Sastatnes: izmantotie materiāli, vēsture, veidi un uzstādīšana

Sastatņu vēsture

No senajiem laikiem līdz mūsdienām

Pirmie atklājumi par iespējamo sastatņu aizsākumu meklējami alu zīmējumos pirms 17000 gadu. Bet vācu zinātnieki ir izpētījuši, ka tomēr pirmās sastatnes tika izgatavotas Senajā Grieķijā 5.gs pirms Kristus. Arī senie ēģiptieši un ķīnieši ir izmantojuši sastatnes, lai uzbūvētu augstceltnes. Pirmās sastatnes bija veidotas no koka. Lielbritānijā, t.s. Viktorijas laikmetā, sastatņu nozīme pieauga, individuālajām firmām nosakot atbilstošus standartus un izmērus. Pirmā būvkompānija, kas veica būvdarbus, izmantojot sastatnes, bija British Patent Rapid company, kas dibināta 1906. gadā un to izdarīja Daniels Palmers Džounss. Viņš patentēja t.s. “Scanffixer” – sakabes ierīce, kas ir daudz stingrāka par virvi un kas izmainīja agrākos priekšstatus par sastatņu montāžu.

1913. gadā viņa vadītā kompānija tika izvirzīta par galveno Bekingemas pils rekonstrukcijā, kura ieguva atzinību. Palmers Džounss turpināja strādāt pie “Scanffixer” uzlabošanas un viņš izgudroja “Universal Coupler” 1919. gadā. Tas kļuva par standartu, kurš ir aktuāls vēl šobaltdien. 1923. gadā tika izgudrotas tērauda cauruļveida ūdens caurules. Šo diagonālo stiprinājumu lietošana uzlaboja sastatņu stabilitāti, īpaši augstceltnēm. Šī sastatņu veidošanas sistēma 1944. gadā palīdzēja pēc kara dzīves atjaunošanā.

Fasāžu sastatnes

Sastatņu nozīme tagadnē

Eiropas standarts BS EN 12811-1 nosaka noteiktas prasības vispārēja un strukturāla dizaina sastatnēm pieejamībai un darbam uz tām. Prasības attiecas uz tām strukturālām sastatnēm, kuras atrodas blakus un ir stabilas. Galvenokārt, šīs prasības attiecas arī uz citu veidu darba sastatnēm. Darba sastatņu mērķis ir nodrošināt drošu darba vietu un drošības pieejamību, kad darbs tiek veikts. Eiropas Standartā tiek izklāstīts, kā jāstrādā esot uz sastatnēm. Bet tas neietekmē to, no kāda materiāla sastatnes tiek veidotas.

Sastatņu materiāli

Sastatņu pamatelementi ir caurules, sakabes un dēļi. Caurules tika izgudrotas 1950. gadu vidū. Ar dažādu izmēru un augstumu sastatnēm var samontēt ar dažu strādnieku palīdzību, nav vajadzīgi uzgriežņi vai skrūves, kā līdz šim. Caurules parasti tiek izgatavotas no tērauda vai alumīnija, kas parasti tiek savienotas. Tās ir dažāda garuma un standarta diametra (48,3 mm). Galvenā atšķirība starp metāla caurulēm ir tāda, ka tērauda caurules ir mazākas par alumīnija caurulēm. Dēļi nodrošina darba virsmu sastatņu lietotājiem. Tiem ir trīs dažāda biezuma kārtas – 38 mm, 50 mm un 63 mm, standarta platums 225 mm un garums ir ne vairāk kā 3,9 m. Dēļa gali ir klāti ar metāla plāksnēm. Arī koksnes, tērauda plāksnes tiek izmantotas, kā arī lamināta plāksnes.

Ja plātņu virsma ir mīksta, tad izmanto papildus plāksnes. Sakabes ir piederumi, kas stiprina kopā sastatnes. Parasti tās tiek sauktas par uzmavām. Citas bieži sastopamas sastatņu sastāvdaļas varam minēt tādas kā bāzes plāksnes, virves, enkuru saites. Visas detaļas, kas ir no metāla drīkst krāsot, bet koka detaļas nedrīkst, jo tās var paslēpt iespējamos defektus.

