Kļūdu rašanās iemesli

Kļūdu rašanās iemesli var būt vairāki – saistīti ar objektīviem un subjektīviem faktoriem. Pirmkārt, analizējot praksē pieļautās kļūdas, var secināt, ka svarīgs iemesls ir nepietiekama būvuzraudzība un autoruzraudzība, kā arī nepietiekama uzraudzības novērtēšana. Nereti būvobjektos cenšas iztikt vispār bez uzraudzības. Svarīgi, lai strādā tāds būvuzraugs, kas seko būvniecības gaitai, nevis tikai paraksta dokumentus. Diemžēl ir gadījumi, kad būvuzraudzība netiek veikta kvalitatīvi. Viens no izskaidrojumiem – būvuzraugu noslogotība, formāla attieksme un pat pieredzes trūkums. Viens no risinājumiem, kā mazināt kļūdu pieļaušanas risku, ir palielināt visu iesaistīto speciālistu atbildību un sapratni par iespējamām kļūdu radītām sekām, kas var ietekmēt būves kvalitāti un drošību. Daudzās Eiropas valstīs, īpaši Vācijā, tam tiek pievērsta liela uzmanība, nolaidība un paviršība netiek pieļauta – tiek stingri ievēroti būvnormatīvi un veikta kvalitatīva būvuzraudzība. Ja uzņēmums vēlas ilglaicīgi darboties būvniecības tirgū, tad ir laikus jādomā, kā novērst iespējamās kļūdas un riskus. Arī pasūtītājs ir jāinformē par pamatu ģeotehniskās izpētes un kvalitatīvu materiālu izvēles nozīmi.

Otrs iemesls. Ir novērojama nepietiekama ģeotehniskās uzraudzības novērtēšana. Tas nozīmē, ka netiek pieaicināti ģeotehniskās uzraudzības speciālisti pamatnes sagatavošanas un pamatu būvniecības procesa laikā, gadījumos, kad tas nepieciešams saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu – LBN 005-99. Piemēram, gadījumā, ja tiek veidotas mākslīgas pamatnes, pamatnē tiek izņemta kūdra un tā aizstāta ar minerālgrunti. Ja ir ģeotehniskā uzraudzība, tad tiek veikti zondējumi un noteikts pamatnes grunts sablīvējums. Tādējādi var noteikt grunts sablīvējuma pakāpi un pārliecināties par pamatnes pareizu sagatavošanu. Trešais iemesls. Nepilnīgi izstrādātu tehnisko projektu izmantošana, sevišķi sarežģītos ģeotehniskos apstākļos, piemēram, kur gruntī var būt kūdras, dūņu ieslēgumi. Tāpēc ir svarīgi veikt kvalitatīvu ģeotehnisko izpēti.

Latvijā daudzviet ir sarežģīti ģeotehniskie apstākļi, piemēram, purvaina vide, kūdra. Daudzi grib būvēt krastmalās, ūdeņu tuvumā, bet ne vienmēr tiek domāts par pamatnes ģeotehnisko izpēti. Cilvēki būvē ekskluzīvus namus, bet taupa līdzekļus pamatnes izpētei. Viņi neapzinās iespējamos riskus. Ceturtais iemesls – pieļautas kļūdas pamatnes sagatavošanā. Tas attiecas uz mākslīgajām pamatnēm, kur pamatnē ir uzbērta grunts. Ir bijuši gadījumi, kad ēkām, zem pamatiem, vietās, kur nepieciešams izbūvēt uzbrauktuves invalīdiem u.tml., nav sagatavota, pietiekami sablīvēta pamatne. Dažkārt vietās, kur ir sarežģīti ģeotehniskie apstākļi, nepieciešams izņemt slikto grunti, sabērt smiltis un tās pa kārtām sablīvēt. Nedrīkst izmantot sasalušu vai kūdrainu grunti! Projektētājs nosaka grunts sablīvējuma pakāpi, kas tiek ierakstīta būvprojektā.

Savukārt ģeotehniskā uzraudzība konstatē, vai sablīvējums atbilst nepieciešamajai pakāpei. Tas prasa skrupulozu darbu. Tātad svarīgākais – kūdras izņemšana un pamatnes pienācīga sablīvēšana. Kļūdas var tikt pieļautas arī vietās, kur ir vecie pamati. Svarīgi, lai vecie pamati tiek pilnībā demontēti un aizvākti.

