Ilgtspējīga būvniecība

/ Uncategorized / By

Ilgtspējīga attīstība jeb sustainable development ir attīstība, kas apmierina pašreizējo paaudžu vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu vajadzības. Ilgtspējīga dzīvesveida mērvienība ir “ekoloģiskā pēda”, kas parāda to, cik liela Zemes platība ir nepieciešama, lai apmierinātu vajadzības. Tā atspoguļo nepieciešamo dabas resursu (pārtikas, ūdens, gaisa, enerģijas) apjomu. Aprēķināts, ka maksimālais apjoms, kas vidēji būtu pieejams ikvienam zemeslodes iedzīvotājam, ir 2,1 hektāri. Taču jau šobrīd pasaulē vairākos reģionos resursu patēriņš ievērojami pārsniedz šīs robežas — ja ikviens pasaulē patērētu dabiskos resursus un izdalītu CO2 tikpat intensīvi kā vidēji viens eiropietis, cilvēces uzturēšanai būtu nepieciešamas trīs planētas. Apzinoties, ka attīstībai ir ekoloģiska robeža, jābūt gataviem meklēt un pieņemt risinājumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Ilgtspējīgas būvniecības idejas, kas attīstītajās valstīs pazīstamas kā sustainable building, pamazām kļūst populāras arī Latvijā. To veicinājuši vairāki apstākļi: gan ekonomiskie (nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju), gan sociālie (patērētāju diktēts tirgus, augstas prasības pēc kvalitātes un ērtībām), gan vides jautājumu aktualizēšanās (atbildība par klimata izmaiņu un piesārņojuma mazināšanu). Ilgtspējīgai būvniecībai ir vairākas priekšrocības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Radot kvalitatīvu, videi un veselībai draudzīgu dzīves telpu, tiek veicināta gan ekoloģiskā, gan ekonomiskā un sociālā ilgtspējība, proti, tas ir veids, kā dzīvot videi un veselībai draudzīgāk, neatsakoties no mūsdienās ierastām ērtībām un kvalitātes standartiem, taču vienlaikus domājot arī par nākamo paaudžu nākotni un tiesībām dzīvot tīrā, resursu nenoplicinātā vidē.

Ieguvumi videi

  • Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;
  • Paaugstināta gaisa un ūdens kvalitāte;
  • Mazāk cieto atkritumu;
  • Dabas resursu saudzēšana, nenoplicināšana.

Ekonomiskie ieguvumi:

  • Samazināti ēku ekspluatācijas izdevumi;
  • Paaugstināta pievienotā vērtība;
  • Atbalsts vietējiem ražotājiem un ekonomikai;
  • Paaugstināta strādājošo darba produktivitāte un apmierinātība;
  • Uzlaboti ēkas dzīves cikla ekonomiskie rādītāji (ekonomiskums visā lietošanas laikā).

Ieguvumi sabiedrībai:

  • Labāka gaisa kvalitāte;
  • Paaugstināts komforta līmenis un veselīgi dzīves apstākļi;
  • Mazināta liekā slodze infrastruktūrai;
  • Augstāka dzīves kvalitāte.

Viens no ilgtspējīgas būvniecības definējumiem apgalvo, ka tā ietver risinājumu kopumu, lai palielinātu ēku ekspluatācijas efektivitāti, samazinot enerģijas, ūdens un materiālu patēriņu, kā arī kaitējumu cilvēku veselībai un apkārtējai videi būvniecības un apsaimniekošanas procesu laikā. Galvenais uzdevums, lai sekmīgi ieviestu ilgtspējīgu būvniecību, ir attīstīt patērētāju izpratni un pieprasījumu pēc šādiem objektiem. Ilgtspējīga būvniecība ir viens no valsts pastāvēšanas un turpināšanās komponentiem: kur dzīvo, kā dzīvo, cik labi dzīvo, kā ar darbu uzlabo apkārtējo vidi gan sev, gan citiem. Ilgtspējības pamatā ir vides, ekonomisko un sociālo jautājumu sabalansēšana, nodrošinot līdzsvarotu attīstību.

