Nokrišņu ūdens novadīšana

Mitruma negatīvā ietekme uz konstrukcijām

No ēkas jumta gadā vidēji notek 50 – 100 m³ lietus un sniega kušanas ūdens. Ja tas ir nekontrolēts process, tad arī viss šis mitruma daudzums nolīst uz fasādes, to nepārtraukti mitrinot un bojājot. Turklāt līdz zemei nonākušais ūdens turpat arī sasūcas gruntī, rada problēmas pagrabos un laika gaitā lēni grauj ēkas pamatus.

Ja klimatiskie apstākļi nav maināmi, tad ūdens tecēšanu no jumta var novērst ar pavisam vienkāršu metodi. Jāierīko laba nokrišņu ūdens novadīšanas sistēma, kas ēkas sienas pasargā no mitruma un bojāšanās.

Kvalitatīvas ūdens novadīšanas sistēmas no jumtiem izveidošanai un tā aizvadīšanai tālāk no ēkas pamatiem ir ļoti liela nozīme ne tikai pamatu, bet visas ēkas ilgizturībai un līdzekļu ietaupījumam ēkas ekspluatācijas laikā.

Novadīšanas sistēmu izveidei nepieciešamie aprēķini

Nokrišņu radītā ūdens novadīšanas sistēmas var atšķirties pēc formas – apaļas vai kantainas – un izmantotā materiāla. Lai arī kura veida un materiāla sistēmas tiek lietotas, nepieciešamā tekņu un notekcauruļu aprēķina principi ir līdzīgi.

Tekņu un cauruļu diametra izvēli un izvietojumu ietekmē viens parametrs – jumta laukums un tā konfigurācija. Jo slīpāks jumts, jo straujāk plūdīs ūdens. Lai sistēma spētu novadīt strauji plūstošo ūdeni, ar to jārēķinās plānojot notekcauruļu skaitu. Notekcaurulēm noteikti jābūt pie jumta lauzumiem (vietās, kur kopā sanāk divas jumta slīpnes).

Tā kā nokrišņu ūdens novadīšanas sistēma ir finansiāls ieguldījums, kuram paredzēta ilga kalpošana, tad pareizu aprēķinu veikšana jāuztic profesionāļiem. Aprēķinam nepieciešami šādi dati: jumta plāns (izklājums), jumta dzegas augstums no zemes līmeņa un paspārnes platums. Ja ir vēlēšanās izdarīt aptuvenus aprēķinus, var vadīties pēc šāda principa: nokrišņu ūdens novadīšanai no 1 kvadrātmetra liela jumta laukuma nepieciešams 1 kvadrātcentimetru liels notekcaurules šķērsgriezuma laukums. Un vēl – uz 100 kvadrātmetriem jumta laukuma jāplāno viena notekcaurule. Arhitektonisku apsvērumu dēļ gan parasti uzstāda četras – katrā stūrī pa vienai. Otrs faktors, kas ietekmē notekcauruļu skaitu, ir maksimālais attālums no vienas caurules līdz otrai. Tas nedrīkst būt lielāks par 10 līdz 15 metriem, pretējā gadījumā, stipru lietusgāžu laikā, caurules nespēs ūdeni novadīt un tas plūdīs pāri teknes malai.

Stiprināšanas pamatprincipi

Horizontālās teknes ar speciāliem āķiem stiprina pie dzegas apšuvuma – vēja kārbas. Ja ūdens novadīšanas sistēmu ierīko vienlaikus ar jauna jumta klāšanu, jāatceras dzegas apšuvumu nokrāsot, jo vēlāk tam piekļūt vairs nebūs iespējams. Āķus stiprina tā, lai attālums starp jumta virsmas turpinājumu un teknes ārmalu būtu ne mazāks par 2,5 cm, savukārt attālums starp āķiem jāparedz 0,9 m. Pirmo un pēdējo āķi stiprina aptuveni 15 cm no jumta gala. Tekņu stūriem āķus liek abos galos. Jāraugās, lai tie būtu pēc iespējas tuvāk vietām, kur paredzama liela slodze. Tā kā viens āķis iztur aptuveni 80 kg svara, pie pareizi aprēķināta skaita tas ir pilnīgi pietiekami, lai izturētu arī ļoti stipras lietusgāzes. Teknes obligāti jāierīko ar kritumu uz notekcaurules pusi. Minimālais kritums ir 0,4%, tas nozīmē – 10 metru caurulei jāparedz 4 cm kritums. To panāk pareizi stiprinot āķus. Ja teknes garums pārsniedz 10 metrus, tā jāmontē ar kritumu uz abiem galiem, sākot no vidus.