Pamata sastatnes

Statņi ir vertikālās caurules, kas balsta konstrukciju uz zemes. Caurulēs, kas notur taisnu leņķi ir arī šķērstiprinājumi. Atstarpes starp pamatelementiem tiek noteiktas pēc atbilstošā standarta. Parasti ēku vai būvju celtniecībā izmanto autopacēlāju jeb celtni un darbs tiekot veikts ātrāk. Bet tam ir mīnusi – tajā pat trim strādniekiem ir grūti izgrozīties, kā arī maziem būvdarbiem celtnim nebūtu daudz vietas. Runājot par kārtīgu remontu, tad tieši sastatnes ir risinājums. Pateicoties sastatnēm, objekta būvē var piedalīties vairāki cilvēki vienlaikus, bet tās ir ļoti nopietns kapitālieguldījums. Reizēm ir iespējams iegādāties mazlietotas sastatnes, bet jāievēro, vai tās būs kvalitatīvas un drošas, kā arī sertifikācija – Latvijas vai Eiropas Savienības.

Eiropas Savienībā sertificētās sastatnes var kalpot vismaz desmit gadus. Sastatnes, kurām nav ES sertifikāta var ātri nokalpot un jau nākamajā gadā būs jāgādā jaunas. Sastatnēm ir dažādas cenas. Šobrīd internetā ir dažādi sastatņu piedāvājumi, par kuriem sazinoties ar speciālistu ir iespējams uzzināt vairāk. Ir iespējams tās arī nomāt. Par to, kādas sastatnes izvēlēties, nosaka vairāki faktori: .laiks, augstums, veicamā darba apjoms un sarežģītības pakāpe. Latvijā piedāvā gana daudzu ražotāju produkciju, un katram pašam jāizvēlas, kuras būs piemērotākās – Latvijā ražotās, vācu, itāļu vai skandināvu sastatnes.

Sastatņu izmēri ir dažādi. Parasti piedāvātais standartbloka garums svārstās no 1,8 līdz 3,10 metriem, bloka augstums parasti ir 2 metri. Diezgan svarīgs rādītājs ir arī klāja platums. Platākam klājam ir tāda priekšrocība, ka uz tā strādājot strādniekiem ir vairāk vietas. Bet šaurāks klājs noder tur, kur tas aizņem maz būvējamās platības. Sastatņu montāža ir atkarīga no to augstuma un ātruma. Zemākas sastatnes ir vieglāk uzceļamas. Jo sastatnes ir augstākas, jo to detaļas ir grūtāk paceļamas. Sastatņu montāžas ātrums ir atkarīgs no konstrukciju sarežģītības. Jo tās ir sarežģītākas, jo process ir darbietilpīgāks.

Īpašie risinājumi

Ražotāji piedāvā modernas, mūsdienīgas sastatņu sistēmas, kas ļauj veidot vissarežģītākās konfigurācijas sastatnes. Jaunās tehnoloģijas ļauj arī izmantot tikai šauras sastatņu joslas, piestiprinot tās arī pašām skrūvēm, vai pat vispār nebalstīt sastatnes uz zemes, bet gan piekārt no augšas uzleju. Tomēr šādos gadījumos nepieciešams projekts, jo precīzi jāaprēķina slodzes, virsmu nestspēja un drošības apsvērumi.

Sastatņu uzstādīšana un ekspluatācija

Sastatnes ir tehnisks palīglīdzeklis, kas darba tirgū tiek piedāvātas dažādu izstrādājumu formā un ražotas no dažādiem materiāliem. Sastatnes var uzstādīt firma, kuras darbinieki izmantos tās darbā, vai arī sastatnu piegādātāj firma. Lai sastatņu uzstādīšana būtu kvalificēta un tās būtu drošas ekspluatācijā, ir jāņem vērā, ka tas ir saistīts ar daudziem riska faktoriem. Sastatņu uzstādīšana un darbs uz tām ir saistīts ar daudziem riska faktoriem, jo darbi tiek veikti augstumā, neērtā pozīcijā un bieži darbs ir saistīts ar smaguma celšanu. No drošības un veselības aizsardzības apsvērumiem īpaši svarīga nozīme ir laika apstākļiem. Drošības pasākumi jāievēro visās darbu stadijās ar sastatnēm plānošanā, uzstādīšanā un pielietošanā.

Sastatnēm jābūt izveidotām un iekārtotām tā, lai tās varētu izmantot, izvietot, mainīt, nojaukt un uzturēt kārtībā, ievērojot visas drošības aizsardzības prasības. Sastatnēs, ko saliek no atsevišķām daļām, piemēram, kolonveidīgās sastatnes, drīkst izmantot tikai tādas daļas, kas ir no vienas un tās pašas sistēmas vai arī ir paredzētas savstarpējai savienošanai. Atsevišķam aprīkojumam, kā būvgružu transporta caurulēm vai pacēlājiem, ir jābūt no vienotas sistēmas vai arī veidotiem tā, lai tie būtu pielāgojami sastatnēm. Sastatņu iekārtošana jāveic tā, lai strādnieki atrastos drošībā, piemēram, rāmju sastatnes uzstādīšana jāsāk pacelšanas vietā, sastatņu plāksnes jāpārvieto, neradot nokrišanas briesmas.

