Studiju darbu raksturojums un struktūra
Studiju darbi un SND ir nozīmīga studentu apmācību forma akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās.
Izstrādājot kursa darbu vai kursa projektu, students padziļināti apgūst kāda studiju kursa teoriju, risinot praktiska rakstura jautājumus vai problēmas.
Ar kursa darbu un kursa projektu izstrādi sasniedzamie mērķi:
- sistematizēt, nostiprināt un paplašināt studenta teorētiskās zināšanas un prasmi tās pielietot izpētes uzdevuma risināšanā;
- veicināt rakstiskā un praktiskā darba iemaņu apgūšanu;
- parādīt studenta sagatavotības atbilstību attiecīgā kursa prasībām;
- veicināt runas iemaņu izkopšanu, argumentējot un pamatojot savu viedokli
(atsevišķos gadījumos praktizējama darba publiska aizstāvēšana grupā); - radināt studentu ievērot darba noformēšanas principus.
Kursa darbs ir patstāvīgs darbs kādā studiju kursā vai patstāvīga studiju kursa sastāvdaļa ar konkrētu uzdevumu, plāniem, aprēķiniem, shēmām, grafikiem. Kursa darba saturu un izstrādājamo jautājumu loku nosaka studiju kursa darba vadītāja izsniegtais kursa darba uzdevums. Kursa darbs apliecina izkoptas darba iemaņas un mācību vielas padziļinātu apguvi atbilstoši katrai studiju programmai. Darbam jābūt ievākotam (iesietam) ar noformētu titullapu.
Kursa projekts ir patstāvīgs darbs kādā studiju kursā ar konkrētu uzdevumu, aprēķiniem, shēmām, grafikiem, plāniem, projekta risinājumiem un rasējumiem. Kursa projektā students padziļināti apgūst mācību vielu atbilstoši studiju
programmai un iegūst stabilas prasmes teorētisko zināšanu praktiskai pielietošanai kāda
tehniska rakstura uzdevuma risināšanā. Kursa projekta saturu un izstrādājamo jautājumu loku nosaka studiju kursa darba vadītāja izsniegtais kursa projekta uzdevums. Darbam jābūt ievākotam (iesietam) ar noformētu titullapu.
Zinātniski pētnieciskais darbs (ZPD) ir patstāvīgs teorētiska, eksperimentāla un/vai praktiska rakstura pētījums, kas apliecina studenta prasmi brīvi pielietot studiju laikā iegūtās zināšanas un patstāvīgi izraudzīties darbam nepieciešamo literatūru, spēju apkopot, analizēt un kritiski izvērtēt informāciju par apskatāmo jautājumu un noformulēt argumentētus secinājumus un priekšlikumus. ZPD apliecina studenta sagatavotību radošam pētnieciskam darbam.
ZPD tematu ierosina pats students, vai arī viņš to izvēlas no Katedras piedāvātā zinātnisko tematu saraksta. ZPD tēmu un vadītāju apstiprina Katedras vadītājs. Darba vadītājs kopā ar studentu izstrādā darba uzdevumu, nosakot apskatāmo jautājumu loku un secību. ZPD ieteicamais apjoms ir vismaz 30 lpp. datortehnikā. Darbam jābūt iesietam.
Kvalifikācijas darbs ir 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju noslēguma darbs. Tas ir studenta individuāli veikts datu apkopojums un analīze, kas apliecina teorētisko zināšanu un metodisko iemaņu apguvi noteiktas profesijas standarta un studiju programmas paredzētajā apjomā. Kvalifikācijas darba tēmu un vadītāju apstiprina ar Dekāna rīkojumu. Vadītājs, kopā ar studentu, sastāda kvalifikācijas darba uzdevumu, precizējot apskatāmo un atrisināmo jautājumu loku un secību. Kvalifikācijas darba ieteicamais apjoms, atkarībā no studiju programmas, vēlams vismaz 30 lpp. datortehnikā. Darbam jābūt iesietam.
Diplomprojektu students izstrādā, pabeidzot augstākās profesionālās izglītības studijas, apliecinot sasniegto profesionālo kvalifikāciju. Darbā tiek sniegts tehniska vai cita rakstura problēmu apskats, izvērtējums un iespējamie to risinājumu varianti. Students, ņemot vērā projektā skartās problēmas (tehniska rakstura, sociāla, ekonomiska, vides aizsardzības, ainavas saglabāšanas u.c.), pieņem optimālo problēmas risinājuma variantu, kuram sastāda projektu, pamatojot to ar atbilstošiem aprēķiniem un grafiskajiem materiāliem, kas nepieciešami tā realizēšanai.
Diplomprojekta tēmu un vadītāju apstiprina ar Dekāna rīkojumu. Vadītājs, kopā ar studentu, sastāda diplomprojekta uzdevumu, precizējot apskatāmo un atrisināmo jautājumu loku un secību. Diplomprojekta ieteicamais apjoms atkarībā no studiju programmas ir no 60 līdz 90 lapaspusēm datortehnikā. Darbam jābūt iesietam.
Bakalaura darbs apliecina studenta prasmi brīvi pielietot mācību laikā iegūtās zināšanas un patstāvīgi izraudzīties darbam nepieciešamo literatūru, spēju savākt, analizēt un kritiski izvērtēt informāciju par apskatāmo jautājumu un noformulēt argumentētus secinājumus. Bakalaura darba tēmu un vadītāju apstiprina ar Dekāna rīkojumu. Vadītājs, kopā ar studentu, sastāda izvērstu bakalaura darba uzdevumu, nosakot apskatāmo jautājumu loku un secību. Atkarībā no studiju programmas (profesionālā vai akadēmiskā) bakalaura darba ieteicamais apjoms no 30 līdz 60 lapaspusēm. Darbam jābūt iesietam.
Maģistra darbs ir patstāvīgs (oriģināls) zinātnisks pētījums, kas apliecina studenta sasniegtā akadēmiskā brieduma līmeni. Pētījumu var uzskatīt par zinātnisku, ja tas esošo zināšanu kopumu papildina ar jaunām atziņām, satur novitātes elementus, kas var izpausties gan patstāvīgā izziņas avota analīzē un kritiskā izvērtēšanā, gan pamatojot jaunu pieeju pētāmajam jautājumam.
Zinātnisko pētījumu veidi:
- zināšanu sistematizācija, pētot dažādu autoru darbus, kas skar noteiktu
problēmu, veicot analīzi un interpretējot problēmu; - problēmu skatījums no jauna redzes viedokļa;
- neatrisinātas teorētiskas vai praktiskas problēmas risinājums;
- eksistējošu problēmu risinājumu uzlabošana vai aizstāšana ar citu risinājumu;
- zinātniskas metodes pielietojums jaunā kontekstā,
- u.c.
Darbā students pamato pētāmās problēmas aktualitāti, izklāsta izpētes priekšmeta vai idejas vēsturiskās attīstības gaitu, izvirza patstāvīgu (oriģinālu) izpētes hipotēzi un dod tās argumentētu pamatojumu. Maģistra darba tēmu un zinātnisko vadītāju apstiprina ar Dekāna rīkojumu. Vadītājs kopīgi ar maģistrantu precizē darba galvenās nodaļas, teorētisko un praktisko pētījumu virzienus un uzdevumus. Maģistra darba ieteicamais apjoms (atkarībā no studiju programmas – profesionālā vai akadēmiskā) no 50 līdz 90 lpp. datortehnikā. Darbam jābūt iesietam.
Metodiskie norādījumi
Studenti saskaņā ar programmu saturu un prasībām dažādos studiju kursos līdzās citiem studiju elementiem un pārbaudījumiem izstrādā un aizstāv dažādus studiju darbus – referātus, projektus un citus individuālus vai grupās sagatavotus darbus. Prakses laikā studenti izstrādā prakses atskaiti un prakses noslēgumā to aizstāv. Šie darbi studiju programmās ir iekļauti ar mērķi, lai studenti iegūtu prasmi un iemaņas teorētisko zināšanu sistematizēšanā, informācijas analīzē un praktiskā lietošanā.
Darba veidošana
Darba tematiskās un saturiskās vadlīnijas nosaka katras studiju programmas vadītājs un atbildīgais akadēmiskais personāls. Darba izstrādes procesā ietverti vairāki posmi:
- temata izvēle;
- darba struktūras izveide un izstrādes procesa plānošana;
- informācijas un datu apkopošana;
- datu analīze un sistematizācija atbilstoši izvēlētā temata pamatjautājumiem;
- darba rakstīšana un noformēšana.
