Paneļu priekšrocības

Paneļus plaši pielieto sienu un jumtu pārsegumu veidošanai, būvējot noliktavas, ražošanas ēkas, saldētavas, tirdzniecības, sporta un citas sabiedriskā tipa ēkas. Dažkārt paneļus iekļauj arī biroju ēku un individuālo dzīvojamo māju projektos. Biroju telpās tad īpaša uzmanība tiek pievērsta iekšējā tērauda kārtas virsmas apstrādei. Individuālo dzīvojamo māju gadījumā visbiežāk tiek pielietoti termopaneļi vai ekoloģiskie paneļi. Paneļu piegāde ir operatīva, un pieredze rāda, ka ēkas montāža norit ar dienu vai pat stundu precizitāti. Pati montāža ir samērā vienkārša, tai vajadzīgi nedaudzi strādnieki un pavisam vienkāršs pacēlājmehānisms.

Sendvičtipa paneļi

Sendvičpaneļi ir izolējošs, pašnesošs daudzslāņu būvniecības materiāls, kas veidots no izolācijas pildījuma, kas no ārpuses divās paralēlās plaknēs segts ar metāla loksnēm. Kā izolācijas pildījums galvenokārt tiek izmantoti – minerālvate, putupoliuretāns un putupolistirols. Tas kalpo kā siltumizolācija un skaņas izolācija. Tiek ražoti trīsslāņu sendvičpaneļi ar nedegoša materiāla – minerālvates un degoša, grūti uzliesmojoša putupolistirola pildījumu. Sedzošajām tērauda loksnēm ir jānodrošina paneļu atmosfērnoturība, klimatiskā noturība un mehāniskā stiprība. Tām ir jābūt aizsargātām pret koroziju un ar teicamu dekoratīvu ārējās virsmas izskatu ilgstošā laika periodā. Lai to nodrošinātu, tērauda loksnes tiek speciāli apstrādātas.

Izvēloties paneļu tipus kādai būvei, galvenie kritēriji ir – siltuma vadāmība. ugunsdrošība, arī skaņas izolācija. Sendvičpaneļiem zemu siltumcaurlaidības koeficientu nodrošina poliuretāns, augstāko ugunsizturību – akmens vate, bet viszemākās izmaksas – putu- polistirols. Paneļiem iespējams dažāds dekoratīvs profilējums. Mehānisko izturību nosaka tērauda sastāvs. Korozijizturību nodrošina cinkojums, tā biezums, kā arī polimērpārklājumi.

Kā polimērpārklājumu izmanto poliesteru, poliuretānu, polivinilhlorīda pastizolu, polivinilfluorīdu un citus pārklājumus. Tie nosaka pielietojamību dažādos ekspluatācijas apstākļos – agresīvos, vidēji agresīvos un neagresīvos. Ja sendvičpaneļus izmanto būvēm, kas paredzētas pārtikas rūpniecībai, lietojami speciāli pārtikas rūpniecībā atļauti poliesteru segumi. Polimērpārklājums siltināmajai virsmai tiek uzsmidzināts ar speciālu aparātu palīdzību. Izsmidzināmais materiāls gandrīz momentāni pielīp pie jebkuras virsmas, turklāt tiek nodrošināts bezšuvju salaidums, kas savukārt palīdz uzturēt sausu sienas (arī griestu, grīdas) konstrukciju (ārējās izolācijas gadījumā – rasas punkts pārvietojas no sienas konstrukcijas uz siltumizolāciju, un siena paliek sausa) un tādējādi paildzināt celtnes mūžu.

Pasūtot sendvičpaneļus, ir jāsaskaņo pārklājums, gan krāsa, ņemot vērā ekspluatācijas apstākļus un kalpošanas laiku. Sienas ārpusē esošajai tērauda loksnei ir vēl viena specifiska prasība, kas visos gadījumos tiek ievērota, – pārklājumam jābūt izturīgam pret saules staru iedarbību. Skatot atsevišķu firmu piedāvājumu, speciālisti atzīst, ka paneļu kvalitāte un tehnoloģiskie principi visiem vadošiem ražotājiem ir visumā līdzīgi. Visam, kas attiecas uz konstrukcijas tehniskajiem rādītājiem, ugunsdrošību un sanitāri higiēniskajām normām, ir sertifikācijas sistēma, pēc tās pasūtītājs var vadīties, saskaņojot ar piegādātājiem projektam atbilstošus paneļus. Galvenās šo paneļu priekšrocības – ļoti laba siltumizolācija, vienkārša un ātra montāža, daudzprofilu produkcija, iespēja montēt paneļus gan horizontāli, gan vertikāli, noslēpta savienojumu vieta, kas sekmē estētisko kvalitāti un pielietojumu ar dažādām ekspluatācijas prasībām.