Darbu plānošana

Personai, kas plāno darbu, kurš izpildāms uz sastatnēm, jāņem vērā izpildāmo darbu raksturs, piemēram, mūrēšanas darbiem, logu mainīšana vai fasādes atjaunošanai jāizvēlas kolonveidīgās sastatnes, bet krāsošanai, siltināšanai vai inspekcijai var izmantot vieglās fasādes sastatnes (rāmju sastatnes). Jāpārliecinās, vai sastatņu platums, augstums, nestspēja un izvietojums nodrošina drošus darba apstākļus, t.i., vai darba virsmas ir novietotas pareizā augstumā un vai sastatnes ir vajadzīgā platumā.

Izvēloties piemērotākās sastatnes, jānovērtē šādi apstākļi:

  • darba apjoms un raksturs;
  • kad, kur un kāds darbs ir jāveic;
  • kāda slodze ir jāiztur sastatnēm, personu skaits, kas vienlaicīgi strādās uz sastatnēm;
  • firmu skaits, kas sastatnes izmantos;
  • vai sastatņu ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt izmaiņas to izvietojumā;
  • darba vietas platums un augstums (caurejamības platums), sastatnes nedrīkst traucēt izmantot tehniskos palīglīdzekļus;
  • vai darba vietā notiks materiālu pārvietošana un kāda (vertikāla vai horizontāla);
  • materiālu uzglabāšana, sastatnes stiprinājumi – to skaits un tips, vai nepieciešams veikt pilnīgu apklāšanu, vai pastāv risks materiālu nogruvumiem.

Sastatņu klasifikācija

Sastatņu pielietojums atkarībā no sadalījuma pa klasēm:1. un 2. klases sastatnes parasti tiek pielietotas vienīgi inspekcijai jeb pārbaudei,3. klases sastatnes pielieto inspekcijai un gadījumos, kad materiāli jāuzglabā tikai notiekošajam darbam, 4. un 5.klases sastatnes pielieto mūrēšanas, betonēšanas u. tml. darbiem,6. klases sastatnes pielieto, kad nepieciešams uzglabāt arī lielākus un smagākus materiālus.

Sastatņu stiprināšanas prasības

Sastatnes jānovieto uz vertikālas, līdzenas un slodzi nestspējīgas virsmas, zemes virsmas līmeņa atšķirību izlīdzināšanai, izmantojot pielāgojamas kājas ar lielu atbalsta virsmu. Atbalsta virsma ir jānovieto uz stabila pamata, piemēram, plāksnes, izņemot gadījumus, kad dabiskais pamats ir pilnīgi drošs un slodzi nestspējīgs. Visai sastatnes pēdai jābūt novietotai uz pamata vai plāksnes.

Sastatnes nostiprina pie nekustīgām un izturīgām konstrukcijām, piemēram, mūra fasādes vai citas ēkas daļas. Ja rodas šaubas par tās konstrukcijas stabilitāti, pie kuras sastatnes tiek piestiprinātas, piemēram, veca mūra siena, koka vai plākšņu siena, stiprinājumi jāpārbauda ar pārbaudes vilcējaparātu. Sastatņu nostiprināšanai jāizvēlas tādi stiprinājumi, kas norādīti attiecīgās sastatnes lietošanas pamācībā. Izvēloties cita tipa stiprinājumus, jāspēj novērtēt, vai tie spēs uzņemt spēkus, kādiem sastatnes varētu tikt pakļautas, jānovērtē vēja slodze, kāda sastatnēm būs jāiztur, un jārīkojas, kā norādīts lietošanas pamācībā. Sastatnes noslogo, piemēram, vējš, kas var izraisīt gan vilcējspēku, gan spiedienu. Sastatņu darba klāji

Sastatņu klāji vienmēr ir droši jānostiprina, lai tie nevarētu nobīdīties, staigāt utt. Tos nostiprinot, ir jāņem vērā slodze, kādai tie tiks pakļauti. Sastatņu klājus parasti apgādā ar nostiprināšanas piederumiem, kas sasaista sastatņu klāju ar rāmi. Svarīgi, lai montāžas laikā tiktu izmantoti visi sastatņu stiprināšanas piederumi. Sastatnes ar lielu pašmasu pie pareizas montāžas ir drošas pret nobīdēm. Parasti drošības stiprinājumi tiek veikti tikai vienā galā pie dēļa, kas vienlaicīgi kalpo arī par kājlīsti.

