No jumta notekcaurulēm plūstošo ūdeni novada zemē vai atsevišķā lietusūdens kanalizācijā. Lai savāktu un aizvadītu lieko ūdeni, zem pamatu apmales ap māju tiek izbūvēts drenāžas cauruļvads. Lietusūdens savākšanai no mājas apkārtnē esošām virsmām parasti izmanto ūdens drenāžas sistēmu, ko veido ar virsmas slīpumu. . Lietusūdens kanalizāciju nekad nesavieno ar mājas sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmu, jo tādējādi šī sistēma būs pārāk pārslogota un var pārplūst.

Par lietusūdens akumulācijas objektiem tiek izmantoti grāvji, kanāli, ieplakas zaļajās zonās, dīķi, dabiskās upītes un strauti, kuru funkcionālais uzdevums ir uzlabot apdzīvoto vietu mikroklimatu un padarīt urbāno vidi pievilcīgāku. Ūdenskrātuves piesaista putnus, kukaiņus, veicina lielāku bioloģisko daudzveidību – tām apkārt iespējams veidot rekreācijas zonas.

Lietusūdens kanalizācija

Lietusūdens kanalizācija aizvada no jumta nokrišņu radīto ūdeni, lai tas neveidotu peļķes pagalmā un neapdraudētu mājas pamatu un pagraba (ja tāds ir) samirkšanu. Šī kanalizācija sākas tūlīt zem ūdens notekrenes, kas savienota ar jumta tekni. Nokrišņu radīto ūdeni var novadīt speciālās kontrolakās, kas savienotas ar lietusūdens kanalizācijas sistēmu, vai īpašos ūdens novadīšanas kanālos. Jāzina, ka šī kanalizācija nav savienojama ar mājas sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmu, jo lietusūdens ir tīrs un nav vajadzības papildus noslogot šo sistēmu.

Vienkāršākais ūdens novadīšanas veids ir betonēta kanāla izveide vietā, kur ūdens izplūst no notekcaurules. Šo kanālu ievada kādā grāvī vai bedrē ar šķembu klājumu, kur ūdens ātri uzsūcas un nav traucējošs. Betonētais kanāls jāveido ar slīpumu, lai ūdens plūsma būtu straujāka.

Efektīvāks un vizuāli sekmīgāks risinājums ir kontrolakas. Katru notekcauruli ievada zemē iebetonētā plastmasas tvertnē, no kuras ūdens pa zemē ieraktām caurulēm tiek novadīts līdz vietai, kur tas iesūcas zemē.

Ūdens savākšanai ap māju, piebraucamajiem ceļiem un pagalmā var izmantot arī gatavus ūdens novadīšanas kanālus no polivinilhlorīda (PVC). Tā ir 13 vai 20 cm plata kanālu sistēma ar unificētiem savienojuma mezgliem. Kanāli ir 0,5 vai vienu metru gari, to atsevišķās sekcijas atkarībā no modeļa savā starpā savieno ar vai bez līmēšanas. Kanālus ievieto uz iepriekš izraktas tranšejas ar betonētu pamatni, pārsedz ar pārseguma resti.

Mājas pagalmā var izmantot arī grīdas piltuves – tās ātri aizvada ūdeni un novērš peļķu veidošanos, taču nav piemērotas platībām, kas pakļautas lielām slodzēm. Lietusūdens savākšanai var izbūvēt cauruļvadu apkārt visai ēkai. Savākšanas caurule sākas ar piltuvi zem notekūdens teknes vertikālās notekcaurules. No piltuves ūdens pa cauruli nonāk kolektorā jeb galvenajā savācējakā, no kurienes tālāk tiek izvadīts kādā grāvī vai iefiltrēts gruntī. Lai novērstu lapu un gružu iekļūšanu sistēmā, izmanto piltuvi ar izņemamu pretgružu sietu.