Paneļi ekspluatējot jāsargā no mehāniskiem bojājumiem, kas var izraisīt rūsēšanu. Ir arī īpaši specifiski gadījumi, kad ražotājiem tiek izvirzītas augstākas prasības. Piemēram, ja ir paredzama ilglaicīga ķīmiskā un bioloģiskā iedarbība un vēl ļoti augsta temperatūra. Taču citos telpu lietošanas variantos neatrisināmu problēmu nav, ir tikai jāatrod pareizais paneļu tips. Sendvičtipa paneļu ekspluatācija normālos klimatiskajos apstākļos neprasa nekādu īpašu noteikumu ievērošanu. Vienīgais, no kā jāsargās, ir ļoti lielas temperatūras svārstības un agresīva atmosfēra. Taču tas attiecas tikai uz īpašiem gadījumiem rūpniecības procesā. Sendvičpaneļu stiprības un deformācijas īpašības nosaka vispirms katra paneļa komponentes īpašības. Tas ir – tērauda lokšņu (paneļa virsmu) stiprība, biezums, profilējums, pildījuma siltumizolācijas biezums un mehāniskā stiprība. Galvenais faktors, kas piešķir šiem paneļiem teicamas fizikāli mehāniskās īpašības un priekšrocības, ir šo atsevišķo komponentu kopdarbība, kas jānodrošina ar kvalitatīviem līmētiem savienojumiem.

Praksē izplatīti ir trīsslāņu konstrukcijas paneļi, bet tomēr atsevišķu īpašību uzlabošanai (piemēram, uguns pretestības paaugstināšanai) paneļos tiek iestrādāti papildslāņi. Plašais paneļu izstrādājumu klāsts ļauj izvēlēties vispiemērotāko tipu, kas atbilst funkcionālajam uzdevumam. Praksē, izvēloties piemērotāko paneļa tipu, vispirms ir jārēķinās ar tam izvirzīto funkcionālo uzdevumu (ārsiena, iekšsiena, jumts, griesti), ar slodžu lielumu un temperatūras iedarbību. Papildus ir arī nepieciešamās siltumtehniskās un uguns pretestības īpašības. Tādējādi tiek noskaidrots vajadzīgais paneļa tips un tā dimensijas – tērauda lokšņu biezums, pildījums, tā biezums, maksimālais laidums. Slodžu un temperatūras iedarbības noteikšanai ir jāvadās pēc Latvijā apstiprinātajiem Eiropas standartiem LVS ENV.

Ugunsdrošības pasākumu galvenais mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanās iespējas. Ēkas pretuguns aizsardzības mērķis ir radīt apstākļus cilvēku, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku, kuri var atrasties attiecīgajā ēkā ugunsgrēka laikā, drošībai, kā arī samazināt līdz minimumam ugunsgrēka nodarītos materiālos zaudējumus. Lai nodrošinātu šos mērķus, ir jānosaka ēkas un būvkonstrukciju minimāli nepieciešamā ugunsizturība, kā arī ēkas būvkonstrukciju un materiālu maksimāli pieļaujamā ugunsbīstamība. Būvmateriālus un būvkonstrukcijas atbilstoši LBN 201-96 prasībām iedala šādās grupās: nedegoši, grūti degoši un degoši.

Sendvičtipa paneļi tiek izmantoti sienu un pārsegumu veidošanā, katrā gadījumā to konstrukcija mazliet atšķiras, bet uzbūves princips ir viens. Šo paneļu uzbūve ir klasiski vienkārša: tie sastāv no divām ārējām tērauda loksnēm un siltumizolācijas. Paneļa pildījumam izmanto dažādus materiālus, kas nodrošina iespēju tos pielietot visu pasūtītāja prasību apmierināšanai. Var būt poliuretāna, minerālvates (akmens vai stikla), putupolistirola pildījums. Katram no tiem ir nedaudz atšķirīgas īpašības, kas nosaka optimālos pielietojuma variantus un priekšrocības.

