Savietots jumts tiek uzskatīts par vienu no lētākajiem jumta uzbūves variantiem. Savietoto jumtu izmanto ne tikai dzīvojamās mājās un administratīvajās telpās, bet arī kā dažādu rūpniecības objektu jumta segums. Šāda jumta seguma priekšrocības – iespēja iegūt papildus platību, kā arī dēļ tā, ka šāda veida jumti ir ļoti viegli, viņi kļūst arvien izplatītāki un mūsdienās šāds jumta veids ir visizplatītākais Latvijā.

Savietots jumts dod iespēju izvietot ēkā sporta laukumu, kafejnīcu, bet floras cienītājiem izvietot nelielu ziemas dārzu. Pats par sevi ir saprotams, ka šāda veida jumta uzbūve ir dārgāka par cita veida jumtu uzbūvi. Savietoto jumtu montē uz objekta nesošo virsmu, t.i., uz nesošo pamatu. Nesošais pamats var būt izgatavots no dzelzsbetona plāksnes vai arī no profiltērauda loksnēm. Svarīga plakanā jumta sastāvdaļa ir konstrukcijas hidroizolācija. Savietota jumta konstrukcijai ir kārtaina struktūra: siltumizolācija, hidroizolācija, tvaiku izolācija. Šāds jumta seguma veids nodrošina iespēju ne tikai izmantot papildus platību, uz kuras ir iespēja izvietot vajadzīgos objektus, bet arī droši pasargā no saules stariem un no dažāda veida nokrišņiem.

Atmosfēras nokrišņu iedarbības rezultātā savietots jumts pastāvīgi sašaurinās un papaplašinās, sakarā ar ko šāda veida jumti tiek montēti zem neliela leņķa (1-4 grādi), kā rezultātā ūdens neuzkrājas uz jumta. Šāds jumts dod iespēju daudziem cilvēkiem apmeklēt jumtu, kā rezultātā rodas iespēja izmantot jumtu kā atsevišķu biznesa objektu. Pats nosaukums – savietota jumta segums paredz to, ka šādu segumu izmanto tikai uz savietotiem jumtiem, t.i., Uz jumtiem, kuru slīpums nepārsniedz 0-4 grādus. Visbiežāk šāda tipa jumta segumus izmanto paviljonos un citās lielās ēkās, kā arī ražošanas telpās un dzīvojamās ēkās. Bez tam ir novērojams, ka savietota jumta segumus visbiežāk izmanto ēkās, kuras nav paredzētas cilvēku dzīvošanai.

Atšķir četrus dažādus savietoto jumtu segumu tipus:

• tradicionālais plakanais jumts;
• inversais;
• ekspluatējamais;
• neekspluatējamais.

Pēdējo variantu ir lietderīgi izmantot tajos gadījumos kad nav nepieciešamības izmantot papildus līdzekļus jumta stiprināšanai. Ja mēs salīdzinām savietotā neekspluatējamā jumta montāžu un inversā jumta montāžu varam pārliecināties, ka pirmajā gadījumā izmaksas būs daudz mazākas. Neekspluatējamā jumta montāžas gadījumā tiek izveidoti siltinātāja un hidroizolācijas materiāla klāsti. Ekspluatējamais jumts tiek izvietots tajos gadījumos, ja jumts ir paredzēts kādu priekšmetu uzglabāšanai vai arī ir paredzēts, ka uz jumta būs izvietoti papildus objekti. Visbiežāk ekspluatējamos savietotos jumtus izmanto siltumnīcās, ziemas dārzos un kafejnīcās. Mūsdienās ekspluatējamais jumta segums kļūst arvien populārāks un jau pēc uzstādīto vienību skaita ir apdzinis citus jumtu veidus.

Savietota jumta montāžas gaitā ir ļoti svarīgi rūpīgi apvienot savienojuma vietas. Gadījumā ja šī operācija bija veikta pavirši tad visa jumta hermētiskums var būt sabojāts un jumts nespēs aizturēt mitrumu. Jāatzīmē arī tas, ka sarežģītākai jumta konstrukcijai ir arī sarežģītāk montēt plakano jumtu. Viens no izplatītākajiem jumta seguma variantiem ir savietots jumta segums. Šāda tehnoloģija tiek izmantota dzīvojamo ēku un ražošanas telpu jumtu uzbūvei. Kādēļ šāds jumta seguma veids ir visizplatītākais? Pirmkārt to ietekmē pievilcīgā cena un viegls montāžas process.

Starp visiem jumta segumiem visizplātītākais ir membrānu PVC jumtu segums, kas spēj nodrošināt lielu izturīgumu. Membrānu segums nodrošina arī estētiski pievilcīgu izskatu, jo segums ir pieejams dažādās krāsu gammās. Viena no svarīgākām priekšrocībām ir augsta hidroizolācijas pakāpe. Seguma montāžu var veikt jebkurā gada laikā, jebkuros laika apstākļos. Uzkausējamā seguma montāža tiek veikta izmantojot polimēru-bituma materiālus. Uzkausējamais hidroizolācijas jumta seguma slānis nav pakļauts pūšanai 15-20 gadus.

Neekspluatējamie jumta segumi netiek pakļauti lielai slodzei un nepieprasa papildus materiālus, kas paredzēti jumta stiprināšanai. Galvenā priekšrocība – salīdzinoši nelielas izmaksas. Ekspluatējamie jumtu segumi ir ļoti populāri. Šāda seguma galvenais pluss ir tāds, ka uzjumta var uzglabāt dažādus smagus priekšmetus, kā arī izvietot papildus objektus. Šāds jumta segums spēj izturēt salīdzinoši lielu slodzi bez jumta seguma bojājumiem. Sarežģīti montāžas darbi atmaksājas jo šāds jumts ir paredzēts ilgstošai ekspluatācijai.

Inversais segums: tehnoloģijas būtiskākā atšķirība ir tāda, ka siltinātājs tiek montēts uz hidroizolācijas slāni, kā rezultātā šis slānis nav pakļauts ultravioleto staru, temperatūras vai arī mehāniskai ietekmei, bet ģeotekstils un drenāžas slānis pasargā siltinātāju no apkārtējās vides iedarbības. Pēc tam kad ir paveikti visi darbi jumts tiek pārklāts ar flīžu kārtu.

Savietoto jumta segumu konstruēšanas principi

Savietoto jumta konstruēšanas principu zināšanas ir pamats kvalificētai jumta stāvokļa apsekošanai pirms darbu uzsākšanas, kā rezultātā paaugstinās iespēja veikt tehniski racionālu remontu, Procesa gaitā noskaidro kāds būs plakanā jumta segums – ekspluatējams vai arī neekspluatējams.