Drenāža ap mājas pamatiem

Lietus un augsta gruntsūdens radītais mitrums var būtiski kaitēt ēkas pamatiem un citām būvkonstrukcijām, tāpēc zem mājas pamatu apmales izbūvē drenāžas cauruļvadu jeb drenu. Tā savāc gruntī esošo lieko ūdeni ap pamatiem un notur gruntsūdeņus zem ēkas drošā dziļumā. Drenas ir stingras plastmasas caurules ar dubultām sieniņām – gludu iekšējo virsmu, kas veicina ūdens plūsmu un cauruļu pašattīrīšanos, un viļņotu jeb gofrētu ārējo kārtu, kas nodrošina lielāku slodzes izturību. Cauruļu ārējais diametrs ir ap 110 mm. Drenas ierok drenāžas grants slānī, kam ir augsta ūdenscaurlaidība 0,8 – 1 m dziļumā. Vietās, kas pakļautas sasalšanai, caurules aizsargā ar izolācijas plātnēm, tādējādi, pateicoties zemes siltumam, caurules neaizsalst.

Drenāžas sistēmas darba kontrolēšanai un apkopei visos cauruļu pagrieziena punktos izvieto drenāžas akas, kurās nosēžas caurulēs nokļuvušās smiltis un citas nogulsnes. Drenāžas akām ir noceļams vāks, tādējādi tās var brīvi iztīrīt un caur tām iespējams izskalot aizsērējušās drenāžas caurules. Drenāžas ūdens tiek novadīts kopējā lietusūdens savākšanas akā un tālāk nokļūst grāvī vai iesūcas zemē. Jāpiebilst, ka kopējai akai drenu pievienojuma vietā jābūt aprīkotai ar plūsmas pretvārstu, kas neļauj ūdenim caur drenām pacelties atpakaļ līdz ēkas pamatiem. Jāzina arī, ka šajā pamatu drenāžas sistēmā lietusūdeņus nedrīkst novadīt.

Pagalma drenāža

Pareizi izbūvēta drenāža sekmē virsūdeņu uzņemšanu, augsnes struktūras uzlabošanos, lielāku ūdeņu akumulāciju. Parasti ūdens novadīšanai no virsmām izmanto trīs dažādas sistēmas: līnijveida vai punktveida ūdens drenāžu un drenāžu ar filtrāciju gruntī. Punktveida drenāža tiek uzskatīta par klasisku un tradicionālu ūdens novadīšanu no lielākiem laukumiem. Tā ir drenāža ar konvertveida slīpumu – teritoriju sadala vienādās joslās un katras joslas vidū iebūvē aku jeb gūliju, kas savāc ūdeni no virsmas. Zem zemes akas savieno ar cauruļvadiem un pievieno kopējam lietusūdens kolektoram.

Punktveida drenāžas ierīkošana ir visai dārgs un darbietilpīgs process, jo jāveic rakšanas darbi, aku un cauruļvadu montāža. Ierokot cauruļvadus gruntī, dažkārt var rasties problēmas, tiem krustojoties ar citām pazemes komunikācijām. Turklāt punktveida drenāžas sistēmai biežāk jāveic apkope un sistēmas tīrīšana, jo netīrumi, kas netiek savākti zemes virspusē, agri vai vēlu nonāk lietusūdens kanalizācijas sistēmā, kur tie sakrāsies un nobloķēs cauruļvadus.

Šajā ziņā parocīgāka ir līnijveida drenāža. No punktveida drenāžas tā atšķiras ar to, ka ir vieglāk noteces laukumam izveidot slīpumu, tā ir vieglāk ierīkojama un tai nav problēmu ar aizsalšanu.

Līnijveida drenāžas pamatu veido polimērbetona V veida profils. Šāda profila forma un gludā polimērbetona virsma nodrošina augstāku caurteces ātrumu un būtiski uzlabo pašattīrīšanos, profila sānu sienu struktūra būtiski palielina izturību un kopējo stabilitāti. Profila apakšējā šaurākā profila daļa nodrošina pat maza ūdens daudzuma ātru caurplūdi. īsu un spēcīgu lietusgāžu gadījumos tradicionālā jeb punktveida drenāžas sistēma tiek pārslogota, toties līnijveida drenāža ir lieliski piemērota arī šādiem apstākļiem. Pašattīrīšanās efekts pagarina apkopes intervālus, bet polimērbetona izturība nodrošina šīs ietaises ilglaicīgu lietojumu, pārseguma restes montāžu un demontāžu vienkāršu dara jauna veida bezskrūvju savienojums.

Materiālu izvēle

Lietusūdens novades caurules un savācējakas var būt no dažādiem materiāliem: betona, stikla šķiedrbetona,polimērbetona, polipropilēna. Kanālus nosedzošās restes izgatavo no čuguna, cinkotā tērauda, nerūsējošā tērauda vai polivinilhlorīda. Polimērbetona izstrādājumi ir izturīgāki un vieglāki par līdzvērtīgiem betona izstrādājumiem. Mazā svara dēļ detaļas ir parocīgas, viegli uzstādāmas, kas attiecīgi samazina darba izmaksas. Polimērbetons ir moderns materiāls, tā sastāvā ir kvarcs, bazalts, granīts. Šīs dabiskās izejvielas smilšu un grants formā sasaista kopā ar polimērsveķu masu, un tiek iegūta viela ar augstām tehniskajām īpašībām. Polimērbetons ir ūdensnecaurlaidīgs, tam ir augsta salizturība. Gludā virsma nodrošina ātru ūdens un netīrumu aizplūšanu un ir viegli tīrāma. Arī bez papildu pārklājuma tas ir izturīgs pret agresīvām vielām un lietojams ekstremālos apstākļos.

Šķiedrbetona kanāli un gūlijas vairāk līdzinās betona izstrādājumiem, taču nav tik raupji. Turpretī ūdenscaurlaidība ir mazāka nekā polimērbetona kanāliem. Polipropilēna kanālus pārsedz ar PVC režģi, kam virsmā izveidoti pretizslīdēšanas izciļņi. Šie pārseguma režģi nenoārdās un nebalē saules staros, tie ir izturīgi pret dažādiem mazgāšanas līdzekļiem. Kanālus pārklājošās restes jeb režģi ir neslīdīgi, tos var izmantot visiem biežāk lietotiem ceļu seguma materiāliem, piemēram, bruģim, flīzēm.

Čuguna restes ir smagnējas, parasti melnā krāsā, taču ar laiku kļūst brūnas. Tās vairāk izmanto sabiedriskajās vietās un uz ielām. Privātmājām populārāki ir cinkotā tērauda vai nerūsējošā tērauda pārseguma režģi. Ja izmanto plastmasas notekcaurules, izmanto arī PVC restes. Šo materiālu izstrādājumi nemaina krāsu, ir pietiekami izturīgi gan slodzes ziņā, gan pret UV stariem un atmosfēras iedarbību.

Sistēmas izbūves pamatprincipi

Vienkāršākā ir līnijveida drenāžas izbūve, kas sastāv no izraktiem kanāliem. Kanālus montē noteiktā secībā virzienā no smilšķērāja. Ja paredzēta pakāpienveida notece, starp teknēm esošo augstuma starpību izlīdzina ar īpašiem pārejas elementiem. Kanālus ievieto izraktā tranšejā uz blīva betona maisījuma pamatnes, tās biezums atkarīgs no paredzamās slodzes virs ūdens novadkanāla. Ja kanālam pāri brauks tikai vieglās automašīnas, pietiks ar 10 cm biezu betonu, ja paredzama lielāka slodze, arī betona pamatnei jābūt biezākai. Kanālu sānu malas nostiprina ar tāda paša biezuma betona kārtu, bet augšpusē betona ārmalai jābūt slīpai – augstākai pie kanāla sieniņas, zemākai pie ārējās malas. Ja ierīko asfalta vai betona plāksnīšu segumu, tam jābūt ap 5 mm augstākam par kanāla augšējo malu, jo grunts ar laiku sēžas un piekļaujošās virsmas iegrimst.

Veidojot lietusūdens kanalizāciju ar cauruļvadiem, tos ierok zemē 0,8 – 1 m dziļi un gulda uz izlīdzināta un noblīvēta 5 – 10 cm bieza smilšu slāņa.

Cauruļvadu virzienu maiņas un sazarojumu vietas veido ar lokanām savienojuma detaļām un gumijas blīvēm. Caurules savieno ar galveno lietusūdens savācējaku. Aku nosedz ar nerūsējošā tērauda vai čuguna vāku, akas virsma atrodas vienā līmenī ar zemes virskārtu. Izvēloties drenu sistēmu ap mājas pamatiem, jārēķinās ar pamatīgiem rakšanas darbiem. Papildus vēl uz katra caurules pagrieziena jāuzstāda drenāžas akas. Drenu caurules montē grantī ar labu ūdens caurlaidību. Darba atvieglošanai drenas un lietusūdens caurules var novietot blakus uz tās pašas pamatnes.

Lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas regulēšanas un attīrīšanas paņēmieni

Infiltrācijas baseini, infiltrācijas grāvji un akas, ūdenscaurlaidīgi segumi, mākslīgas mitraines, grāvji ar veģetāciju, filtrējošas joslas, bioloģiskās uzkrāšanas ierīces, zālāju jumti u. c. Viens no vienkāršākiem risinājumiem ir infiltrācijas kasešu iebūve zem zaļās zonas vai arī stāvlaukumiem ar ūdenscaurlaidīgu iesegumu, piemēram, režģotu bruģi.

Polimēru kasetes darbības princips ir vienkāršs – lietderīgais kasetes tilpums ir aptuveni 95%, ūdens, iztekot caur kasetes īpaši izstrādāto režģi, tiek daļēji attīrīts, pēc tam lēnām infiltrējas gruntī. Protams, ja ūdens ir piesārņots, tam jānonāk arī attīrīšanas sistēmā, kuru iespējams integrēt polimēru kasetēs, un tikai pēc tam tas tiek novadīts gruntī.

Sarežģītāka sistēma «Aquaflow» paredzēta ielu un laukumu iesegumiem pilsētvidē ar uzdevumu akumulēt lietusūdens apjomu un restaurēt dabīgu ūdens noteces bilanci. Sistēma ir izstrādāta Lielbritānijā. Galvenā sistēmas iezīme – ūdens novadīšana no visa laukuma vienlaikus. Tā sastāv no vairākiem slāņiem ar dažādām funkcijām: virsējais estētiskais un ūdenscaurlaidīgais slānis (māla vai betona bruģis, speciāli perforēts betona vai asfalta iesegums), filtrējošā membrāna ar uzdevumu aizturēt smagos metālus, atbilstoši slodzes prasībām izbūvēta ceļa vai laukuma pamatne, hidromembrāna vai ģeotekstils. Visi slāņi ir ūdenscaurlaidīgi, ūdens vienlaicīgi tiek attīrīts un lēnām infiltrēts grunti vai aizvadīts kanalizācijas sistēmā, vai mākslīgajā ūdenskrātuvē. Papildinot sistēmu ar rezervuāriem, uzkrāto ūdeni var izmantot futbola laukumu, mauriņu laistīšanai vai labierīcībām. Sistēmai ir vairākas variācijas, konkrēta iebūves risinājuma izvēle atkarīga no grunts sastāva, provizoriskajiem lietusūdens apjoma aprēķiniem, paredzamās noslodzes.

Daudz apjūsmoto zaļo jumtu, kuru veiksmīgi un gaumīgi piemēri redzami Eiropas pilsētās, pievilcību bieži vien nodrošina speciāls ūdens infiltrācijas un uzkrāšanas risinājums, kas sastāv no biezākām vai plānākām polimēru kasetēm, grunts vai šķembu slāņa un ģeotekstila. Ūdens akumulācijas un saglabāšanas iespējas tiek piemērotas katram gadījumam, bet mērķis ir viens – uzkrāto ūdeni izmantot augu laistīšanai vai citām saimnieciskām vajadzībām.

Ja nav vajadzības uz ēkas jumta savākto ūdens apjomu lietderīgi izmantot, iespējams savienot jumta un ielu un laukumu infiltrācijas sistēmas vienā risinājumā. Kas ir ieguvēji no pārdomātas lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumu izbūves realizēšanas? Pirmkārt, tie ir pilsētvides patērētāji – iedzīvotāji, otrkārt, apsaimniekotāji, jo samazinās lietus kanalizācijas izmaksas, arī ielu, apmaļu, noteku un citu infrastruktūras elementu uzturēšanas izmaksas. Samazinot ūdensnecaurlaidīgā seguma laukumu, var samazināt lietus kanalizācijas uzturēšanas un ekspluatācijas maksu.

Izmantotie informācijas avoti:

• Lūse, A. 2010. Lietusūdens savākšana un izmantošana. Latvijas Arhitektūra. 92-92.
• Veļķere, A. 2007. Lietusūdens savākšanas sistēmas. Māja. Dzīvoklis. 58-61.
• Veļķere, A. 2008. Lietusūdens novadīšanas sistēma – no jumta līdz kanalizācijai. Māja. Dzīvoklis. 44-48.