Darba veidošanas svarīgs posms ir informācijas apkopošana. Vienlaicīgi ar nepieciešamo datu apkopošanu notiek to daļēja apstrāde un sistematizācija, informācijas pietiekamības pārbaude. Studentam vispusīgi un rūpīgi jāpēta izvirzītās problēmas risināšanas teorētiskie un praktiskie aspekti, kritiski jāizvērtē viņa rīcībā esošie literatūras avoti un reālās prakses materiāls.
Studiju un noslēguma darbos ietilpst vairākas obligātas darba sastāvdaļas:
- titullapa;
- anotācijas (latviešu un angļu valodā; tikai noslēguma darbiem);
- satura rādītājs;
- ievads;
- pētījuma izklāsts (pamatdaļa), kas sadalīts daļās, nodaļās un apakšnodaļās atbilstoši darba saturam izvirzītajām prasībām;
- secinājumi un priekšlikumi;
- izmantotās literatūras un avotu saraksts;
- pielikumi (ja tie ir nepieciešami);
- studiju noslēguma darba autora apliecinājums (tikai noslēguma darbiem);
- darba izpildes un novērtēšanas lapa (tikai noslēguma darbiem).
Darba gaitā saskaņā ar darba struktūru students veic pamatdaļas izstrādi, kurā katras daļas un/vai nodaļas beigās tiek izdarīti darba autora secinājumi. Darba noslēgumā izdarītajiem secinājumiem un izvirzītajiem priekšlikumiem jābūt argumentētiem, darbā pierādītiem un pamatotiem.
Darba sadaļas
Darba struktūru veido sadaļas: ievads, darba pamatdaļa, secinājumi un priekšlikumi.
Anotācija
Anotācija (lat. annotatio – piezīme) satur īsas ziņas par iespieddarba vai cita
informācijas darba saturu, adresāciju. Anotācija palīdz lasītājiem orientēties grāmatu, rakstu u.c. avotu izvēlē.
Anotāciju raksta pēc šādas shēmas: darba bibliogrāfiskais apraksts, darba satura īss raksturojums, lapaspušu, tabulu, attēlu, izmantotās literatūras un avotu skaits. Anotācijas satura teikumos parasti lieto vārdus: izstrādāts, izpētīts, aprēķināts, izprojektēts utt. Anotācijas apjoms – līdz vienai lapaspusei.
Satura rādītājs
Satura rādītājā jāietver apraksta daļas virsraksti un lapaspuses, kurās tie atrodas. Satura rādītājs reizē ir arī darba plāns, kurš jāpārdomā darba izpildīšanas sākumā un nepieciešamības gadījumā jāpapildina darba gaitā.
Satura rādītāja beigās jāsniedz darbam pievienotā grafiskā materiāla (kas noformēts kā demonstrācijas materiāls darba aizstāvēšanai – plāni, konstrukciju rasējumi, profili utt.) ar nosaukumiem, numerāciju un pielikumu saraksts, ja tādi ir.
Simbolu un speciālo terminu uzskaitījums
Šo apraksta elementu paredz tikai tajos gadījumos, kad reti sastopami speciālie termini un simboli ir vairāk par 10 un katrs no tiem tekstā atkārtojas vairākas reizes. Pretējā gadījumā var aprobežoties ar to atšifrējumu tekstā, kur tie izmantoti pirmo reizi. Saīsinājumi, simboli un speciālie termini uzskatāmi jāsakārto stabiņa veidā ar atšifrējumiem labajā pusē. Vispārpieņemtus saīsinājumus, simbolus un terminus (skat. MK 2010.gada 28.septembrī pieņemtos noteikumus Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”) uzskaitījumā neiekļauj.
Ievads
Ievads ir svarīga darba sadaļa un tajā ietver:
- temata aktualitātes pamatojumu;
- darba mērķi;
- darba mērķa sasniegšanai veicamo uzdevumu formulējumu;
- darba mērķa un uzdevumu ierobežojumu pamatojumu;
- izmantoto pētīšanas un plānošanas metožu un paņēmienu uzskaitījumu;
- pētījuma un plānošanas periodu;
- izmantotās literatūras un avotu grupu uzskaitījumu;
- citu informāciju, kuru nosaka atbildīgais akadēmiskais personāls atbilstoši studiju
- darba prasībām.
Pamatojoties uz temata aktualitāti, autors nosaka un formulē darba mērķi. Formulējumam jābūt īsam un konkrētam, ieteicams, lai sasniedzamos rezultātus varētu mērīt. Saskaņā ar darba mērķi nosaka tā sasniegšanai risināmos uzdevumus, kuri veido darba galveno saturu un atbilst daļu saturam tajā.
Temata ierobežojums nepieciešams, ja dotā darba apjoma ietvaros nav iespējams pietiekami dziļi izpētīt visus ar problēmu saistītos jautājumus.
Pētījuma metodes ir instrumenti, ar kuru palīdzību izpilda pētījuma uzdevumus. Jo precīzāk izvēlētas pētījuma metodes, jo veiksmīgāk tiek sasniegts darba mērķis. Ir dažādas pētījuma metodes, tāpēc ievadā precīzi jānorāda, kādas konkrēti dotajā pētījumā autors izmantos. Darbā izmantotās pētījuma metodes var būt:
- vispārzinātniskās metodes (analīze un sintēze, abstrahēšana, induktīvā un deduktīvā metode, monogrāfiskā jeb aprakstošā metode u. c.);
- matemātiski statistiskās metodes (vidējo un relatīvo lielumu, indeksu u. tml. aprēķināšana, salīdzināšana, korelācija, grupēšana u. tml.);
- empīriskās pētījumu metodes (aptauja, novērojums, intervija, gadījumu analīze, ekspertu metode u. tml.);
- pētījuma metodes, kuras aktuālas konkrētajā nozarē vai specialitātē.
Iegūto informāciju atspoguļo tabulās un attēlos, obligāti sniedzot ietvertās informācijas skaidrojumu un likumsakarību vērtējumu.
Par pētījuma avotiem var kalpot:
- fundamentāli zinātniskie pētījumi un monogrāfijas;
- zinātnisko žurnālu un konferenču rakstu krājumi;
- publikācijas par zinātnisko un lietišķo pētījumu rezultātiem;
- vispārējā un speciālā literatūra, periodiskie izdevumi;
- likumi, Ministru kabineta noteikumi, regulas un citi normatīvie dokumenti, standarti;
- statistikas dati;
- uzņēmumu, iestāžu un citu organizāciju nepublicētie materiāli;
- dažādi interneta resursi.
Līdztekus tam par pētījuma avotu kalpo arī autora veiktie pētījumi (aptaujas, intervijas u. tml.) un speciālie apsekojumi, kā arī eksperimenti, kas veikti autora vadībā vai ar autora līdzdalību.
Darba pamatdaļa
Pētāmā materiāla izklāsta pamatdaļa tiek sadalīta daļās. Apjoma ziņā lielas daļas lietderīgi sadalīt nodaļās un savukārt nodaļas – apakšnodaļās. Daļu, nodaļu un apakšnodaļu skaits izriet no darba apjoma un satura. Ja darbā veido nodaļu vai apakšnodaļu, to apjoms nevarētu būt mazāks par divām lappusēm.
Daļai nevar būt tikai viena nodaļa un nodaļai – viena apakšnodaļa.
Pamatdaļas uzdevums ir sistematizētā veidā sniegt pētāmās problēmas stāvokļa aprakstu, datu analīzi, autora pētījuma rezultātus un secinājumus, un priekšlikumus. Visās daļās jābūt ilustratīvajam materiālam un/vai aprēķiniem: analītiskās tabulas, attēli, formulas u. tml.
Secinājumi un priekšlikumi
Darba noslēdzošā sadaļa ir secinājumi un priekšlikumi. Tos raksta tēžu veidā un numurē atsevišķi – vispirms secinājumus un tad priekšlikumus. Izņēmumi iespējami, ja kursa atbildīgais akadēmiskais personāls ir noteicis citādi.
Secinājumi atspoguļo svarīgākās atziņas, kas izriet no darbā veiktajiem pētījuma rezultātiem, tie satur atbildes uz ievadā formulēto mērķi un uzdevumiem. Secinājumos paskaidro darbā veiktā pētījuma praktisko nozīmi un autora personīgo veikumu uzdevuma risināšanā. Secinājumi izriet no darba un tos nedrīkst pamatot ar datiem un faktiem, kas nav minēti darbā. Secinājumos nav pieļaujami citāti no citu autoru darbiem, tajos tiek izteiktas tikai studenta paša domas, spriedumi un atziņas.
Priekšlikumi izriet no darbā veiktajiem pētījumiem un balstīti uz izdarītajiem secinājumiem, tiem jābūt konkrētiem un pamatotiem, iespēju robežās adresētiem. Priekšlikumos apkopo rekomendācijas, piedāvā, kādi pilnveidojumi ir veicami vai kāda pozitīvā pieredze izmantojama, ja tas darbā ir minēts un pamatots.
Darba noformējums
Lapas un teksta noformēšana
Darbu noformē datorrakstā uz standarta izmēra lapām (formāts A4 – 210 mm × 297 mm). Darbu drukā uz vertikālām lapām abām pusēm, izņemot titullapu, anotācijas un satura rādītāju. Lapām atstāj baltas malas. Malu izmēri:

Lapas numurē ar arābu cipariem lapas augšējā labajā stūrī 10–12 mm attālumā no teksta pirmās rindiņas. Drukājot darbu uz lapas abām pusēm, atvēruma labās puses lapas numurs atradīsies lapas augšējā labajā stūrī, bet kreisās lapas numurs atradīsies lapas augšējā kreisajā stūrī. Citiem vārdiem – numurs vienmēr būs lapas ārējā augšējā stūrī. Pirmā lapa ir titullapa, otrā – satura rādītājs, uz tām lapas numuru neraksta. Lapas numuru raksta, sākot no ievada lapas. Visas lapas, arī tās, uz kurām numuru neraksta, skaita kopējā lapaspušu skaitā.
Rakstot darbu uz lapas abām pusēm, lapai jāuzstāda spoguļskata parametri: izvēlnē Cilnes lappuses izkārtojums (Layout) grupā Lappuses iestatīšana (Page Setup) jāizvēlas Piemales / Pielāgotas piemales (Mirror margins) sarakstā Multiple pages.
Lapas malu uzstādījumi, drukājot darbu uz lapas abām pusēm:

Darba teksta burtu lielums ir 12 punkti (Font Size), fonts (Font) – Times New Roman vai Calibri. Intervāls starp rindiņām (Line Spacing) ir 1,5, teksta burtu krāsa – melna.
Tekstam darbā jābūt vienmērīgi abpusēji (Justified) izlīdzinātam (kā tas ir šajā dokumentā).
Virsrakstus veido, ievērojot šādus nosacījumus:
- Daļu, nodaļu un apakšnodaļu virsrakstus raksta, izmantojot mazos burtus un lielo sākuma burtu. Virsrakstos pārnesumus nelieto, tos nepasvītro, aiz virsraksta punktu neliek.
- Sadaļas (ievads, secinājumi un priekšlikumi), daļas, nodaļas un apakšnodaļas virsrakstus iezīmē treknrakstā (Bold).
- Ieteicams izvairīties no gariem virsrakstiem – ne vairāk kā divas rindas. Ja virsraksts ir garāks par vienu rindu, tad intervāls starp virsraksta rindām (Line Spacing) ir 1 (Single).
- Ja divi virsraksti seko viens otram (piemēram, daļas un nodaļas), tad attālums starp tiem ir atstarpe (Spacing) 12 pt.