Savietotie jumtu segumi ar neekspluatējamo jumta virsmu pēc savas konstrukcijas tiek iedalīti sekojošos veidos:

• savietots, neventilējamais segums ar “klasisko” izolācijas un aizsargslāņu maiņu;
• savienotais neventilējamais segums ar apgrieztu jumta virsmu;
• savietotais apvienotais segums ar nesošo konstrukciju no ūdensdrošā betona, kurš nav pārklāts ar ūdens izolācijas materiāla kārtu, bet zem betona atrodas siltinātāja slānis;
• atvieglotais savietotais ventilējamais segums, kas sastāv no koka siju sistēmas, kas no augšas(virsklājs) un no apakšas (apakšējā pārsega apšuvums), siltinātāja slāņa, ar kuru ir pārklāts apšuvums un gaisa starpkārtu, kas atrodas starp virsklāju un siltinātāja slāni;
• savietotais, dalītais ventilējamais segums ar virsklāju no materiāliem ar mazu blīvumu un apakšējo pārsegumu, kas izgatavots no materiāliem ar lielu blīvumu;
• savietotais, dalītais ventilējamais segums ar virsklāju no materiāliem ar lielu blīvumu un apakšējo pārsegumu, kas izgatavots no materiāliem ar mazu blīvumi;
• savietotais, dalītais ventilējamais segums ar virsklāju un apakšējo pārsegumu, kas izgatavoti no materiāliem ar lielu blīvumu;

Ir jāatzīmē, ka ja konstruēšanas process tiek veikts balstoties uz to, ka tiks montēts savietotais, dalītais, ventilējamais jumta segums, tad ir jāiegaumē, ka pārsega siltumizolāciju var uzlabot uzklājot papildus siltinātāja slāni uz virsklāju. Jumtu segumi ar ekspluatējamo segumu, piemēram, jumti-terases pēc savas būtības arī ir daudzslāņu sistēma, bet šai sistēmai piemīt savas īpašības.

Šādiem jumtiem var rasties nepieciešamība izveidot šādus papildus slāņus:

• slānis, kas var nodrošināt to, ka augstāk izvietotie slāņi spēs slīdēt pa šo slāni;
• derivācijas slānis;
• aizsargslānis;
• sadales slānis;
• slānis, kas sadala seguma slodzi;
• betona slānis;
• seguma dilumkārta.

Atšķir šādus dilumkārtu veidus:

• monolīta dilumkārta;
• dilumkārta, kas uzklāta uz noblietētu šķembu kārtas;
• dilumkārta no plātnēm, kas balstās un betona spilveniem.

Savietoto jumta segumu uzbūves principu zināšana ir ļoti svarīga arī remonta jautājumu izlemšanas gadījumos, neskatoties uz to kādu iemeslu dēļ ir radusies nepieciešamība veikt remontu. Šo principu zināšana norāda uz to, ka ir nepieciešams novērtēt dažādu slāņu stāvokli, kas izgatavoti no dažādiem izolācijas un aizsarg materiāliem, speciālajiem savienojuma elementiem, apmalošanas un ierāmēšanas elementiem. Kā arī novērtēt seguma pamatnes stāvokli, iespējamos hidroizolācijas slāņa defektus vietās kur šis slānis savienojas ar vertikālajām virsmām, kā arī novērtēt nesošās konstrukcijas no ēku statikas principiem. Tikai pareizi novērtējot visus šos faktorus rodas iespēja noskaidrot raksturīgos šim seguma veidam defektu tipus un to rašanās iemeslus.

Ilgstoša slodze daudzu iemeslu dēļ pirmkārt rada negatīvus efektus ūdens izolācijas slānī gadījumos kad zemāk izvietotās konstrukcijas ir izgatavotas no materiāla, kuram ir mazs cietības rādītājs izliecies laikā (tērauda profilētās loksnes), bet konstrukcijām, kurām šis rādītājs ir augsts (dzelzsbetona plāksnes) šāda veida problēmas rodas retāk. Mazs cietuma rādītāja lielums norāda uz to, ka mainīgās liecošās iedarbības rezultātā visi izolācijas materiālu slānis un it īpaši ūdens izolācijas slānis, kas izvietots augšpusē, atrodas sasprindzinātā stāvoklī. Izvēloties tehniski racionālu remontdarbu veidu ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību savienojuma vietām, piekļāvumiem un lūkām, kas izvietotas uz savietotiem jumtiem.

Materiālu, kas tiek izmantoti plakano jumtu pārsegu un pārklājumu izveidošanai, stāvoklis ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuru iespaido materiālu tehnisko stāvokli, kā arī no tā kāda jumta daļa visvairāk ir pakļauta slodzei. Šāda iedarbība var izpausties kā metāla deformācija temperatūras ietekmē, betona plūstamība un sarukums, nožuvums, kas ietekmē koka, gāzbetona un bimšteina betona konstrukcijas. Minētos faktorus ir jāņem vērā jautājumu par savietoto jumtu remontu izlemšanas gaitā.

Savietoto jumtu segumu apsekošana un defektu rašanās iemeslu noskaidrošana

Savietoto jumtu defektu veidi

Defektu rašanās iemeslu noskaidrošana dod iespēju saprast vai defektu cēlonis ir:

• Projektēšanas kļūdas;
• Nekvalitatīvi veiktie celtniecības darbi;
• Bija izmantoti nekvalitatīvi celtniecības materiāli un konstrukcijas.

Defekti var rasties viena vai arī vairāku augstāk minēto iemeslu dēļ.

Galvenie faktori, kas veicina defektu parādīšanos un rada nepieciešamību remontēt savietotos jumtu segumus

Savietoto jumtu remonta sarežģītības pakāpe ir atkarīga no iemesliem, kuru dēļ ir jāveic remonta darbus. Iemeslus var iedalīt šādās grupās:

• Savietotā seguma izolācijas un aizsargslāņu novecošana. Izolācijas un aizsargslāņi nozaudē savas funkcionālās īpašības dažādu iemeslu dēļ. Gadījumā ja ūdens izolācijas slānis ir izgatavot no jumta bitumena ruļļu materiāliem tad visbiežāk ir nepieciešams augšējā slāņa remonts. Šāda tipa defektu rašanās visbiežāk ir saistīta ar nepietiekamu vai nepareizu ūdens izolācijas slāņa apkopi;
• Savietoto segumu izolācijas un aizsargslāņu pirms avārijas stāvoklis. Kad izolācijas un aizsargslāņi atrodas pirms avārijas stāvoklī vai arī tuvākajā laikā var nonākt šādā stāvoklī;
• Defekti izolācijas un aizsargslāņos, piemēram, sūces. Aizsargslāņu un izolācijas slāņu bojājumi var rasties arī ugunsgrēka un viesuļvētru iedarbības rezultātā.

Novērtējot remonta iemeslus ir nepieciešams veikt dažādus pēc sava apjoma primāros seguma apsekošanas pasākumus.

