Energoefektīva centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība ir saistīta ar katlu mājas vai koģenerācijas stacijas tehnoloģiskajiem risinājumiem un to darbības parametriem, piemēram, lietderības koeficientu, siltuma zudumiem trasē un lietderīgu enerģijas patēriņu ēkās jeb to energoefektivitātes indikatoru vērtībām. Sistēmas sakārtošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ir daži nerakstīti likumi, kas jāievēro, lai sasniegtu augstu energoefektivitāti kopumā. Pirmais ir saistīts ar pasākumu prioritāšu saraksta izveidi (primārie pasākumi enerģijas gala lietotāja pusē), otrais – ar pakāpeniskuma ievērošanu (energoefektivitātes paaugstināšana soli pa solim) un trešais – ar elastīguma principu (atsakoties no dogmām un meklējot inovatīvas tehnoloģijas brīdī, kad ir jāsakārto viens vai otrs sistēmas elements).

Energoefektivitātes definīcijas pamatā ir gan enerģijas resursu, gan elektroenerģijas un siltumenerģijas lietderīgas izmantošanas ideja. Enerģijas patēriņš var būt ne tikai minimāls un maksimāls. Pareizāk būtu lietot jēdzienu optimāls enerģijas patēriņš. Tas ir daudz plašāks jēdziens un ietver ne tikai tehnoloģiju inženiertehniskos aspektus, bet arī iekārtu izvēles ekonomisko un finansiālo, vides un sociālekonomisko pamatojumu.

Pašvaldību iespējamā rīcība

Jebkuras pašvaldības viens no visaktuālākajiem jautājumiem vienmēr ir bijis un būs siltumenerģijas nodrošinājums pašvaldības iedzīvotājiem. Tā ir atbildība gan par enerģijas ražošanu un pārvadi, gan arī par gala lietotāju. Ir dažādi varianti, kā pašvaldība organizē enerģijas ražošanu, pārvadi un padevi enerģijas gala lietotājam. Ir pašvaldības, kuras atbildību par enerģijas ražošanu ir nodevušas kādam ar pašvaldību nesaistītam uzņēmumam, bet pārvadi nodrošina pašvaldības uzņēmums. Ir arī tādas pašvaldības, kurās siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un padevi organizē pašvaldības uzņēmums vai pati pašvaldība. Jebkurā gadījumā energoapgāde pašvaldībā ir jāuzlūko kā vienots veselums, kad visas trīs sistēmas sastāvdaļas ir viena ar otru saistītas.

Siltumapgādes attīstība pašvaldībās ir viens no krustceļiem, dodoties zaļās izaugsmes virzienā. Ja ir plānots attīstīt centralizēto siltumapgādes sistēmu, ir jāpievēršas visiem trīs tās elementiem: energoavotam, siltuma tīkliem un enerģijas gala lietotājam. Ja īsteno decentralizācijas politiku, jārūpējas tikai par enerģijas gala lietotāju labklājību, kas dažos gadījumos ir sarežģītāk un ekonomiski neizdevīgāk.

Siltumapgādes attīstība pašvaldībās ir jāplāno: ir nepieciešama energoapgādes stratēģija, programma un rīcības plāni, kas ir energoplānošanas neatņemamas sastāvdaļas. Noteiktas siltumapgādes politikas izstrāde un tās ievērošana, veicot regulāru monitoringu un paveiktā vērtēšanu, lai koriģētu attīstības virzienus un izmantojamos mehānismus, ir uzdevumi, kas jāveic katrai pašvaldībai.

