Jumts norobežo ēku no augšas un aizsargā to no nokrišņu, saules un vēja iedarbības. No tā, cik ātri un kvalitatīvi jumts novada nokrišņus, ir atkarīgs ēkas mūžs un izskats. Nevelti, runājot par jumtu, to dēvē par ēkas piekto fasādi. Jumti sastāv no divām svarīgākām sastāvdaļām – nesošajām konstrukcijām un jumta seguma. Nesošo konstrukciju uzdevums ir uzņemt pašsvara, sniega, vēja spiediena un ekspluatācijas slodzes un pārnest tās uz ēkas nesošajām sienām vai karkasu, savukārt seguma-pasargāt no ārējās vides ietekmes. Labam jumta segumam jāatbilst šādām prasībām: tam jābūt nokrišņu ūdens noturīgam, nokrišņu ūdens necaurlaidīgam, ugunsdrošam, izturīgam pret atmosfēras iedarbi, ar ilgu kalpošanas laiku, kā arī ērti un viegli kopjamam un remontējam.

 Jumta segumi ir dažādi. Katram no tiem ir savas fizikālās un tehnoloģiskās īpašības, kas nosaka to izmantošanas iespējas. Katrs jumta segums ir piesaistāms kādam noteiktam vēstures laika posmam. Galvenokārt tos izvēlējās pēc pieejamības – kāds materiāls bija “pa rokai”, tādu izmantoja. Vissenākā vēsture ir dabīgo materiālu jumta segumiem – salmiem un niedrēm. Latvijā šādi jumti bija populāri līdz 19.gs. beigām. Tad sāka izmantot koka jumta segumus, kurus plaši lietoja pēc Pirmā pasaules kara. Attīstoties rūpniecībai, sāka izmantot māla un betona dakstiņus. Padomju laikos visbiežāk klāja azbestcementa loksnes. Tagad pēc neatkarības atgūšanas Latvijā, būvējot māju, ir daudz iespēju izvēlēties savam mājoklim jumta segumu.

Veikalu piedāvājums ir ļoti plašs – iespējams likt savai mājai bitumena vai metāla jumtu, var atšķirties no pārējiem un izcelties ar oriģinalitāti, iegādājoties dabīgu ekoloģisko materiālu vai kādu no sintētiskiem materiāliem. Kādu izvēlēties? Šis jautājums ir aktuāls ikvienam, kas būvē vai projektē. Svarīgi ir skatīties uz ēku kopumā – gan jumta nesošo konstrukciju, formu, slīpumu, gan arhitektonisko koptēlu, kā arī ekspluatācijas īpatnībām. Zinot katra seguma materiāla pozitīvās un negatīvās īpašības, ir iespējams piemeklēt racionālāko jumta seguma materiālu katrai situācija.

Jumta segumu materiālu izvēle

Jumta segums ir virsējais norobežojošais, ūdensnecaurlaidīgais jumta slānis. Tas sastāv no hidroizolējošas kārtas, ko veido no dažādiem jumta seguma materiāliem, un no pamatnes- parasti latojuma, dēļu klāja vai izlīdzinošās kārtas. Lai novērstu jumta un citu nesošo konstrukciju samitrināšanās, pie jumta seguma ierīkošanas jāķeras uzreiz pēc spāru uzstādīšanas. Vislabāk to darīt vasarā, kad iestājas sauss laiks. Jumta seguma materiālu parasti izvēlas no jumta slīpuma, paredzētās jumta seguma ilgmūžības, ierīkošanas un ekspluatācijas izdevumiem un citiem faktoriem. Jāapsver katra materiāla pozitīvās un negatīvās īpašības un jāizvēlas konkrētiem apstākļiem visvairāk piemērotais, ņemot vērā ne tikai jumta seguma materiāla izmaksas, bet arī ilgmūžību, ekspluatācijas izdevumus un dekoratīvās īpašības.

Pašlaik jumta seguma materiālu piedāvājums ir ļoti plašs un grūtības parasti sagādā tieši piemērotākā materiāla izvēle. Daudzi agrāk plaši izplatītākie jumta seguma materiāli ir zaudējuši savu popularitāti (kā, piemēram, azbesta šīferu jumti, koka lūbiņu jumti),piekāpjoties mūsdienīgākiem materiāliem. Latvijā agrāk tik populārās azbestcementa loksnes pat vispār aizliegts izmantot, jo atklāts, ka azbests ir kaitīgs cilvēku veselībai.

Pareiza jumta seguma materiāla izvēle ir tikai puse no panākumu ķīlas. Otru pusi veido šā materiāla kvalitatīva iestrādāšana būvē. Pareizi jāievēro darbu veikšanas tehnoloģija, sākot jau ar latojuma vai dēļu klāja izveidošanu, jo pat visniecīgākās atkāpes no pareizas jumta seguma ieklāšanas tehnoloģijas var izraisīt neprognozējamas sekas, kas samitrinās augšstāva konstrukcijas, bet precīzi noteikt defekta vietu jumta segumā nav iespējams, līdz arto arī nav zināma vieta, kur jāveic jumta remonts.

Katram materiālam ir savas pozitīvās un savas negatīvās īpašības. Kaut vai tas, ka kvalitatīvāks materiāls ir arī dārgāks. Un bieži, izvēloties pašu lētāko, galarezultātā var izrādīties, ka tas būs visdārgākais, jo to kalpošanas laiks ir relatīvi īss un visai drīz rodas vajadzība pēc remonta vai jauna seguma ierīkošanas. No jumta seguma materiāla pareizas izvēles, kā arī no tā kvalitatīvas ieklāšanas lielā mērā ir atkarīga ne tikai jumta un bēniņu pārseguma nesošo konstrukciju ilgizturība, bet arī visas ēkas kalpošanas laiks un ekspluatācijas izmaksas.

Izvēloties jumta seguma materiālu, uzmanība jāpievērš šādiem faktoriem:

• Izmaksas.

Izmaksas ir ļoti svarīgs, tomēr ne galvenais faktors. Izpratni par cenu var iegūt, ja jumta seguma kopējās izmaksas un ekspluatācijas izmaksas dala ar normatīvo jumta seguma kalpošanas laiku gados. Tiesa, šeit var ieviest korekcijas uz jumta seguma morālās novecošanās rēķina, tomēr tāds aprēķins nav prognozējams, un, veicot virspusēju aprēķinu ilgizturīgiem jumta seguma materiāliem, to var ņemt vērā tikai uz izjūtu pamata vai pieredzi. Rēķinot jumta seguma kopējās izmaksas, jāņem vērā ne tikai paša seguma materiāla izmaksas, bet arī jumta seguma pamatnes, jumta platības palielinājuma uz jumta slīpuma palielināšanas rēķina, darbaspēka (ne tikai seguma ieklāšanai, bet arī pašu nesošo konstrukciju ierīkošanai) un palīgmateriālu (skrūvju, speciālo stiprinājumu elementu, mastikas u.c.) izmaksas.

• Kopšana ekspluatācijas laikā

Ir jumta seguma materiāli, kurus visā ekspluatācijas laikā pēc to ieklāšanas vairs nav jākopj, bet ir arī tādi materiāli, kas pēc noteikta laika perioda jāpārkrāso, jāpārklāj ar mastiku utt.