Svarīgākie dati, kas ir nepieciešami defektu rašanās iemeslu noskaidrošanai

Lai noskaidrotu iemeslus, kuru ietekmes rezultātā radās nepieciešamība veikt plakano segumu remontdarbus ir nepieciešams savākt sekojošo informāciju:

• Savietotā jumta seguma konstrukcija – ventilējamais vai neventilējamais apvienotais savietotais segums;
• Seguma nesošās konstrukcijas veids;
• Izolācijas darbu, kas veido seguma izolācijas un aizsargslāņus, izvietojums;
• Slēdziena par savietotā jumta seguma defektiem, piemēram, par ūdens izolācijas slāņa uzpūšanos, sastādīšanas precīzs datums;
• Telpu, kas izvietotas zem savietotā seguma, funkcionālā nozīme. Kā bijušās tā arī esošās telpas;
• Plānotās telpu, kas izvietotas zem plakanā seguma, funkcionālās nozīmes izmaiņas;
• Gaisa temperatūra telpās;
• Mitrums telpās;
• Ventilācijas veids telpās, piemēram, ar kondicionētāju palīdzību;
• Ēkas apkures veids;
• Ražošanas procesa uzdevuma raksturojumi, piemēram, darba dienas ilgums, darba maiņu skaits, dienas darbs vai naktsmaiņas;
• Galvenais vēja virziens;
• Ēkas augstums;
• Ēkas jumta slīpums;
• Iekšējo ūdens novadu horizontālā šķēluma lielums.

Galējo lēmumu, par plakano segumu remonta darbu veikšanu, sakarā ar izolācijas un aizsargslāņu prasībām neatbilstošo stāvokli vai arī defektu dēļ, pieņemot ir jāizmanto arī šādus papildus datus:

• Celtniecības elementu un detaļu, kas pa perimetru ierobežo pārsegu vai arī iziet caur to, tehniskais stāvoklis. Tādi elementi ir: sienas, parapeti, kamīnu dūmvadi, antenu masti, augšējā dabiskā apgaismojuma caurspīdīgie kupoli un citi elementi.
• Vai ir piekaramie griesti ar ventilācijas kanāliem, piespiedu gaisa padošanai (pārmērīgs spiediens);
• Defektu rašanās laiks, vieta, forma. Piemēram, caurtece. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi noskaidrot kad tieši parādījās caurteces: uzreiz pēc lietus vai arī pēc kāda laika;
• Ziņas par to vai tika veikti kādi neparedzēti remonta darbi. Ja atbilde ir pozitīva tad kas veica šos darbus, kad veica un kāds bija remonta iemesls.

Iepriekšminētie papildus datus ir jāņem vērā un attiecīgi jānovērtē, ņemot vērā katra gadījuma īpašības un specifikāciju.

Savietoto jumta segumu defekti, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni

Šuvju bojājumi vietās, kur viena ruļļa materiāla josla uzlīmēta uz citas.

Iemesls: Netika ievērots plātņu pārlaišanas (svītras uzsituma) lielums platumā. Ruļļu materiāls pirms uzlīmēšanas netika izveltnēts/netika veikta pārvelšana un plātnes piedzīšana vietā vai netika veikta līmēšanas līnijas atzīme ar krītu. Augšējās kārtas plātņu salaiduma svītras uzsitums veikts pret valdošajiem vējiem.

Novēršanas paņēmiens: Dabīgā ceļā rūpīgi izžāvēt bojāto šuvi, uzmanīgi ar birsti attīrīt no smiltīm un netīrumiem, atliekt plātnes, nosmērēt ar mastiku, plātni piespiest, atlikušās malas nošpaktelēt, bet pēc tam nosmērēt šuves. Atlikušās šuvju malas var salīmēt ar gāzes degļa vai lodlampas palīdzību.

Jumta seguma atslāņošanās no pamatnes vai seguma vienas kārtas atslāņošanās no otras

Iemesls: nepietiekama mastikas saķere ar pamatni, pie sekojošu noteikumu neievērošanas: a) cementa izlīdzinošā kārta vai betona pamatne netika iepriekš nogruntētas ar bituma gruntējumu; b) uzlīmēšana veikta uz mitras pamatnes vai tā netika attīrīta no netīrumiem un putekļiem; c) apakšējās plātņu virsmas un priekšējās puses malas netika attīrītas no minerālā kaisījuma; d) pamatnes virsma (vai apakšējā seguma kārta) nevērīgi, ar pārtraukumiem pārklāta ar mastiku un nepietiekami nosmērētas plātņu malu pielīmēšanas vietas; e) uzlīmēšana veikta pie atdzisušas mastikas, ar temperatūru zem 160 °С bituma mastikai; е) uzlīmētās plātnes slikti piespiestas apakškārtai vai pamatnei.

Novēršanas paņēmiens: Ruļļu seguma atslāņošanās vietās nepieciešams, iespējams, vairāk atplēst loksnes, attīrīt tās no netīrumiem, nosmērēt ar mastiku un pielīmēt pamatnei vai vienu otrai, pie tam iespējamos lokšņu pārrāvumus/plaisas salīmēt ar ruļļa materiāla strēmelēm ar platumu ne mazāku kā 20 cm, pēc tam no augšas nosmērēt ar mastiku vai aizlodēt ar gāzes degli.

Iedobumi (bedrītes) jumta seguma virsmā ar dziļumu vairāk kā 10 mm

Iemesls: Ruļļu pārklājs uzlīmēts uz bojātas/nelīdzenas virsmas ar bedrītēm un padziļinājumiem.

Novēršanas paņēmiens: Iedobumu/bedrīšu aizpildīšanu ar mastiku nav pieļaujams veikt. Nepieciešams ruļļu segumu iegriezt krustveidā, atliekt malas, salabot pamatni ar izlīdzinošo kārtu, izžāvēt, no jauna pielīmēt atliektās seguma malas un no augšas uz šīs vietas uzlīmēt divkārtu ielāpu, kas pārklāj iegriezumus apmēram 100mm.

Seguma plaisas un caurumi

Iemesls: а) šķirbas un plaisas plākšņu/plātņu vai monolītā pamatnē; b) mehāniskie jumta seguma bojājumi pie seguma darbu veikšanas (piem. ēkas vibrācija sliežu celtņa kustības dēļ); b) pamatnes līganums.

Novēršanas paņēmiens: Pārgriezt ruļļu segumu un rūpīgi attīrīt bojāto vietu. Piepildīt šuves starp plāksnēm saskaņā ar projektu. Plaisas apstrādāt ar cirtni: attīrīt no betona šķembām un samitrināt. Aizdarīt plaisas līdz pamatnes līmenim ar cementa javu, kas izplešas. Aizdarīto vietu mitrināt un uzturēt tādā stāvoklī diennakti, pēc tam nogruntēt un aizlīmēt bojāto iecirkni ar ruļļa materiālu un pārklājot šo iecirkni apmēram 20 cm visos virzienos.