Piektais iemesls – nepietiekama prasme iestrādāt mazpazīstamus un reti pielietotus būvmateriālus. Ir obligāti jāraugās, lai materiāliem būtu kvalitātes sertifikāts, un rūpīgi jāiepazīstas ar to pielietošanas instrukciju. Sestais iemesls – konkrētai situācijai neatbilstošas būvdarbu tehnoloģijas pielietošana. Piemēram, pamatu betonēšana ziemas laikā pie negatīvas gaisa temperatūras. Ja betona pamati nav nosegti vai citādi siltināti, tad betona stiprība var ievērojami pazemināties. Tas nozīmē, ka pamati tiks sagatavoti nekvalitatīvi. Cits gadījums – tiek būvēti pamati un ja ir nepieciešams uzbērt dažus metrus biezu grunts slāni uz samērā irdenas grunts.

Prakse liecina, ka darbi nereti tiek veikti nepareizā secībā – vispirms būvēti pamati un pēc tam uzbērta grunts. Pareizi būtu – vispirms jāsablīvē pamatne, pa kārtām jāuzber un jāsablīvē grunts un tikai tad jābetonē pamati. Tas ir īpaši svarīgi sarežģītos ģeotehniskos apstākļos. Citādi var notikt pārāk liela pamatu sēšanās.

Septītais iemesls – nekvalitatīvu būvmateriālu izmantošana pamatu būvniecībā. Nereti būvnieki lieto nesertificētus materiālus, kas nav paredzēti pamatu izbūvē. Tiek iegādāti un izmantoti nepārbaudīti un lēti materiāli. Būvuzraugam ir jāprasa sertifikāti un jāseko, lai tiktu lietoti kvalitatīvi materiāli. Piemēram, neatbilstošs betons (ziemas laikā nav vajadzīgās piedevas, betonam nav vajadzīgās plūstamības pakāpes u.c.). Ir gadījumi, kad tiek ignorēts tehniskais projekts un tas netiek izpildīts. Autoruzraugs un būvuzraugs nevar būt tikai policists, kas uzrauga un soda. Būvuzrauga uzdevums ir arī palīdzēt būvniekam veicināt kvalitatīvu būvniecības procesu. Ja nepieciešams, būvuzraugs var ieteikt mainīt pamatu būvniecības tehnoloģiju vai izmantotos materiālus. Būvuzraugs ir arī būvnieka padomdevējs, kas nav ieinteresēts aizkavēt būvniecības procesu. Būvniecībā ir arī jūtams augsti kvalificētu projektētāju, īpaši konstruktoru un būvnieku, deficīts. Daudzviet nepietiekami tiek novērtēts inženiertehniskā personāla (t.sk. konstruktoru) darbs.

Astotais iemesls – būvniecības ieradumi. Joprojām daudzviet vērojami “padomju” būvniecības ieradumi – paviršība, neuzmanība, vienaldzība. Iespējamie iemesli, kāpēc vēl jāsastopas ar vecajiem būvniecības ieradumiem, – nepietiekama kvalifikācija, atbildības un pieredzes trūkums, steiga, pat valodas barjera. Speciālisti prognozē, ka jau tuvākajā nākotnē būs firmas, kuras būs spiestas bankrotēt, jo būs jāsedz zaudējumi, kurus pasūtītājam radīs būvniecības procesā pieļautās kļūdas.

Kļūdu novēršana

Ja pēc pamatu ielikšanas tiek konstatētas kādas kļūdas, tās iespējams, varēs izlabot. Ja, piemēram, māja sēžas, rodas plaisas, ir iespējams to nostiprināt ar pāļiem. Pamatu padziļināšanas darbiem un to remontam ir rūpīgi jāgatavojas, kā arī jāievēro drošības tehnikas noteikumi. Ja tas netiek ņemts vērā, tad var notikt strauja pamatu, un līdz ar to arī kādas ēkas daļas sēšanās un par sabrukšana. Tomēr jārēķinās ar to, ka laika gaitā var mainīties grunts hidroģeoloģiskie apstākļi, turklāt dzīvē nekas nav mūžīgs. Ļoti nozīmīgi ir veikt gan horizontālo, gan vertikālo hidroizolāciju. Ir speciālisti, kas var veikt izolāciju arī tad, kad ēka jau ir pabeigta. Tas gan izmaksās dārgi. Jebkuri labojumi vienmēr izmaksās dārgāk nekā pareizs darbs jau sākumā.