Pasaulē tiek izmantotas vairākas vērtēšanas sistēmas, kas ēkas izvērtē pēc ilgtspējīgas būvniecības principiem un norāda pakāpi, kādā šie principi īstenoti. Iegūtais sertifikāts ir kvalitātes zīme, kas patērētājiem un projektu attīstītājiem palīdz veidot vienotu izpratni par ilgtspējīgas būvniecības piedāvājumu mājokļu tirgū. Lai gan viedokļi par ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem un komponentiem mēdz atšķirties, pasaulē ilgtspējīgas būvniecības raksturošanai visbiežāk tiek lietoti šādi principi:

  • Ilgtspējīga dzīves vides attīstīšana;
  • Optimāla ēkas vietas izvēle;
  • Samazināts enerģijas un ūdens patēriņš;
  • Videi un veselībai draudzīgu vietējo materiālu izvēle;
  • Atjaunojamo resursu izmantošana;
  • Paaugstināta ēku iekšējās vides kvalitāte;
  • Inovāciju izmantojums projektēšanā.

Par mājokļa dzīves ciklu speciālisti uzskata laiku no brīža, kad māja ir uzbūvēta, līdz brīdim, kad tā ir nojaukta. Dzīves cikla rādītāji jeb life cycle performance ir gan ekonomiski, gan ekoloģiski. Ņemot vērā ekonomiskos aspektus, būtiska nozīme ir tam, kādas izmaksas nepieciešamas ēkas uzbūvēšanai, kā arī apsaimniekošanai un atjaunošanai visā tās lietošanas laikā. Savukārt no ekoloģijas viedokļa būtiska ir ēkas un tās uzturēšanas ietekme uz vidi.

Ēkām, kas atbilst ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem, ir uzlaboti dzīves cikla rādītāji kā ekonomiskā, tā ekoloģiskā ziņā. Ieguldījumi, kas nepieciešami mājokļa būvei un aprīkošanai, attaisnojas ar ievērojami zemākām uzturēšanas izmaksām. Gan ēkas būvniecības stadijā, gan apsaimniekošanā izvēloties videi draudzīgākus, atjaunojamus resursus un risinājumus energoefektivitātes paaugstināšanai, tiek nodarīts krietni mazāks kaitējums videi. Galvenokārt tas tiek panākts ar CO2 izmešu — galvenā atmosfēras piesārņojuma avota — daudzuma samazinājumu. Kad ēka savu mūžu nokalpojusi, to ir vieglāk atdot atpakaļ dabai (materiālus pārstrādājot vai izmantojot enerģijai), aiz sevis neatstājot daudz cieto atkritumu.

Kavēkļi ilgtspējīgas būvniecības prakses ieviešanai

Latvijā neskata ēkas dzīves cikla izmaksas ilgtermiņā. Ja mainīsies uztveres tradīcija par labu ilgtermiņam, attīstīsies ilgtspējīgas būvniecības tirgus. Sabiedrībā joprojām valda dažādi kļūdaini stereotipi, priekšstati par lietas būtību, pārsvarā pavisam virspusēji apskatot tikai ekoloģiskos un energoefektivitātes aspektus. Ilgtspējīgā būvniecība tomēr pēc būtības ir komplekss skatījums, prizma, kas aptver dažādus faktorus. Ir jārada interese, jāveicina izpratne – gan sabiedrībai, gan valstij.

Daudziem nav saprotams, kas ir dizains. Tas visplašākajā nozīmē ir jauns domāšanas veids, kas vērsts uz problēmu risināšanu. Dizains nav tikai forma, tā ir sistēma, uzbūve, darbības principi un veids, kas attiecināms gan uz produktiem, gan materiāliem, būvēm, jebko, ko savā ikdienā un apkārtējā vidē izmanto cilvēks. Ilgtspējīgu dizainu ietekmējoši faktori ir pozitīvi orientēti, risina milzumu dažādu sociālo, ekonomisko un vides problēmu. Sabiedrībai kopumā un arī nozares speciālistiem pietrūkst vispusīgas un analītiskas domāšanas, spējas saskatīt cēloņu un seku kopsakarības.

Būvniecībā klients būtībā pērk solījumu. Un, ja klients visā procesā saredz tikai uzzīmētu projektu, pēc tam gatavu ēku un viņam ir svarīga zemākā cena, viņu neinteresē, kādā veidā tiek īstenots būvniecības process, no kurienes tiek vesti materiāli, kādi cilvēki tiek nodarbināti, kāda ir attieksme pret valsti, nodokļiem. Tajā brīdī, ja būvniekam sirdsapziņa pati nerunā, visi labie projektā ieliktie nodomi var zust.