Netipiskos montāžas apstākļos, piemēram, ja sastatnes nav momentāni pielāgojamas ēkas formai, varētu būt nepieciešams sastatņu klājus sastiprināt savā starpā vai piestiprināt tos sastatņu konstrukcijai, izmantojot speciālas spīles vai savilcējus. Konsoles klājs tiek izmantots, lai palielinātu sastatņu platumu. Šeit svarīgi, lai tas tiktu piestiprināts saskaņā ar prasībām, kādas noteicis attiecīgo sastatņu ražotājs, ņemot vērā paredzamās slodzes, kādām sastatnes varētu tikt pakļautas. Platie klāji, kurus novieto sastatņu krustpunktos, saskaņā ar lietošanas instrukciju jānostiprina ar papildus stiprinājumiem pie nekustīgās ēkas daļas.

Sastatņu izmantošana un īpaši ekspluatācijas apstākļi

Sastatnes, kas tiek izmantotas darbam un uz kurām uzturas cilvēki, jāuzstāda tā, lai attiecīgā darba veikšanai tās varētu izmantot pilnīgi droši. Sastatnēm jābūt atbilstošām uz tām strādājošo skaitam, tas ir, jābūt tik plašiem darba klājiem, lai droši varētu izmantot darba aprīkojumu. Piemēram, apmetot, tīrot ar augstspiediena smilšu strūklu, nepieciešamais darba klāja platums ir 120 cm. Darba augstums starp sastatņu klājiem nedrīkst paplašināt ar gadījuma priekšmetiem, to var darīt, izmantojot tikai šim mērķim paredzētu aprīkojumu, ko var nostiprināt. Lai nodrošinātu iespēju strādāt optimālās darba pozīcijās, jābūt iespējai sastatņu konstrukciju mainīt.

Uz sastatnēm ir jānodrošina kārtība. Jāatstāj vieta materiāliem un darbarīkiem, tāpēc nereti ir nepieciešams izveidot atsevišķas materiālu glabāšanas platformas. Ja sastatnes ir izmantotas darba procesā, kurā rodas putekļi, piemēram, tīrīšanai ar smilšu strūklu, tās ir jāattīra pirms atkārtotas lietošanas vai pirms nojaukšanas. Tas novērsīs nākamā lietotāja vai sastatņu montētāja nevajadzīgu pak|aušanu liekam riskam, ko izraisa dažādu materiālu vai vielu paliekas. Ja sastatnes tiek novietotas vietās, kur tām var uzbraukt, jābūt aizsargnožogojumam, piemēram, ja tās novietotas tuvāk par 1 m brauktuves joslai, ir jāiekārto aizsargnožogojums. To nepieciešamības gadījumā var papildināt ar uzrakstiem, kas mazina uzbraukšanas briesmas.

Ēku būvniecībā izmantojamās sastatnes un torņi

Alumīnija torņi

Visas sastatnes var iedalīt divas lielās grupās:

  • parastās sastatnes;
  • alumīnija torņi.

Abi veidi tiek montēti no atsevišķām detaļām, taču sastatnēm un torņiem ir dažāds pielietojums. Alumīnija torņi ir daļēji mobili, aprīkoti ar speciāliem riteņiem, un tos parasti izmanto telpu iekšdarbiem. Pārsvarā tie ir darbi pie telpas griestiem (piemēram, gaismas ķermeņu nomaiņa, ventilācijas sistēmas labošana u. tml.). Taču tos var izmantot arī citu darbu veikšanai iekštelpās ēkās ar augstiem griestiem. Nereti alumīnija torņus izmanto arī īslaicīgiem darbiem ēku ārpusē (nelieliem fasāžu remontiem, sienu apdares atjaunošanai u.c.). Tie ir aprīkoti ar balstiem, garuma un platuma izmēru ziņā ir dažādi, bet augstumā vairumam modeļu viena torņa stāva jeb klāja augstums ir ap diviem metriem.