Gruntsūdens līmeņa pazemināšana

Ja pamati iebūvēti pārāk sekli un uz tiem nelabvēlīgi iedarbojas grunts kūkumošanās spēki, tad var pazemināt gruntsūdens līmeni. Tiesa, drenāžu var ierīkot tikai tad, ja to pieļauj apbūves reljefs, t.i., ja ūdeni ir iespējams novadīt uz zemāku vietu. Drenāžai jābūt drošai, un vajadzības gadījumā tā regulāri jātīra. Ierīkojot drenāžu, jāņem vērā grunts hidroskopiskums, jo putekļveida gruntī mitrums paceļas uz augšu virs gruntsūdens līmeņa. Tāpēc drenāžu ieteicams ierīkot apmēram pusmetru zemāk par grunts sasaluma dziļumu. Tas novērsīs arī ūdens sasalšanu drenāžas caurulēs. Tomēr drenāža ne vienmēr dos cerēto efektu. Sevišķi tas attiecas uz smagām, mālainām gruntīm, kurām samitrinoties, tās pašas kļūst par hidroizolācijas materiālu, un drenāžas sistēma šajā gadījumā var praktiski vairs nefunkcionēt.

Grunts sasaluma dziļuma paaugstināšana

Grunts sasaluma dziļumu pie ēkas pamatiem var mākslīgi paaugstināt, ēkas apmales vietā veidojot grunts uzbērumu. Šo gadījumu var izmantot tikai augsta virspamata gadījumā, jo jārēķinās ar to, ka pēc šāda uzbēruma izveidošanas virspamata augstums nedrīkst kļūt mazāks par 30 cm, lai saulē kūstošā sniega kupenas neievadītu mitrumu ēkas sienās virspamatu horizontālās hidroizolācijas. Grunts uzbērums pie pamatiem ļoti labi un ātri novirza atmosfēras nokrišņu ūdeni tālāk no pamatiem, tādējādi radot tiem labvēlīgākus ekspluatācijas apstākļus. Grunts sasaluma dziļuma līnija uzbēruma vietā liecas uz augšu, un tādējādi tiek panākts, ka pamatu pēda atrodas zemāk par grunts sasaluma dziļumu.

Grunts sasaluma dziļumu var paaugstināt, daļu grunts aizstājot ar siltumizolācijas materiāliem, piemēram, keramzīta un rupjgraudainas smilts maisījumu attiecībā 1,5:1 (tilpuma vienībās). Šādas siltumizolācijas 20-30 cm bieza un aptuveni 2 m plata kārta, kas ievietota 20-30 cm dziļumā virs rupjgraudainu smilšu kārtas, var samazināt grunts sasaluma dziļumu pat līdz 50 cm. Tomēr lielāku efektu var sasniegt, ja izmanto kādas no efektīvās siltumizolācijas plāksnēm, piemēram, putuplasta vai cietās akmens vates vai stiklvates plāksnes.

Lai siltumizolācijas pārāk nesamirktu, aptuveni 10 cm virs tās veido polietilēna plēves vai treknu, blietētu mālu segumu, bet, lai mitrums nesūktos no apakšas (tas neattiecas uz mālainām gruntīm), ieteicams ierīkot drenāžu. Ievietojot gruntī pie pamatiem siltumizolāciju, grunts sasaluma dziļuma līnija tiek pavirzīta uz augšu. Tomēr katrā konkrētajā gadījumā jāveic aprēķins, lai noteiktu faktisko grunts sasaluma dziļumu, jo tas būs atkarīgs no plākšņmateriāla siltumizolācijas īpašībām, siltumizolācijas plākšņu biezuma, to samitrināšanās iespējas un citiem faktoriem. Aptuveni var pieņemt, ka 100 mm bieza efektīvas siltumizolācijas kārta, kas atrodas normālos mitruma apstākļos, Latvijas klimatiskajos apstākļos nodrošina pamatu iebūvi minimālajā dziļumā, t.i.,50 cm.

