Balkons ir ēkas konstruktīvais elements, kas papildina fasādi. Ja raugāmies vēsturē, balkoni tika veidoti jau tālā pagātnē, un tos izmantoja dažādiem mērķiem, piemēram, ceremonijām un sevis parādīšanai zemākstāvošiem ļaudīm.

Mūsdienās balkonam ir cita funkcija. Tā izmantošana ir kļuvusi racionālāka. Atkarībā no novietojuma to izmanto kā veļas žāvēšanas vietu vai dažādu lietu glabātavu, nereti pieverot acis uz vizuālo un estētisko aspektu. Taču nevajadzētu aizmirst par to drošumu. Ja ikdienā, ejot gar fasādi, paraugās augšup, bieži vien redz balkonus sliktā stāvoklī ar nodrupušiem stūriem un atkailinātu armatūru. Šādas konstrukcijas ne tikai bojā vizuālo priekšstatu par ēku kopumā, bet arī apdraud to lietotājus un garāmgājējus. Latvijas būvnormatīvs LBN 211 – 08 nosaka, ka «balkons ir no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas». No šī formulējuma ir skaidrs, ka balkons ir katra dzīvokļa īpašnieka atsevišķā īpašuma daļa un par to jārūpējas dzīvokļa īpašniekam.

Balkoniem noteikti jāpievērš lielāka uzmanība renovācijas procesā. Pirmajā siltināšanas vilnī balkonu renovācijai ļoti bieži netiek veltīta pienācīgā uzmanība. Visbiežāk vecajiem, izdrupušajiem balkoniem ar cementa javu izlīdzina virsmu un to vienkārši noflīzē. Labākajā gadījumā tiek uzstādītas arī skārda apmalītes lietus ūdens novadīšanai. Vai to var uzskatīt par kvalitatīvi veiktu balkona remontu? Visdrīzāk, nē. Par rupjāko no pieļautajām kļūdām varētu uzskatīt hidroizolācijas kārtas ignorēšanu. Bez elementāras drošības ir vēl viens iemesls, kāpēc, siltinot ēkas fasādi, balkoni būtu pienācīgi jāsakārto. Izmirkusi balkona betona plātne kalpos kā kanāls, pa kuru mitrums nonāks arī jaunajā fasādes siltumizolācijas materiālā. Savukārt samircis siltumizolācijas materiāls vairs nepilda savas funkcijas tā, kā tas sākotnēji bijis iecerēts.

No 1950. līdz 1991. gadam būvēto tā dēvēto hruščovku (316. un 318. sērijas māju) balkoni ir visbīstamākajā tehniskajā stāvoklī.

Tehniskais stāvoklis un tā uzlabošanas metodes

Veicot ēkas tehnisko apsekošanu, ne vienmēr ir iespējams konstatēt konstrukciju bojājumu pilnībā, nereti to var noteikt, tikai veicot papilddarbības – ņemot kontrolparaugus vai atsedzot stiegrojumu.

Bieži tiek atklātas šādas problēmas:

• liela daļa balkona plātņu ir ar plaisām, kas vērstas paralēli nesošajām stiegrām;
•  balkonu plātņu hidroizolācija ir bojāta, un, ūdenim iekļūstot lielākās plaisās, veidojas betona erozija ar lieliem izdrupumiem. Šis process pastiprināti notiek ziemas salā. Izdrupumi rada draudus plātnes nestspējai, jo tiek atsegts tērauda stiegrojums, īpaši nesošais karkass;
• pastiprināta izdrupšana plātnes malās. Šajās vietās atrodas margu stiprinājumi, kas dažreiz netiek pienācīgi apstrādāti ar pretkorozijas līdzekli, tāpēc korodējot tie betonā rada tukšas poras, kurās, iekļūstot ūdenim, ziemā veidojas erozija;
• grīdas funkcionālā slīpuma dēļ lielākais mitruma daudzums nonāk tieši plātnes frontālajā daļā, kur ūdens lāseņa funkciju veic plātnē rūpnieciski izveidota iedobe, kas laika gaitā ir nodrupusi. Šajās vietās betona aizsargkārta metāla daļas vairs nepasargā no atmosfēras iedarbības, un veidojas pastiprināta stiprinājumu rūsēšana, kā arī margu apakšējā nesošā elementa sabrukšana, kas paaugstina risku, ka balkona norobežojošā daļa var nokrist.

Izvērtējot iepriekš minētos tehniskā stāvokļa bojājumus, rodas divi risinājumi. Viens variants ir balkonus demontēt un to vietā uzstādīt franču balkonus. Šeit jāatceras, ka pēc demontāžas ir jāsakārto fasāde, neaizmirstot aizsargmargas, jānovērš aukstumtilti, kā arī jāveic izmaiņas katra dzīvokļa īpašuma un mājas kopīpašuma ierakstīšanā zemesgrāmatā. Otrs variants ir balkona sanācija.

Balkona sanācijas programma:

• Pirms darbu sākšanas jāveic papildu drošības pasākumi – jānorobežo būvlaukums, kā arī jāierobežo kustība pa renovējamo balkonu durvīm;
• Jādemontē viss nodrupušais betons gan no balkona plātnes virsmas, gan no tās galiem un malām;
• Jādemontē bojātās margas;
• Jānovērtē atklāto tērauda stiegru bojājuma pakāpe;
• Jāatjauno bojātās metāla detaļas;
• Visas metāla daļas jāattīra no rūsas un jāpārklāj ar pretkorozijas līdzekli;
• Jāuzstāda margas, kuras iepriekš nogruntētas un nokrāsotas ar krāsu, kas noturīga pret atmosfēras iedarbību (vēlams – pulverkrāsotas);
• Jāizveido galvanizēta metāla lāsenis. Tā kā uz to nepārtraukti iedarbojas atmosfēras faktori, lāseni vēlams izgatavot no nerūsējošā tērauda;
• Jāveic betona sanācija, izmantojot speciālos remontsastāvus (Sakret, Knauf u.c.), bet pirms tam jāveic sagatavošanas darbi – betona attīrīšana no putekļiem un piesūcināšana ar dziļo grunti, kā arī betonēšanas veidņu uzstādīšana;
• Jāatjauno plātnes hidroizolācija. Kā materiālu var izmantot bitumena mastiku uz kaučuka bāzes, līmējamo ruļļveida hidroizolāciju, kā arī flīzes.

Pēc renovācijas nedrīkst aizmirst par radīto papildu svaru uz balkona nesošajām konstrukcijām, kas samazina tā izmantošanas noslodzi.

Izmantotie informācijas avoti:

• Delfi. 24.04.2018. Mācīties no pieredzes – kā pareizi renovēt balkonu. Iegūts no: https://www.delfi.lv/majadarzs/remonts/macities-no-pieredzes-ka-pareizi-renovet-balkonu.d?id=49965885
• Gabre, A. 22.01.2019. Pārbaudē secina: Visbīstamākajā tehniskajā stāvoklī tā dēvēto hruščovku balkoni. NRA. Iegūts no: https://nra.lv/latvija/riga/270465-parbaude-secina-visbistamakaja-tehniskaja-stavokli-ta-deveto-hruscovku-balkoni.htm
• Kukuts, O. un Vidžis, J. 2011. Balkoni un to problēmas, renovējot ēkas. Latvijas Būvniecība. 1(24), 74-75.