• Jumta slīpums

Katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais pieļaujamais jumta slīpums, kas obligāti jāievēro. Pretējā gadījumā var rasties jumta caurtecēšana slīpa lietus gadījumā, kā arī kūstot sniegam. Stāvākam jumtam ir lielāks jumta seguma materiālu patēriņš nekā lēzenākam jumtam, toties šādam jumtam ir lielāka ūdensnecaurlaidības garantija un jumta seguma materiālu kalpošanas laiks, jo ūdens pa stāvu jumtu notek daudz ātrāk, bet, ja jumta slīpums ir lielāks par 45°, tad sniegs uz šāda jumta vispār nekrājas, lāstekas neveidojas un līdz ar to jumta kalpošanas laiks ir lielāks. Jo ūdensnecaurlaidīgāks ir jumta segums, jo lēzenāku jumtu drīkst veidot. Parasti ir tā- jo no mazāku izmēru gabalmateriāliem jumta segumu veido, jo stāvākam jumtam jābūt, lai kūstošais sniegs un slīps lietus nevarētu iekļūt pa atsevišķo jumta seguma materiāla gabalu salaiduma šuvēm, un otrādi- ja izmanto pielīmējamu jumta seguma materiālu, ir pieļaujams lēzenāks jumts.

• Ilgizturība

Izvēloties ilgizturīgāku jumta seguma materiālu, netieši tiek ietekmēta tā relatīvā izmaksa, pārrēķinot, kaut vai vienreizējās jumta seguma ierīkošanas izmaksas uz vienu gadu.

• Jumta forma un konfigurācija

Jāatceras, ka visbiežāk ūdens sūkšanās caur jumta segumu notiek jumta slīpumu salaiduma vietās un vietās, kur jumts piekļaujas pie sienām un dūmeņiem. Vienkāršiem divslīpju jumtiem var izvēlēties jebkuru jumta seguma materiālu, bet, palielinoties jumta sarežģītības pakāpei, jāizvēlas tādi jumta seguma materiāli, lai tie varētu nodrošināt pietiekamu ūdensnecaurlaidību. Šādā gadījumā priekšroka dodama pielīmējamiem materiāliem, kam ir arī vienkāršāka apstrāde.

• Jumta seguma arhitektoniski dekoratīvais aspekts

Jumta segums jāizvēlas tāds, lai tas labi iekļautos ainavā. Katrā gadījumā jārīkojas atkarībā no konkrētiem apstākļiem.

• Citi faktori, atkarībā no situācijas: siltumizolācijas un skaņas izolācijas īpašības, ugunsdrošība, ekoloģiskums, elpošana, siltuma inerce, ģeometrisko izmēru precizitāte, pieejamība u.c.

Jumta seguma veidi

Bezazbesta šīferis

Šis jumta segums līdzinās vecajam azbesta šīferim, taču līdzīga ir tikai tā forma, tas netiek vairs ražots no kaitīgā azbesta, bet gan no cementa, kaļķa un celulozes šķiedras. Bezazbesta viļņotās loksnes ir elastīgākas par azbesta šīfera loksnēm un tās pieejamas dažādās krāsās.

Latvijā pašreiz izmanto divus viļņoto azbestcementa lokšņu aizstājējus:

• viļņotās laternīta loksnes;
• viļņotās šķiedrcementa loksnes.

Laternīta loksnēs tiek izmantotas veselībai nekaitīgas sintētiskās šķiedras. Tās pēc izskata ir līdzīgas agrāk tik izplatītajām azbestcementa loksnēm, nedaudz atšķiras tikai to izmēri. Viļņotās šķiedrcementa loksnes tiek ražotas no cementa un kaļķu saistvielām, kā arī celulozes šķiedrām un maltas smilts pildvielām un ir pārklātas ar polivinilacetāta (PVA) aizsargkārtu.

Tiek ražotas dažādas krāsas – dabiski pelēkas, sarkanas, brūnas, melnas, ķieģeļkrāsas, zilas, zaļas šķiedrcementa loksnes. Loksnes tiek stiprinātas pie jumta latām ar skrūvēm vai naglām, līdzīgi kā azbesta šīferi, tas arī ir šī jumta seguma pluss, jo ieklājot to, nav nepieciešams mainīt jumta konstrukciju vai latojumu.

Īpašības:

• Nedegošas;
• Šķiedrcementa loksnes ir ekoloģiski tīras;
• Nekaitīgas videi un cilvēkam;
• Laba ķīmiskā izturība;
• Lēts materiāls;
• Kaut arī šis jumta seguma veids ir jauns, tas atgādina padomju laika azbesta šīfera loksnes;
• Zems kalpošanas laiks;
• Grūti pielāgot sarežģītas konfigurācijas jumtiem.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 14°;
• Iespējams izmantot objektiem ar īpašām prasībām pret jumta seguma ķīmisko noturību, tajā skaitā arī kūtīm;
• Vienkāršas konfigurācijas jumtiem;
• Veco azbesta šīferu vietā pie renovācijas, saglabājot arhitektonisko veidolu;
• Uzklāj uz latojuma.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks ir no 25-45 gadi.

Bitumena viļņotās loksnes

Bitumena viļņotās loksnes tiek ražotas no organisko šķiedru kompozītmateriāla (kartona) piesūcinot to ar krāsu un bitumenu. Tās pieejamas dažādās krāsās: sarkanā, zaļā, brūnā, melnā. Vietās, kur zem jumta nepieciešams apgaismojums, var uzstādīt caurspīdīgas viļņotās loksnes. Tās parasti ieklāj uz latām un piestiprina ar naglām vai pieskrūvē. Naglojuma vietās iepriekš nav jāurbj caurumi, kas stipri paātrina to montāžas ātrumu. Tā kā organisko šķiedru kompozītmateriālu lielizmēra loksnes ir vieglas, elastīgas un plānas, to piestiprināšanai ir jāpatērē vairāk naglas nekā citu materiālu viļņoto lokšņu piestiprināšanai.

Īpašības:

• Loksnes ir vieglas un lielas, tādēļ tās ir ērti ieklājamas pašu spēkiem;
• Var izmantot arī sienu apšūšanai;
• Zema cena;
• Trieciendrošs;
• Elastīgs;
• Skaņu absorbējošs
• Saglabā savas īpašības arī agresīvās vidēs un izmantojams klimatiskajās zonās ar temperatūras svārstībām no -40°C līdz +70°C;
• Viegli piezāģējamas ar rokas zāģi;
• Zema ūdens uzsūkt spēja;
• Bioloģiski noturīgs;
• Noturīgs pret rūpniecisko gāžu, benzīna, dīzeļdegvielu;
• Lokšņu nelielā svara dēļ (1m² sver ~ 3,5kg) tās ir viegli pārvietojamas;
• Pateicoties lokšņu lielajam lietderīgajam laukumam – ar vienu loksni var nosegt līdz 1,6m² jumta, jumta ierīkošana veicas ātri;
• Materiālam nav nepieciešama īpaša kopšana un tas nekorodē;
• Zem tā nav nepieciešams klāt pret kondensāta plēvi;
• Īss kalpošanas laiks;
• Ar laiku saulē deformējas un izbalē;
• Ekspluatācijas laikā uzpūšas;
• Grūti pielāgot sarežģītas konfigurācijas jumtiem.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 5°;
• Vairāk piemērotas pagaidu ēkām un palīgēkām;
• Vienkāršas konfigurācijas jumtiem;
• Uzklāj uz latojuma.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks ir no 5-50 gadiem.

Bitumena šindeļi

Bitumena dakstiņi jeb šindeļi veidoti no stiklšķiedras vai poliestera armējuma uz kā balstīts bitums, kas pārklāts ar minerālu krāsainām skaidiņām. Stiklšķiedras slānis nodrošina dakstiņu formu. Bitumena slānis paredzēts hidroizolācijas nodrošināšanai. Minerālu skaidiņas veic, pirmkārt, estētiskās funkcijas, tas ir, krāsu, reljefu. Otrkārt, akmens skaidu slānis ierobežo ultravioleto staru iekļūšanu pie bitumena, kas paildzina jumta seguma ilgmūžību. Tiek ražotas dažādas formas gumijotā bitumena plāksnītes – taisnstūrveida, ieapaļas, rombveida un citas formas. Ar plašu krāsu daudzveidību. Šindeļi uz stiklšķiedru bāzes ir ar lielāku ugunsizturību, nekā organiskie šindeļi.

