Koksnes materiālu plākšņu īpašības nosaka atbilstošos EN un ražotāju specifikācijās.
EC5 neattiecas uz materiāliem:
- plāksnes uz cementa bāzes;
- plāksnes uz ģipša bāzes;
- X – lam (cross laminated glulam).
Materiālu īpašību raksturīgie (normatīvie) lielumi
5% fraktīle – stiprībai, piem., lieces stiprība, stiepes stiprība, savienojuma nestspēja.
Vidējās vērtības – stingumu raksturojošiem lielumiem, piem., elastības modulis (izņemot: deformāciju radītās piepūles, garenlieci).
Materiāla īpašību aprēķina vērtība Xd:
Materiāla īpašības parciālais koeficients γM
Rekomendētais materiāla drošuma koeficients γM = 1,3
Modifikācijas koeficients (kmod un kdef ), ar kuriem ievērtē slodzes darbības ilguma un mitruma satura ietekmi:
2.3.2.1.(2) Ja savienojumu veido divi koksnes materiālu elementi ar atšķirīgu laikdarbību, tad nestspējas aprēķinā jāizmanto šāds modifikācijas faktors (koeficients) kmod:
kur:
kmod,1 un kmod,2 ir modifikācijas faktori (koeficienti) diviem koka elementiem.
3.1.3.(2) Ja slodžu kombinācija sastāv no iedarbēm, kas pieder atšķirīgām slodzes iedarbības ilguma klasēm, tad kmod vērtība jāizvēlas atbilstoši mazākā ilguma iedarbei, piemēram, pastāvīgās un īslaicīgās slodzes kombinācijai kmod vērtību pieņem atbilstoši īslaicīgajai slodzei.
2.3.2.2.(3) Ja savienojumu sastāda divi koksnes materiālu elementi ar vienādu laikatkarīgu darbību, tad jālieto divkāršota kdef vērtība.
2.3.2.2.(4) Ja savienojumu sastāda divi koksnes materiālu elementi ar atšķirīgām laikdarbības īpašībām, tad galīgās deformācijas aprēķinam jālieto šāds deformāciju faktors (koeficients) kdef:
kur:
kdef,1 un kdef,2 ir deformāciju faktori (koeficienti) diviem koka elementiem.
3.2.(4) Koksnei, kuru iebūvē ar mitruma saturu, kas atbilst vai tuvs šķiedru piesātinājuma punktam un kam iespējama žūšana slogotā stāvoklī, kdef vērtības jāpalielina par 1,0.
Lai noteiktu modifikācijas koeficientus jānosaka materiāla lietojamības apstākļus un slodzes iedarbības klases:
Piemēri slodzes iedarbības ilguma klases noteikšanai:
Izmēra koeficienti ievērtē apjoma ietekmi.
kh ir mainīgs koeficients saistībā ar references augstumu liecē un stiepē.
Masīvās koksnes īpašību noteikšana
LBN 206 – 99 Koka konstrukciju projektēšanas normas
Prasības koka konstrukciju koksnei:
1. Koksnei koka konstrukcijās jāatbilst Latvijā piemērojamo standartu prasībām par skujkoku un lapkoku zāģmateriālu un apaļkoku kvalitāti, kā arī papildus jāievēro šādas prasības:
1.1. gadskārtu platums koksnē nedrīkst būt lielāks par 5 mm; vēlīnās koksnes daudzumam gadskārtās jābūt ne mazāk kā 20% no kopējā apjoma;
1.2. serdes koksne nedrīkst atrasties pirmās un otrās šķiras zāģmateriālu sagatavēs, kas paredzētas līmētu liektu elementu malējai zonai (15/100 no šķērsgriezuma augstuma); kā arī pirmās, otrās un trešās šķiras dēļos, kuru biezums ir 60 mm un mazāks un kuri darbojas liecē vai stiepē un ir novietoti uz šķautnes.
Kvalitātes noteikšana atbilstoši 5. Eirokodeksam:
1) Vizuālā šķirošana atbilstoši LVS EN 1611-1.
2) Iedalījums atbilstoši stiprībai LVS EN 338.
Stiprības klases masīvai koksnei (EN 338)
c – spiede (compression)
t – stiepe (tension)
m – liece (bending)
v – skalde (shear)
0 – pa šķiedrai (along fibre direction)
90 – šķērsām šķiedrām (across fibres)
k – normatīvais, raksturīgais (characteristic)
d – aprēķina (design)
mean – vidējā vērtība
Vizuālā šķirošana:
Saskaņā ar EN 1611-1, šķirojot var pārbaudīt tikai abas platās skaldnes, vai visas četras skaldnes. Šķiras apzīmē attiecīgi G2 vai G4. Šķiras apzīmējumu papildina skaitlis no 0 – 4, kas nosaka zāģmateriāla kvalitāti. Ar 0 apzīmē augstāko kvalitāti.
Līmētas koksnes īpašību noteikšana
Līmētai koksnei jāatbilst standartam LVS EN 1194
Līmētas koksnes šķērsgriezumu veidi:
Stiprības klases – līmēta koksne (DIN 1052):
Koksnes materiālu ilgmūžība
Apdraudējuma klases atbilstoši EN 335-1:
Minimālās korozijaizsardzības vai materiālu specifikāciju piemēri dažādām lietojamības klasēm (skatīt 2.3.1.3.):
Izmantotie informācijas avoti:
- Mieriņš, I. 2013. Eirokodekss «Koka konstrukciju projektēšana». Seminārs. Rīga: RTU. 123 lpp.
- Mieriņš, I. Jumta pārsegumi. Rīga: RTU. 34 lpp.
- Mieriņš, I. Koka un plastmasu konstrukcijas (studiju projekts). Rīga: RTU. 9 lpp.
- Mieriņš, I. Koks kā konstruktīvais materiāls. Rīga: RTU. 27 lpp.
- Mieriņš, I. Rāmji. Kolonnas. Rīga: RTU. 8 lpp.
- Mieriņš, I. Slodzes. Rīga: RTU. 44 lpp.
- Ozola, L. 2007. Koka konstrukciju projektēšana saskaņā ar LVS EN 1995-1-1. Rīga: LUU. 66 lpp.