Jebkurā gadījumā paneļu izmaksas ir atkarīgas no ēkas ekspluatācijas prasībām, jo atšķiras ne tikai pildījums, bet arī paneļa biezums. Kopējās izmaksas ietekmē arī tas, kādas balstu konstrukcijas izmanto – metāla, betona vai koka – un cik lieli ir attālumi starp tām. Paneļa cenu ietekmē arī metāla virsmas sākotnējā apstrāde ar aizsargslāņiem un pārklājums. Paneļus ir iespējams pasūtīt ar dažādiem metāla pārklājumiem, kas arī ietekmē to cenu. Gan sienu, gan jumta paneļiem ir iestrādātas precīzas savienojumu formas, kas ievērojami vienkāršo montāžu. Ja paneļus montē pie metāliskām konstrukcijām, izmanto pašurbjošās skrūves. Šīs vieglās norobežojošās konstrukcijas var pielietot zemā un normālā temperatūrā.

Ir iespējami vairāki paneļu ģeometriskās formas varianti. Ja projekts ir veidots ,paredzot noteiktas firmas piedāvātos paneļus, ražotājs strādā precīzi pēc pasūtījuma, un montāžā ir minimāli atgriezumi. Ēkās ar sarežģītāku konfigurāciju paneļus nepieciešams griezt objektā. Lai saglabātu paneļu tehniskās īpašības un vizuālo izskatu, paneļus drīkst griezt tikai ar speciālo smalkzobu ripzāģi. Ja griež ar t.s. fleksu, tas sadedzina augšējo cinka kārtu, un tērauds mitruma iespaidā var sākt rūsēt. Augstākās kvalitātes paneļiem ir gropes veida savienojums, tie ir ērti montējami bez speciāliem stiprinājumiem vai blīvējumiem. Taču jāņem vērā – lai montējot nesabojātu virsmu, paneļi no abām pusēm ir klāti ar plēvi, ko noņem tikai pēc montāžas. Latvijas būvnormatīvu nodrošināšanai pilnīgi pietiek vidēji ar 60 – 100 mm bieziem paneļiem. Turklāt dažādām telpām ir dažādi normatīvi. Paneļu platums un garums atkarīgs noražojošās firmas, taču garuma korekcijas veic arī rūpnīcā pēc pasūtītāja projekta. Paneļu svars svārstās 9,6 – 35 kg/m2. Paneļu ārpusē parasti izmanto tērauda loksnes, kas papildus var būt pārklātas ar poliesteru, plastizolu vai polivinilfluorīdu, kā arī nokrāsotas dažādās krāsās, radot iespēju izvēlēties tīkamāko toni. Firmas, kuras piedāvā paneļus būvniekiem, nodrošina arī visu komplektējošo detaļu klāstu: montāžas profilus, pārseguma nesošos profilus, apdares līstes, blīvējuma materiālus, kniedes, dībeļskrūves un citus savienojošos elementus.

Termopanelis

Tas ir cits tehnoloģiskais princips, kura pamatā ir tērauda karkasa elementu termisko un akustisko īpašību uzlabošana. Tie veidoti, lai radītu nosacītu alternatīvu koka statņu būvpaņēmienam, un pārspētu to rūpnieciskās precizitātes ziņā. Veicot apmēram 100 dažādus siltumatdeves, skaņas caurlaidības, ugunsizturības un nestspējas testus, koncernā «Rataruukki» radīts izstrādājums, ko pazīst ar nosaukumu termopanelis un kas tiek ražots arī Latvijā. Tā galvenās konstruktīvās sastāvdaļas ir termoprofili. Paneļu maksimālie izmēri ir 4 x 12 m. Katrs panelis tiek izgatavots individuāli, sekojot arhitekta iecerei, pēc īpaša rasējuma – tāpēc ražošana galvenokārt ir roku darbs. Priekšrocība, salīdzinot ar sendvičtipa paneļiem, – jau ražojot tiek izveidotas logu un durvju ailas un Ir Iespējama arī logu iemontēšana.