Ja kā pirmo pasākumu veic siltuma zudumu samazināšanu siltuma trasēs, tas bieži vien noved pie pārlieku lieliem rēķiniem par ieguldījumiem lielāka diametra cauruļvados, nekā tie būs nepieciešami brīdī, kad siltumenerģijas patērētājs būs samazinājis savu enerģijas patēriņu. Tātad nākotnē būs vērojams prognozētu siltuma zudumu pieaugums. Cits jautājums, kas ir saistīts ar siltuma trašu iepirkumu, ir nosacījumu izstrāde kādu noteiktu (dažreiz arī ekskluzīvu) interešu aizstāvībai: tiek sludināti konkursi par tādu cauruļvadu uzstādīšanu, kuru siltumvadītspējas koeficienta vērtība siltumizolācijai ir mazāka un kuriem ir mūžīgs cauruļvadu kalpošanas ilgums. Šādi konkursa nosacījumi bieži noved pie palielināta siltumenerģijas pārvades tarifa. Cauruļvadu sistēmas rekonstrukcija ir nepieciešama siltuma zudumu samazinājumam cauruļvados, un tam ir jābūt nosacījumam jebkuras siltuma trašu pārveides gadījumā. Pašvaldībām ir jābūt gatavām prasīt siltuma zudumu samazinājumu, kuru var noteikt ar ekonomiska parametra palīdzību (īpatnējie kapitālieguldījumi, kas attiecināti uz siltuma zudumiem, Ls/MWh).

Ja kā pirmo pasākumu īsteno katlu mājas vai koģenerācijas stacijas rekonstrukciju, bieži vien tas noved pie lieku jaudu uzstādīšanas energoavotā un siltumenerģijas ražošanas tarifa paaugstināšanas, jo šajā gadījumā darbojas dubultais efekts: ne tikai kapitālieguldījumi ir lielāki, nekā nepieciešams, bet arī liekas uzstādītās jaudas neļauj sasniegt visaugstāko lietderības koeficientu, jo iekārtas nestrādā ar nominālo jaudu. Energoefektīva siltumenerģijas ražošana un pārvade ir iespējama tikai tādam enerģijas gala lietotājam, kas ir samazinājis enerģijas gala patēriņu.

Gala lietotāja energoefektivitātes pasākumi ļauj samazināt maksu par siltumu īstermiņā un ilgtermiņā. Visīsākajā laikā veiktie energoefektivitātes pasākumi ar minimāliem ieguldījumiem dod tūlītēju iespēju samazināt enerģijas patēriņu ēkā un tādējādi būtiski palēnināt siltumenerģijas izmaksu pieaugumu arī tad, ja strauji palielināsies siltumenerģijas tarifi. Ilgtermiņā tiek nodrošināts lēnāks siltumenerģijas tarifa kāpums, jo izdosies izvairīties no liekām investīcijām, palielinātām jaudām energoavotos un pārāk lieliem siltuma tīklu cauruļvadu izmēriem. Tomēr viens no pirmajiem pašvaldības uzdevumiem ir noteikt enerģijas gala lietotāju enerģijas patēriņa samazinājuma iespējas un īstenot tās, kuras ir ekonomiski pamatotas. Pēc tam var sekot enerģijas avota un siltumtīklu optimizācija un/vai renovācija.

Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, ir jāsaprot, kādi siltuma zudumi ir jākompensē, kāpēc tie ir radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi ir jāveic. Tā kā katra māja un energosistēma ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi tām būs atšķirīgi. Atšķiras arī organizācijas, kas būs iesaistītas to veikšanā. Tomēr šādu pasākumu ieviešanas shēma neatšķiras. Pirmais solis, kas jāsper, lai sāktu energoefektivitātes pasākumu plānošanu, ir energoaudits. Energoaudits ir sistemātiska procedūra, kuras mērķi ir:

• iegūt pareizu informāciju par esošo enerģijas patēriņu ēkā un noteikt faktorus, kas ietekmē šo patēriņu;
• noteikt un salīdzināt ekonomiski visizdevīgākos energoefektivitātes pasākumus;
• sagrupēt energoefektivitātes pasākumus pa prioritātēm un ieteikt pasūtītājam pasākumu secību;
• noteikt CO2 emisiju samazināšanas potenciālu un ar to saistītu pasākumu izmaksu efektivitāti, jo energoaudits ir viens no līdzekļiem CO2 emisiju apjoma samazināšanā.