Iepriekš aprakstītie grunts sasaluma līmeņa paaugstināšanas, pavirzīšanas uz augšu paņēmieni attiecas galvenokārt uz pastāvīgi ekspluatējamām mājām. Ja māju ekspluatē tikai siltajā gada laikā, tad siltumizolācijas ierīkošana no ārpuses būs maz efektīva, jo caursalšana var notikt arī no ēkas iekšpuses, jo vasarās ēkās ilgstošas negatīvas āra gaisa temperatūras ietekmē temperatūra telpās ir tikai nedaudz augstāka par āra gaisa temperatūru. Bet siltināšana no telpu iekšpuses būs darbietilpīga un dārga, jo saistīta ar grīdas konstrukciju nojaukšanu.

Pamatu pastiprināšana

Ja nav pieņemami iepriekš aprakstītie grunts sasaluma dziļuma paaugstināšanas paņēmieni, tad gadījumos, kad pamati ir iebūvēti par seklu gruntī, kas sala ietekmē ir pakļauti izcilājumiem, kā arī gadījumos, kas pamati balstīti uz vājas nestspējas grunts sanesuma, tie ir jāpadziļina. To var darīt arī grunts izskalojumu gadījumā. Pamatu pastiprināšanu var veikt jebkurā brīdī – arī tad, kad māja kalpojusi jau 100 un vairāk gadu. Runājot par gadalaikiem- pastiprināšana var izrādīties apgrūtinoša ziemā, bet nav neiespējami.

Pamatu pastiprināšana ir netīrs darbs ar ūdeni un cementu, kā rezultātā var tikt sabojāts piemājas mauriņš, istabu griesti un sienas, tāpēc jārēķinās, ka pēc pastiprināšanas procesa mājā nāksies taisīt kosmētisko remontu. Pamatu kalpošanas laiks ir ļoti ilgs. Tie kalpos vairākām paaudzēm. Arī agrākie, no laukakmeņiem liktie pamati joprojām pilda savas funkcijas. Pamatu pastiprināšana noder arī tad, kad pamatu kalpošanas laiks ir beidzies.

Viens no variantiem, ja zem pamatu pēdas ir radušies tukšumi grunts izskalojumu vai uzbērtās grunts pārāk lielas saspiešanas rezultātā, tad būvpamatni var pastiprināt pat bez pamatu atrakšanas. Tiesa, to ieteicams darīt pamatu sēšanās sākumstadijā, kad plaisas tikko ir parādījušās. Vispirms blakus lentveida vai stabveida pamatiem aptuveni 35° leņķī izrok slīpu būvbedri līdz pamatu pēdai. Pēc tam izraktajā bedrē ievieto metāla vai azbestcementa cauruli, kuras diametrs ir 15-20 cm. Tajā ielej vai nu plastisku cementa javu, vai smalkgraudainu betonmasu, līdz būvpamatnes grunts ir pilnīgi piesātināta. Liešanu pārtrauc, ja cementa javas vai betonmasas līmenis caurulē vienas stundas laikā vairs nekrīt. Cauruli izvelk un noskalo ar ūdeni. Caurules piepildīšanu atsāk pēc vienas, divām dienām, ievietojot to jaunā vietā, un šādu operāciju atkārto divas vai trīs reizes. Cementa javas sastāvs tilpuma vienībās var būt aptuveni 1:8 līdz 1:10. Cementa javas vai betonamasas injicēšanas cauruļu pārvietošanas biežums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, galvenokārt no tukšuma struktūras, grunts veida un javas konsistences. Parasti javas vai betonmasas izplūšanas rādiuss ir aptuveni 0,5 m, bet vajadzīgo caurules pārvietošanas attālumu var noteikt eksperimentālā ceļā, apmēram ik pēc,0,5 m no pamatiem atrokot grunti. Tādējādi var noteikt cementa javas vai betonmasas izplūšanas rādiusu, bet atstatumu starp caurules ievietošanas vietām izvēlas divu rādiusu garumā.