Torņu priekšrocības ir iespēja tos brīvi pārvietot telpas iekšienē, konfigurācijas maiņas iespējas, kā arī konstrukcijas vieglums un ātra montāža. Turklāt torņu balstus iespējams regulēt, tādējādi panākot, ka tornis stāvēs stabili pat uz nedaudz slīpas pamatnes. Tas arī nosaka to popularitāti. Kā trūkumu var minēt līdzenas un stabilas pamatnes nepieciešamību, pretējā gadījumā torņi nebūs stabili, pat neraugoties uz balstiem. Torņu izmantotājiem ir jārēķinās – tā kā torņi ražoti no alumīnija, nepieciešams tos rūpīgi uzraudzīt. Pretējā gadījumā var nākties konstatēt, ka trūkst dažu detaļu, kuras kāds mazāk apzinīgs strādnieks nozadzis un pārdevis krāsaino metālu uzpircējiem. Bet torņa konstrukcijā katra detaļa ir svarīga.

Parastās sastatnes

Parastās rāmjveida sastatnes ir laika gaitā pierādījušas savu drošību un uzticamību. Tās ir ērti izmantojamas tradicionālajiem ārējiem apdares darbiem – dzīvojamo ēku fasāžu apdarei, ēku restaurācijā. Ir izstrādāti dažādi šo sastatņu uzbūves risinājumi, radītas arī konstrukcijas ar paaugstinātu drošību (piemēram, katrs klājs ir nodrošināts pret iespējamo cilāšanos, ar T veida rāmja palīdzību sastatņu nākamā līmeņa marga tiek uzstādīta, montējot vēl iepriekšējo klāju, un, sperot pirmo soli uz nākamā klāja, darbinieks, kurš montē sastatnes, jau ir nodrošināts ar margu). Sastatnes lielākoties tiek izgatavotas no cinkota metāla. Tās ir smagākas un nedaudz grūtāk montējamas nekā alumīnija torņi, jo tās nepieciešams piestiprināt pie ēkas sienām.

Tāpat pirms to montēšanas nepieciešams sagatavot stabilu pamatni, uz kuras tās stāvēs. Taču sastatnes izmanto ilgāku un apjomīgāku darbu veikšanai, līdz ar to sarežģītāko montāžu nevar uzskatīt par nopietnu trūkumu. Arī sastatnes iespējams novietot uz grunts ar nelielu slīpumu.

Sastatņu izmantošanā ir ļoti svarīgi izveidot stabilus stiprinājumus pie ēkas sienām. To veic ar speciālas nostiprināšanas sistēmas palīdzību (parasti ēkas sienā izurbj nelielu caurumu, tajā iedzen dībeli un pēc tam speciālu āķi, kuru savieno ar attiecīgu sastatņu konstrukcijas elementu). Sastatņu priekšrocības salīdzinājumā ar torņiem ir lētākās izmaksas un iespējamība noklāt visu ēkas fasādi, kas būtiski atvieglo darbus. Sastatnes mazāk izmanto pie ēkām ar šauru un augstu fasādi, jo no sastatņu elementiem būvēt šaurus un augstus torņus nav ekonomiski izdevīgi. To nosaka konstrukcijas īpatnības. Bieži vien sastatnes tiek aizklātas ar sietu. Tas tiek veikts drošības nolūkos, lai pasargātu garāmgājējus no krītošiem būvmateriāliem.

Modulārās sastatnes

Salīdzinoši nesen parādījies jauns sastatņu tips – modulārās sastatnes. Tās izmanto gadījumos, kad nepieciešams apstrādāt sarežģītu formu fasādes – lokveida, ar pārkarēm, daudziem izvirzījumiem, balkoniem, erkeriem u. tml. Šādos gadījumos fasāžu apdare ar parasto rāmjveida sastatņu palīdzību kļūst krietni sarežģītāka, bet atsevišķās vietās – gandrīz neiespējama. Modulārās sastatnes atšķiras ar to, ka no to sastāvdaļām (tipveida elementiem) var veidot dažādu veidu konstrukcijas un līdz ar to maksimāli pieskaņot sastatņu formu fasādes formai. Tāpat, atšķirībā no parastajām rāmjveida sastatnēm, modulārās sastatnes ļauj veidot praktiski neierobežotu klāja platumu (šo priekšrocību izmanto arī klasisko fasāžu mūrēšanā, kā arī apdarē).