Teknes ārmalai jābūt par 2 līdz 3 cm zemākai par iekšmalu, lai spēcīga lietus gadījumā ūdens neplūstu pāri iekšmalai – tieši uz sienas. Lai ūdens šļakatas nebojātu dzegas apšuvumu, jāizmanto speciāli izlocīti skārda karnīzes elementi, kurus zem jumta nostiprina tā, lai apakšējā mala iegultos teknē.

Uzmanība jāpievērš arī notekcauruļu attālumam no sienas. Tam vajadzētu būt 4 līdz 8 cm robežās. Ja tās ir pārāk tuvu sienai, tad lietus laikā siena kļūs slapja. Notekcauruļu stiprinājumus pie sienas pieskrūvē. Maksimālais attālums starp stiprinājuma vietām ir 1,90 metri. Notekcaurules lejasdaļā jālieto izliekts elements, lai samazinātu tekošā ūdens ātrumu un novadītu to tālāk no ēkas pamatiem. Caurules gals jāplāno tā, lai atstatums no zemes būtu aptuveni 0,3 metri.

Jāatceras, ka nokrišņu ūdens novadīšanas teknes ir paredzētas tikai lietus ūdenim, nevis sniega vai ledus aizturēšanai. Sniega aizturēšanai jāizmanto speciālās sniega barjeras, bet teknes jāstiprina ar tādu aprēķinu, lai sniegs slīdētu tām pāri. Pretējā gadījumā lielais svars tās vienkārši var salauzt. Papildu drošību pret sniegu, ledus sablīvējumiem caurulēs vai lāstekām gar jumta malu dod elektriskie apsildes kabeļi. Šīs tehnoloģijas ir drošas, praksē pārbaudītas un pietiekami izplatītas.

Materiāli

Ražotāji piedāvā tērauda, plastikāta, alumīnija un cinka ūdens novadīšanas sistēmas. Funkcionāli dažāda materiāla teknes un caurules ir līdzīgas, atšķiras tikai to izmēri, montēšanas īpatnības un cena. Tās visas ir piemērotas jebkura seguma veida jumtam.

Raksturojot tēraudu, jāatzīmē šīs sistēmas augstā korozijizturība, laba mehāniskā izturība, ātra un vienkārša montāža, glīts ārējais izskats. Tās parasti ir 0,45 mm biezas cinkota tērauda apaļas vai kantainas teknes un caurules, kas pārklātas ar polimērpārklājuma slāni no ārpuses. Turklāt tērauda notekas ir pieejamas vairākās krāsās – tā var būt tikai cinkotas vai melnas, pelēkas, baltas, tumši brūnas, tumši sarkanas vai tumši zaļas. Notekām var būt apaļa vai taisnstūrveida forma, un tās izvēli nosaka ēkas īpašnieka gaume.

Plastikāta teknes un notekcaurules ir izgatavotas no augstvērtīga PVC materiāla, kam pievienotas piedevas, kas uzlabo tekņu izturību pret temperatūras svārstībām, ultravioletajiem stariem un agresīvu vidi. Šīs sistēmas tieši tāpēc ir populāras, ka tās saglabā savu labo izskatu gadu no gada. Tās ir izturīgas pret gaisa piesārņojumu, sāļo miglu jūras piekrastes rajonos, līdz ar to uzskatāmas par labu un ilglaicīgu ieguldījumu. Arī plastikāta noteksistēmas ražo pēc gataviem standartiem, iegādājoties pilnu sistēmas komplektu (piltuves, līkumi, savienojuma skavas, kāši tekņu stiprināšanai, notekcauruļu stiprinājumi, teknes gala slēgs u.c.), to atliek tikai pareizi samontēt. Atšķirībā no tērauda un alumīnija plastmasas sistēma temperatūras izmaiņu ietekmē mēdz izplesties un sarauties. Tāpēc sortimentā ir ietverti izplešanās elementi, kas kompensē sistēmas izplešanos un neļauj sabojāt pārējo elementu savienojumus. Atkarībā no materiāla atbilstīgajās vietās uzstāda izplešanās piltuves un kompensatorus.