Visvienkāršākais energoefektivitātes pasākums, kam nepieciešamas tikai nelielas investīcijas, ir energopatērētāja vadība. Tas ir salīdzinoši vienkārši īstenojams pasākums sākotnējā fāzē, kurā precīzi iezīmējas nākamie soļi enerģijas taupīšanā. Tas ir pasākums, ko var īstenot jebkura pašvaldība Latvijā, ja to interesē samazināt maksu par siltumu un elektroenerģiju. Latvijā ir pozitīva pieredze ar pašvaldības ēku energopatērētāja vadības problēmu risinājumu.

Vienā no Latvijas pašvaldībām tā tiek īstenota, iesaistot ēku apsaimniekotāja administrācijas vadību. Pašvaldībā sākotnēji diviem cilvēkiem no katras ēkas bija jāpiedalās mācību kursos par energopatērētāja vadību un pēc tam jānokārto tests. Katrs kursu dalībnieks saņēma sertifikātu, kas apliecināja iegūtās zināšanas. Praktisko darba pieredzi kursu dalībnieki apguva savos objektos, analizējot datus, rakstot plānus par iespējamo enerģijas patēriņa samazinājumu, kā arī tos īstenojot. Pašvaldības vadības kontrolei un ēkas administrācijas atbildības sajūtai par noteikta mērķa sasniegšanu ir izšķiroša loma enerģijas patēriņa samazināšanā.

Siltināšana un renovācija

Siltināšanas mērķi: paaugstināt komforta apstākļus; samazināt ne tikai ēkas apkures siltumenerģijas patēriņu, bet visu ēkas siltumenerģijas patēriņu; nodrošināt ieviesto energoefektivitātes pasākumu ilgtspējību. Ieguvumi no siltinātas ēkas: ievērojami samazināti siltuma zudumi; par 32-57% mazāki rēķini par izlietoto siltumenerģiju; samazināta pārvaldīšanas maksa par aptuveni 10%; mazāki rēķini par īpašuma uzturēšanu; pagarināts mājas kalpošanas laiks; ārēji pievilcīgs kopīpašums; mājīgāki un ar augstāku komforta līmeni dzīvokļi; nekustamā īpašuma vērtības pieaugums; kopīpašuma apdrošināšana. Visbiežāk siltināšanas procesa ietvaros veic ēkas ārsienu siltināšanu, bēniņu siltināšanu, jumta seguma renovāciju, pagraba pārseguma siltināšanu, cokola siltināšanu, kāpņu telpas logu un ārdurvju nomaiņu, dzīvokļu logu nomaiņu un lodžiju iestiklošanu, apkures cauruļvadu nomaiņu un siltināšanu un svaiga gaisa pieplūdes vārstu uzstādīšanu.

 Iemesli, kādēļ ir izdevīgi siltināt ēkas:

• Neveiksmīgi būvniecības risinājumi (nepietiekama ventilācija, pārkure saules pusē un vēsākas telpas ziemeļu pusē, aukstas pirmā stāva grīdas, karstums augstākajos stāvos vasaras laikā, nepietiekams siltinājums);
• Nepareiza ekspluatācija (lodžiju iestiklojums bez saskaņojuma, patvaļīgi uzstādīti papildus sildķermeņi, pavirša attieksme pret kopīpašumu);
• Nolietotas ēku konstrukcijas (tekoši jumti, brūkoši balkoni, korodējoši cauruļvadi, neefektīvi noblīvēti logi, izdrupušas paneļu šuves u.c.);
• Sekas – dārgi rēķini par īpašuma uzturēšanu, liels siltumenerģijas patēriņš, neparedzēti izdevumi avārijas situāciju novēršanai, neapmierināti iedzīvotāji.

