktivitāti. Kopēt pieredzi no citām valstīm ir neiespējami, jo atšķiras mentalitāte, tradīcijas, paradumi, finansējuma iespējas un vīzijas par nākotni. Tiem, kas atjauno dzīvojamo fondu dažādās valstīs, kopīga ir tikai izpratne, ka energoefektīva ēka – tas nozīmē ekspluatācijā lētāku un no resursiem neatkarīgāku ēku.

Rīgas enerģētikas aģentūra

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) divas galvenās pamatfunkcijas ir energoapgādes attīstības koordinēšana pilsētā un iedzīvotāju informēšana par energoefektivitāti. Aģentūra piedalās enerģijas ražošanā, tās pārvadē un sadalē, kā arī tās pārziņā ir enerģijas patērētāji, tostarp dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Īpaša vērība tiek veltīta dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanai sakarā ar šī enerģijas patērētāja sektora dominējošo lomu pilsētā un ēku zemo siltumnoturību. REA Energoefektivitātes informācijas centrā jebkurš var saņemt konsultācijas energoefektivitātes jautājumos.

REA darbā labs palīgs ir Rīgas pilsētas Energoapgādes konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir piecpadsmit speciālisti, no kuriem desmit ir zinātņu doktori. Ar padomdevēju tiesībām viņi periodiski izskata dažādus aktuālos ar energoapgādi pašvaldībā saistītus priekšlikumus, kuru lielākā daļa tiek virzīta īstenošanai attiecīgajās pašvaldības struktūrvienībās vai arī valsts institūcijās. Saistībā ar REA jāpiemin Rīgas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns.

Lai izprastu šī dokumenta nozīmību, nedaudz jāielūkojas vēsturē, kad 2007. gadā ES programmas «Saprātīga enerģija – Eiropai» projekta laikā vienlaikus ar četrām projekta partneru pilsētu enerģētikas aģentūrām tika dibināta arī Rīgas enerģētikas aģentūra. 2008. gadā Rīga pievienojās tā sauktajam mēru paktam, tādējādi uzņemoties saistības klimata izmaiņu ierobežošanā. Nākamos divus gadus REA vadībā tika izstrādāts rīcības plāns, kas definē Rīgas energoefektivitātes mērķus, kā arī pasākumus to sasniegšanai 2010.–2020. gadā. Pilsētas attīstības stratēģijā integrētā plāna izpildi uzraudzīt uzticēts REA.

Savu iespēju robežās REA rīko dažādas informatīvās kampaņas un cenšas informēt iedzīvotājus. Turklāt tieši RAE bija tā, kas iniciēja pašvaldības līdzekļu piešķiršanu energoauditu veikšanai dzīvokļu ēkām. Svarīgi būtu nodot ziņu sabiedrībai un konkrēti Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, ka dzīvokļu īpašnieku kopums var pieņemt lēmumu veikt energoauditu ar Rīgas domes līdzfinansējumu un pieteikties tā realizācijai.

ALTUM atbalsts

Organizācijas mērķis ir energoefektivitātes paaugstināšana 1030 ēkās. Gadījumos, kad banka neizsniedz aizdevumu, to iespējams saņemt ALTUM.

Sniegtais atbalsts izpaužas šādās rīcībās:

konsultē par dokumentācijas sagatavošanu un pārbauda tās kvalitāti;
pārliecinās par piegādātāju atlases procesu;
pārliecinās, ka projekta izmaksas atbilst vidējām tirgus cenām;
pārliecinās par dzīvokļu īpašnieku ieguldījumu daļas (bez granta) ekonomisko pamatotību 20 gadu periodā;
uzrauga projekta realizāciju un gala rezultātu (arī piesaistot ārējos būvekspertus).
grants kopā ar aizdevumu;
garantijas (kredītiestādēm vai alternatīvajiem ieguldījumu fondiem);
ALTUM aizdevums (ja nav pieejams finansējums bankā);
konsultācijas, lai mazinātu riskus projektu sagatavošanas un īstenošanas stadijā.

Kritēriji atbalsta saņemšanai:

mājā ir vismaz 5 dzīvokļi un vienam īpašniekam nepieder vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļa skaita vai 20% domājamo daļu no kopīpašuma (ierobežojums neattiecas uz pašvaldībām);
neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25% no dzīvojamās mājas kopējās platības (izņemot neapkurināmas bēniņu un pagrabu telpu platības).
iedzīvotāju parādi (apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi) < 10% no šo pakalpojumu rēķinu summas pēdējā gada laikā.

Enerģijas servisa kompānija (ESKO)

ESKO savas investīcijas atgūst no energoefektivitātes projekta rezultātā panāktā enerģijas ietaupījuma (g.k. elektrība, siltums). REN-ESCO ir ESKO, kas veic visaptverošu ēkas renovāciju. ESKO nav salīdzinām sar klasisko “kredīta ņemšanas” un “būvnieka” ceļu. Pati pakalpojuma būtība ir cita (ESCO skatās uz ēku 15-20 gadu perspektīvā). ESKO uzņemas lielu daļu uzturēšanas izdevumu, garantiju par padarīto darbu, investīcijās vienmēr iet tālāk, kā to būtu darījusi pati māja (t.i. dara vairāk, bet finansiāli pamatoti). ESKO projektus raksturo līdzsvars starp investīciju izmaksām, enerģijas ietaupījumiem, darbības un uzturēšanas izmaksām.