Modulārās sastatnes

Tāpat var veidot dažāda lieluma un formas platformas un darba frontes. Vēl viena būtiska atšķirība slēpjas apstāklī, ka rāmjveida fasādes nepieciešams stiprināt pie ēkas fasādes, turpretī modulārās sastatnes ļauj sasniegt ievērojamu augstumu bez stiprinājumiem fasādē. Tas īpaši noder gadījumos, kad fasāde jau gatava, bet vēl nepieciešams veikt darbus pie jumta slīpnes vai uz tā, jo nav nepieciešamības ar stiprinājumiem bojāt jau gatavas fasādes izskatu. Tomēr, tā kā vairums ēku ir ar tradicionālas formas fasādēm, modulāro sastatņu izmantošana Latvijā pagaidām vēl nav sevišķi izplatīta. To nosaka arī fakts, ka tās ir salīdzinoši jauns ražojums. Turklāt, lai arī tās ir vieglāk montējamas un vieglākas pēc svara, to izmantošana izmaksā dārgāk.

Modulāro sastatņu konstrukcija dod iespēju klāju augstumu mainīt ik pēc 0,5 metriem, bet platumu – pēc nepieciešamības, turklāt, atšķirībā no rāmjveida sastatnēm, ļauj veidot iekārtus risinājumus, nevis tikai augšupejošas konstrukcijas. No modulārajām sastatnēm objektos tiek būvēti arī dažādu augstumu un konfigurāciju kāpņu torņi un dažādas darba platformas, piemēram – ir iespēja telpas augšā veikt celtniecības darbus, netraucējot apakšā notiekošo ikdienas ritmu (piemēram, veikalā – augšā rit telpas apdares darbi, apakšā cilvēki netraucēti iepērkas).

Modulārās un parastās rāmjveida sastatnes parasti izmanto atsevišķi, atkarībā no objektiem, tomēr nereti gadās situācija, kad lielākajai ēkas fasādes daļas apdarei (arī citos celtniecības objektos) ir izmantojamas rāmjveida sastatnes, taču atsevišķās vietās to lietošana ir apgrūtinoša. Tomēr sarežģītāku konstrukciju gadījumos izdevīgāk izmantot modulārās sastatnes, tāpat arī, ja veicamie darbi notiek lielā augstumā.

Modulāro sastatņu efektivitāte pierādās arī citos gadījumos, piemēram, tās ērti izmantot kā atbalsta sistēmas pārsegumu betonēšanai, no modulārajām sastatnēm var uzbūvēt dažādas pagaidu tribīnes, snovborda trases, gājēju pārejas tiltiņus u.tml. būves. Ļoti efektīvi modulārās sastatnes noder dažādu senu ēku (baznīcu, katedrāļu, torņu, citu senu vai sarežģītas arhitektūras augstu būvju) restaurācijā.

Pozitīvs aspekts ir arī šo sastatņu vienkāršā un ātrā montāža (līdzīgi parastajām rāmjveida sastatnēm), kā arī konstrukcijas vieglums un izturība. Pielietojumam ierobežojumu modulārajām sastatnēm praktiski nav, piemēram, ir iespējams uzbūvēt angāru ap objektu, visu konstrukciju pārklāt ar tenta pārsegu un veikt darbus arī ziemā vai neatkarīgi no laika apstākļiem.

Drošības noteikumi sastatņu izmantošanā

Lai maksimāli nodrošinātos pret nelaimes gadījumiem, svarīgi ir izmantot sertificētas sastatnes, pareizi samontētas un nokomplektētas ar visām nepieciešamajām palīgierīcēm. Montāžu parasti veic paši celtnieki. Sastatņu drošības kritēriji norādīti to sertifikātos. Viens aspekts, kam noteikti jāpievērš uzmanība, ir sastatņu koka elementu tehniskais stāvoklis. Jāskatās, lai klāju veidojošās detaļas nebūtu satrupējušas vai citādi mehāniski bojātas. Tas ir būtiski sastatnēm, kurām klāji veidoti no koka (ir arī sastatnes, kurām klāji veidoti no metāla). Tas atkarīgs no ražotāja.

Sastatnes ar koka klājiem parasti izmanto vairāk, jo tās ir lētākas un vieglākas, taču to ekspluatācijā vairāk uzmanības jāvelta koka detaļu pārbaudei. Un tāpat svarīgi, lai sastatnes tiktu pareizi piestiprinātas pie ēkas sienas. Agrākajos gados drošības noteikumu ievērošanā celtnieki bieži atļāvās grēkot, tomēr pēdējos gados šajā jomā situācija uzlabojas.