Pēc injicētās javas vai betonmasas sacietēšanas, pārbauda vai deformācijas vēl turpinās vai nē. Ja deformācijas nav apstājušās, tad injicēšanas ciklu var atkārtot vēlreiz. Ja arī tas nedod gaidīto rezultātu, bet pamatu sēšanās ievērojami palielinās, tad ap pamatiem izrok aptuveni 20×40 cm platu grāvi un tajos iedzen metāla stieņus (stiegru atgriezumus). Ja pamati ir veidoti no gabalmateriāliem (laukakmeņiem, ķieģeļiem, pāļu galiem, betona blokiem), tad metāla stieņus dzen pamatu šuvēs, bet, ja pamati ir veidoti no betona, tad vispirms ar pobedīta urbi izurbj caurumus un metāla stieņus ievieto tajos. Metāla stieņu diametram jābūt ne mazākam par 16 mm. Stieņus izvieto aptuveni ik pēc 25-30 cm.

Lai palielinātu jaunā betona sasaisti ar pamatiem, pie metāla stieņiem ieteicams piestiprināt metāla sietu. Pēc tam pielīdzina grāvja malas (ja betonēšanas laikā tās izmanto par veidņiem) un veic betonēšanu. Šāda dzelzsbetona josla ievērojami palielina pamatu nestspēju, tikai jāņem vērā, ka šāds pamatu pastiprinājums nedrīkst būt gruntīs, kas ir pakļautas izcilājumiem, jo tas stipri palielinās izcilājumu radīto spiedienu uz augšu. Ja ir mālaina grunts, tad zem betona joslas tā jānomaina ar smilts grunti.

Plaisu remonts

Vispirms jānoskaidro, vai plaisu izraisošās pamatu deformācijas jau beigušās un vai plaisas vairs nepaplašinās. Iespējams, ka būvpamatne vājās nestspējas grunts iecirkņi ir deformējusies un tās nestspēja ir izlīdzinājusies ar pārējās būvpamatnes nestspēju zem ēkas pamatiem. Tādā gadījumā plaisas var aizpildīt ar celtniecības putām un plaisu vietas apdarināt. Nedrīkst plaisas atstāt vaļējas uz ilgāku laiku, jo plaisas ne tikai pasliktina ēkas siltumtehniskās īpašības, bet tajās iekļūst mitrums, kas ziemā sasalstot izplešas, palielinās tā tilpums un radies ledus grauj sienas materiāla struktūru. Lai noteiktu, vai plaisas vēl paplašinās vai arī deformācijas ir jau beigušās, šķērsām plaisai uzliek stikla lausku un abās pusēs to nostiprina ar ģipša javu. Ja plaisa ekspluatācijas laikā “nestaigā”, tad ģipša javā plaisas neradīsies vai arī tā atlēks no pamatnes vai stikla. Ja plaisa palielinās, tad tas nozīmē, ka pamatu deformācijas turpinās un jāveic pasākumi tās novēršanai.

Ja plaisas ir lielas, tad nav nozīmes tās aizpildīt ar javu. Turklāt var gadīties, ka mūris ir kļuvis neizturīgs. Tad, iespējams, nākas pārmūrēt bojāto vietu. Cits variants – uzlikt uz plaisas korozijizturīgu sietu un daļu pamatu vai sienu apmest. Ja nav zināms, vai plaisas neveidosies atkal, vai tās “staigā”, tās aizpilda ar elastīgu materiālu. Ja pamatos ir izveidojušās lokāla rakstura plaisas un ģipša javas vai stikla markas norāda, ka pamatu deformācija vairs nenotiek, tad ar plaisu pāršķeltās abas pamatu daļas savā starpā ieteicams savienot ar tērauda skavām.

Betonēšanas kļūdu novēršana

Ziemas betonēšanas kļūdu novēršana ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Ja ir nolobījusies betona virskārta, tad ir jānoskalda nekvalitatīvais betons, vēlreiz jāuzstāda veidņi un jāatkārto betonēšana pozitīvā temperatūrā, kas nodrošina normālu betonmasas cietēšanu. Ja betona kvalitāte ir pazeminājusies tādēļ, ka nav veikta betona kopšana vai ir iestrādāts jau saistīties sācis betons, uzlabot pamatu betona kvalitāti praktiski nav iespējams. Vienīgais risinājums ir nomainīt bojāto betonu pret jaunu.