ESKO principa pielietošana māju renovācijā (2 iespējamie ceļi):

ESKO uzņemas investīcijas ēkā – klientam nav jādomā, kur ņemt naudu;
ESKO garantē rezultātu, finansē klients – vairāk izplatīts Eiropā, kur klientam ir izdevīgāka (lētāka) piekļuve naudas resursiem.

Sniegtās garantijas:

kvalitatīva projekta vadība;
investīciju apjoms (nepārsniedz noteikto summu);
panākts noteikts enerģijas ietaupījums;
garantēts enerģijas ietaupījums ilgtermiņā;
būvdarbu kvalitātes ilgtermiņa garantija;
iekārtu uzturēšana, pārvaldnieka apmācība;
u.c.

Enerģētikas stratēģija 2030

Augstākā līmeņa attīstības plānošanas dokuments „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam” nosaka atjaunojamas un drošas enerģijas mērķi nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos. Latvijas enerģētika saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem. Enerģijas pieprasījums pārsniedz iekšzemē saražoto, nepieciešama enerģijas ražošanas un transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošana. Primāro energoresursu importa diversifikācijas pasākumi un saistības vides aizsardzībā liek pieņemt nozīmīgus lēmumus, lai novērstu energoapgādes drošuma situācijas pasliktināšanos.

Šī stratēģija nosaka rīcību līdz 2030.gadam, kas ietver noteiktus konkrētus enerģētikas un tās apakšnozaru attīstības pasākumus, lielos enerģētikas infrastruktūras projektus un valsts mērķus energoresursu un enerģijas pašnodrošinājuma noteikšanai. Tai jāveicina sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, tautsaimnieciski, sociāli, ekoloģiski pamatota tālākā attīstība, lai realizētu enerģijas pietiekamību un pieejamību. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts ar savām specifiskām interesēm enerģētikā, Latvija atbalsta saskaņotu Eiropas Savienības enerģētikas politiku, kas vērsta uz ilgtspējību, apgādes drošumu un konkurētspējas paaugstināšanu.

Eiropas Savienība ir noteikusi dalībvalstu kvantitatīvos mērķus 2020.gadam, lai par 20%, samazinātu siltumnīcefekta gāzu izmešus, par 20% palielinātu energoefektivitāti un nodrošinātu 20% atjaunojamos energoresursus kopējā enerģijas bruto gala patēriņā. Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam par 90-95% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar 1990.gadu. Eiropadome ir atzinusi, ka šāda mērķa sasniegšanai būs nepieciešamas krasas pārmaiņas enerģētikā.

Enerģētikas stratēģija 2030 ir izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas valdības deklarācijā noteikto, kā arī reaģējot uz enerģētikas ekspertu vienprātīgo aicinājumu. Tā ir iecerēta kā enerģētikas nozares augstākā līmeņa ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks galvenos enerģētikas politikas mērķus un iezīmēs to sasniegšanas instrumentus nākamajās desmitgadēs. Stratēģijas izpratnē par realizējamiem ilgtermiņā uzskatāmi mērķi un pasākumi līdz 2030.gadam, vidējā termiņā – līdz 2020.gadam.Enerģētikas stratēģija 2030 ir izstrādāta, ņemot vērā šobrīd spēkā esošos dokumentus atjaunojamās enerģijas, energoefektivitātes un enerģijas tirgus jomā, un ietver tajos noteiktos pamatprincipus, lai veidotu vienotu enerģētikas nozares politikas dokumentu kopumu.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā „Enerģētikas stratēģija 2030” ir Latvijas vēsturē pirmais šāda mēroga, termiņa un detalizācijas politikas plānošanas dokuments enerģētikas nozarē. Lai Latvijā veidotu sabalansētu enerģētikas politiku, „Enerģētikas stratēģijā 2030” iezīmēti trīs būtiskākie politikas mērķi, proti, ietekme uz tautsaimniecību, enerģētikas ilgtspēja un energoapgādes drošums.

Izmantotie informācijas avoti

Bergeron R. (2021). Germany: EIB supports affordable energy-efficient housing in Erlangen [tiešsaiste]. Pieejams: https://thefinancialanalyst.net/2021/11/22/germany-eib-supports-affordable-energy-efficient-housing-in-erlangen/
Damkevics R. ESCO modelis daudzdzīvokļu māju renovācijā. 15 lpp.
Ekonomikas ministrija. Enerģētikas stratēģija 2030. 85 lpp.
Kaupere D. (2017). Energoefektivitāte – realitāte un iespējas. Altum energoefektivitātes programmu departaments. 68 lpp.
Vite D. (2014). Energoefektivitāte – siltums no ekonomijas. Latvijas Būvniecība. 6.-8.lpp.