Augsta būvniecības darbu kvalitāte ēku atjaunošanas (renovācijas) un būvniecības projektos ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā būtu ekonomiski pamatoti. Problēmas ar kurām jāsaskaras, vēloties renovēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju:

• Dzīvokļu īpašnieki neapzinās savus pienākumus un tiesības, grūtības sasaukt kopsapulci, vienoties par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu ( pārvaldīšanas līgumu) un pārliecināt par renovācijas nepieciešamību;
• Dzīvokļu īpašniekiem trūkst kolektīvās aizņemšanas pieredzes, neizpratne par kopīpašumu;
• Pirms lēmuma pieņemšanas par dzīvojamās mājas renovāciju konsultēties ar pārvaldnieku un citiem pieredzējušiem speciālistiem, pieņemt lēmumu kas veiks projektu vadību;
• Sekot līdzi projekta izstrādei -izvēlēties atbilstošu projektētāju, autoruzraugu un būvuzraugu;
• Kompleksa mājas renovācija saistīta ar lielie izdevumiem, ilgtermiņa saistībām, arī ar atsevišķu dzīvokļu īpašnieku mainīgajām velmēm;
• Iedzīvotāju maksātspēja;
• Finansējuma piesaiste (kredīts);
• Būvdarbu iepirkuma nolikuma izstrāde;
• Pirms renovācijas projekta īstenošanas dzīvokļu īpašniekiem vienoties par apkures aprēķināšanas metodiku;
• Pirms projekta izstrādes veikt dzīvokļu īpašnieku aptauju par dzīvoklī nepieciešamo komunikāciju nomaiņu un darbu veikšanu;
• Būvniecības firmu darbu kvalitāte un organizācija.

Ēkas energoefektivitātes aprēķins

Enerģijas patēriņš visiem energonesējiem ir jānovērtē vienādā laika periodā. Novērtējuma perioda ilgums ir vesels gadu skaits. Ja novērtējuma periods nav vesels gadu skaits, tad gada enerģijas patēriņš ir jāiegūst ar ekstrapolācijas metodi. Ja novērtējuma perioda ilgums ir mazāks par pieciem gadiem, ir jāveic uz laika apstākļiem attiecināta korekcija. Novērtējuma periodā ēkai nedrīkst būt veiktas izmaiņas, kas ietekmējuša tās energoefektivitāti. Ja tādas izmaiņas veiktas, tad iepriekš uzskaitītie dati nav izmantojami ēkas energoefektivitātes novērtēšanai.

Ar skaitītāju uzskaitītiem energonesējiem (elektroenerģijai, gāzei, siltumenerģijai) to patēriņš ir starpība starp skaitītāja diviem rādījumiem, ko nolasa novērtējuma perioda sākumā un beigās. Elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas piegādātāju vai ēku apsaimniekotāju rēķinus var izmantot, lai novērtētu šo energonesēju patēriņu, kā novērtējuma periodu izmantojot pilnus gadus. Ja energonesēju izmanto vairākās tehniskās sistēmās un vairākiem mērķiem, energonesēja patēriņu sadala pa tehniskām sistēmām un mērķiem.

Ja izmērītais energoefektivitātes novērtējums balstīts uz enerģijas patēriņa datiem, kas iegūti periodā mazākā par pieciem pilniem gadiem, nepieciešama izmērītā enerģijas patēriņa korekcija laika apstākļu dēļ, lai nodrošinātu, ka mērījumu periodā patērētā enerģija ir atbilstoša vidējiem vietējiem laika apstākļiem. Izmērītais enerģijas patēriņš apkurei un dzesēšanai ir jāpielāgo atbilstoši vidējiem laika apstākļiem ēkas atrašanās vietā. Enerģijas patēriņa koriģēšanai laika apstākļu dēļ izmanto Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumu nr.376 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003 – 01 „Būvklimatoloģija”” apstiprinātā Latvijas būvnormatīva LBN 003-01 ,,Būvklimatoloģija” (turpmāk – LBN 003-01 ,,Būvklimatoloģija”) 7. tabulā dotās apkures perioda ilguma un vidējā gaisa temperatūras vērtības.

Aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma veikšanai nepieciešamos datus iegūst:

• Apsekojot ēku;
• Izmantojot normatīvajos aktos un standartos noteiktos raksturlielumus;
• No ēkas tehniskās dokumentācijas (tehniskā projekta, inventarizācijas plāna u.c.).