Ruļļa seguma virsmas uzpūtumu veidošanās, kas pārklāta ar asfaltbetona izlīdzinošo kārtu

Iemesls: Asfaltbetona izlīdzinošās kārtas deformācija pie intensīvu saules staru iedarbības. Prasību neizpilde attiecībā uz temperatūras-raušanās šuvju izveidošanu.

Novēršanas paņēmiens: Pārgriezt ruļļa pārklājumu virs bojātās vietas, atskaldīt un novākt uzpūtušos, atslāņojošos izlīdzinošo kārtu, uzlikt uz attīrītās vietas jaunu asfaltbetonu, noblīvēt un nolīdzināt vienā līmenī ar izlīdzinošās kārtas virsmu. Atjaunot ruļļu segumu, uzlīmējot plātnes un salaižot ar veco segumu.

Ruļļa seguma virsmas kārtās uzpūtumu “maisu” veidošanās, kas piepildīti ar gaisu vai ūdeni

Iemesls: Ruļļa segums uzlīmēts nekvalitatīvi. Uzpūstie “maisi”, kas izveidojušies pie plātņu uzlīmēšanas, savlaicīgi nav likvidēti, norullēšanas/izvelmēšanas vai tā piespiešanas ceļā. Pamatne bija mitra.

Novēršanas paņēmiens: «Maisu» iegriezt krustveidā, malas atvērt un izžāvēt. Iekšējās un ārējās stūru puses un konverta pamatni iztīrīt no netīrumiem un iesmērēt ar mastiku. Stūrus pielīmēt un pieslīpēt ar lāpstiņu. Virsū uzlīmēt ielāpu, pārsedzot iegriezuma vietas 100mm, malas nošpaktelēt, ielāpu pārklāt ar mastiku. Ja remontējamais segums iepriekš tika izveidots no uzkausējamiem materiāliem, seguma kārtu un ielāpu pielīmēšanu var veikt bez mastikas, izmantojot gāzes degli vai lodlampu. Ja uzpūtumos ir gaiss nevis ūdens, pietiekami pārdurt to, izlaist gaisu, bet dūruma atverē iesmidzināt 20g vaitspirtu vai petroleju un piespiest.

Sūces jumta seguma piekļāvuma parapetiem/margām vietās un citām vertikālām virsmām

Iemesls: Ruļļa seguma atslāņošanās no vertikālām virsmām nepareizas plātņu galu aizdares ūdens novades vagās vai nepareiza stiprinājuma dēļ pie sienā ievietotas līstes/sliedes. Nepareizi uzstādīti metāliskie aizturi.

Novēršanas paņēmiens: Vietas, kurās ruļļa segums atslāņojies no vertikālās virsmas, uzmanīgi sildīt ar lodlampu, atvienot loksnes, izžāvēt katru kārtu, no jauna pielīmēt un pārklāt ar mastiku. Plātni pēc pielīmēšanas nekavējoties aizvērt ar metālisku aizturi, augšējo malu nostiprināt ar skrūvēm, ko piesit caur visu plātni pie koka līstes, kas ievietota sienā, augšu nohermetizēt.

Mastikas notecēšana no jumta seguma virsmas

Iemesls: а) Saules staru iedarbība un nepareizi atlasīts mastikas sastāvs (tās zema siltumizturība); b) virsējā seguma kārtā ielikti materiāli bez rupjgraudu vai zvīņaina kaisījuma.

Novēršanas paņēmiens: Jumta seguma virsmu no jauna apsmērēt ar mastiku un nesacietējušā stāvoklī apbērt ar sausām rupjgraudu smiltīm vai ar minerālu apkaisīšanu.

Ruļļa jumta seguma virskārtas plaisāšana

Iemesls: Mastikas novecošana (iztvaikošana bitumena pildviela ar UV stariem).

Novēršanas paņēmiens: Jumta seguma virskārtu no jauna nosmērēt ar mastiku un nesacietējušā stāvoklī apbērt ar sausām rupjgraudu smiltīm vai uzkausēt jauno seguma kārtu.

Neblīva jumta seguma piekļaušanās pamatnei vietās, kur ruļļa segums piekļaujas vertikālām virsmām

Iemesls: Jumta seguma pamatnē nav izveidoti veidgriezumi vietās, kur tas piekļaujas ventblokiem un citām vertikālām virsmām.

Novēršanas paņēmiens: Plātņu galus uzmanīgi atsildīt ar lodlampu, atbrīvot no stiprinājumiem un atliekt ruļļu segumu. Izveidot veidgriezumu ar rādiusu 50-100mm no keramzītbetona vai cementa javas, izžāvēt, nogruntēt, no jauna uzlīmēt pa vienai atliektās plātnes un nostiprināt seguma galus saskaņā ar projekta norādījumiem.

Jumta seguma atslāņošanās no karnīzes betona pārkares/nokares

Iemesls: а) nekvalitatīva ruļļa seguma uzlīmēšana; b) plātņu pārlaidums veikts pret valdošo vēja virzienu; c) pārlaidumu gali slikti saspiesti ar metālisko aizturi/ pārsegu, kas uzstādīts uz karnīzes plātnes gala virsmas.

Novēršanas paņēmiens: Atliekt pilinātāja malu uz metāliskā aiztura, kas uzstādīts uz karnīzes plāksnes gala virsmas un izvilkt ruļļa seguma galus no pilinātāja. Segumu uz karnīzes gala virsmas atliekt un iztīrīt netīrumus. Karnīzes gala pamatnes virsmu pārklāt ar mastiku un uzlīmēt jaunu ruļļa segumu tā, lai plātņu gali nolaistos pār karnīzes gala virsmu. No jauna uzlīmēto segumu nostiprināt ar skrūvēm pie dēļa, kas nostiprināts pie karnīzes plāksnes gala virsmas. Ievietot nokarājušos plātņu galus metāliskā aiztura pilinātājā. Aizliekt atliekto pilinātāja malu, iespiežot tajā ruļļa seguma galus un nosmērēt ar mastiku. Uz jaunā uzlīmētā materiāla pa virsu uzlīmēt vecā seguma atliektās malas; izveidojušās šuves rūpīgi nošpaktelēt un nosmērēt ar mastiku.

Jumta seguma atslāņošanās vietā, kur tas piekļaujas karnīzes nokares metāliskai virsmai

Iemesls: Neblīva nokares metāliskā seguma piekļaušanās karnīzes plātnei.

Novēršanas paņēmiens: Atlocīt plātnes atslāņojošās malas un attīrīt. Attīrīt metāliskos segumus no stiprinājumiem, izlīdzināt tā, lai tas segums piekļautos pamatnei un no jauna nostiprināt ar skrūves un dībeliem , kas ievietotas karnīzes plātnē. Atlocītās plātnes malas no jauna pielīmēt nokares metāliskajam segumam. Rūpīgi nošpaktelēt šuves ar mastiku. Seguma plīsuma gadījumā pa virsu uzlīmēt ielāpus, pārklājot plaisu vietas 100mm. Malas nošpaktelēt un nokrāsot.