Sastatņu kvalitātes kritēriji

Runājot par sastatņu kvalitāti, jāskatās, lai tās būtu sertificētas un atbilstu visām drošības prasībām. Sertificētas sastatnes ir drošas, taču jāraugās, lai tiek veikta pareiza to montāža. Būtisks kvalitātes kritērijs sastatnēm ar koka detaļām ir šo detaļu kvalitāte. Tāpat der palūkot, vai arī atsevišķas metāla detaļas nav nolietotas vai deformētas. To visu parasti var novērtēt vizuāli. Dažādu firmu ražojumiem kvalitātes ziņā būtisku atšķirību nav. Izmantojot alumīnija torņus, parasti iemesli uztraukumiem par to kvalitāti nerodas. Tikai ir jāpārliecinās, vai kāda konstrukcijas detaļa nav salauzta. Galvenais – lai tornis būtu pareizi samontēts un nolīdzsvarots.

Kādos darbos izmanto sastatnes?

Sastatnes izmanto galvenokārt lielāku ēku fasāžu restaurēšanā, sienu siltināšanā, apdares darbos. Privātmāju būvniecībā tās izmanto salīdzinoši maz, vienīgi gadījumos, kad privātmāja ir pietiekami liela un to būvē kāda celtniecības firma. Tā kā karstākajā būvniecības sezonas laikā sastatnes ir deficīts, nomnieki privātpersonām ne īpaši vēlas tās iznomāt. Turklāt ir nepieciešama diezgan liela ķīlas nauda, jo nomniekam jābūt drošam, ka sastatnes nekur nepazudīs vai netiks salauztas. Sastatnes izmanto praktiski tikai būvniecības firmas.

Privātajā sektorā gan nereti izmanto vecas, vēl no padomju laikiem saglabājušās neliela izmēra sastatnes, dažreiz mājas celtnieki kaut ko līdzīgu sastatnēm izveido paši. Tikai tādā gadījumā viss risks un atbildība arī gulstas uz topošās mājas saimnieka un tās celtnieku pleciem. Līdzīga situācija ir ar alumīnija torņiem, vienīgi tos atšķirībā no sastatnēm izmanto tikai īslaicīgu darbu veikšanai. Tie parasti ir nelieli ēku fasāžu remontdarbi, arī instalāciju veidošana. Savukārt iekštelpās torņi ir labi izmantojami sienu apšūšanai ar ģipškartonu, kā arī dažādiem darbiem pie telpas griestiem. Torņi ir ērti izmantojami arī darbiem pie ēku jumtiem, piemēram, karnīžu, noteku remontam un līdzīgiem darbiem.

Sastatnēm kā palīgierīces komplektā nāk arī vinčas, ar kuru palīdzību var vieglāk nogādāt augšā nepieciešamos materiālus, instrumentus un citas lietas. Tāpat sastatnēm noteikti jābūt aprīkotām ar margām, sietu un speciālām drošības līstēm, kas pasargās no nejaušas instrumentu un materiālu nokrišanas.

Sastatņu izvēle

Pirkt vai nomāt?

Sastatņu piedāvājums ir liels, un katram būvniekam atkarībā no paredzamajiem darbiem ir iespējas izvēlēties attiecīgajam būvobjektam atbilstošāko sastatņu veidu. Lielākā daļa sastatņu piegādātāju nodarbojas arī ar to iznomāšanu. Nomas serviss ir kļuvis īpaši populārs, jo dod iespēju firmām ietaupīt, cilvēki lielu uzmanību pievērš arī servisam un efektivitātei. Speciālisti daudz operatīvāk veic sastatņu montāžu un demontāžu, kas ir ļoti būtiski un prasa īpašu uzmanību. Tiek dota garantija, ka sastatnes ir uzmontētas pareizi un drošas pielietošanā. Vēl viens svarīgs aspekts, kādēļ daudzas būvfirmas izvēlas sastatņu nomāšanu, ir to apkope un uzglabāšana, kas uzliek papildu pienākumus, atbildību un prasa arī ievērojamus izdevumus. Sastatnes atmaksājas iegādāties, ja darbi tiek veikti cauru gadu, kā arī ir moderna, labi pārskatāma un nevainojamā kārtībā uzturēta noliktava, taču to daudzi būvnieki nevar atļauties un tas arī viņiem nav nepieciešams.