Cinkotais skārds ir lēts un noteksistēmu izveidē iecienīts materiāls. Tiesa, ar laiku skārda caurules pārklājas ar rūsu, tāpēc to ekspluatācijas laiks nav mūžīgs. Skārda caurules un teknes savā starpā savieno ar kniedēm vai lodējot.

No alumīnija izgatavotajām teknēm un caurulēm ir kvadrātveida forma un stingrs tekņu profils, kas iegūts, materiālu valcējot. Alumīnijs ir ļoti noturīgs agresīvā vidē un labi vada siltumu, nodrošinot, ka, uzspīdot saulei, teknes ātri atbrīvosies no sniega un ledus. Uzspīdot saulei, teknes ātri atbrīvosies no sniega un ledus; pareizi ierīkota sistēma ir izturīga pret lielu ledus slodzi. Šī materiāla noteksistēmas izgatavo pēc konkrēta pasūtījuma, tāpēc neveidojas atgriezumi. Teknes un caurules gatavo no 0,6 vai 0,7 mm bieza alumīnija, tekņu platums ir 127 mm, notekcaurules šķērsgriezums – 80 x 80 mm, bet viena posma garums – trīs metri. Sistēmas elementus savstarpēji savieno ar īpašām pašurbjošām skrūvēm vai kniedēm.

Noteksistēmu veidojošie elementi

No jumta novadāmā ūdens noteksistēmu veido tekne, teknes stūris, teknes gals, tekņu savienotājs, piltuves, tekņu āķi, notekcaurules, līkumi, caurules lejasgals un cauruļu stiprinājumi. Katras caurules apakšējais gals jāievada kanalizācijā – šim nolūkam izmanto speciālus ievadus, kanalizācijas ievadu sietus, dažādu veidu skavas cauruļu stiprināšanai un savienošanai. Papildus tiek izmantotas arī citas detaļas atkarībā no sistēmas konfigurācijas, materiāla un citiem specifiskiem faktoriem.

Jumta noteksistēmā vēl ietilpst, piemēram, dažādu veidu kronšteini, piltuve ar pāreju uz notekcauruli un piltuve kompensators, teknes gala slēģi, kas palīdz nostabilizēt tekni, teknes iekšējie un ārējie stūri, dažādi notekcauruļu līkumi 40, 60 un 75 grādu leņķī, notekcaurules savienotāji, dažādi pārejas elementi, kas savieno notekcauruli ar lietusūdens novadu, notekcaurules savienotāji ar atzaru 45, 60, 75 grādu leņķī, notekcaurules uzgalis, ko uzstāda vietās, kur notekcauruli nav iespējams pievienot pie kanalizācijas kolektora, īpašs elements ar izvadu lietusūdens savākšanai, pretgružu siets, ko ievieto piltuvē, kas savieno tekni ar notekcauruli.

Nokrišņu ūdens novadīšana no notekcaurulēm tālāk kanalizācijā

Ūdens novadīšanas sistēmas izveide nebeidzas ar ūdens novadīšanas ierīkošanu no jumta uz ēkas apmales. Tāda ir praktiski jebkurai ēkai un parasti sastāv no ūdens teknēm un notekcaurulēm. Ūdens novadīšanas sistēmai jābeidzas ar tā ievadīšanu lietusūdens centralizētajā vai vietējā kanalizācijas sistēmā. Tas nepieciešams tāpēc, ka no notekcaurulēm izplūstošais ūdens pie mājas zemākajās vietās veido peļķes, ievērojami samitrina grunti ap pamatiem vai pagrabu un nekvalitatīvas hidroizolācijas gadījumā var izraisīt nevēlamas sekas, ietekmējot mājas ilgizturību. Par pilnīgu ūdens novadīšanas sistēmu var uzskatīt tikai tādu, kas atmosfēras nokrišņus no jumta slīpēm savāc jumta teknēs, pa notekcaurulēm novada zemē un pēc tam šo ūdeni tālāk novada kanalizācijā.