Termopaneļos var izvietot arī elektrības instalācijas caurules un kārbas, izveidot dažādus projektā paredzētus caurumus, u.c. Termopaneļa rāmi un vertikālos statņus veido no speciāliem termoprofiliem, kas izgatavoti no karsti cinkotā tērauda loksnes ar perforētu sieniņu. Tādējādi tiek novērsta tā saukto aukstuma tiltiņu veidošanās un nodrošināta skaņas izolācija. Salīdzinot ar parastajiem tērauda profiliem, šajos siltumvadītspēja ir samazināta par 80 – 90 %. Paneļu biezums var būt no 125 līdz 225 mm, taču visbiežāk lieto 150 un 175 mm biezus termopaneļus. Siltumizolācijas pildījumam izmanto akmens vai stikla vati. Standarta variantā paneļa iekšējā virsma ir klāta ar tvaika izolācijas polietilēna plēvi un 13 mm biezu ģipškartona plātni, bet ārpuse apšūta ar 9 mm biezu ūdensizturīgo ģipškartona plātni. To, kādam jābūt iekšējā vai ārējā apšuvuma materiālam, nosaka ēkas projekts. Iekštelpā var izmantot arī saplāksni, kokskaidu plāti un pat perforētu cinkotu loksni.

Paneļi ir ļoti viegli (ap 40 kg/ m2) un tiem ir izcili siltumtehniskie rādītāji. Parasti termopaneļa augstums ir 3 m, kas atbilst vienam ēkas stāvam, un tie ir 4 līdz 8 m gari. Pēc montāžas šiem paneļiem jāveic iekšējo un ārsienu apdare, kurā iespējams visdažādāko materiālu pielietojums. Apskatot pabeigtu ēku, nespeciālistam diezin vai izdotos konstatēt, ka ēkas pamatkonstrukciju veido paneļi. Termopaneļus pielieto individuālo māju, daudzstāvu ēku, tehnisko un sabiedrisko objektu būvniecībā. Vienstāva ēkās termopaneļi veido nesošas ārsienas, daudzstāvu ēkās tie ir pašnesoši un balstās uz pārsegumu. Fasādē termopanelis nav redzams, tas tiek segts ar dažādiem apdares materiāliem – koku, stiklu, dekoratīvo apmetumu, akmeni, saplāksni, ķieģeli un pat tēraudu. Tehniskām telpām tērauda lokšņu apdare var būt arī sienas iekšpusē. Termopaneļu montāža arī lielajos sabiedriskajos objektos ir ērta un vienkārša, tā notiek ļoti ātri: apmēram 250 m2 dienā. Saprotams, ka īpaši ekonomiski darbietilpības ziņā šie paneļi ir dažādās mazgabarīta būvēs, to skaitā individuālo māju celtniecībā.

Tieši individuālo māju būvniecībā termopaneļi kļūs aizvien vairāk pieprasīti, jo tiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar koka paneļiem vai keramzīta blokiem. Termopaneļi iespējams izgatavot kā veselu kompaktu sienu, kas tikai jāuzstāda un jāveic tās apdare. Tā ir sienas sagatave, kuras apdares veidu klients izvēlas pēc savas gaumes un vajadzībām. Vairākstāvu ēkās panelis varbūt līdz 8 m garš un aizpildīt visu viena dzīvokļa sienu. Jumta konstrukciju veido tērauda kopnes vai koka spāres, bet segumu izvēlas ēkas īpašnieks. Vēl viena termopaneļa priekšrocība. Primārais ir projekts, un katram panelim tiek izgatavots speciāls rasējums, kas garantē lielu rūpnieciski izgatavotās formas precizitāti. Termopaneļu pielietojums ir neierobežots tajās ēkās, kuru ekspluatācijā paredzēts normāls mitruma režīms bez specifiskām prasībām. Termopaneļus izdevīgi izvēlēties, ja ir vēlēšanās maksimāli samazināt būvdarbus pašā objektā, kas reizēm var būt liela priekšrocība Latvijas mainīgajos klimatiskajos apstākļos.

Stiklotās fasādes

Ar vien biežāk fasādēm, jumtiem, ziemas dārziem, logiem, durvīm starpsienām izmanto stikla konstrukcijas. Stikloto konstrukciju veidus var iedalīt vairākās grupās: alumīnija – stikla konstrukcijas; tērauda – stikla konstrukcijas; sarežģītas struktūrstikla bezrāmju konstrukcijas fasādēm; pilnstikla konstrukcijas. Pilnstikla tehnoloģijas izmantojums Latvijā kļūst arvien populārāks.