Siltumizolējošās kārtas mitrināšana un caursalšana. Mitruma rašanās uz augšstāva griestiem, ja nav bojāts jumta segums

Iemesls: Tvaika izolējošās kārtas bojājums. Kārta nav vienlaidu, ir bojājumu caurlaides pie jumta segumu darbu veikšanas vai vispār tie nav veikti.

Novēršanas paņēmiens: Pārgriezt jumta segumu virs bojājuma vietas. Noņemt izlīdzinošo kārtu un siltumizolējošo kārtu. Izžāvēt bojāto vietu un siltumizolācijas materiālu. Salabot līmējamo vai smērējamo tvaika izolāciju saskaņā ar projekta prasībām. Atjaunot siltumizolācijas kārtu, izlīdzinošo kārtu un jumta segumu. Jumta seguma iegriezumus salīmēt 2 kārtās ar ruļļa materiāla strēmelēm, kas pārklāj to ar uzlaidumu minimāli 100mm.

Sūces pie iekšējās ūdens notekas piltuvveida iedobes

Iemesls: a) piltuvveida iedobes kauss pirms aplīmēšanas netika attīrīts no rūsas, kas izsauca aplīmēšanas atlobīšanos; b) jumta seguma bojājums pie iekšējās ūdens notekas piltuvveida iedobes.

Novēršanas paņēmiens: Noņemt restoto kupolu un piltuvveida iedobes saspiedējkonusu. Ar lodlampu sasildīt un atliekt atsevišķi katru pamatseguma plātni. Noņemt aplīmējumu no stikla auduma un izņemt piltuves kausu. Attīrīt veidoto aile betonā kārtā izveidojušos spraugu, apsmērēt tās malas ar cementa javu un uzstādīt piltuves kausu spraugā blīvi, aplīmēt piltuves kausu ar bitumu piesūcinātu stikla audumu un no jauna uzlīmēt papildus un jumta seguma pamatkārtas saskaņā ar projektu.

Nosprostojums ūdens (peļķes) sateknē, kas atlicis pēc lietus

Iemesls: Kritumi un padziļinājumi betona kārtā, kas veido kannas garenslīpumu

Novēršanas paņēmiens: Noņemt sateknes segumu. Izlīdzināt ar izlīdzinošo kārtu, piedodot uzdoto slīpumu un nogruntēt. Aplīmēt ar 2-3 ruļļa materiāla kārtām tā, lai jauktie audumi vienā kārtā pārklātos par 100mm pa ūdens noteci, bet šuves jauktajās kārtās būtu trinītī. Veikt atkal uzlīmētu plātņu salaidumu tā, lai notek-plātnēm uzlaidums būtu 100mm uz sateknes seguma.

Sateknes aizpildīšana ar ūdeni pie sniega kušanas

Iemesls: Restes un piltuvveida iedobes kausa apledošana un caursalšana sildelementa bojājuma dēļ, kas apsilda iekšējās noteces sašaurinājumu (ja šī apsilde ir).

Novēršanas paņēmiens: Pārbaudīt apsildes elementa pieslēgšanu; bojājuma gadījumā sildelementu salabot.

Aizsarg-bituma vai krāsotas kārtas ruļļu seguma materiālu noslīdēšana no galvenajām jumta segumu pamatnēm

Iemesls: Bitumu vai jumta segumu mastiku ar nepietiekamu siltumizturību izmantošana, ruļļa jumta segumu uzlīmēšana gar jumta kori, kur slīpums vairāk kā 15°.

Novēršanas paņēmiens: veicot kapitālo remontu vecajiem jumta segumiem, nepieciešams izmantot mastikas ar nepieciešamo siltumizturību; uzlīmēt ūdens izolācijas seguma pamat-kārtas gar slīpumu; pie tam katrai seguma kārtai pēc kārtas jāiet caur kori, pārklājot atbilstošo kārtu citā slīpumā, 0.25m platumā. Pie tekošā remonta nepieciešams: a) Pēc kokainuma novēršanas, ko izsauc plātņu noslīdēšana, veikt ūdens-izolācijas seguma nokrāsošanu ar bitumaino-alumīnija pamatu krāsu. Nokrāsojumu periodiski jāatjauno; b)Ja krāsojums nedod vēlamos rezultātus, noslīdējušo segumu noņem un tā vietā uzlīmē ruļļa materiālus pa slīpumu ar mastiku ar nepieciešamo siltumizturību; c) Pie uzkausējamo ruļļa materiālu izmantošanas remonta darbos nepieciešams izmantot tikai tos, kuru siltumizturība ir ne mazāka par 75 °С.

Jumta seguma tecēšana vietās, kur ir caurlaide caur ventilācijas cauruļu segumu

Iemesls: Lietussarga nojumes un cauruļu, ventilācija cauruļu un jumta seguma savienojumu hermētiskuma trūkums.

Novēršanas paņēmiens: Pie tekošā remonta nepieciešams: 1)atlaist apskavu, kas nostiprina dūmtveri/nojumi pie caurules un ielikt starp to un cauruli starpliku no izturīgas pret atmosfēras ietekmi gumijas; nosmērēt ar hermētiķi savienojuma vietu un savilkt apskavas; 2) noblīvēt hermetizējošo mastiku, bet savienojumos vietos hermetizēt bitumaino-kaučuka mastiku un nokrāsot ar krāsu БТ-177.

Jumta seguma noslīdēšana piekļāvuma vertikālām virsmām vietās. Ruļļu materiālu segumu atslāņošanās un bojājumu rašanās tajos

Iemesls: Nepietiekama mastiku siltumizturība, ko pielieto papildus ūdens-izolācijas seguma kārtu uzlīmēšanai un aizsarg- aizturu/apvalku trūkums.

Novēršanas paņēmiens: Pie kapitālā remonta nepieciešams pielietot jumta mastikas, ko rekomendē piekļāvuma vietām. Pie tekošā remonta nepieciešams: 1)pie nelieliem, tikko redzamiem mastikas noslīdējumiem: nostiprināt ūdens-izolācijas segumu; nokrāsot piekļāvuma vietas ar krāsu; pārklāt ar aizsarg-pārsegumu; 2) pie mastikas noslīdējumiem, ūdens-izolācijas seguma atslāņošanās un bojājumiem (kas sastopami gadījumos, kad uz plakaniem segumiem piekļāvuma vietas tiek izpildītas, izmantojot viegli kūstošas jumta mastikas, ko pielieto uz jumta pamatvirsmām) nepieciešams atbrīvot no stiprinājuma augšējā daļā un noņemt visas atlikušās ruļļu materiālu plātnes kopā ar lejā noslīdējušo mastiku; atbrīvot ūdens-izolācijas segumu piekļāvuma vietās no aizsargkārtas vai rupjgraudu apkaisījuma 350-400 mm platumā; 3) izveidot papildus ūdens izolācijas seguma kārtas ar mastikām ar nepieciešamo siltumizturību (ne mazāku kā 100°С), nostiprinot segumu augšējā daļā; izveidot aizsargkrāsas slāni vai rupjgraudu apkaisījumu (gadījumā, ja augšējās kārtas ruļļu materiālam nav rupjgraudu apkaisījuma); uzstādīt aizsarg-pārsegus saskaņā ar projekta prasībām.