Aprēķinātajam ēkas energoefektivitātes novērtējumam ir nepieciešami šādi dati:

• Siltuma pārvades un ventilācijas īpašības;
• Siltuma ieguvumi no iekšējiem siltuma resursiem, saules siltuma ieguvuma īpašības;
• Klimatoloģiskie rādītāji;
• Ēkas un ēkas komponentu, sistēmu izmantošanas raksturojums;
• Komforta prasības – uzstādītās temperatūras un gaisa apmaiņas rādītāji.

Ēkas enerģijas bilancē iekļauj arī atgūto enerģiju ēkās no dažādām ēkas tehniskām sistēmām. Ēkas enerģijas bilances aprēķinu veic pēc vienas no šādām metodēm:

• Pēc vienmērīgās metodes, ar kuru siltuma bilanci aprēķina pietiekoši ilgā laika posmā – viens mēnesis vai pilna sezona; aprēķinā ignorē uzkrātā un aizvadītā siltuma daļu, bet ņem vērā dinamiskos efektus, empīriski nosakot ieguvumu un zudumu izmantošanas faktoru;
• Pēc dinamiskās metodes, ko izmanto, lai siltuma bilanci aprēķinātu īsā laika posmā (piemēram, vienā stundā); šajā metodē ņem vērā siltuma uzkrājumus un no ēkas aizvadīto siltuma daļu, kas atkarīga no ēkas siltuma inerces.

Ēkas aprēķina modeļa validāciju (pārbaudi) veic, lai pārliecinātos, ka aprēķinos iegūtie ēkas energoefektivitātes rādītāji atbilst faktiski iegūtajiem. Šāds aprēķināto un faktiski iegūto ēkas energoefektivitātes rādītāju salīdzinājums ir nepieciešams, lai precīzi novērtētu identificēto energoefektivitātes pasākumu ieguvumus (aprēķinātu plānoto enerģijas patēriņu pēc pasākumu realizēšanas). Validēto ēkas aprēķina modeli izmanto ekspluatācijā esošo ēku energoefektivitātes novērtējumam (sertificēšanai) un, lai aprēķinātu identificēto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu efektivitātes rādītājus. Tam izmanto validētu ēkas datu kopu, kas ir ēkas aprēķina modeļa izejas dati, kurā viens vai vairāki no izejas datiem ir pielāgoti uz faktisko datu pamata tā, lai aprēķina rezultāti, izmantojot modeli, būtiski neatšķirtos no faktisko mērījumu datiem. Validētas datu kopas kvalitāte ir līdzsvars starp izmaksām datu iegūšanai (ievākšanai) un atbilstošu precizitāti.

Lai novērtētu ar plānotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem iegūtos enerģijas ietaupījumus, izmanto to pašu ēkas aprēķina modeli, kā veicot aprēķināto energoefektivitātes novērtējumu. Ja izmērīto enerģijas novērtējumu pielieto ēkas aprēķina modeļa un sākuma datu validācijai, aprēķinu ceļā iegūtās vērtības salīdzina ar izmērītajām vērtībām un pārbauda veiktā ēkas aprēķina modeļa precizitāti. Tas palielina ticamību, ka ar plānotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem iegūto enerģijas ietaupījumu aprēķins ir precīzs un, ka plānotie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi praksē dos sagaidāmos rezultātus.

Izmantotie informācijas avoti

• Greķis A. Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode. 70 lpp.
• House Building Tips. (2019). Tips for Building Energy Efficient Homes [tiešsaiste]. Pieejams: https://passageislandhomes.com/energy-efficient-home-building-tips/
• Kamenders A. (2015). Biežāk pieļautās kļūdas dzīvojamo ēku atjaunošanā. 72 lpp.
• Osis K. Pieredze daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanā: Saldus namu pārvalde. 10 lpp.
• SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Kāpēc ir izdevīgi siltināt dzīvojamās mājas? 26 lpp.
• Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. (2012). Energoefektivitāte pašvaldībās. Rīga: RTU. 21 lpp.
• Xfixi.com. Stāvbūves siltināšana Popē [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.xfixi.com/profesionala-eku-siltinasana-hidroizolacija/params/group/165282/