Pilnstikla konstrukcijām piemīt izcilas estētiskas un tehniskas īpašības. Pilnstikla konstrukcijām piemīt ļoti augsta funkcionalitāte. Tās var izmantot gan kā norobežojošās konstrukcijas, gan kā pārkares, bīdāmās sienas, pat kā nesošās konstrukcijas, piemēram, stikla ribojuma vai margu veidā. Tās ir arī ergonomiskas – piemērotas cilvēka vajadzībām, drošas. Pilnstikla tehnoloģiju pielietojums nodrošina arī dizaina savietojamību telpā. Stikla konstrukcijas piešķir katram projektam īpašu novitāti, simboliskumu un emocionālo noskaņu. Piedāvātie pilnstikla konstrukciju veidi ir:

• ārējās norobežojošās konstrukcijas;
• bīdāmas sistēmas;
• stacionāras iekštelpu sadalošas sistēmas;
• virsgaismu sistēmas;
• veramas sistēmas;
• stiklotas grīdas un pārsegumi;
• bīdāmi salokāmas sistēmas;
• mēbeļu un dizaina elementi;
• citas pilnstikla konstrukcijas, tai skaitā konstrukcijas ar elektronisku vadību.

Universālas konstrukcijas mūsdienu tehnoloģijas ir attīstījušās – stiklu ir iespējams izmantot jebkurā konstrukciju veidā. Stikls ir universāls materiāls, jo atstaro garo viļņu siltumstarojumu, ko izstaro apkures iekārtas, gaismas ķermeņi, un tiek būtiski samazināti siltuma zudumi caur stiklotajām konstrukcijām. Stiklam piemīt liela gaismas caurlaidība, kā arī saules absorbcijas spēja. Ja ir lieli logi un stiklotas fasādes, tad tas ir ļoti nozīmīgi. Pilnstiklu sistēma ir izmantojama gan uz punktiem balstītu nojumju un jumtu izbūvē, gan stikla fasādēs.

Lai nodrošinātu lielu stikla virsmu statisko noturību, tās pastiprina ar īpašu stieņu palīdzību, kas uzņem stiepes spēkus. Šāda sistēma ļauj iegūt ļoti lielas, labi caurskatāmas stiklotas virsmas. Veiksmīgā konstrukcija nodrošina stikla loksnes pašsvara un vēja radītās slodzes pārnešanu no punktveida stiprinājumiem uz nesošo apakškonstrukciju. Tā kā metālam un stiklam ir dažādi termiskās izplešanās koeficienti, katrai stikla loksnei ir jādod iespēja pārvietoties neatkarīgi no metāla apakškonstrukcijas. Šajā konstrukcijā tiek izvēlēts viens punkts, kas tiek fiksēts nekustīgi, bet pārējā stikla loksne var brīvi izplesties visos virzienos. Būtiska viena no pilnstikla konstrukciju sistēmas sastāvdaļām ir arī stiepes sistēma, kas sastāv no dažādām sastāvdaļām, kuras iespējams kombinēt jebkurā veidā. Sistēmā ietilpst stiepes stieņi un divi dakšveida stiprinājumi ar kreiso vai labo vītni, kā arī stiprinājuma detaļas. Iespējams pielietot stieņus ar diametru no 6 līdz 56 mm, vadoties pēc statikas prasībām.

Pilnstikla konstrukciju projektēšanas un izbūves pamatprasības

Konstrukciju ailes jāizgatavo ar samērā lielu precizitāti. Aptuvenās pielaides: pa vertikāli – plus, mīnus 1 mm; augstuma svārstības – plus 4 mm. Prasības ir jāieļauj jau objekta projektēšanas stadijā un jāņem vērā būvniecības gaitā. Stikla montāžas darbus jāveic tikai īsi pirms objekta nodošanas ekspluatācijā. Pilnstikla konstrukciju pasūtīšana jāizdara aptuveni četras nedēļas pirms montāžas darbu veikšanas. Iestājoties Eiropas Savienībā, liels skaits sabiedrisko ēku, (praktiski visas augstceltnes ar ārējo stiklojumu), būs jāpielāgo ES būvniecības drošības prasībām. Tātad gan jaunbūvēs, gan rekonstrukcijā būs jāizmanto rūdītais stikls. Stikla rūdīšana līdz piecām reizēm paaugstina stikla triecienizturību, līdz 1800 °C – ugunsizturību, kā arī izturību pret krasām temperatūras svārstībām. Būtiski, ka stiklam saplīstot, nav iespējams savainoties, jo smalkais šķembu tīklojums nodrošina, ka stikls plīst pa maziem gabaliņiem – mazāk nekā 0,5 cm².