Bitumena dakstiņi atdzīvina liela laukuma jumtus. Bitumena jumtus viegli papildināt ar nepieciešamajiem papildelementiem. Bitumena šindeļi ir hidroizolējošs jumta materiāls. Pēc uzbūves bitumena šindeļi ir ļoti līdzīgi uzkausējamajiem ruļļveida materiāliem. Bituma šindeļi tiek uzklāti uz gludas un līdzenas pamatnes (OSB, finiera vai kokskaidu plātnes), kur tie tiek piestiprināti ar naglām. Pamatnei jābūt pietiekami stingrai. Ja pamatni veido no dēļiem, tie nedrīkst būt plānāki par 95 mm, jo plānāki dēļi ekspluatācijas laikā var rozīties un izliekties, deformējot arī jumta segumu. To ieklāšana nav sarežģīta, taču darbietilpīga, jo naglu skaits var sasniegt pat50 naglas uz vienu kvadrātmetru.

Bitumena šindeļi ir plāni un lokani, tādēļ tos var ieklāt uz sarežģītas formas jumtiem. Šindeļiem saulē uzkarstot, tie savstarpēji salīp un tiek izveidots vienlaidu pārklājums, tā samazinot jumta tecēšanas iespēju un nodrošinot salīdzinoši ilgmūžīgu jumta segumu.

Īpašības:

• Hidroizolējošs jumta segums;
• Var izmantot no – 70 līdz + 90°C temperatūrā;
• Nemaina krāsu un īpašības;
• Nerada trokšņus, ja krasi mainās temperatūra;
• Liela formu un krāsu daudzveidība;
• Nepanes ilgstošas krasas temperatūras svārstības;
• Laika gaitā bitumens siltuma iespaidā kļūst trausls;
• Ātri apsūno;
• Jumta tecēšanas gadījumā ir grūti atklāt bojātu vietu un to labot;
• Lai ieklātu bitumena šindeļus ir nepieciešama līdzena pamatne, kas sadārdzina kopējās jumta izmaksas;
• Samērā neliels kalpošanas laiks.

Izmantošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 12°;
• Uz dažādas konfigurācijas jumtiem;
• Plaši pielieto individuālajā būvniecībā;
• Nepieciešama gluda pamatne.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks ir no 20 – 40 gadi.

Ruļļmateriāli

Ruļlmateriālu jumti ir uzkausētas loksnes uz jumta virsmas, veidojot nepārtrauktu segumu. Tos lieto plakaniem un lēzeniem jumtiem. Tie sastāv no pamatslāņa (no sintētiskās gumijas, termoplastikāta (PVC vai līdzīga materiāla) vai modificēta bitumena), kas no abām pusēm pārklāts ar bitumena kārtu. Pamatslānis nodrošina labas mehāniskās īpašības. Bet bitumens elastīgumu, stiepjamību un šo īpašību noturību augstā un zemā temperatūrā. Tos parasti izmanto komerciāla rakstura būvēm, bet kļūst populāri arī dzīvojamo māju sektorā. Iespējams izmantot jumtiem, kuri ekspluatācijas laikā tiks pakļauti nelielām deformācijām.

Pašlaik ļoti plaši lieto divu veidu modificēto bitumenu. Viens no tiem ir gumijotais bitumens SBS. Gumijas piedevas būtiski palielina bitumena spēju deformēties elastīgi, kura tam saglabājas arī zemā temperatūrā. Šis bitumens ir piemērots tieši Ziemeļeiropas klimatam. Otra veida modificētajam bitumenam par piedevu izmantota speciāla plastmasa, kas palielina tā izturību augstā temperatūrā. Šo bitumenu izmanto valstīs ar siltu klimatu, jo temperatūrai pazeminoties, tas kļūst trausls. Agrāk lietoja jumta papi, kas ir darvu piesūcināts plāns kartons, kas pārklāts ar grūtkūstošiem darvas produktiem un minerālpulvera, smilts vai rupjgraudainu apkaisījumu. Jumta papes kalpošanas laiks ir 2-3 reizes mazāks par ruberoīda kalpošanas laiku un tās ražošana pēdējos gados ir pārtraukta.

Ir trīs veida ieklāšanas paņēmieni – piekausējot ar degļa palīdzību, pielīmējot (aukstā metode) un ir dažāda veida pašlīmējošās membrānas. Lai jumta segums kalpotu ilgi un izvairītos no ūdens tecēšanas riska, tas tiek ieklāts divās kārtās.

Īpašības:

• Iespējami liela izmēra gabali, var noklāt ar vienu loksni visa jumta garumā;
• Labāk pretojas termodinamiskai ietekmei un UV starojumam, salīdzinājumā ar mastikas bitumena jumtiem;
• Ātrā un vienkāršā ieklāšana;
• Zemas izmaksas;
• Mazs svars;
• Iespējams uzklāt tikai plakaniem un ļoti lēzeniem jumtiem;
• Zems kalpošanas laiks;
• Nepieciešama kopšana ekspluatācijas laikā;
• Jūtīgs pret mehānisko iedarbību.

Pielietošanas īpatnības:

• Nepieciešamais jumta slīpums – 0-20°;
• Izmanto plakaniem jumtiem;
• Izmanto visa veida būvēs;
• Uzklāj uz gludas pamatnes.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks ir no 20 – 35 gadi.

Mastikas jumta segums

Mastikas jumta segums var būt stiegrots vai nestiegrots. Nestiegrotais jumta segums sastāv tikai no vairākām mastikas kārtām, bet stiegrotā mastikas jumta segumā papildus vēl ir iestrādāts stiklšķiedras sieta stiegrojums. Tos ierīko uz attīrītas, ar atšķaidītu mastikas gruntētas dzelzsbetona virsmas. Pamatnei jābūt stingrai, jo jebkuras tās deformācijas var izraisīt mastikas jumta seguma plaisāšanu. Mastiku klāj vairākās kārtās. Katru nākamo klāj, kad iepriekšējā ir sacietējusi. Šāda jumta seguma aizsargkārtu veido no rupjas upju smilts graudiem, tos iegremdējot mastikā vai arī tiem virsū uzklājot vēl vienu mastikas kārtu. Mastiku uzklāj ar smidzinātāju, kam ir speciāls uzgalis.

Par mastiku var izmantot bituma – lateksa emulsiju, bet stiegrojumam – stiklšķiedras auduma atgriezumus. Izmanto arī auksto asfalta mastiku, kas sastāv no kaļķa – bituma emulsijas pastas, cementa un pildvielām. Auksto mastiku ieklāj 3-4 kārtās un katras kārtas biezums nedrīkst pārsniegt 5 mm. Katru nākamo ieklāj tikai tad, kad iepriekšējā ir pilnīgi nožuvusi. Viens no progresīvākajiem virzieniem jumta segumu ierīkošanā un remontā ir šķidro mastikas sastāvu – polimēru pildvielu šķīdumu/javu izmantošana, kas ļauj veikt jumta un citus hidroizolācijas darbus ar jebkuru no krāsošanas tehnoloģijas paņēmieniem (ar otu, rullīti, izsmidzināšanu).

Kaut gan dotās tehnikas jomā pārsvarā ir salīdzinoši zemākas cenas bituma un bituma -polimēru sastāvi un mastikas uz hlorsulfēta polietilēna un polihloroprēna kaučuka pamata, labas perspektīvas ir vienu un divkomponentu poliuretāna aukstās cietēšanas mastikām. To svarīga priekšrocība ir tajā, ka tās satur ne vairāk kā 20% ugunsbīstamu un toksisku šķīdinātāju (citas mastikas – no 40-80%) un ļauj 1-2 gājienos iegūt nerūkamus segumus ar augstām aizsardzības īpašībām.

Īpašības:

• Ekonomiskāki par ruļļmateriāla jumta segumiem;
• To izmatošana dod iespēju pilnībā mehanizēt jumta seguma ieklāšanas tehnoloģiskos procesus;
• Saglabā elastību temperatūru diapazonā no -50 līdz 120°С;
• Galvenā mastiku priekšrocība, salīdzinot ar ruļļu vai lokšņu materiāliem ir iespēja iegūt daudz drošāku un izturīgāku bezšuvju hidroizolācijas klājumu;
• Jumta problēmvietās (sienu piekļāvuma, margu, šahtu, cauruļu, notekcauruļu, noteku), kur ruļļa materiālus nākas izgriezt pēc sarežģītām formām, mastikas segums neatšķiras pēc darbietilpības un kvalitātes no pamatvirsmas;
• Noturība pret apkārtējās vides iedarbību. Mastikas noturīgas pret pavājinātām skābēm un sārmiem, sāļu šķīdumiem, abrazīvo nodilumu un sitienslodzēm, ciklisko mainīgo temperatūru ietekmi, pelējumu un biopostošo sēnīšu iedarbību;
• Lieliska adhēzija pret visiem celtniecības materiāliem;
• Atšķirībā no seguma materiāliem un bituma pamata, poliuretāna mastikas laiž cauri ūdens tvaikus, kas novērš mitruma uzkrāšanās zem plēves bīstamību;
• Izturība pret sēnītēm;
• Polimerizācijas procesā veidojošies ogļskābās gāzes burbulīši;
• Viegli uzliesmojošs šķidrā stāvoklī, toksisks;
• Pēc katras kārtas uzklāšanas ir jāgaida līdz sacietē iepriekšējā, lai klātu nākošo;
• Nepieciešama rūpīgi sagatavota virsma.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 0°;
• Dažādas konfigurācijas jumtiem;
• Izmanto kapitālajā būvniecībā;
• Uzklāj uz dzelzsbetona gludas pamatnes.

Kalpošanas laiks: polimēru – ne mazāks par 25 gadiem.

Metāla jumta segums

Metāla jumta segumi ir trīs veida: gludās skārda loksnes, perforētās tērauda loksnes un metāla dakstiņi. Metāla jumta segumi tiek izgatavoti no cinkota tērauda loksnēm, kas pārklātas ar polimēru aizsargkārtu. Metāla jumtu plašā formu un krāsu daudzveidība tiek plaši pielietota gan ēku renovācijā, gan jaunu ēku būvniecībā. Metāla jumta segumi pieejami dažādās krāsās un formās (viļņotās, profilētās un valcētās skārda loksnes), tādēļ arī to ieklāšana var atšķirties.

Gludā skārda jumti ekspluatācijas laikā ir jākrāso, ja lietots cinkotais skārds. Pirmo reizi pēc 10 gadu ekspluatācijas, pēc tam ik pēc 2-3 gadiem. To stiprina uz latām. Salaiduma vietās jāveido ar gulošiem ielokiem, lai nodrošinātu savienojumu ūdensnecaurlaidību. Latvijā plaši tiek lietotas lielizmēra profilētās tērauda loksnes, kam, tās speciāli presējot un velmējot, ir izveidoti dažādas šķērsgriezuma formas profili. Tās izgatavo no 0.5-1.2 mm biezām augstas kvalitātes tērauda loksnēm, kas ir cinkotas un ķīmiski apstrādātas, lai nodrošinātu labāku cinka un krāsas saķeri. Loksnes virspuse ir gruntēta un pārklāta ar dekoratīvu segumu- akrila, poliestera vai plastizola slāni, no otras puses ar fona krāsu.

Viļņotās un profilētās metāla loksnes ir salīdzinoši viegli ieklājamas, tās tiek stiprinātas pie jumta latām ar skrūvju palīdzību, taču valcprofila loksnes tiek savā starpā savienotas salokot (valcējot) un pie jumta latām tās piestiprina ar speciāliem āķīšiem, tādēļ valcprofila jumta segums tiek uzskatīts ūdensdrošāks. Metāldakstiņi ir profilētas cinkota skārda loksnes ar krāsainu polimēra pārklājumu. Speciālās iekārtās rullī saņemts tērauda skārds tiek profilēts, iegūstot zīmējumu, kas imitē dabiskos kārniņus. Mūslaiku jumta segumu materiālu klāstā metāla kārniņi ir vieni no populārākajiem.

Firma METROTILE piedāvā metāla dakstiņus, kuru pamats ir ar alumīnija un cinka sakausējumu pārklāta, 0.45 mm bieza, tērauda loksne, kas dakstiņiem piešķir formu, stiprību un elastību. Krāsota bazalta smalce pie loksnes pielīmēta ar iekrāsotu akrila līmi, kas piešķir unikālu izskatu un samazina nokrišņu radīto troksni. Smalce pārklāta ar caurspīdīgu akrila slāni, kas dakstiņu pasargā no UV staru iedarbības, novērš sūnu un aļģu rašanos.

Ja metāla jumta segumu pabalējis vai parādījušās korozijas pazīmes, to iespējams atjaunot, pārkrāsojot. Iegādājoties metāla jumta segumu, jāpievērš uzmanība seguma pārklājumam un metāla biezumam, jo biezāks būs metri un vairākas aizsardzības slāņu kārtas, jo ilgāks būs tā kalpošanas laiks.

Īpašības:

• Neliels svars;
• Ātra montāža;
• Grūti uzliesmojošs;
• Bioloģiskā izturība;
• Izturīgs pret pūšanu un pelējumu;
• Ātri novada saules siltumu, sniega kušana risinās intensīvāk, nekā tradicionālo jumtu gadījumos;
• Zem metāla jumta segumiem veidojas kondensāts, tādēļ, lai tas nenokļūtu bēniņos un siltumizolācijā, nepieciešams zem jumta seguma ieklāt pret kondensāta plēvi;
• Līstot lietum vai krītot krusai, uz metāla seguma rodas nepatīkams un paskaļš troksnis;
• Skārda jumts korodē, profilētās tērauda loksnes ir izturīgākas pret koroziju;
• Profilētās loksnes nevar lietot liektu un apaļu virsmu iesegšanai;
• Lielizmēra loksnēm daudz neekonomisku atgriezumu, ja ir jāieklāj sarežģītas konstrukcijas jumts.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – Skārds – 16°; profilētā tērauda loksnes – 8°; metāla dakstiņi – 12°;
• Dažādas konfigurācijas jumtiem;
• Ieklāj uz latojuma vai klāja.

 Seguma aptuvenais kalpošanas laiks: 50-70 gadi.

Gaismcaurlaidīgo plākšņu jumta segums

Gaismcaurlaidīgo lokšņu jumta segumus pārsvarā izmanto sabiedrisko un individuālo ēku, kā arī tikai atsevišķu ēku daļu (terases, verandas u.tml.) pārsegšanai. PVC jumtu pārsedzamais materiāls tiek veiksmīgi izmantots lapenēm, terasēm un nojumēm, to jumtu pārklāšanai, jo tam ir augsta noturība pret mainīgiem laika apstākļiem. Šūnu polikarbonāts ir polikarbonāta loksne, kas sastāv no diviem, trim vai četriem slāņiem, kas savā starpā veido kameras un stingrības ribas. Šāda struktūra nodrošina materiāla loksnei stingrību un lokanību, kas dod iespēju materiāla plašai izmantošanai. Materiālu var zāģēt ar ripzāģi, figūrzāģi vai lentzāģi.

Materiāls stiprinās pie karkasa ar skrūvēm, kurām ir gumijas blīvējums. Pirms materiāla uzstādīšanas materiālā ir jāizurbj caurumi skrūvēm -diametrā 2-3 mm lielāki kā pati skrūve, jo gaisa temperatūras svārstību rezultātā materiāls mēdz gan izplesties un gan sarauties. Skrūves nedrīkst pievilkt pārāk cieši, jo tad skrūvju vietās var veidoties ūdens uzkrājums, kas savukārt var izraisīt jumta pilēšanu.

Īpašības:

• Augsta gaismas caurlaidība;
• Estētisks izskats;
• Vienkārša montāža;
• Polikarbonātam samērā laba siltumizolācija un skaņas izolācija – pateicoties gaisa kamerām starp stingrības ribām;
• Lokani (salīdzinājumā ar stiklu);
• Mazs svars – šūnu polikarbonāts ir 6 reizes vieglāks nekā stikls un 3 reizes vieglāks nekā akrila stikls;
• Triecienizturība;
• Var izmantot liektām konstrukcijām;
• Polikarbonātam ir zema degtspēja;
• Jākopj, lai nezaudētu gaismas caurlaidību;
• Nav piemērojams apkurināmām telpām, kur nepieciešama siltumizolācija.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 2,5° polikarbonātam – 5°;
• Jumtiem, kam nepieciešama gaismas caurlaidība;
• Plaši izmanto piebūvēm, terasēm, nojumēm utml. būvēm;
• Ieklāj uz latojuma.

Kalpošanas laiks: 50 gadi.

Dakstiņi

Attiecībā uz jumtiem par vienu no labākajiem materiāliem neapšaubāmi tiek uzskatīti tieši dakstiņi, kuriem ir gara un interesanta vēsture. Daudzās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā, dakstiņi ir kļuvuši par tradicionālu un neatņemamu būvkultūras sastāvdaļu. To dabīgie toņi harmoniski iekļaujas ainavā. Dakstiņi ir viens no izplatītākajiem jumta seguma materiāliem mazstāvu ēkām Eiropas rietumos.

Latvijā ir sastopami kā betona, tā arī māla dakstiņu jumti, kuru vecums pārsniedz simts un vairāk gadus. Nav nekāda iemesla domāt, ka jaunie, modernie dakstiņi būs mazāk izturīgi – tie noteikti kalpos vēl ilgāk. Māls ir klasisks kārniņu materiāls. Keramiskos dakstiņus izgatavoto no tīra māla un apdedzināta 1000℃ temperatūrā. Neapstrādātu māla dakstiņu jumta klājums noveco skaisti, iegūstot dabisku patina. Dakstiņu krāsa veidojas no mālā esošā dzelzs oksīda, tāpēc tā labi saglabājas. Pieejami arī glazēti un angobēti māla dakstiņi. Šāds dabiskais pārklājums padara jumtu vēl izturīgāku un piešķir tam izsmalcinātu veidolu. Māla dakstiņu jumts ir droša investīcija nākotnē. Izturīgie māla dakstiņi saglabās savu kvalitāti vismaz mājas mūža garumā, ja ne vēl ilgāk, gadiem ejot dakstiņu jumts kļūst tikai skaistāks un interesantāks, tie ir pievilcīgi.

Betona dakstiņi ir alternatīva māla dakstiņiem, kas arvien lielāko vietu ieņem jumta seguma materiālu tirgū. Betons – tas ir ilgmūžīgs, salizturīgs, viegli veidojams, blīvs un krāsu noturīgs materiāls. Betona dakstiņi sevišķi piemēroti ir ziemeļvalstīs, kur klimats ir bargs un jumta materiāli ir pakļauti nelabvēlīgai temperatūras un atmosfēras nokrišņu iedarbībai. Jumta ilgizturību parasti nelabvēlīgi ietekmē periodiskie sasalšanas un atkušanas cikli. Mūsu klimatiskajos apstākļos sasalšana un atkušana ievērojami samazina jumta seguma kalpošanas ilgumu, taču uz betona dakstiņu jumtiem tas attiecas ļoti mazā mērā.

Ražojot betona dakstiņus, to betona javu vienmērīgi iekrāso, tādā veidā nodrošinot to noturīgu toni. Skaists betona dakstiņu jumts palielinās mājas vērtību un izturību, nodrošinot minimālu ietekmi uz apkārtējo vidi. Turklāt, ja ņem vērā betona dakstiņu mūža ilgumu, tas ir viens no lētākajiem jumta risinājumiem. Betona dakstiņi ir lētāki par māla dakstiņiem. Tomēr, tie nav no dabiska materiāla, tāpēc novecojot nekļūst pievilcīgāki, kā māla dakstiņi. No ieklāšanas viedokļa, betona dakstiņi ir vieglāk klājami, nekā klasiskie māla dakstiņi. Tomēr jaunie savstarpēji savienojamie māla dakstiņi ir tikpat viegli klājami kā betona dakstiņi. Varbūt pat vēl vieglāk, jo tie sver nedaudz mazāk kā betona dakstiņi.

Dakstiņu jumts ir piemērots gandrīz visām mājām. Dakstiņi veidoti tā, lai lietus un sniegs notecētu vai noslīdētu zemē, tādēļ dakstiņu jumtam jābūt noteiktam slīpumam, savādāk pastāv risks, ka mitrums iekļūs zem dakstiņiem. Šis minimālais nepieciešamais slīpums ir atšķirīgs dažādiem dakstiņu veidiem. Renovējot jumtu, ir ieteicams nomainīt arī koka konstrukcijas, taču, ja to šī brīža stāvoklis ir labs, tas nav jādara obligāti. Dakstiņi ir ideāli piemēroti ēku renovācijā. Bieži aplam tiek domāts, ka renovējot jumtu par problēmu varētu kļūt jumta seguma svars. Pirms gadu desmitiem celtās konstrukcijas parasti ir spēcīgas un, tās projektējot, ir ņemtas vērā par jumta segumu (40kg/m²) četras reizes lielākas slodzes – t. i., ietverta tika sniega un vēja slodze (kopā 160-200kg/m²) un pašu koka konstrukciju svars.

Dakstiņu uzklāšana nav sarežģīta, taču nepieciešama precizitāte, it īpaši sarežģītākas formas jumtiem Laika gaitā ir mainījusies dakstiņu forma un piestiprināšanas veids. Agrāk veidotajos jumta segumos dakstiņus aizāķēja aiz latas un pēc tam piestiprināja ar cinkotu stiepli, kuru izvēra dakstiņu izcilnī izveidotajam caurumam, bet otru galu piestiprināja pie latā iedzītas naglas. Pēdējos gados ražoto dakstiņu forma ir tāda, ka tos iespējams pienaglot pie latām vai piestiprināt ar speciālām skavām, tie veidoti ar sazobi. Parasti montāžu sāk no jumta konstrukcijas apakšējās daļas un dakstiņu uzklāšana jāveic virzienā uz augšu. Savstarpēji savienojamie dakstiņi ir vieglāk uzklājami nekā tradicionālie dakstiņi. Stiprinājumu vaids uz biežums ir atkarīgs no dakstiņu veida un tā, cik stiprām vēja brāzmām jumts ir pakļauts. Latojums atrodas uz zem seguma. Lai pagarinātu jumta mūžu, jāuzstāda norobežojums pret putniem, kas neļauj putniem, lapām un skujām nokļūt zem dakstiņiem. Nepieciešamas arī oriģinālās sastāvdaļas, kas ietvertas jumta risinājumā.

Dakstiņu nomaiņa ir sarežģīta, un tam ir jābūt saglabātiem attiecīgas formas dakstiņiem, kas derīgi remontam. No jumta seguma izņemt atsevišķu bojātu daktiņu var būt sarežģīti, jo no augšējās rindas balstās uz apakšējām. Tāpēc, lai tiktu līdz nomaināmam dakstiņam, dažreiz jumta segums jāsāk nojaukt no augšas un pēc tam tas jāizveido no jauna.

Īpašības:

• Lielā izturība pret klimatiskajiem laika apstākļiem;
• Ilgmūžīgi;
• Māls ir dabisks materiāls;
• Māla dakstiņu jumts var izturēt plašas temperatūras svārstības;
• Atšķirībā no citiem klasiskiem un dabiskiem jumtu segumu materiāliem kā, piemēram, koks, māls nebojājas un to neapdraud kaitēkļi vai mikroorganismi;
• Salizturīgs;
• Kluss;
• Ugunsdrošs;
• Nesošās konstrukcijas nepūst un nesadrūp;
• Materiālu struktūra ļauj jumtam elpot, neveidojot pelējumu un puvi;
• Iespēja veidot dažādas sarežģītas konfigurācijas jumtus;
• Darbietilpīga uzklāšana;
• Sarežģīts remonts;
• Betona dakstiņiem ar laiku izbalē krāsa, taču tos iespējams pārkrāsot;
• Nepieciešams stāvāks jumts, salīdzinājumā ar citiem jumta veidiem;
• Pie trūkuma tiek uzskatīts to lielais svars, kas pieprasa izturīgākas (līdz ar to masīvākas) nesošās konstrukcijas. Tomēr šis ir strīdīgs apgalvojums.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums- māla ar sagropējumu – 8°; bez sagropējuma- 37°. Betona -15°;
• Ieklāj uz latojuma;
• Dažādas konfigurācijas jumtiem;
• Individuālajā būvniecībā, vēsturisku ēku restaurācijā.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks: 40-100 un vairāk gadi.

Akmens (dabīgā šīfera) jumts

Slāneklis ir nogulumiezis, kurš ir radies jūras dzelmē noslāņojoties māla nogulsnēm un kurš 400 miljonu gadu laikā bija pakļauts gan lielam spiedienam, gan augstām temperatūrām. Pateicoties tam slāneklis ir ļoti stingrs un neuzsūc mitrumu un ir ideāli radīts jumta un fasādes apdarei. Šīferis ir dabisks akmens materiāls, kas tiek atšķelts apmēram 5 mm plānās plāksnēs, tas izskatās līdzīgs šindelim. Šis ir ekskluzīvs un izturīgs jumta segums, kurš savas īpašības saglabās simtiem gadu. Tas ir galvenokārt tumšpelēks, gandrīz melnā krāsā (tiek iegūti arī citi dabiski krāsu toņi- purpura, sārts, sarkanbrūns un dažādu nokrāsu zaļie toņi.), nelīdzena, slāņaina struktūra, raksturīgs eļļains spīdums, viss tas rada neatkārtojamu senatnes stilu.

Slānekļa uzstādīšanas veids ir atkarīgs no tā biezuma. Ja pielieto plāno slānekli līdz1cm tad to var stiprināt ar nerūsējošā tērauda naglām vai āķīšiem uz jumta, bet, ja biezums ir lielāks, tad to stiprina kā flīzes vai kā piekārt. Pēc uzstādīšanas šim jumtam praktiski nav nekādu uzturēšanas izmaksu. Dabiskā akmens jumta segums ir dārgs, tādēļ kā alternatīvs variants pieejams krietni lētākais smilšu šīferis, kas izskata ziņā ir identisks akmens jumta segumam.

Īpašības:

• Ļoti ilgs kalpošanas laiks;
• Ar slānekļa zvīņām var noklāt visu jumta seguma klājumu pie jebkuras jumta seguma ģeometrijas;
• Tas ir pats izturīgākais jumta segumu materiāls;
• Ļoti zemas uzturēšanas izmaksas;
• Kluss;
• Laba skaņas izolācija;
• To ideāli kombinēt ar citiem dabiskajiem materiāliem;
• Absolūti dabīgs materiāls;
• Vizuāli pievilcīgs segums;
• Dārgs;
• Liels pašsvars;
• Maza krāsu izvēle.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 22 (30)°;
• Ieklāj uz latojuma;
• Dažādas konfigurācijas jumtiem;
• Individuālajā būvniecībā, vēsturisku ēku restaurācijā.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks: 100-200 gadi.

Koka jumta segumi

No koka var izgatavot dažādus jumta seguma materiālus: skaidas, dēlīšus, jumstiņus un dēļus. Skaidu, jeb lubiņu jumti plaši tika lietoti koka tipa mājām līdz 20. gadsimta 40 gadiem. Arī mūsu dienās šis jumta segums nav zaudējis savu aktualitāti un īpašnieka izvēli savām ēkām. Lubiņu jumtus var klāt uz dažādu formu jumtiem, jo materiāls ir plastisks un viegli pakļaujas sarežģītu izvirzījumu ieklāšanai. Skaidu jumtus ieklāj no plēstām egles, priedes vai apses skaidām. Apse gan ir vislētākais materiāls, bet tā kalpo ilgāk nekā priede vai egle. Klājot skaidu jumtu, tās liek ar šķelto šķiedru uz leju un tiek pakāpeniski veidots pārklājums, skaidai nosedzot skaidu 2/3 daļas.

Skaidas ieklāj divās vai trīs kārtās, tā izvairoties no jumta tecēšanas draudiem un paildzinot to kalpošanas laiku. Klājot skaidu jumtu var izmantot tikai svaigi plēstas skaidas, vienu vai divus mēnešus turētas. Glabājot ilgāk, tās izžūst un kļūst trauslas. Lubiņas var būt plēstas pret šķiedru, garenšķiedrā, veidotas kā dēlītis vai pat dēlītis ar spundi. Nepareizi ieklātas skaidas var deformēties, bet tas atkarīgs arī no koka struktūras(apses) kur tā augusi un to jumiķis pie ieklāšanas nevar paredzēt. Skaidas arī iespējams pirms ieklāšanas impregnēt, tā vēl vairāk pagarinot seguma mūžu.

Lubiņus klāj uz koka latām, tos pienaglojot ar 60-70 mm garām cinkotām naglām. Klājot jumtu trīs kārtās materiāla patēriņš ir aptuveni 60-70 skaidas uz vienu kvadrātmetru. Divās kārtās ieklājot lubiņu jumtu materiāls būs nepieciešams aptuveni 45-50 skaidas uz vienu kvadrātmetru. Trīs slāņu apses skaidu (lubiņu) jumts, bez papildus apstrādes (impregnējuma) kalpos līdz pat 30 gadiem. Jumstiņus, jeb šķindeļus izgatavo ķīlveidīgus: biezākā mala ir 10-18 mm, bet plānākā – 3-4 mm bieza. Jumstiņu biezākajā malā izveidota grope blakusesošā jumstiņa sāniskai pievienošanai. Jumstiņus ieklāj vienā vai divas kārtās uz latām, plānāko malu ielaižot blakus esošajā jumstiņa grope. Ja jumstiņus ieklāj divas kārtās, tos vidū pienaglo pie latas, ar virsējās kārtas jumstiņiem pārsedzot apakšējās kārtas naglojuma vietas. Pēc ieklāšanas koka jumta segumu var arī krāsot ar specialu jumta krāsu, kas ne tikai paildzina jumta seguma kalpošanas laiku, bet arī uzlabo ēkas izskatu.

Viens no koka jumtu veidiem ir bērza tāss jumti. Tie izplatīti ir galvenokārt Somijā. Galvenais iemesls, kāpēc izmanto bērza tāss jumtu, ir tas, ka liekot to vairākās kārtās, tā darbojas kā efektīva hidroizolācija. Ar to parasti neveido virsējo jumta slāni. Virsū nesošajām konstrukcijām liek koka līstes, virs līstēm klāj bērza mizas vairākos slāņos. Katra rinda pārklāj nākamo. Slāņu skaits variē no 2 līdz 6, atkarībā no ēkas. Virsū bērza mizas slāņiem izvieto garus koka baļķus. Retāk, virs bērza tāss tika likti akmeņu vai velēna.

Izturīgāks materiāls koka jumtiem ir ciedra. Daudzās pasaules valstīs ciedra izturīgumu plaši izmanto arhitekti un inženieri, meklējot estētisku alternatīvu tradicionālajiem jumtu un sienu materiāliem. Ciedru jumti tiek uzskatīti par viss ekoloģiskāko materiālu. Pēdējā laikā tas pieejams arī Latvijā. Rietumu sarkanā koka ciedrs ir viena no sugām, kas aug Britu Kolumbijas piekrastes mežos. Tas ir ārkārtīgi izturīgs, ar labu pretestību. Tā ir tīra šķiedra, viegli apstrādājama un ar labu pretestību, lai nesatrūdētu un nebojātos mitrajā klimatā. Materiālam piemīt dabiska pretestība pret stihijām, teicamas izolācijas īpašības.

Tomēr kokam var veikt arī speciālu apstrādi, kas pagarina tā ilgmūžību un palielina ugunsdrošību. Šis materiāls jau senatnē tika izmantots visā Ziemeļamerikā ēku jumtu un sienu apšūšanai. Tas ir ne tikai videi draudzīgs materiāls. Svarīgi, ka šindeļu ražošana nerada piesārņojumu. Rietumu sarkanā koka ciedra unikālā porainā struktūra padara jumtu un sienas par dabisku barjeru pret augstumu un karstumu, par augstas kvalitātes termiskās izolācijas materiālu. Tas nozīmē, ka materiāls ir izturīgs un silts, noturīgs pret vēju, stipru krusu un sliktiem laika apstākļiem.

Ciedram piemīt dabīga aizsardzība pret puvi, sēnīti un deformāciju. Pareizi uzlikts jumts kalpo vairāk nekā 60 gadu un neļauj mājā iemesties dažādiem insektiem, piemēram, kodēm. Ciedra jumti ir īpašs materiāls, kas piešķir ēkai mājīgu izskatu. Tas palīdz īstenot sarežģītas arhitektūras kontūras. Salīdzinājumā ar niedru jumtiem lubiņu jumtam ir īsāks mūžs – pat klājot segumu trijās kārtās, tas droši stāvēs aptuveni 20-35gadus (dēlīšiem kalpošanas laiks ir uz pusi īsāks), un tad jumts būs jāsāk pielabot. Jumts, kura plaknes būs vērstas pret ziemeļiem un dienvidiem, kalpos īsāku laiku nekā jumts, kura malas vērstas pret austrumiem un rietumiem, jo tad saule jumtu pārmērīgi nesakarsēs. Lubiņu jumta mūža ilgumu var pagarināt, skaidas krāsojot vai impregnējot, tomēr tas ne tikai sadārdzina segumu, bet arī maina jumta dabisko izskatu. Esošos skaidu jumtus var restaurēt— tas maksās aptuveni 20 Eiro par kvadrātmetru.

Īpašības:

• Lūbiņu jumti ir ekoloģiski tīri;
• Dabisks izskats, kas īpaši labi iederēsies lauku ainavā, ieklāts guļbūves ēku jumtiem;
• Vasarā tie neuzkarst;
• Jumts kalpo kā skaņas izolācijas materiāls;
• Nodrošina telpās veselīgu un labu klimatu;
• Lai ieklātu šādu jumta segumu un tas ilgi kalpotu, būs nepieciešama zinoša speciālista palīdzība, kas sadārdzinās jumta kopējās izmaksas;
• Zema ugunsdrošība;
• Īss kalpošanas mūžs;
• Lubiņu jumti nepanes ne sauli (tiešā saules iedarbībā koks var deformēties), nepārmērīgu mitrumu (mitruma svārstību ietekmē skaida spriegojas un spurojas);
• Bioloģiskā neizturība.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 38°;
• Ieklāj uz latojuma;
• Dažādas konfigurācijas jumtiem;
• Palīgēkām, individuālajā būvniecībā, dažādām tūrisma/ atpūtas ēkām.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks: 20-30 gadi.

Niedru jumts

Niedres pieder graudzāļu dzimtai. Niedres ir daudzgadīgs, ataugošs augs, kura augšana un novākšana notiek viena gada ciklā. Niedres aug seklos purvos, mitrās pļavās un ūdenstilpņu krastos, tāpēc tās vāc ziemā, kad augiem nokritušas lapas un ūdeni klāj ledus. Rudenī pirms pļaušanas niedres zaudē savu sulīgi zaļo krāsu un kļūst gaiši brūnas. Niedres ir elastīgi 120-250 cm gari, cauruļveida dobi un konusveidā augoši lakstaugi ,kas to apakšdaļā nostiprināti ar mezglveida saaugumu. Stiebrs stāvs, stingrs, mazliet spīdīgs, resns (Ø 0.7-1.2 cm). Daba piešķīrusi niedrēm nepieciešamās konstruktīvās īpašības, lai tās pieredzējuša meistara rokās kļūtu par teicamu, ilgmūžīgu un ūdensdrošu jumta iesegšanas materiālu.

Ir novērojama tendence atjaunot un iesegt jaunus niedru jumtus liecina par sabiedrības ekoloģiskās un kultūrvēsturiskās apziņas attīstību. Liela nozīme ir arī tam, ka ēkās ar niedru jumtu ir patīkams mikroklimats un tās ir estētiski baudāmas. Ēka ar niedru jumtu izstaro īpašu siltumu un mājīgumu un tā labi iekļaujas ainavā. Pateicoties materiāla īpašībām, ar niedru jumtu iespējams iesegt visdažādākās konstrukcijas jumtus. Tieši detaļas -izbūves, balkoni, viršu kore – izceļ niedru jumta skaistumu un plastiskumu. Niedru jumta būvfizikālās priekšrocības balstās uz niedres stiebra īpašo uzbūvi, kas nelielā telpā nodrošina gaisa apmaiņu.

Līdz pat mūsdienām niedru jumiķa amats ir rūpīgs roku darbs. Katrs niedru kūlis tiek piesiets vai pieskrūvēts pie latām, un tā pakāpeniski veidojas jumta segums, kam formu piešķir meistarīga izlīdzināšana ar speciālu dēlīti. Niedru jumts tiek ieklāts no kūlīšos sasietām niedrēm, kas pie jumta latām tiek piestiprināts ar stieples palīdzību. Niedru jumts tiek veidots 250 – 400 mm biezs, tādā veidā tas arī kalpo kā mansarda siltumizolācijas materiāls. Niedru jumtu konstrukciju parasti veido ar samērā lielu pārkari, kas ēkas sienas pasargā no nokrišņiem.

Pēc savām siltumizolācijas īpašībām 30 cm biezs niedru jumta klājums atbilst aptuveni 10 cm biezam akmens vai stikla vates slānim, kas ir augstākais rādītājs starp visiem jumta segumiem. Niedres ir samērā dārgs jumta segums, bet, sadalot kopējās izmaksas uz kalpošanas laiku, tas tomēr ir viens no lētākajiem dabīgajiem materiāliem. Liekot niedru jumtu, jūs ekonomēsiet uz siltumizolācijas, kondicionēšanas un ventilācijas iekārtām. Nav nepieciešamas arī notekrenes, jo niedru jumts veido pārkares. Nebūs nepieciešamas satekas, blīvējumi, skrūves un daudzi citi materiāli. Izvēloties sintētisko jumta segumu, divreiz vairāk iztērēsiet palīgmateriālu iegādei, turklāt šāds jumts kalpos pavisam neilgu laiku un būs arī jāremontē. Niedru jumts ir pašventilējošs, nebūs vajadzīgas pretkondensāta plēves. Minimālais slīpums – 35°.

Īpašības:

• Ilgmūžīgs;
• Ugunsdrošs;
• Iespēja iesegt visādas formas jumtus;
• Tas nodrošina vienlaikus blīvu, elpojošu un ūdensdrošu virsmu;
• Pateicoties gaisa klātbūtnei, niedru jumts ir slikts siltuma vadītājs. Tāpēc ēka zem niedru jumta ir pasargāta no lielām temperatūras izmaiņām ( kā, piemēram-dienas – nakts temperatūras izmaiņas). Ziemā ir patīkami silts, bet vasarā telpas nepārkarst.
• Niedru jumta uzbūve dabiski veido lielisku skaņas izolāciju;
• Pateicoties konstrukcijai un materiālam, niedru jumts ir lietus, sniega un vētras drošs. Niedru seguma struktūra, kas vienoti saistīta ar nesošo latu, ir gan elastīga, gan stabila un tāpēc spēj pakļauties vēja pūsmām un spiedienam, vienlaikus saglabājot savu struktūru un uzbūvi;
• Smags jumta segums;
• Lai ieklātu šādu jumta segumu kvalitatīvi, būs nepieciešama profesionāla meistara palīdzība, kas sadārdzinās jumta kopējās izmaksas.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 30°;
• Ieklāj uz latojuma;
• Dažādas konfigurācijas jumtiem;
• Individuālajā būvniecībā, dažādām tūrisma/ atpūtas ēkām, vēsturiskām ēkām.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks: 40-100 un vairāk gadus.

Salmu jumts

Salmi plaši tika lietoti agrāk lauku ēku jumtu segumu ierīkošanai. Pēdējos gados individuālajā būvniecībā tie dažreiz tiek lietoti galvenokārt citu jumta materiālu dārdzības dēļ, kā arī tāpēc, ka salmi ir viegli pieejami. Jumta seguma veidošanai vislabāk izmantot nelauztos gar kūļu rudzu salmus.

Salmu jumta segumu var veidot no kūlīšiem vai arī no izklaidus klātiem salmiem. Salmus un salmu kūlīšus pie latām piestiprina vai nu ar stiepli vai klūdziņām. Lai salmu jumtus padarītu ugunsdrošus, tad salmus jumta gatavošanai piesūcina ar māliem. Māli arī padara segumu izturīgāku.

• Īpašības:
• Lēti;
• Viegli pieejami;
• Labas siltumtehniskās īpašības;
• Tie labi aizsargā pret ziemas salu, tāpat pret vasaras karsto sauli;
• Atrodoties jūsu būvē, šie materiāli neizdalīs nevēlamas un neveselīgas vielas. Mājā būs patīkams mikroklimats un lieliska atmosfēra;
• Neilgs mūžs;
• Ugunsnedrošs;
• Celtniecībai ir raksturīga sezonu ietekme, jo salmi tiek iegūti vasaras beigās -pēc labības novākšanas.

Pielietošanas īpatnības:

• Minimālais jumta slīpums – 45°;
• Ieklāj uz latojuma;
• Dažādas konfigurācijas jumtiem;
• Palīgēkām, pagaidu ēkām lauku rajonos.

Kalpošanas laiks: zem 20 gadiem.

Zaļie jumti

Par zaļo jumtu priekšteci Latvijā varētu uzskatīt velēnu jumtus, kurus agrāk plaši pielietoja pagrabu pārsegšanai. Hidroizolācijai galvenokārt izmantoja treknus, sablīvētus mālus, uz kuriem veidoja augsnes kārtu. Pēc tam šādi sāka veidot dzīvojamo un citu ēku jumtus., un tie kļuva arvien populārāki Skandināvu valstīs. Visvienkāršākais šādu jumtu risinājums ir uz jumta pamatnes izveidota hidroizolācijas kārta, uz tās ierīkots drenējošais slānis, bet virskārta veidota no velēnām. Jumta apzaļumošanai iesaka izmantot sausumizturīgus augus, kas, pateicoties ūdens uzkrāšanas spējai, neizdeg vasaras saulē un labi iztur arī salu. Šādus augus kultivē speciāli zaļo jumtu ierīkošanas vajadzībām. Arvien pilnveidojas zaļo jumtu konstrukcijas, izmantojot mūsdienīgus un kvalitatīvus materiālus.

Moderna zaļā jumta konstrukcija var sastāvēt no vairākiem slāņiem, kas secībā no augšas uz leju ir šāda:

• Augsnes kārta ar augiem. To veido sākot no 4 cm un biezāku- atkarībā no augu veida;
• Augsnes kārtu no drenāžas slāņa atdalošs slānis, kas nedod iespēju augsnei un drenāžas slānim sajaukties savā starpā. Šim slānim izmanto ģeotekstilu;
• Drenāžas slānis, kas novada lieko ūdeni un patur tikai vajadzīgo ūdens daudzumu. Lieto speciālus plastikāta materiālus;
• Uzsūcošais filca slānis, kas novērš intensīvu ūdens aizplūšanu;
• Hidroizolācijas slānis, kura uzdevums ir nedot iespēju mitrumam nokļūt līdz jumta pamatnei un iziet tam cauri zaļo augu saknēm, tādā veidā sacaurumojot hidroizolāciju. Senāk kad hidroizolācijas materiāli nebija pieejami, tā vietā tika izmantotas bērza tāsis un daži šādi būvēti jumti kalpo vēl līdz mūsdienām (apm.100 gadi);
• Jumta nesošās konstrukcijas. Parasti izmanto dzelzsbetona plātnes, retāk koka konstrukcijas. Šo segumu ieklāj uz līdzenas pamatnes.

Īpašības:

• Laba skaņas izolācija;
• Labas siltumtehniskās īpašības;
• Labi izskatās, piešķir ēkai unikālu izskatu, labi iekļaujas ainavā;
• Augstas ekspluatācijas izmaksas;
• Šāds jumta segums ir smags, it īpaši kad zeme piesūkusies ar ūdeni.

Pielietošanas īpatnības:

• Nepieciešamais jumta slīpums – 0°-30°;
• Ieklāj uz dzelzsbetona gludas pamatnes;
• Vienkāršās konfigurācijas jumtiem;
• Visa veida ēkām.

Seguma aptuvenais kalpošanas laiks: 40 – 80 gadi.

Izmantotie informācijas avoti

• Bajāre D. (2011). Lekciju konspekts- Būvmateriāli, pamatkurss: Rīga. 211 lpp.
• Bmigroup.lv. BMI Monier dakstiņu jumti [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.bmigroup.com/lv/produkti/slipie-jumti/bmimonier.
• Emimar.lv. Zaļie jumti [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.emimar.lv/lv/zalie-jumti
• Lebens.lv. Bitumena dakstiņi (šindeļi) [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.lebens.lv/lv/bitumena-dakstini
• Noviks J. (2006). Ģimenes māja II. Rīga: SIA „Tehniskā grāmata”. 271 lpp.
• Roofos.com. Гибкая черепица IKO [tiešsaiste]. Pieejams: http://roofos.com.ua/gibkrov/iko/.
• Šterns H B. (2013). Lai jumts netecētu. Jūrmala: Lielupes izdevniecība.
• Vinteko.lv. CEMBRIT bezazbesta šīferis jeb cementa viļņotās loksnes Eurofala [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.vinteko.lv/jumta-segumi/cembrit-bezazbesta-siferis/#