Mitruma novēršana

Ja ir veidots izvirzīts virspamats, tad var veikt pasākumus, kas novada nokrišņu mitrumu no konstrukcijas. Variants ir cinkotas skārda ūdens noteku izveide, pareizi organizēta lietus ūdens novadīšana no jumta (lietus ūdens noteku sakārtošana).Ja ir nekvalitatīvi ierīkota horizontālā pamatu hidroizolācija, vai tā netika ierīkota vispār, ir iespējams to atjaunot. Visizplatītākais variants ir injekciju hidroizolācija. Injekciju metodes būtība ir tāda, ka zemāk par pamatu horizontālo hidroizolāciju pamatos izveido slīpus urbumus un tos aizpilda ar hidroizolācijas sastāvu – speciālu ķīmisko vielu šķīdumu, kas, izplūstot betona kapilāru kanālos, veido tajos nešķīstošus kristāliskus savienojumus, kuri nosprosto mitrumam ceļu un nedod iespēju tam pa pamatu kapilāriem pacelties uz augšu un samitrināt sienu.

Variants ir arī iedzenot savienojuma vietā gofrētas nerūsējošā tērauda loksnes. Šīs abas hidroizolācijas atjaunināšanas metodes prasa īpašu darba kvalitāti un ļoti dārgas. Kapilārā mitruma celšanos plātņveida pamatos, ja tā norobežošana nav veikta celtniecības laikā, ir ļoti grūti- izolācijas materiāls atrodas zem plātnes un tam nevar piekļūt. Var mēģināt ielikt drenāžas cauruli dziļāk un pārbaudīt, cik labi tā funkcionē. Cits variants ir uzlauzt plātni un nomainīt nekvalitatīvo hidroizolācijas materiālu un iebetonēt jaunu. Variants ir arī ierīkot izolāciju ar gaisa šķirkārtu virs pamata plātnes un tad ieklāt jaunu grīdas segumu. Apsildāmās grīdas ierīkošana arī ir viens no variantiem, kā novērst mitruma iekļūšanu telpā un nodrošināt arī aizsardzību pret aukstumu.

Izmantotie informācijas avoti:

Abc.lv. (2021). Letveida pamati paša rokām [tiešsaiste]. Pieejams: https://abc.lv/raksts/lentveida-pamati-pasa-rokam-05d0bd1b35
Abc.lv. (2008). Pamati ģimenes mājai. Kādus izvēlēties? [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.abc.lv/?id=buvdarbi_remonts_materiali&page=10&template=abc_raksts&article=pamati
Hengēns P., Vanforss H. (2007). Būvējam māju no A līdz Z. Rīga: Zvaigzne ABC. 245 lpp.
Inspectapedia.com. Vertical foundation movement diagnosis [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.inspectapedia.com/structure/FoundationMoveVertical.htm
Konferenču materiāls Ēku restaurācija, sanācija un fasāžu renovācija (2012). Rīga: Sakret, VWS, RTU u.c.
Kops L. (2008.) Būvniekiem: Rīga.
LBN 207-01. (2001). Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes.
Noviks J. (2001). Būvdarbi III. Rīga: ISAVE. 245 lpp.
Noviks J. (2002, Nr. 9). Kļūdas mājas būvniecībā. Pamati: Praktiskā būvniecība. 36.-38. lpp.
Noviks J. (2002, Nr. 10). Kļūdas mājas būvniecībā. Pamati: Praktiskā būvniecība. 36.-39.lpp.
Noviks J. (2002, Nr. 11). Kļūdas mājas būvniecībā. Pamati: Praktiskā būvniecība. 32.-33.lpp.
Noviks J. (2006). Ģimenes māja I. Rīga: SIA ”Tehniskā grāmata”. 263 lpp.
Noviks J. (2008). Būvdarbi I. Rīga: ISAVE. 302 lpp.
Rūsiņa L. (2008). Kādi ir galvenie riski un kļūdas pamatu projektēšanā un izbūvē: Būvēt. 16.-18.lpp.
Varupats.lv. Pamati mājai – kā to paveikt? [tiešsaiste]. Pieejams: https://varupats.lv/pamati-majai-ka-to-paveikt/
Vogorodah.ru. (2016). Утепление фундамента пенополистиролом [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.vogorodah.ru/uteplenie-fundamenta-penopolistirolom/