Rūdītais stikls savu augstvērtīgo īpašību dēļ lieliski piemērots ne tikai ēku fasāžu un vitrīnu stiklojumiem, stikla jumtu, durvju, telpu iekšējo starpsienu, bet arī visdažādāko stikla mēbeļu, dušas kabīņu, saunu, kāpņu margu norobežojumu izgatavošanai, telefona kabīņu un stikla pakešu ražošanai, balkonu un siltumnīcu stiklošanai, kā arī tripleksa un aizsargstikla izgatavošanai. Nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt drošības prasības, kas saistās ar stikla konstrukciju veida izvēli. Vēlams, lai stikla veids pareizi tiktu definēts jau projekta dokumentācijā. Konstrukciju piegādi un montāžas darbus vēlams uzticēt firmām, kuras ir uzkrājušas pieredzi līdzīgu konstrukciju projektēšanā, izgatavošanā un montāžā.

Kā jebkurai fasādei vai jumtam, arī stiklam, ir jānodrošina sekojošas prasības:

• rāmju materiāliem ir jāatbilst siltumizolācijas 2.1 vai 2. klasei;
• konstrukcijai pilnībā jāsargā telpas no lietus ūdens iekļūšanas tajās;
• konstrukcijai telpas pusē jābūt kondensāta/tvaika necaurlaidīgai;
• uz iekšējā stiklojuma nedrīkst parādīties telpā esošā gaisa kondensāts;
• vēdināšanai domāto stiklojumu laukumam vajadzētu būt 20% no visas virsmas laukuma.

Stiklojumā iespējams izmantot dažādas paketes: sākot ar parasto dubultpaketi, līdz patstiklojumam ar siltumu taupošiem un sauli atstarojošiem stikliem. Sistēmas paredzētas gan siltām, gan aukstām fasādēm, tās ir savstarpēji savienojamas. Tajās brīvi var ierīkot veramas un neveramas daļas. Ražotāji piedāvā dažādas pašnesošas profilu sistēmas stiklotām konstrukcijām. Arvien populārāki ir ziemas dārzi vai relaksācijas zonas. Projektējot šādas zonas, arhitekti cenšas maksimāli izmantot dienas gaismu. Tāpēc bieži tiek konstruētas dažādas virsgaismas. Ja ir nepieciešams, virsgaismas komplektējas arī ar vēdināšanas lūkām. Stiklojumam arvien biežāk izvēlas energo taupošus stiklus. Tiem ir plaša toņu izvēle, kas dod radošas iespējas.

Koka paneļi

Koka paneļu mājas izgatavo rūpnieciski, un patlaban to dara arī Latvijā. Šādu ēku funkcijas var būt visai dažādas – tās var būt pirtiņas, dārza un atpūtas mājiņas, viena vai vairāku stāvu dzīvojamās mājas un sabiedriskās celtnes. Atraktīvs piedāvājums ir bērnu rotaļu namiņi, «sirdsmājiņas» lauku sētai vai mītnes četrkājainajiem sargiem. Mūsu dienās koka mājas ciena aizvien vairāk, jo tas ir gan sens, gan moderns celtniecības veids. Ja koka karkasa paneļus, kas pildīti ar «Isover» minerālvati, apšuj ar koka dēļiem, māja iegūst estētisku vērtību un reizē ir radīta cilvēkam tīkama dabiska vide, mikroklimats, kas nodrošina veselīgu komfortu.

Koka paneļu ēku ārējai apdarei var izvēlēties dažāda tipa koka dēļu apšuvumu vai plastmasas plāksnes, var veidot ķieģeļu fasādes, iekštelpās piederīga būtu koka apdare vai ģipškartons. Lai izvairītos no siltuma zuduma, var izmantot koka vai plastmasas pakešu logus. Koka paneļu mājas ražo rūpnieciski, to izmaksas ir atkarīgas no projekta komplicētības un, protams, fasāžu un Iekštelpu sienu apdares un inženieraprīkojuma. Latvijas tirgū ir pieejami arī standarta sērijveida māju paraugi, kuru cena vismaz struktūrkonstrukciju komplektācijas stadijā ir ievērojami zemāka nekā individuāla projekta gadījumā.

Saplākšņa paneļi

Saplākšņa apdares paneļu izmēri plānā ir 600×1200 mm, bet pēc pasūtījuma tiek izgatavoti arī citu izmēru paneļi. Saplākšņa paneļu biezums parasti ir 150 mm, un tie sastāv no šādiem elementiem un pārklājumiem:

• mitrumizturīga saplākšņa, kurš no aizmugures puses (neredzamās jeb sienas puses) pārklāts ar brūno fenola filmu (120 g/m2);
• paneļu labās puses beicējuma un pārklājuma ar speciālu ārdarbiem paredzētu laku, kas saplākšņa virsmu aizsargā pret ultravioleto starojumu, mitruma iedarbību un plaisāšanu;
• speciāliem paneļu stiprinājuma elementiem, kas novērš mehānisko bojājumu rašanos paneļu ekspluatācijas laikā.

Saplākšņa paneļu apdares pārklājuma augstā kvalitāte nodrošina nemainīgas un pastāvīgas arī visa apšuvuma īpašības, tajā pašā laikā neaizsedzot dekoratīvo, izteiksmīgo koksnes tekstūru. Saplākšņa ārsienu apšuvuma paneļus piestiprina pie vertikāli izvietotām koka latām vai metāla profiliem. Latu vai metāla profilu biezumu izvēlas vienādu ar vēlamo gaisa šķīrējslāņa platumu (visbiežāk šim nolūkam izmanto 25 mm biezas latas) un pie sienas piestiprina ar dībeļiem, naglām vai skrūvēm. Optimālais atstatums starp vertikālajiem latojuma karkasa elementiem ir 60 cm. Pēc latojuma karkasa izveidošanas var sākt apšuvuma paneļu montāžu.

Saplākšņa paneļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanai ieteicams veikt arī konstruktīvus pasākumus, kas novērstu tiešu atmosfēras nokrišņu iedarbību uz tiem. Tāpēc iesaka dzegas pārkares platumu veidot ne mazāku par 60 cm, bet virspamata (cokola) augstumu – vismaz 30cm, lai, lietus ūdenim atsitoties pret zemi, tas šļakatu veidā nevarētu nonākt uz ārsienu apšuvuma paneļiem un izraisīt to tiešu samitrināšanos. Lai novērstu kondensēta mitruma veidošanos, kā arī starp saplākšņa paneļiem un sienu nejauši iekļuvuša mitruma izvadīšanu, ieteicams ierīkot vismaz 25 mm platu ventilējamu gaisa šķīrējslāni. Lai novērstu mitruma iekļūšanu horizontālajās starppaneļu šuvēs, šīs apdares paneļu malas veido slīpas (aptuveni 45° leņķī), ar kritumu virzienā prom no sienas. Starp augšējo un apakšējo paneli atstāj aptuveni 10 mm platu spraugu, pa kuru notiek gaisa pieplūde.

Lai būtu nodrošināta atmosfēras nokrišņu notecēšana pa paneli uz leju, paneļa apakšmalā, to nozāģējot aptuveni 45° leņķī un aso šķautni noapaļojot, izveido lāseni. Tāpat jāatstāj arī 10 mm platas atstarpes starp paneļiem vertikālajās šuvēs. Sevišķa uzmanība jāpievērš saplākšņa paneļu pareizam savienojumam ēkas stūros. Šo savienojumu var veidot, abus stūrī saejošos paneļus nozāģējot 45° leņķī un ventilācijas uzlabošanai veidojot apmēram 10 mm platu gaisa spraugu. Visas saplākšņa paneļu zāģējuma vietas obligāti jāapstrādā ar speciālu elastīgu, ārdarbiem paredzētu līmi. Vērība jāpievērš arī saplākšņa ārsienu apšuvuma paneļu aizsardzībai pret atmosfēras nokrišņu iedarbību ap logu un citām ailām. Zem loga paneļi jānosedz ar skārda vai plastmasas palodzi, to pārlaižot pāri paneļiem, nolokot gar paneļu augšmalu, apmēram 30 mm atvirzot no paneļu virsmas un vismaz 20 mm gar apšuvumu nolaižot uz leju. Lai netraucētu gaisa plūsmu pa ventilējamo gaisa šķīrējslāni starp paneļiem un sienu, starp palodzi un apšuvuma paneļa augšmalu jāatstāj 20 mm plata sprauga.

