Jauni finanšu modeļi ēku renovācijā

/ Uncategorized / By

Ēku sektors ir nozīmīgs elements enerģijas un klimata mērķu sasniegšanā ar vismazākajām izmaksām indivīdiem un sabiedrībai visās valstīs. Ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir iespēja radīt darbvietas un sekmēt ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmi.

Finanšu modeļi un avoti renovācijai

Pašvaldības teritorijas ēku renovācijai ir vairāki modeļi, viens no tiem ir Energoservisa kompānija (ESKO). ESKO (angliskais saīsinājums – ESCO) ir uzņēmējdarbības veids, kas sniedz plašu ar enerģētiku saistītu pakalpojumu klāstu, īsteno energotaupības projektus, enerģētikas infrastruktūras ārpakalpojumus, enerģijas ražošanu un piegādi, kā arī risku pārvaldību. ESKO ļauj atjaunot nekustamos īpašumus, kuru renovācijai pašvaldībai nepietiek līdzekļu. ESKO var būt jebkuras nozares uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar brīviem finanšu līdzekļiem un iespējām garantēt kredītus, kā arī ar interesi darboties energoefektivitātes jomā.

ESKO, jeb ēkas siltumenerģijas serviss:

  • ESKO nav kredīts, aizdevums;
  • ESKO nav tikai siltināšana vai celtniecības darbi;
  • ESKO ir pakalpojums, t.i. ilgstošs process;
  • ESKO ir biznesa veids, kurā iegūst visas iesaistītās puses.

ESKO princips paredz neizmantot ēkas iedzīvotāju līdzekļus. Cilvēki pirms un pēc renovācijas par siltumu maksā vienādu summu, bet starpību pēc renovācijas saņem ESKO uzņēmums, no tās atmaksā darbu veikšanai ņemto kredītu un uztur uzņēmumu.

Vēl viens modelis pašvaldības teritorijas ēku renovācijai ir pašvaldības energoservisa uzņēmums (PEKO) – faktiski pašvaldības izveidots ESKO modelis. Angliski – Public Internal Performance Commitments – PICO, latviski – PEKO. Tas ir pašvaldībai piederošs uzņēmums (kompānija), kas strādā pēc ESKO principiem, darbībai izmantojot gan pašvaldības līdzekļus, gan piesaistītu finansējumu, tostarp no Rotācijas fonda.

Rīgas gadījumā PEKO būtu jāveido domei. Pašreizējā situācijā daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem (vairākumā gadījumu – būvniecības neprofesionāļiem) pašiem jāstrādā ar renovācijas dokumentāciju, finansējuma piesaisti un darbu uzraudzību, savukārt PEKO gadījumā iedzīvotājiem tiek piedāvāts profesionāls produkts, kas satur visus posmus un papildus piedāvā arī precīzu atmaksas grafiku 20 gadu garumā. Iedzīvotājiem faktiski ir jāvienojas tikai par vienu konceptuālu jautājumu – pirkt šo produktu vai nē.

Vēl viens modelis pašvaldības teritorijas ēku renovācijai ir dzīvokļu īpašnieku biedrība – tas ir veids, kas veicina dzīvokļu īpašnieku iniciatīvu un palielina interesi par ēkas renovāciju. Dzīvokļu īpašnieku biedrības (DzīB) izveidi un mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu nosaka likums «Par dzīvokļa īpašumu». Biedrības pamatmērķis – nodrošināt mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. DzīB mājas renovāciju var uzņemties pati vai uz pilnvarojuma pamata uzticēt visu citai personai vai nama apsaimniekotājam.

Pēc «Interreg» projekta veiktās analīzes par optimāliem finansēšanas modeļiem tika noteikti PEKO un ESKO, jo:

  • Renovāciju organizē un veic profesionāļi;
  • Tas garantē augstu renovācijas kvalitāti;
  • Tiek sekmēta efektīva struktūrfondu, valsts un pašvaldības finansējuma izmantošana un ekonomija;
  • Iedzīvotājiem ir pārskatāma un prognozējama maksāšanas sistēma, kas balstīta uz sasniegto ekonomiju.

Lai attīstītu abus šos modeļus, par tiem būtu jāorganizē plašas informatīvas kampaņas. Tā tiktu veicināta jauna ESKO izveide, kā arī iedzīvotāji uzzinātu provizoriskos ieguvumus.

Konkurences veicināšanai būtu vēlama jaunu ESKO izveide, arī ar piesaisti no ārvalstīm un PEKO izveidi pilsētās.

Finansējuma avoti renovācijas sākšanai:

  • Valsts un pašvaldības – valsts atbalsta programma energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamās mājās;
  • Eiropas Savienība – struktūrfondi, atbalsta programmas JESSICA un ELENA, arī ERAF programmas;
  • Latvijas un starptautisko banku kredīti;
  • Rotācijas fonds;
  • Zaļo investīciju shēma;
  • Iedzīvotāju pašfinansējums.