Nokrišņu radīto ūdeni var novadīt speciālās kontrolakās, kas savienotas ar lietusūdens kanalizācijas sistēmu, vai īpašos ūdens novadīšanas kanālos. Lietusūdens kanalizāciju nekad nesavieno ar mājas sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmu, jo tādējādi šī sistēma būs pārāk pārslogota un var pārplūst. Vienkāršākais ūdens novadīšanas veids ir betonēts kanāls, kas novada ūdeni kādā grāvī vai bedrē, kur tas ātri uzsūcas un nav traucējošs. Lai ūdens plūsma būtu straujāka, šo kanālu veido ar slīpumu.

Noteksistēmu apsilde

Lai noteksistēma būtu brīva no ledus un sniega jebkuros ziemas apstākļos, var izmantot īpašu elektrisko sniega un ledus kausēšanas sistēmu. To var uzstādīt uz jebkuras konstrukcijas jumta, kur jānovērš ūdens sasalšana notekrenēs, notekcaurulēs, un tādējādi izsargāties no jumta un ēkas fasādes bojājumiem. Apsildes sistēma sastāv no kabeļa un termostata, ierīce ir elektroniski regulējama un pati automātiski ieslēdzas vai izslēdzas atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot ekonomisku elektroenerģijas patēriņu.

Šo sistēmu novieto uz jumta malas vai vietās, kur ir apledošanas vai sniega ieputināšanas draudi: uz jumta konstrukcijām, notekrenēs, horizontālajās teknēs un vertikālajās notekcaurulēs, satekās starp jumta slīpumu.

Lai aprēķinātu nepieciešamo apsildes kabeļa jaudu, ņem vērā jumta konstrukcijas tipu (siltināti vai nesiltināti bēniņi) un vietējos laika apstākļus. Uz jumtiem lielākoties izmanto apsildes kabeļus ar klājumu 300 W/m², notekrenēs – 30 – 60 W/m².

Sistēmu apkope

Ikvienam lietotājam jāatceras, ka lietus ūdens noteksistēmu uzstādīšana pēc tam prasīs arī to apkopi. Tā nav sarežģīta, tikai jāveic regulāri. Apkope nozīmē, ka vismaz divas reizes gadā teknes rūpīgi jāiztīra no lapām, skujām, čiekuriem un citiem gružiem, kas tur, lietum līstot, ir sabiruši. Teknes citādi uzturēt tīras nav iespējams, jo tās ir vaļējas. Noteikti jāpārbauda arī notekcaurules. Ja tajā ir uzstādīts pretgružu siets, tad tas jāizņem un jāiztīra. Ja sieta nav, caurule jānoņem un jāiztīra. Estētisku apsvērumu dēļ caurules ieteicams nomazgāt ar ūdeni un suku. Ķīmiski aktīvi sastāvi nebūs piemēroti, jo var sabojāt pārklājumu. Agri pavasarī, kad sniegs ir nokusis, jāapskata arī visi stiprinājumi. Ja tie cietuši, noteikti jāsalabo.

Izmantotie informācijas avoti:

  • Lūsēna, I. 2008. Sistēmas nokrišņu ūdens novadīšanai. Būvēt. 38-41.
  • Praktiskā būvniecība. 2007. Lietusūdens novadīšanas kanāli. Praktiskā būvniecība. 12-14.
  • Veļķere, A. 2007. Lietusūdens noteku sistēmas. Māja. Dzīvoklis. 54-57.
  • Veļķere, A. 2008. Lietusūdens novadīšanas sistēma – no jumta līdz kanalizācijai. Māja. Dzīvoklis. 44-48.