Papildus ūdens-izolācijas seguma un pārsega atslāņošanās no vertikālajiem jumta segumu piekļāvumiem, kas izvirzīti uz āru

Iemesls: Ruļļu materiālu plātnes tiek pielīmētas pie nesagatavotas virsmas, kas izvirzīta uz āru; trūkst droša ūdens izolācijas seguma un pārsega augšējās malas stiprinājuma.

Novēršanas paņēmiens: Pie kapitālā remonta nepieciešams uzlīmēt ūdens izolācijas seguma plātnes pie apmestām un iepriekš nogruntētām vertikālām virsmām, kas izvirzītas uz āru.

Caurplaisas ūdens izolācijas seguma kārtās, kas uzlikts pa plātņu un kompozīcijas siltinātājiem

Iemesls: Ūdens izolācijas seguma nokare lielu spraugu, šuvju starp siltinātāja plātnēm dēļ, kā arī noslīpinātu stūru/leņķu dēļ.

Novēršanas paņēmiens: Pie kapitālā remonta nepieciešams: 1)spraugas, šuves starp plātnēm, kas lielākas par 5mm, aizpildīt ar līstēm no blīva siltinātāja, slīpos stūrus/leņķus aizdarīt ar siltinātāju. Pie siltumizolācijas ierīkošanas no divām plātņu kārtām, otrās kārtas šuves nedrīkst sakrist ar pirmās kārtas šuvēm; 2)Izveidot ūdens izolācijas segumu saskaņā ar prasībām.

Iespiedumi, krokas vai plaisas virs siltumizolācijas plātņu salaidumiem

Iemesls: a) organisko siltumizolācijas materiālu rukums vai uzpūšanās; b) siltumizolācijas putuplasta un citu materiālu deformācija, kas uzlikti bez nepieciešamās izturēšanas/nogatavināšanas pēc izgatavošanas; c) siltumizolācijas materiālu stūru un malu bojājums; d) plakanā seguma nesošo konstrukciju vibrācija, īpaši pārklājumu ar zemu cietību pie izlieces (dēļu segums, plātņu segums, kas izgatavotas no kokskaidu plātnēm).

Novēršanas paņēmiens: Notīrīt seguma iecirkni kroku un plaisu veidošanās vietās. Piepildīt spraugas ar siltumizolācijas materiālu, izlīdzināt virsmu ar cementa-smilšu javu, nogruntēt. Aplīmēt virsmu ar ruļļa materiālu. Apsmērēt virsmu ar karstu bituma mastiku un apbērt šo daļu ar granti.

Uzpūtumu veidošanās starp jumta seguma apakšējo kārtu un pamatni zem seguma (daudzkārtu jumta seguma atslāņošanās no pamatnes)

Iemesls: Temperatūras – mitruma faktori, kas atkarīgi no ekspluatācijas noteikumiem objekta iekšienē, uzlīmēšana pie nokrišņiem vai mitrs pamats, pārmitrināta siltinātāja izmantošana tā nepareizas uzglabāšanas rezultātā.

Novēršanas paņēmiens: Ruļļu segumu gaisa “maisa” veidošanās vietā krustveidā iegriež. Uz attīrītas pamatnes uznes mastikas kārtu ar biezumu 3-4mm, ar ko pielīmē iegrieztās ruļļa seguma daļas no jauna. Ielāpa izmēriem no ruļļa materiāla vienas kārtas jāpārsniedz bojātā iecirkņa kontūras apmēram 150mm.

Caurplaisas jumta segumā

Iemesls: Pārāk lielu spraugu esamība starp siltumizolācijas materiāla plātnēm (nekvalitatīva darbu veikšana pie plātņu uzlikšanas vai nepietiekami laba siltumizolācijas materiālu kvalitāte).

Novēršanas paņēmiens: Gareniski plaisām 1m platumā atbrīvot jumta segumu no aizsargkārtas; atliekt materiālu kārtas; attīrīt apakškārtas; pielīmēt atliektās jumta segumu kārtas; uz plaisas uzlikt strēmeli no ruļļa materiāla ar platumu 150/200mm un salīmēt to atsevišķās vietās no vienas puses plaisas ar augšējo jumta seguma kārtu.

Plaisas jumta segumā vertikālās dažādu konstruktīvo elementu piekļāvuma vietās vienam pie otra

Iemesls: Konstruktīvo elementu vienam pie otra piekļāvuma dažāds celtniecības laiks, tā rezultātā, dažāda nosēde.

Novēršanas paņēmiens: Attīrīt plaisas. Piepildīt plaisas ar cementa-smilšu javu – marka B10.

Plaisas šuvēs vai plakanu segumu dzelzsbetona plātnēs ar ekspluatējamo segumu, kuru virskārta (plātnes) uzliktas uz javas klājumu tuvu sienai ar nostiprinātu plātni

Iemesls: Nepietiekama dzelzsbetona plātņu stiegrošana. Nepareiza stiegrojumu izvietošana tajās.

Novēršanas paņēmiens: Attīrīt plaisas. Sagatavot javu ar marku ne zemāku kā B10 un piepildīt plaisas ar sagatavoto javu. Uz atremontētā iecirkņa uzlīmēt jumta segumu, uzlikt kvarca smilšu kārtu un uzlikt ekspluatējamā seguma plātnes.

Plaisas šuvēs un ekspluatējamo jumtu plakanu segumu dzelzsbetona plātnēs, haotiskos virzienos

Iemesls: Nav jumta seguma slīpuma. Pārāk lieli attālumi starp deformētām šuvēm

Novēršanas paņēmiens: Attīrīt plaisas. Sagatavot javu ar marku ne zemāku par B10 un aizpildīt plaisas ar sagatavoto javu. Uz atremontētā iecirkņa uzlīmēt jumta segumu, uzlikt kvarca smilšu kārtu un uzlikt ekspluatējamā seguma plātnes.

Plaisas saliekamos/kombinētos dzelzsbetona jumtos ar krāsojamām un izolācijas kārtām

Iemesls: Ilgstošs ekspluatācijas laiks bez remontiem.

Novēršanas paņēmiens: Uz defektu paneļiem uzlikt jumta segumu no 2-3 stikla auduma kārtām uz bituma-polimēru mastikas.

Plaisas ūdens novadteknos

Iemesls: Ilgstošs ekspluatācijas laiks bez remontiem.

Novēršanas paņēmiens: Aizdarīt ar cementa-smilšu javu ar marku ne zemāku kā B10.

Smalkas plaisas bezruļļu dzelzsbetona paneļos

Iemesls: Ilgstošs ekspluatācijas laiks bez remontiem.

Novēršanas paņēmiens: Smalkas plaisas pierīvē ar javu, bet plaisas ar platumu 0.2cm paplašina un attīra, aizdara ar javu vienā līmenī. Plaisu aizdarīšanu var veikt ar epoksīda līmi.

Ūdens stāvēšana uz plakanā seguma

Iemesls: Nav seguma slīpuma, īpaši, ja nesošām seguma konstrukcijām piemīt zema cietība uz izlieci, piemēram, dēļu klājums, klājums no kokskaidu plātnēm, kā arī, ja plātnēm ir lieli laidumi.

Novēršanas paņēmiens: 1. Noņemt veco ruļļu segumu. 2. Uz jumta virsmas noteikt turpmākās ūdens šķirtnes vietas; izveidot siltumizolācijas kārtu, veidojot slīpumu no ūdens šķirtnes vietas uz ūdens noteces bedrītēm, izveidot izlīdzinošo kārtu, nogruntēt, uzlīmēt jumta segumu.

Virsējās ruļļu seguma kārtas iziešana no ierindas (grants aizsargkārtas pazušana, izžūšana)

Iemesls: Atmosfēras ietekme: lietus, ūdens, sniegs, saules radiācija.

Novēršanas paņēmiens: Nomainīt ruļļa materiāla virskārtu ar jaunu ar turpmāko aizsargkārtas uznešanu.

Iegrimums līdz 15 mm un vairāk

Iemesls: Mitrināšana un siltinātāja noblīvēšana.

Novēršanas paņēmiens: Pēc dziļuma nelielas līdz 15mm, jumta seguma iegrimes aizlīmē vairākās kārtās ar ruļļu materiālu ar turpmāko ielāpu izmēru palielināšanu. Pēc izmēriem ievērojamas jumta seguma iegrimes jāizlīdzina ar asfaltu un pa virsu uzlīmējot divas materiāla kārtas, nodrošinot pie tam vienādu līmeni un virsmas slīpumu ar jauktiem iecirkņiem un saskaņojot plātņu virzienu ar remontējamā seguma pieņemtajiem.

Ūdens stāvēšana uz plakanā seguma

Iemesls: Nav seguma slīpuma, īpaši, ja nesošām seguma konstrukcijām piemīt zema cietība uz izlieci, piemēram, dēļu klājums, klājums no kokskaidu plātnēm, kā arī, ja plātnēm ir lieli laidumi.

Novēršanas paņēmiens: 1. Noņemt veco ruļļu segumu. 2. Uz jumta virsmas noteikt turpmākās ūdens šķirtnes vietas; izveidot siltumizolācijas kārtu, veidojot slīpumu no ūdens šķirtnes vietas uz ūdens noteces bedrītēm, izveidot izlīdzinošo kārtu, nogruntēt, uzlīmēt jumta segumu.

Ūdens sasalšana ūdens novadteknes un piltuvēs. Iekšējās ūdens novades sistēmas funkcionēšanas izbeigšanās

Iemesls: Ūdens novadteknu un pieņēmēj piltuvju virsmu temperatūra bija negatīva.

Novēršanas paņēmiens: Ūdens novades sistēmas rekonstrukcija. Izveidot kabeļu anti-apledošanas sistēmu ar sildītāju palīdzību.

Ūdens nosprostošanās un aizsalšana pie parapetiem, jumta seguma norobežojumiem, arhitektūras detaļām, kas iziet uz jumtu ar ārējo ūdens novadi.

Iemesls: Lieku arhitektūras detaļu, vertikālu elementu izvietošana uz jumta segumiem, kas traucē ūdens noteci.

Novēršanas paņēmiens: Pārprojektēt visus jumta seguma elementus, tai skaitā ņemt vērā iespēju izveidot anti-apledošanas sistēmu.

Ruberoīda segumu viļņveida malu atslāņošanās

Iemesls: Nekvalitatīva kartona pielietošana pie ruberoīda izgatavošanas.

Novēršanas paņēmiens: Pie remonta nepieciešamības sākumā veic notīrīšanu un grants noņemšanu. Ja grants noņemšana apgrūtināta, virsmu izlīdzina ar lieto asfaltu.

Ūdens tecēšana uz ēkas fasādes

Iemesls: Nepietiekama lāseņa novirze no vertikālās virsmas.

Novēršanas paņēmiens: Noņemt bojātos jumta seguma iecirkņus un aizpildīt ar jaunām papildus jumta seguma kārtām vertikālās piekļāvumu vietās.

Savietota jumta seguma nomaiņa uz divslīpju jumtu, izmantojot mansardus

Mansards – tā ir ēkas ekspluatējamā daļa, kuras norobežojošās konstrukcijas vienlaicīgi pilda jumta funkcijas. Mansarda stāvs var aizņemt visu ēkas platību vai tās daļu, tomēr parasti pamatēku zemāku sienu ietvaros. Arhitektūras un plānošanas risinājumiem var būt plašs diapazons, bet telpām – jebkāda platība un konfigurācija.

Jebkura būvnieka uzdevums ir arī uzbūvēt labas kvalitātes vajadzīgo būvi ar minimāliem izdevumiem. Savietota pārklājuma nomaiņu uz divslīpju jumtu veic pietiekami viegli, kas paredz pilnīgu demontāžu līdz plakanā pārklājuma betona pamatiem. Ja ir parapets, tad sākumā tas ir jānostiprina ar stiegrotu betonu jostu, tad josta ir jāhidroizolē. Tālākā montāža ir atkarīga no konstruktīvā risinājuma: koka konstrukcija vai metāla konstrukcija.

Šodien izvēli par labu mansarda telpām individuālajā būvniecībā attaisno vairāki iemesli:

• Mansarda ierīkošana ļauj visoptimālāk izmantot dzīvojamo platību, būtiski ekonomējot telpu un būvniecības līdzekļus;
• Mansarda stāva ierīkošana bēniņu vietā vai uz ēku plakanā jumta samazina siltuma zudumus caur jumtu 7-9% robežās. Ja ievēro visus mansarda jumta ierīkošanas tehnoloģiskos smalkumus, var būtiski samazināt ar jumta remontu saistītus izdevumus.

Mansarda jumta ierīkošanai ir savas atšķirības, kuras nosaka tas, ka šis jumts tiek pakļauts dažādām iedarbībām ne tikai no augšanas, bet arī no apakšas: silts, mitrs gaiss no dzīvojamām telpām paceļas uz augšu un kondensāta veidā izkrīt uz jumta iekšējās virsmas. Sakarā ar to ir nepieciešams stingri ievērot prasības, kuras tiek izvirzītas pret mansarda jumta konstrukciju, bet, tieši, parūpēties par siltumizolācijas, hidroizolācijas un tvaiku izolācijas ierīkošanu. Mansarda stāvam ir vislielākā kopējā saskarsmes virsma ar ārējo vidi, tāpēc prasa efektīvu un rūpīgu siltumizolāciju. No siltinātāja iekšpuses (pagriezta pret telpu) tiek paredzēta tvaiku izolācija, bet no siltinošās kārtas ārpuses – hidroizolācija. Svarīgi ir arī, lai starp siltinātāja augšējo pusi un jumta seguma apakšējo pusi būtu ventilācijas telpa, kas veicinātu neizbēgamas siltā un mitrā gaisa plūsmas izvēdināšanu un likvidēšanu, kurš iekļūs caur tvaika šķēršļiem un siltumizolācijas kārtu.

Kādi ir mansardi?

Konstruktīvi visus mansardus būvē pēc vienas tehnoloģijas. Tā pamatā visur ir vairākas standarta pozīcijas:

• spāru sistēma,
• tvaiku izolācija,
• siltumizolācija,
• hidroizolācija,
• jumta pārklājums,
• mansarda logi.

Ja attiecībā uz jumta kārtu (tvaiku izolācija, siltumizolāciju un hidroizolācija) un mansarda logu izvēli aprobežojas tikai ar materiālu ražotāja izvēli, tad, izvēloties spāru sistēmu un jumta pārklājumu, jūsu iespējas ir daudz plašākas. Spāru sistēma var būt gan koka, gan metāla.

Koka un metāla spāru sistēmas priekšrocības un trūkumi

1)Koka spāru sistēma.

Priekšrocības:

• neliels svars,
• viegla montāža,
• būvniecības termiņu samazināšana,
• neliela vērtība.

Trūkumi:

• nosacīti neliels spāru garums,
• mazāks kalpošanas mūžs,
• pielietojumu jāsaskaņo ar ēkas ugunsizturības pakāpi.

2) Metāla spāru konstrukcija

Priekšrocības:

• liels spāru garums (ļauj būtiski palielināt mansarda platību un augstumu),
• ilgmūžība.

Trūkumi:

• liels svars,
• augsta vērtība,
• būvniecības termiņi.

Parasti metāla spāru sistēma tiek izmantota, veicot bēniņu rekonstrukciju zem dzīvojamiem mansardiem pilsētas vēsturiskajā centrā vai jaunā daudzstāvu apbūvē. Koka spāru konstrukciju visbiežāk izmanto, būvējot kotedžas un maza stāvu mājas. Izvēloties jumta pārklājumu, izvēle ir milzīga un pirmkārt orientēta uz individuālu gaumi.

Tas var būt jebkurš materiāls:

• ielokošanas jumta segums (skārds, varš, alumīnijs, titāna cinks utt.);
• metāla dakstiņi;
• dabīgie keramikas dakstiņi;
• bituma dakstiņi;
• mīkstas, viļņotas lapas uz stila šķiedras un celulozes maisījuma pamata, kas piesātināts ar bituma un kaučuka darvām u.c.

Pieņemot lēmumu par plakanā jumta aizvietošanu ar divslīpju jumtu, jāņem vērā sekojošus svarīgus aspektus:

1) Divslīpju jumta priekšrocības:

• atmosfēras nokrišņi daudz mazāk aizkavējas uz jumta seguma;
• palielinās kalpošanas mūžs;
• palielinās iespēja izvēlēties jumta pārklājumu.

2) Divslīpju jumta trūkumi:

• pieaug vēja slodzes;
• tā kā mainās ūdens notekas sistēma, palielinās sniega veidojumu (uzledojumu) rašanās varbūtība, neievērojot montāžas tehniku ūdens notekas sistēmā;
• mainās arhitektūras risinājums.

Jumta seguma pārklājumu izvēlas, izejot no projekta dokumentācijas, pasūtītāja vēlmēm un finanšu iespējām. Paši izplatītākie materiāli uz šodienu ir elastīgi jumta segumi uz bituma pamata (elastīgi dakstiņi) un metāla jumta segumi (metāla dakstiņi, profesionālais pārklājums utt.). Pārklājumi atšķiras ar ekspluatācijas raksturojumiem, izgatavošanas tehnoloģiju, montāžu un, protams, arī paša materiāla un darbu vērtību. Pārklājuma kārtu liek uz koka latojumu, ko savukārt ieliek uz kontrlistēm.

Telpai starp kontrlistēm obligāti jābūt ventilējamai. Gaisa kustību rada spiediena starpība pēc augstuma, gaisa plūsmas funkcija novadīt ūdens tvaikus un kondensējamā mitruma pilienus, aizsargājot koka elementus no samirkšanas. Hidroizolācijas kārta, kas atrodas zem kontrlistēm, aizsargā iekšējo zem jumta seguma telpu no mitruma iekļūšanas. Starp siltinātāju un hidroizolāciju iziet vēl viena ventilācijas sprauga, kuras mērķis ir aizsargāt siltinātāju un būvkonstrukcijas no kondensāta un liekajiem ūdens tvaikiem. Zem siltinātāja ieliek tvaiku izolācijas materiālu, kurš novērš ūdens tvaiku iekļūšanu siltinātājā iekšā, jo kondensējoties tvaiki siltinātāja slānī strauji samazina tā siltumizolācijas īpašības un kalpošanas mūžu. Pēc tvaiku izolācijas kārtas seko koka vai metāla karkass iekšējā apšuvuma stiprināšanai (reģipsis, finieris utt.).

Izmantotie informācijas avoti

• Косо Й. (2007). Крыши и кровельные работы. Москва: Контэнт.
• Кровля. (2009). Справочник ниженера-строителя (Часть VIII). Москва: Феникс.
• Мягкая кровля. Материалы и технологии работ (2007). Москва: Стройинформ.
• Noviks J. (2010). Būvdarbi VII, Jumiķu darbi. Rīga: Tehniskā grāmata.
• Prodev.lv. Ģimenes dzīvojamās mājas būvniecība [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.prodev.lv/project/gimenes-dzivojamas-majas-buvnieciba/
• Remzilla.com. Двускатная и плоская крыши: достоинства и недостатки [tiešsaiste]. Pieejams: http://remzilla.com/dvuskatnaya-i-ploskaya-kryishi-dostoinstva-i-nedostatki.html.
• Руководство по проектированию и устройству кровель (2005). Москва: Гидрол-руфинг.
• Штейнхёфель Х Й. (1989). Комплексный ремонт плоских крыш. Москва: Стройиздат.