Rotācijas fonds ir ilgtermiņa finanšu instruments, ko veido investīciju projektu realizācijai, nodrošinot projektu finansēšanu galvenokārt aizdevuma (atsevišķos gadījumos arī granta) veidā ar zemiem vai nulles procentiem. Finansēti tiek projekti ar nodrošinātu atmaksāšanos (galvenokārt daudzdzīvokļu māju renovācija) ar pārskatāmu kreditēšanas laiku, un atmaksātos līdzekļus izmanto nākamo projektu kreditēšanai. Galvenais, ar ko Rotācijas fonds ir nozīmīgs – PEKO var saņemt finansējumu ar mazākiem kredīta procentiem nekā no bankām.

Jauna iniciatīva ir ES atbalsta programma ELENA, kura izveidota 2009. gadā un kuras mērķis ir tehniski un finansiāli atbalstīt pašvaldības, kas parakstījušas pilsētu mēru paktu (bet ne tikai), ātrāk īstenot savas investīciju programmas energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu jomā, lai izpildītu 20 – 20 – 20 saistības.

Optimāls daudzdzīvokļu ēkas renovācijas finansēšanas veids būtu 4 finanšu avotu kombinācija: energoauditam, tehniskajam apsekojumam un tālākai tehniskā projekta sagatavošanai izmanto valsts atbalsta programmu un iedzīvotāju pašfinansējumu, kompleksajai renovācijai – E5 ERAF un Rotācijas fonda līdzekļus. Ja nav pieejama valsts atbalsta programma, to aizstāj ES ERAF palīdzība. Ja nav izveidots Rotācijas fonds, to aizstāj banku kredīti.

Sadarbībā ar ALTUM ar ES fondu atbalstu iedzīvotāji iegūst mūsdienīgi siltinātas mājas, kas būtiski samazina enerģijas patēriņu (mazāk par 90kwh/m2). Siltinot mājas, iedzīvotāju biedrības un apsaimniekotāji projektu gaitā var veikt arī šo māju labiekārtošanu: apkures, fasāžu, durvju, kāpņu un citu mezglu remontu un nomaiņu. Pirms tiek piesaistīts ES dāvinājums un nodrošināts finansējums projekta realizācijai, kā arī uzsākta renovācija, svarīgi, ka visus materiālos lēmumus pieņem iedzīvotāju kopsapulcēs vai aptaujās, kurās piedalās vairākums dzīvokļu īpašnieku dzīvokļos sadalītā mājā vai 100% īpašnieku no dzīvokļu īpašumos nesadalītā mājā. ALTUM nodrošina: bezmaksas konsultācijas; ES dāvinājumu 50% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām; nepieciešamības gadījumā garantiju līdz 80% no aizdevuma kredītiestādē; nepieciešamības gadījumā aizdevumu projekta realizācijā.

ES fondu finanšu instrumenti mājokļu siltināšanai

Jāvērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem, ja ēku siltināšanā plānots piesaistīt ES līdzekļus. Darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» 3.4.4.1. aktivitāti «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, to regulē Ministru kabineta noteikumi (Nr. 138, 2009. gada 10. februāris).

Kritēriji finansējuma saņemšanai no ES līdzekļiem:

  • Māja ekspluatācijā nodota no 1944. līdz 1993. gadam (ieskaitot), taču var būt arī vecāka;
  • Māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% dzīvokļu īpašumu. Kritērijs neattiecas uz valsts un pašvaldības dzīvokļu īpašumiem;
  • Enerģijas ietaupījums pēc renovācijas ir ne mazāk kā 20% standartizētā kopējā siltumpatēriņa gadā;
  • Projektu attiecināmās izmaksas veido tiešās un netiešās izmaksas.

Tiešās izmaksas – energoaudita, tehniskās apsekošanas, būvniecības tāmes un projekta sagatavošanas izmaksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (nepārsniedzot 10% attiecināmo tiešo izmaksu, veiktas ne agrāk par 2006. gada 24. oktobri) (MK 17.1. punkts). Būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas (nepārsniedzot 5% attiecināmo tiešo izmaksu) (MK 17.2. punkts), būvdarbu izmaksas mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās: (MK 17.3. punkts) ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšana un nomaiņa, pagraba pārseguma siltināšana, kāpņu telpas remonts gadījumā, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā (nepārsniedzot 5% attiecināmo tiešo izmaksu), siltumapgādes sistēmas renovācija, ventilācijas sistēmas renovācija vai rekonstrukcija, citi renovācijas darbi, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi, ēkas strukturālo daļu atjaunošana, kas nepieciešama projekta iesniegumā iekļauto energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Netiešās izmaksas – informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu (nepārsniedzot 1% attiecināmo tiešo izmaksu), neparedzētie izdevumi (nepārsniedzot 5% attiecināmo tiešo izmaksu).

Izmantotie informācijas avoti: