Līmētas sijas un savienojumi

Līmētie savienojumi netiek reglamentēti Eurocode 5.

LVS EN 14080 Timber structures – Glued laminated timber – Requirements [Koka konstrukcijas – Līmētā koksne – Prasības]

LVS EN 386 Glued laminated timber – Performance requirements and minimum production requirements [Līmētā koksne – Izpildījuma prasības un minimālās ražošanas prasības]

Līmētu konstrukciju izgatavošanai lieto gan neapstrādātu, gan apstrādātu koksni.

Neapstrādātas koksnes mitrums pie salīmēšanas 8% – 15%.

Apstrādātas koksnes (frēzētas) mitrums pie salīmēšanas 11% – 18%.

Atsevišķu lameļu mitrums pie salīmēšanas nevar atšķirties vairāk par 4%.

a) Gadskārtu izvietojums 1 un 2 lietojamības klases konstrukcijās;

b) Gadskārtu izvietojums 3 lietojamības klases konstrukcijās.

Salīmējot lameles platākas par 200 mm, to vidū jāveido 4mm plata grope ( max dziļums 1/3 no biezuma).

Spiediens līmes cietēšanas laikā:

Savienojums jāsalīmē ne vēlāk par 24 st. pēc frēzēšanas.

Elementu temperatūra nevar būt mazāka par 15°C.

Mitrums no 8% līdz 18%. Mitruma starpība savienojumā ne lielāka par 5%.

Saspiešanas spiediens no 2 N/mm² līdz 5 N/mm² , vismaz 2 s.

Zarus ar diametru mazāku par 6 mm var neņemt vērā, ja izpildīti sekojoši nosacījumi:

1. Savienojuma zonā t nedrīkst atrasties zari, plaisas un šķiedras ar ievērojamām novirzēm.

2. No savienojumam tuvākā zara līdz elementa galam nedrīkst būt mazāk par (ℓ + 3d).

3. Izzāģējot zara vietas, jānozāģē ne tuvāk par 3d.

Līme nesošām koka konstrukcijām (EN 301)

Līmēto nesošo konstrukciju izgatavošanai lieto divu tipu līmes:

Mehāniskie savienošanas līdzekļi

Mehānisko savienošanas līdzekļu projektēšanas pamatprincipi doti EC 5 – 8. nodaļā.

Mehāniski savienojumi:

Tapu savienojumi ar:

• Tapām un bultskrūvēm;
• Naglām, skavām;
• Skrūvēm;
• Zobainām metāla plāksnēm.

Pretbīdņi (Konektori):

• Pretnobīdes gredzeni;
• Pretnobīdes elementi.

Tapveida metāla savienotājlīdzekļu nestspēja bīdē

Savienošanas līdzekļiem momenta raksturīgā vērtība pie plūstamības robežas nosaka:

Virsmas spiedes raksturīgo vērtību f_h,k (N/mm² ) ligzdas materiālā nosaka:

Lai novērstu skaldes iespēju jāievēro minimālie attālumi – savstarpējie un līdz galam/malai.

Minimālie naglu savstarpējie attālumi un attālumi no malas un gala:

Minimālie savstarpējie attālumi, malējie un gala attālumi bultskrūvēm:

Koka ar koku un koksnes materiālu plātņu ar koku savienojumi:

Naglu, skavu, bultskrūvju, apaļo tapu un skrūvju nestspējas raksturīgo vērtību vienā nobīdes plaknē uz vienu savienotājlīdzekli nosaka kā minimālo no vērtībām, kas aprēķinātas pēc šādām izteiksmēm:

Kreisais saskaitāmais ir savienotājlīdzekļa nestspējas raksturīgā vērtība, balstoties uz Johansena teoriju, bet otrais saskaitāmais F_ax,Rk/4 ievērtē pretestību izvilkšanai.

Šīs nestspējas komponentes vērtību jāierobežo līdz šādām proporcijām procentos no nestspējas komponentes pēc Johansena:

• apaļām naglām 15 %
• kvadrātveida naglām 25%
• rievotām naglām 25%
• citām naglām 50 %
• skrūvēm 100%
• bultskrūvēm 25 %
• tapām 0 %

Tērauda ar koku savienojumi:

Tērauda plāksnes ar biezumu, mazāku vai vienādu ar 0.5d, tiek klasificētas kā plānas, bet tērauda plāksnes ar biezumu, lielāku vai vienādu ar d un ar pielaidi caurumu diametriem, mazāku par 0,1d, tiek klasificētas kā biezas plāksnes.