Iespējamie risinājumi

Labās prakses paraugus, šādu projektu pieprasījumu var veicināt ar konkrētiem valstiskiem instrumentiem, piemēram, nodokļu atlaidēm šādu nekustamo īpašumu attīstītājiem, arī iepirkumos jāakcentē ilgtspējības aspekts. Bet, lai līdz tam nonāktu, ir nepieciešama izpratne, sapratne par lietas būtību. Jāattīsta mērķtiecīgs un konstruktīvs dialogs gan starp nozares profesionāļiem, gan ar valsts, pašvaldības iestādēm, veicinot vispusīgu ideju un konkrētu rīcības plānu, iespēju izstrādi un attīstību. Šādi apzinot, uzrunājot visus iesaistītos (labuma guvēji, īstenotāji, procesa dalībnieki un arī pati sabiedrība kā dalībnieks, patērētājs), var radīt aizvien vairāk iespēju un veicināt lietot konkrēti izstrādātos kritērijus, kritēriju sistēmas

Jāvienkāršo ilgtspējīgas būvniecības definīcija. Vēl joprojām arī būvnieku aprindās ir neizpratne par ilgtspējīgu būvniecību. Ilgtspējības terminoloģija un definīcija jāpadara saprotamāka, lai būtu iespēja efektīvāk uzrunāt mūsdienu sabiedrību. Celtniecībā un būvmehānikā smaguma centrs bieži vien atrodas ārpus priekšmeta. Arī šajā gadījumā daļēji tas tā ir. Smaguma centrs – ilgtspējība – ir ne tikai pašā ēkā, idejā, domu un darbu realizācijā, bet klientos. Ja tiek sasniegts domāšanas līmenis ar noteiktas izvēles pazīmēm, tad sabiedrībā notikušas kvalitatīvas izmaiņas.

Arī kritērijus par pašu būvniecības procesu vajadzētu konkretizēt un detalizēt, piemēram, vai tiek pareizi apsaimniekoti atkritumi, kā plānota loģistika, materiālu piegāde, vai būvprocesa laikā tiek domāts par apkārtējās vides piesārņojumu, t.sk. putekļu, trokšņu piesārņojumu, kādā veidā tiek iekārtots būvlaukums, vai tas traucē vai netraucē būvniecības procesa gaitā, kādam jāizskatās būvlaukumam pilsētas centrā, vai tiek domāts, kā tas ietekmēs iedzīvotāju ikdienu.

Latvijai jārada ilgtspējīgas būvniecības neambiciozu kritēriju kopums – minimālā programma. Matricai jābūt pietiekami viegli attīstāmai, lai to var papildināt. Kritēriju sistēmai jābūt ļoti vienkāršai pēc satura, vienkāršai pēc lietošanas, neambiciozai, turklāt valsts līmenī obligātai. Tai nevajadzētu būt pretrunā ne ar vietējo, ne ES likumdošanu. Latvijā svarīgi veicināt ilgtspējīgo būvniecību saturiski.

Ilgtspējīgas būvniecības projektu veicināšanu iespējams panākt ar šādām metodēm:

  • Apvienojoties uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ir izveidota platforma ilgtspējīgas būvniecības ideju iedzīvināšanai kā individuālā, tā politiskā līmenī;
  • Atbalsts ilgtspējīgas būvniecības pilotprojektu īstenošanai un to veicināšana;
  • Sadarbībā ar būvniecības nozares profesionāļiem, vides aizsardzības organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, citu saistītu nozaru uzņēmumiem un asociācijām definēti ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi, uzsākts darbs ēku novērtējuma sistēmas izveidei un ieviešanai.