Veidojot koka vai metāla karkasu, pie kura piestiprināt apšuvuma paneļus, sevišķa uzmanība jāpievērš tam, lai horizontālie karkasa elementi neaizsprostotu gaisa šķīrējslāni un netraucētu gaisa plūsmai tajā. Saplākšņa apdares paneļi glabāšanas laikā jāsargā no atmosfēras nokrišņu iedarbības un mehāniskajiem bojājumiem. Tieši pirms iestrādāšanas tos nav ieteicams glabāt slēgtā noliktavā, jo jāņem vērā, ka, mainoties gaisa mitrumam, nedaudz mainās arī paneļu izmēri, piemēram, mitrumam palielinoties par 10%, saplākšņa paneļu pagarinājums ir aptuveni 1 mm uz katru paneļa garuma metru, bet koka karkasa elementu izmēri palielinās par apmēram 0,5mm uz katru garuma metru. Tāpēc pirms apšuvuma ierīkošanas darbu veikšanas paneļi «jāaklimatizē», dažas dienas tos izturot vertikālā stāvoklī aptuveni tādos apstākļos, kādi būs šo darbu veikšanas laikā.

Kategoriski aizliegts saplākšņa apdares paneļus pie vertikālajām latām piestiprināt ar caurejošām skrūvēm, jo, ilgstoši atrodoties mitros ekspluatācijas apstākļos, tas var izraisīt paneļu apdares kārtas plaisāšanu un lobīšanos. Tāpēc ārdarbos paneļu montāžai ieteicams izmantot speciālus stiprinājuma elementus, kas no ārpuses nav redzami. Šāds paņēmiens ne tikai uzlabo fasādes apšuvuma dekoratīvās īpašības, bet arī novērš mitruma krāšanās iespējas un līdz ar to arī saplākšņa uzbriešanu stiprinājuma vietās. Šim nolūkam tiek izmantoti dažādas konstrukcijas plastmasas elementi, kurus ar skrūvēm piestiprina pie vertikālo metāla profilu vai koka latu (statņu) sāniem un paneļu aizmugures. Paneļu montāžas laikā tikai jāsaāķē šie stiprinājuma elementi, tādējādi ievērojami vienkāršojot montāžas procesu un paaugstinot tā precizitāti (šis ir tikai viens no iespējamajiem stiprinājuma variantiem).

Izmantotie informācijas avoti:

• abc.lv. (2015). Ēkas fasādes apdare – moderni un oriģināli risinājumi [tiešsaiste]. Pieejams: https://abc.lv/raksts/ekas-fasades-apdare-moderni-un-originali-risinajumi
• Akmensmasas flīzes (2006): Praktiskā būvniecība.
• Betona bloku sienu apdare (2008): Praktiskā būvniecība.
• Devaite D. Pieaug kompetence pilnstikla konstrukciju izmantošanā: Būvēt.
• Freimane L. Dabīgā akmens neierobežotās iespējas: Būvēt.
• Kalmiņš A. Koka apšuvuma dēļi – uzticams un pārbaudīts materiāls: Būvēt.
• Kalmiņš A. Māla ķieģeļi – praktisks un daudzveidīgs apdares materiāls: Būvēt.
• Lukss J. Metāla būvniecības sistēmas – konstruktīvas un universālas: Būvēt.
• Māla apdares ķieģeļi – klasiska vērtība (2008): Praktiskā būvniecība.
• Paneļu ēkas – kādu veidu izvēlēties?: Būvēt.
• Pole I. Paneļi un apdares sistēmas – daudzveidīgi risinājumi: Būvēt.
• Rūsiņa L. Gatavie maisījumi fasādēm – ērtības, ātrums un ekonomija: Būvēt.
• Rūsiņa L. Sendvičpaneļu priekšrocības un izmantojuma risinājumi: Būvēt.
• Rūsiņa L. Ventilējamās fasādes: Būvēt.
• Treija I. Ķieģeļu būvējuma efekts jebkurai konstrukcijai: Būvēt.