Sastatņu klājs – sastatņu materiāli

Ļoti izdevīgi saplāksni izmantot celtniecības sastatņu veidošanā. Sastatnes ekspluatācijas laikā tiek pakļautas kā paaugstinātām mehāniskajām slodzēm, tā arī atmosfēras nokrišņu iedarbībai, un tajā pašā laikā tām jābūt arī neslīdošām no drošības tehnikas viedokļa, vieglām, ērti transportējamām, turklāt tās nedrīkst mainīt savu formu pat vissarežģītākajos ekspluatācijas apstākļos un lielā temperatūras maiņas diapazonā, bet to klāja izliece drīkst būt tikai minimāla. Visām šīm prasībām pilnībā atbilst laminētā saplākšņa ar sietveida rakstu sastatņu klājs. Izmantojot speciālu tehnoloģiju, ar sieta palīdzību laimētajam saplāksnim tiek izveidota neslīdošā sietveida virsma, kas palielina berzi un līdz minimumam samazina slīdēšanas iespēju, cilvēkiem pārvietojoties pa šāda laminētā saplākšņa virsmu. Tajā pašā laikā sietveida pārklājums ir gluds.

Sastatņu klāja vairogiem ieteicams izmantot laminēto saplāksni ar sietveida pārklājumu Turklāt jālieto obligāti bērza saplāksnis, jo tas ir daudz izturīgāks par citu lapkoku saplāksni, kas pēdējā laikā no dažādām eksotiskām zemēm sāk ienāk arī pie mums. Izgatavojot vairogus, saplāksnis tiek piestiprināts pie alumīnija profilu karkasa. Parasti sastatnes var gan iegādāties, gan iznomāt. Sastatņu vairogu konstrukcijas atšķiras ne tikai ar ģeometriskajiem izmēriem, bet arī ar pieļaujamo slodzi. Ir atšķirība, kādu darbu veikšanai ir paredzētas sastatnes. Ja tās ir paredzētas, piemēram, fasādes krāsošanas darbu veikšanai, tad slodze būs ievērojami mazāka nekā mūrēšanas darbu veikšanas laikā, kad sastatnēm jāuzņem ne tikai strādājošo, bet arī ķieģeļu vai bloku, javas u. c. materiālu masas radītā slodze. Svarīgi ir atkarībā no slodzes izvēlēties optimālos sastatņu vairogus. Sastatņu vairogus atkarībā no paredzamās slodzes iedala piecās klasēs.

Vairogu pārbaudi veic, tos abos galos balstot uz nekustīgiem balstiem un vidū apmēram 100 cm garumā slogojot ar zināmu slodzi un kontrolējot deformācijas lielumu. Deformācija nedrīkst pārsniegt 1/100 no vairogu laiduma. Piemēram, 300 cm gariem vairogiem pieļaujamā izliece ir 3 cm un, ja šāda izliece tiek sasniegta pie noslogojuma 100 kg, tad tas ir 1. klases vairogs, bet ja pie 500 kg – 5. klases vairogs. Tas dod iespēju sastatņu vairogus izvēlēties diferencēti: nav nekādas vajadzības izmantot augstākas klases vairogus nekā nepieciešams, jo tie ir ne tikai dārgāki, bet arī smagāki, kas izraisa darbaspēka patēriņa palielināšanos montāžas un demontāžas darbiem. Saplākšņa vairogu garums ir 150-350 cm, platums – 30-150 cm, un to izgatavošanai tiek izmantots 9 mm biezs bērza saplāksnis.

Pozitīva šo vairogu konstrukcijas īpatnība ir tā, ka saplāksni pēc noteikta ekspluatācijas ilguma, kad sietveida pārklājums ir padilis un aizķepis ar celtniecības javu u.c. produktiem un netīrumiem, var apgriezt otrādi, tādējādi uzsākot otru vairoga izmantošanas ciklu. Vairogu alumīnija karkasa aptuvenais kalpošanas laiks (atkarībā no izmantošanas intensitātes) ir 25 gadi, bet saplākšņa – 3 gadi. Saplākšņa vairogu sastiprināšanas detaļas ar statņu konstrukciju ir vienkāršas un ērti lietojamas. Šādu saplākšņa sastatņu vairogu izmantošanas iespējas ir visplašākās: dzīvojamām un rūpniecības ēkām, tiltiem, estakādēm u. c. Saplākšņa sastatņu vairogus savām vajadzībām pašu spēkiem var izgatavot arī celtniecības firmas vai pat individuālie būvētāji. Vairoga karkass var tikt izgatavots ne tikai no metāla, bet arī no koka; tiesa, šādu vairogu kalpošanas laiks ir daudz mazāks, bet viss ir atkarīgs no katra izdomas un arī iespējām.

Izmantotie informācijas avoti