Ilgtspējīga būvniecība pasaulē

Pasaulē ilgtspējīga jeb, lietojot vienkāršāku terminu, ilgtermiņā kvalitatīva būvniecība ir zinātnieku, valsts, sabiedrisko un izglītības darboņu un, protams, praktiķu dienas kārtības zenītā. Piemēri ir atjautīgi un motivējoši – veseli kvartāli, kuros katra dzīvokļa kompostējamie atkritumi izlietnē vispirms tiek samalti un pēc tam novadīti kopējā pazemē ierīkotā kompostā, kur tie, mierīgi pūstot, nodrošina daļu kvartālam nepieciešamās siltuma enerģijas; bruģa celiņi, kas no gājēju plūsmas ģenerē enerģiju, novadot to ēkas apgaismošanai; biroju ēka 6000 darbiniekiem, kurā visu nepieciešamo enerģiju nodrošina lokāls, ar lietotu pārtikas eļļu kurināms katls; ēkas, kas ir ne tikai pilnībā neatkarīgas no ārējiem enerģijas avotiem, bet pat spējīgas ģenerēt enerģijas pārpalikumu. Tas viss bieži vien arī arhitektoniski augstvērtīgā izpildījumā.

Tikpat motivējoši ir arī lietotie instrumenti ilgtspējīgas būvniecības atbalstam – bezprocentu kredīti, ārpuskārtas aprite būvvaldē, samazināts īpašuma un dabas resursu patēriņa nodoklis, īpaši labvēlīgi plānošanas nosacījumi. Ilgtspējīga ēka ir valsts pasūtījuma obligāts nosacījums, tādējādi rādot neapgāžamu piemēru un ietekmējot pie-dāvājumu tirgu (materiāli, tehnoloģijas, speciālisti). Pilsētās, kur izcilība ilgtspējīgu plānošanas un būvniecības risinājumu ieviešanā izvirzīta kā stratēģisks mērķis, tas pamatots ar aktivitāšu plānu tā sasniegšanai. Ilgtspējīga būvniecība ir pasaules attīstītāko valstu realitāte. To pilsoniskā sabiedrība par šādu risinājumu priekšrocībām lielākoties ir ļoti labi informēta un tādējādi spējīga gan novērtēt, gan pieprasīt atbilstošu kvalitāti. īrēt vai iegādāties ilgtspējīgu ēku kļūst par korporatīvās sociālās atbildības stūrakmeni uzņēmumos un cita pārvaldījuma institūcijās.

Astoņdesmito gadu beigās par reālu problēmu sāka kļūt nekontrolēta pilsētu izplešanās jeb urban sprawl, kas būtiski palielināja vides piesārņojuma līmeni, saasināja sociālās problēmas un samazināja administratīvās kontroles iespējas. Analizējot iespējamos veidus, kā ierobežot šādu izplešanos, ASV deviņdesmito gadu sākumā tika izstrādāti revitalizējamo teritoriju (Brownfield land) attīstības principi, kas deva iespēju pilsētām attīstīties uz neizmantojamu agrāko rūpniecības un transporta infrastruktūras objektu rēķina. 1992. gadā ASV Vides aizsardzības aģentūra (The United States Environmental Protection Agency) izstrādāja pirmo pilotprojektu, kurā agrāko rūpniecības teritoriju bija paredzēts attīrīt un apbūvēt no jauna. Lai padarītu šādus projektus interesantus investoriem, tika paredzēta konkrēta tehniska un ekonomiska palīdzība degradētās vides attīrīšanas procesā un nodokļu atlaides turpmākajai attīstībai. Šo sistēmu vēlāk adaptēja daudzas pasaules valstis, tādējādi ierobežojot pilsētu nekontrolētas izplešanās rezultātā radītās problēmas.

Deviņdesmito gadu sākumā sāka veidoties konkrētām nozarēm atbilstošas, ilgtspējīgu attieksmi vērtējošas sistēmas. Projektēšanas procesu un būvniecības jomā jāmin divas pazīstamākās un attīstītākās: BREEAM un LEED. BREEAM (BRE Environmental Assessment Method) tika izveidota 1990. gadā Lielbritānijā kā darbību kopums, kas ļāva novērtēt jaunbūvējamās nedzīvojamās ēkas ilgtspējības kontekstā, bet vēlāk attīstījās par sistēmu, kas apskata visus ēku un būvju tipus un attīstības procesus. LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) izveidoja ASV organizācija «U.S. Green Building Council» (USGBC) no 1994. līdz 1998. gadam kā videi draudzīgu jaunbūvju novērtēšanas sistēmu, kas mūsdienās kļuvusi par vairāku savstarpēji saistītu standartu kopumu un visplašāk lietojamo šāda veida vērtēšanas skalu pasaulē, kaut arī pēc savas uzbūves un prasībām atbilst ASV būvniecības un likumdošanas videi.

Izmantotie informācijas avoti