Nesimetriskam savienojumam ar vienu nobīdes plakni ar plānajām tērauda plāksnēm:

Nesimetriskam savienojumam ar vienu nobīdes plakni ar biezajām tērauda plāksnēm:

Simetriskam savienojumam ar divām nobīdes plaknēm ar jebkura biezuma vidējo tērauda plāksni:

Simetriskam savienojumam ar divām nobīdes plaknēm ar plānām malējām tērauda plāksnēm:

Simetriskam savienojumam ar divām nobīdes plaknēm ar biezām malējām tērauda plāksnēm:

Naglotie savienojumi:

1. Koksnē iepriekš jāurbj caurumi, ja koksnes blīvuma raksturīgā vērtība ir lielāka par 500 kg/m³ vai naglas diametrs pārsniedz 6 mm.
2. Naglām ar diametru lielāku par 8 mm lokālās spiedes stiprības raksturīgo vērtību pieņem kā bultskrūvēm.

Gludām naglām iedziļināšanas dziļumam jābūt vismaz 8d.

Naglām atšķirīgām no gludām iedziļināšanas dziļumam jābūt vismaz 6d.

Naglas, kas iedzītas elementā no gala šķiedru virzienā, neparedz sāniskā spēka pārnešanai.

Trīs elementu savienojuma vidējā elementā var būt daļējs naglu savstarpējais pārlaidums, nodrošinot, ka (t – t2 ) ir lielāks par 4d.

Aksiāli slogotas naglas:

Naglām, kuras lieto, lai uzņemtu pastāvīgo vai mainīgo ilgstošo slodžu aksiālās iedarbes, jābūt ar vītņojumu. Gludo naglu iedziļinājumam elementā jābūt vismaz 8d.

Gludām naglām:

Pārējām naglām:

Vienā rindā izvietotiem savienošanas līdzekļiem:

Bultskrūvēm:

Naglām:

Naglas kombinētā sāniskā un aksiālā slogojumā:

Gludām naglām:

Naglām, izņemot gludās:

Savienojumi ar skavām:

Skavas virsējās malas (muguras) garumam b jābūt vismaz 6d un iedziļinājuma dziļumam t₂ jābūt vismaz 14d . Skavas nestspējas aprēķina vērtība sāniskā slogojumā vienā nobīdes plaknē uz vienu skavu jāpieņem vienāda ar divu naglu nestspēju, kuru diametrs vienāds ar skavas diametru, pie nosacījuma, ka leņķis starp skavas muguras līnijas un šķiedru virzienu zem tās ir lielāks par 30°. Ja leņķis starp skavas muguras līnijas un šķiedru virzienu zem tās ir vienāds vai mazāks ar 30°, tad nestspējas aprēķina vērtību sāniskā slogojumā reizina ar faktoru (koeficientu) 0,7.

Zobotie pretbīdņi

Zobotie pretbīdņi EN 912 un EN 14545 Savienojuma nestspējas raksturīgā vērtība jānosaka summējot pašu zoboto pretbīdņu nestspējas raksturīgās vērtības un savienojošo bultskrūvju nestspējas raksturīgās vērtības. Vienpusējie pretbīdņi: tips C2,C4, C7, C9, C11; Abpusējie pretbīdņi: tips C1, C3, C5, C6, C8,C10.

Kombinētie būvelementi un būvkonstrukcijas

Kombinētie būvelementi un būvkonstrukcijas:

Pielieto ekvivalentā šķērsgriezuma paņēmienu, reducējot uz vienu no materiāliem. Reducēšanu veic ar elastības moduļu E_mean attiecību.

Līmētas plānsieniņu sijas

Ekvivalentā šķēluma laukumu A_ef,inst un inerces momentu I_ef,inst nosaka: Momentālas projektēšanas situācijas gadījumā (neņem vērā šļūdes efektu).

Situācijā izteiktā ar stinguma galīgo vidējo vērtību (ievērtējot šļūdi).

Gadījumos, kur pastāvīgās slodzes ir noteicošās:

Gadījumos, kur mainīgās slodzes ir noteicošas:

Līmētas plānplauktu sijas

Stieptā un spiestā plaukta stiprību pārbauda pēc nosacījumiem:

Ribas normālspriegumu stiprību pārbauda pēc nosacījumiem:

kur z₁ = max [(z – hf,t),(h – z – hf,c)]

Ribas tangenciālo spriegumu stiprību pārbauda pēc nosacījumiem:

Līmēto šuvju zonā pārbauda koksnes stiprību skaldē pēc nosacījuma:

Piemērs grīdas sijas aprēķinam

Izmantotie informācijas avoti:

• Mieriņš, I. 2013. Eirokodekss «Koka konstrukciju projektēšana». Seminārs. Rīga: RTU. 123 lpp.
• Mieriņš, I. Jumta pārsegumi. Rīga: RTU. 34 lpp.
• Mieriņš, I. Koka un plastmasu konstrukcijas (studiju projekts). Rīga: RTU. 9 lpp.
• Mieriņš, I. Koks kā konstruktīvais materiāls. Rīga: RTU. 27 lpp.
• Mieriņš, I. Rāmji. Kolonnas. Rīga: RTU. 8 lpp.
• Mieriņš, I. Slodzes. Rīga: RTU. 44 lpp.
• Ozola, L. 2007. Koka konstrukciju projektēšana saskaņā ar LVS EN 1995-1-1. Rīga: LUU. 66 lpp.