Daļas ietvaros teksts sākas ar atstarpi (Spacing) 12 pt attālumā no virsraksta, savukārt nodaļas un apakšnodaļas virsraksta attālums no iepriekšējā teksta ir atstarpe (Spacing) 24 pt.
Turpmākais teksts sākas ar atstarpi (Spacing) 12 pt attālumā no virsraksta.
Darbu raksta gramatiski un stilistiski pareizā valsts valodā, ievērojot lietišķo akadēmiskās rakstības stilu:
- izklāstam jābūt precīzam, skaidram, loģiskam, pamatotam un konkrētam;
- jaunu domu sāk rakstīt jaunā rindkopā ar atkāpi;
- jaunu daļu sāk rakstīt jaunā lappusē, nodaļas un apakšnodaļas raksta iepriekšējā izklāsta turpinājumā;
- katrai daļai norāda kārtas numuru (ar arābu cipariem) un nosaukumu;
- nodaļu numurs saistīts ar daļas numuru, bet apakšnodaļas – ar nodaļas numuru;
- daļu, nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem tekstā precīzi jāatbilst attiecīgajiem nosaukumiem satura rādītājā;
- sadaļu nosaukumiem – ievads, secinājumi un priekšlikumi, izmantotās literatūras un avotu saraksts – pirms nosaukuma neliek numuru;
- citātu, skaitlisko datu, attēlu, tabulu, formulu u. c. izmantošana (pārstāstot tās) obligāti jānorāda atsaucē.
Daļu, nodaļu un apakšnodaļu nesāk un nepabeidz ar tabulu, attēlu, formulu vai apakšpunktu uzskaitījumu. Daļu, nodaļu un apakšnodaļu ievaddaļā vispirms ir autora teksts un tikai pēc tam, ja nepieciešams, ilustratīvais materiāls, kā arī paskaidrojošais teksts un darba autora veiktā analīze. Tas pats attiecas arī uz daļu, nodaļu un apakšnodaļu beigu daļu.
Tabulas noformēšana
Lai darbs būtu pārskatāms, izmantoto skaitlisko informāciju ieteicams izvietot tabulās. Tomēr darbu nevajadzētu pārblīvēt ar skaitlisko materiālu, jo nevajadzīgi skaitļi apgrūtina darba izpratni. Skaitliskais materiāls, kas ievietots tabulās vai attēlots grafiski, darbā jāskaidro un jāanalizē, tekstā jābūt norādei uz tabulu. Dažkārt tabulas izmanto arī teksta pārskatāmai strukturēšanai.
Katrai tabulai jābūt kārtas numuram daļas ietvaros. Tabulas numurē ar arābu cipariem un numuru raksta virs tabulas labajā pusē. Vārdu “tabula” raksta ar mazajiem burtiem. Pierakstā “2.1. tabula” pirmais cipars nozīmē daļas numuru, bet otrais – tabulas kārtas numuru darba otrajā daļā.
Katrai tabulai formulē tās saturam atbilstošu nosaukumu (virsrakstu). Nosaukumu raksta virs tabulas, zem numura. Tabulas nosaukumu raksta ar mazajiem burtiem un lielo sākuma burtu, bez punkta nosaukuma beigās.
Ja tabula aizgūta no literatūras vai citiem avotiem, aiz virsraksta iekavās jābūt atsaucei.
Piemērs:

Tabulas saturu sadala kolonnās un rindās, kurām dod nosaukumus. Tabulas, kolonnu un rindu nosaukumiem jābūt precīziem, iespēju robežās jāsniedz atbildes uz jautājumiem: kas? kur? kad? Pēc nepieciešamības jānorāda mērvienības. Tabulā rindas un kolonnas nosaukumi rakstāmi ar lielo burtu; apakšnosaukumi, ja tie veido teikumu ar ailes nosaukumu, – ar mazo burtu, ja tie ir patstāvīgi – apakšnosaukumu sāk ar lielo burtu.
Ja tabulu pārnes nākamajā lappusē, kā arī ērtākai datu analīzei, kolonnas numurē ar cipariem. Ja tabula ievietota vienā lapaspusē, kolonnu numerāciju var nelietot.
Pārnesot tabulu nākamajā lapā, vispirms raksta “2.1. tabulas turpinājums”, norādot tās numuru, pēc tam atkārto tabulas kolonnu numerāciju.
Piemērs:

Atsaucoties uz tabulu, tekstā norāda tās numuru vai iekavās lieto vārda “tabula” saīsinājumu “tab.” un norāda numuru.
Piemērs:

Darbā tabulas pēc iespējas izvieto tūlīt pēc pirmās norādes uz tām tekstā. Turklāt jācenšas tabulas izvietot tā, lai tās būtu ērti pārskatāmas. Lielas tabulas, kas aizņem vairāk nekā 2/3 no lappuses, jāliek pielikumos, atsaucoties uz tām un analizējot tās tekstā. Izņēmuma kārtā var izmantot lielākas tabulas, saskaņojot to ar darba vadītāju. Tabulu lapaspusē centrē.
Tabulā ieteicams izvairīties no lieliem skaitļiem. Lietderīgi lietot palielinātas mērvienības (piemēram, 1000 000 gab. vietā lieto 1000 tūkst. gab. vai 1 milj. gab.). Nevajadzētu aiz komata atstāt vairāk par diviem skaitļiem, ja tas nav īpaši nepieciešams.
Darbā izmantojamas standartizētas mērvienības un to apzīmējumi. Ja visi tabulas dati izteikti vienā mērvienībā, tad to var parādīt iekavās tabulas virsrakstā. Ja tabulas dati izteikti dažādās mērvienībās, tad tās parāda atsevišķā kolonnā vai arī pie kolonnas nosaukumiem, atdalot ar komatu.
Tabulā tekstam jābūt ar atstarpi starp rindām (Line Spacing) 1 (Single). Lielām tabulām ieteicams samazināt burtu izmēru līdz 10 punktiem.
Attēla noformēšana
Visas ilustrācijas – shēmas, diagrammas, grafikus, fotogrāfijas, logo u. c. – sauc par attēliem. Attēliem ir tieši jāattiecas uz darba pamattekstā aplūkotajiem jautājumiem, un to skaitu nevajadzētu pārspīlēt. Protams, darbam jāizskatās kompetenti un profesionāli, tomēr ilustrācijām darbā ir pakārtota nozīme, salīdzinot ar pašu problēmas iztirzājumu. Attēli jāveido kā palīgmateriāls interesentiem, kas palīdz labāk izprast veikto analīzi.
Attēlus numurē ar arābu cipariem daļas ietvaros. Katram attēlam dod atbilstošu nosaukumu, kuru raksta zem tā, vienā rindā ar numuru. Attēla nosaukumu raksta ar maziem burtiem un lielo pirmo burtu, liekot punktu nosaukuma beigās.
Piemērā redzams attēls, kur pirmais attēla numura cipars (2) nozīmē daļas numuru, bet otrais cipars (1) nozīmē attēla kārtas numuru šajā daļā, konkrētajā piemērā – darba otrajā daļā.
Piemērs:

Attēlus ievieto darbā tūlīt pēc norādes uz tiem tekstā un tiem jābūt centrētiem. Atsaucoties uz attēlu, tekstā norāda tā numuru vai iekavās lieto vārda “attēls” saīsinājumu “att.” un norāda numuru.
Piemērs:

Lielus attēlus, kas aizņem vairāk nekā 2/3 no lappuses, jāliek pielikumos, atsaucoties uz tiem un analizējot tos tekstā. Attēlus izvieto tā, lai tos varētu aplūkot, nepagriežot darbu. Izņēmuma kārtā, saskaņojot to ar darba vadītāju, var izmantot lielākus attēlus un attēls var būt novietots horizontāli, aizņemot visu lapu. Attēlos sniegtā informācija jāanalizē, divi attēli nevar sekot viens aiz otra bez parādītās informācijas analīzes.
Attēlos teksta atstarpe starp rindām (Line Spacing) ir 1 (Single). Informācijai attēlā jābūt valsts valodā, izņēmumi ir fotogrāfijas, kuras jāsaskaņo ar darba vadītāju vai metodisko konsultantu. Lieliem attēliem ieteicams samazināt burtu izmēru līdz 10 punktiem. Attēliem, kuri aizgūti no literatūras vai citiem avotiem, aiz nosaukuma obligāti sniedz atsauci uz oriģinālo avotu.
Formulas noformēšana
Darbā izmantotās formulas numurē ar arābu cipariem daļas ietvaros. Formulas numuru raksta lapas labajā pusē centrēti pret formulas horizontālo asi un iekļauj iekavās. Formula ir teikuma neatņemama sastāvdaļa. Aiz tās jāliek tāda pieturzīme, kāda būs nepieciešama teikumā (komats, semikols, punkts utt.). Pieturzīme jāliek formulu redaktora vidē.
Piemērs:

Formulā ietilpstošajiem simboliem jābūt atšifrētiem eksplikācijā (formulas skaidrojumā), kuru raksta tūlīt aiz formulas un tās numura, pirmo rindiņu sākot ar vārdu “kur”. To raksta lapas kreisajā malā, kolu aiz tā neliek.
Formulas skaidrojumā obligāti norāda katra lieluma mērvienību, to atdalot ar komatu. Viena un tā paša lieluma mērvienībai visa darba ietvaros jābūt nemainīgai.
Piemērs:


Atsaucoties tekstā uz formulu, norāda tās numuru iekavās.
Darbā izmantotajām formulām obligāti sniedz attiecīgas atsauces uz avotu, kurā tās publicētas.
Atsauces noformēšana
Burtiska izmantoto avotu pārrakstīšana bez atsaucēm nav pieļaujama un ir kvalificējama kā autortiesību pārkāpums. Nav pieļaujama arī darba veidošana, pārrakstot tekstu fragmentus no viena vai vairākiem literatūras un citiem avotiem pēc kārtas, ja darba autors neveic šo tekstu fragmentu salīdzināšanu un analīzi vai neizsaka savu novērtējumu un secinājumus par tiem. Jebkurā gadījumā citētā vai pārrakstītā teksta apjoms nedrīkst būt pārsvarā pār darba autora rakstīto. Atsauces var izdarīt divējādi, bet vienā darbā var lietot tikai vienu atsauces variantu.
1.variants
Tekstā iekavās norāda autora (autoru) uzvārdu, tad ar pirmo skaitli apzīmē izmantotā avota publicēšanas gadu, ar otro – lappusi šajā avotā. Ja atsauci izdara uz vairākiem avotiem, norādes atdala ar semikolu. Ja avotam uz kuru tiek dota atsauce ir divi autori, tad abi tiek nosaukti. Ja vairāk kā divi autori, tad tiek nosaukts pirmais autors un tālāk tiek lietota norāde u. c.
Piemērs:

2.variants
Attiecīgās lappuses apakšā, zem svītras norādot autora (autoru) uzvārdu un iniciāļus, darba nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecību, izdošanas gadu, lappusi. Atsauces numurē katrā lapā atsevišķi, sākot ar 1, vai nepārtraukti visa darba gaitā (no 1 līdz …).
Piemērs:

Ja vienā lappusē ir vairākas atsauces uz vienu un to pašu darbu, tad pirmajā atsaucē dod pilnu bibliogrāfisku aprakstu, bet nākamajā aprobežojas ar vārdu “Turpat”, norādot arī avota lappuses numuru.
Piemērs:

Precīzi citēts teksts rakstāms pēdiņās un atsauce tiek izvietota tekstā pie citētā autora uzvārda vai citāta beigās aiz pēdiņām, pirms pieturzīmes.
Citu autoru domu atstāstījumu neraksta pēdiņās, tam jābūt objektīvam un bez kropļojumiem. Atsauce tiek izvietota tekstā pie minētā autora uzvārda vai teikuma beigās pirms pieturzīmes. Ja atsauce attiecas uz vairākiem teikumiem vai rindkopu, tad to izvieto aiz pārstāsta pēdējā teikuma pēc pieturzīmes.
Skaitliskais materiāls, kas dažādu datu, aprēķinu un tabulu veidā aizgūts no uzņēmumu statistiskajiem ziņojumiem, nepublicētiem avotiem u. tml. un tiek izmantots darbā, arī norādāms atsaucē, minot datu avotu (avotus). Tas noformējams atbilstoši literatūras un avotu noformēšanas norādījumiem. Ja darbā iekļauti autora aprēķini, atsaucē jānorāda datu avots, kurā meklējami aprēķinos izmantotie skaitliskie dati.
Izmantotās literatūras un avotu saraksta noformēšana
Veidojot izmantotās literatūras un avotu sarakstu, jāievēro bibliogrāfijā pieņemtie avotu noformēšanas nosacījumi. Avotus apraksta tajā valodā, kādā tie sarakstīti, un tos sarindo alfabētiskā secībā pēc autora uzvārda vai darba (materiāla) nosaukuma pirmā burta. Sarakstu sāk ar avotiem latīņu alfabēta secībā, pēc tam – kirilicas alfabēta secībā. Literatūru un citus avotus, kuri uzrakstīti krievu valodā, grupē atsevišķi, jo burtu secība latīņu un kirilicas alfabētā ir atšķirīga.
Sarakstā jānorāda visi darbā izmantotie informācijas avoti alfabēta secībā. Avoti atsaucēs ir jānorāda oriģināla valodā, ja oriģināls rakstīts latīņu vai kirilicas alfabētā. Ja dota atsauce uz avotu, kurš publicēts citā valodā (izņemot latviešu, angļu vai krievu), piemēram, arābu, ķīniešu, tas jāpārtulko latviešu vai angļu valodā.
Atsaucoties uz tekstu, kur lapas ir numurētas, atsaucē jāliek konkrētās lappuses numurs, no kuras tika iegūta informācija.
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā jāliek kopējais lappušu skaits. Saīsinājums, tāpat kā pats avots, jālieto avota oriģinālvalodā.
Piemērs:

Literatūras un avotu sarakstu veido, izmantojot intervālu starp viena avota apraksta teksta rindām (Line Spacing) 1 (Single), un attālums starp avotiem ir atstarpe (Spacing) 6 pt.
Grāmatas
Ziņas par grāmatām (monogrāfijas, mācību grāmatas, rokasgrāmatas, promocijas darbu kopsavilkumi utt.) jānorāda šādi:
Autora(-u) uzvārds, iniciāļi. (Izdošanas gads iekavās). Grāmatas nosaukums (slīprakstā). Izdevums (ja nepieciešams). Izdošanas vieta: Izdevējs. Izdevuma apjoms jeb kopējais lappušu skaits. Punkts beigās.
Elektroniskai grāmatai tiek pievienota arī norāde: Pieejams: <URL>.
Atsauce uz viena autora grāmatu
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Valstisko un reģionālo energoefektivitātes mērķu sasniegšanas procesa norisē ir iesaistītas vairākas strukturālas sistēmas, tādēļ, izmantojot procesu pieeju, tās var virzīt uz ciešāku savstarpēju sadarbību (Actiņa, 2015, 25).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Citi piemēri:

Atsauce uz 2-3 autoru grāmatu
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Konkurences stratēģiskos variantus uzņēmējdarbības vienības līmenī izstrādā, nosakot konkurences priekšrocību pamatus, izpētot tirgus un patērētājus, kā arī uzņēmuma stratēģiskās iespējas (Kočanova u. c., 2013, 42).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Citi piemēri:

Atsauce uz grāmatu, kurai ir vairāk nekā trīs autori
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Noteicošais faktors iedzīvotāju skaita izmaiņās gan pilsētās, gan laukos ir sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības, kādas veidojas starp pilsētām un reģionu lauku teritorijām (Vanags u. c., 2012, 11).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Citi piemēri:

Ja izmantotā grāmata ir rakstu krājums vai vairāku autoru kolektīvs darbs, to iekļauj sarakstā pēc tās nosaukuma pirmā burta. Turklāt aiz nosaukuma jānorāda: “… redakcijā”.
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Zinātniskie raksti un tēzes
Ziņas un atsauces par rakstiem zinātniskos žurnālos jānorāda šādi:
Autora(-u) uzvārds, iniciāļi. (Publikācijas gads iekavās). Raksta nosaukums. Izdevuma nosaukums (slīprakstā), sējums, raksta apjoms (lapaspuses no–līdz).
Atsauces latviešu valodā
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Pamatrādītāji, kas atspoguļo ekonomikas un finanšu sistēmas stabilitāti, ir dabas resursu eksistence, attīstīta infrastruktūra, izglītota un kvalificēta darbaspēka eksistence, kā arī valsts spēja integrēties pasaules ekonomiskajā sistēmā. Līdzīga pieeja ir izmantota Latvijas finanšu drošības analīzei. (Ketners u. c., 2007, 40)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Atsauce angļu valodā
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Kā rāda pētījumi, zems valsts kredītreitings var palielināt valsts kredīta apkalpošanas izdevumus. Piemēram: Brazīlijai un Indijai ir salīdzinoši neliels parāds (66 % no IKP), bet gandrīz 24 % no iekasētiem nodokļiem tiek tērēti valsts parāda apkalpošanai. (Semjonova, 2015, 237)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Darba tekstā izskatīsies šādi:
Akadēmiskā personāla un studiju programmu kvalitāte ir svarīgākie faktori, kuri rada vērtību studentam (Lapina et al., 2016, 275).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Atsauce krievu valodā
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Latvijā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins neiekļauj sevī visus pašvaldību ienākumus. Tas nav saistīts ar pašvaldību darbības efektivitāti, bet iemaksu apjoms finanšu izlīdzināšanas fondā tiek aprēķināts tikai tādām pašvaldībām, kam prognozējamie ienākumi pārsniedz finanšu nepieciešamības neizlīdzināto robežu. (Шенфелде, Янсоне, 2012, 390)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Ziņas un atsauces par zinātnisko konferenču rakstiem un tēzēm jānorāda šādi:
Autora(-u) uzvārds, iniciāļi. (Publikācijas gads iekavās). Raksta nosaukums oriģinālvalodā. Krājuma un konferences nosaukums, sējums (ja nepieciešams), datums, mēnesis, gads (slīprakstā). Pilsēta: Izdevējs, raksta apjoms (lapaspuses no–līdz).
Atsauce latviešu valodā
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Ilgtspējīga attīstība un vides studiju kursi turpina ieņemt stabilu vietu studiju procesā. Tehnoloģiskās iespējas un pasniedzēja izdoma ļauj apvienot dažādas metodes, lai studenti ne tikai apgūst teorētiskas zināšanas, bet nostiprina pārliecību par videi draudzīgāka dzīvesveida nepieciešamību, videi draudzīgu principu ieviešanu uzņēmējdarbībā, kā arī rosināt aktīvi iesaistīties ilgtspējīgas attīstības procesā. Studiju procesā ir svarīgi atrast oriģinālu pieeju, lai sasniegtu labāko rezultātu. (Atstāja, Dimante, 2011, 21)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Atsauce angļu valodā
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Organizācijas attīstības kompleksums un tā sarežģītības izpratne vienmēr ir bijusi uzmanības centrā. Mainīgā vide ir būtiski ietekmējusi visus uzņēmumus visā pasaulē, parādot, ka attīstības jautājumi organizācijas pārmaiņu laikā paredz atšķirīgu pieeju. (Šatrevičs, Gaile-Sarkane, 2015, 96)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Atsauce krievu valodā
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Pilnvērtīga kontrole un darba vides risku samazināšana līdz pieļaujamajam līmenim iespējama tikai tad, ja darba devēji tā īstenošanai norīko atbildīgās personas, kā arī ja darbinieki ir informēti par darba vides riska faktoru un iespējamajām sekām (Иевинс и др., 2013, 116).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Avoti internetā
Internetā iegūtos materiālus apraksta kā bibliogrāfiskās norādes elektroniskajiem resursiem. Nepieciešams norādīt arī tālākās no adreses izejošās saites. Bieži vien nav iespējams noteikt izdošanas vietu un izdevēju, tādēļ šie elementi ir ieteicami, un, ja iespējams, tie jānorāda.
Autora(-u) uzvārds, iniciāļi. (Avota publicēšanas gads). Nosaukums oriģinālvalodā (slīprakstā) [tiešsaiste]. Izdevējs vai atsauces avota turētājs, vai mājas lapas nosaukums [datums, kurā avots skatīts]. Pieejams: <URL>
Ja nav iespējams minēt konkrētu autoru, tad tiek izmantots avota nosaukums.
Nosaukums oriģinālvalodā (slīprakstā) (avota publicēšanas gads) [tiešsaiste]. Izdevējs vai atsauces avota turētājs, vai mājas lapas nosaukums [datums, kurā avots skatīts]. Pieejams: <URL>
Atsauce latviešu valodā
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Jāmin, ka Latvijā izmantotā valūta kopš 2014. gada ir eiro, un TNS Latvija pētījums vēsta, ka 91 % Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pie tā ir pieraduši (France, Vendele, 2016).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Atsauce angļu valodā
Darba tekstā izskatīsies šādi:
ES Muitas kompetences ietvars (The EU Customs Competency Framework) sniegs skaidru un saskaņotu priekšstatu par prasmēm un zināšanām, ko pieprasa muitas speciālistiem Eiropā visos līmeņos un visās prasmju jomās – gan tehniskās, gan netehniskās (Reisner, 2013).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Interneta atsauces avota noformējums, ja nav iespējams norādīt autoru
Darba tekstā izskatīsies šādi:
2.pants. Likuma darbības sfēra
(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk – nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk – nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta un kredītinformācijas biroja papildu pienākumus fizisko personu datu apstrādē, ja tiek sniegta informācija par fiziskās personas ienākumiem. (Par nodokļiem un nodevām, 1995)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Darba tekstā izskatīsies šādi:
Ekonomikas ministrijas speciālisti ir sagatavojuši kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Pirmais Ziņojums tika izdots 1994. gada septembrī, nākamie kopš 1995. gada – tradicionāli divreiz gadā jūnijā un decembrī. Tāpat kā iepriekšējos ziņojumos arī šajā tiek vērtēta situācija ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas. (Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi, 2014)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Interneta avotu atsauces noformējums vairākiem avotiem
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Viens no Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumiem ir identificēt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu un citu noteikto obligāto maksājumu jomā (Valsts ieņēmumu dienesta darbības stratēģija, 2014). Procesa būtisks aspekts, kam jāpievērš uzmanība, ir iedzīvotāju, amatpersonu ienākumu izcelsme. Līdzekļu legalizēšanai nereti tiek
izmantotas arī “naudas atmazgāšanas” shēmas. Baltijas pētnieciskais žurnālistikas centrs aktualizējis banku artavu šajā jautājumā (Jenberga, Puriņa, 2016).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Standarti
Ziņas par publicētajiem oficiālajiem standartiem un to izmantošanu atsaucēs jānoformē atbilstoši konkrētajam standartam un tā veidam. Jāizmanto standarta oriģinālā versija, nevis cita autora vai autoru pārstāsts par tiem.
Organizāciju vai standartizācijas biroju apstiprināti un internetā publicēti standarti
Standarta nosaukums oriģinālvalodā (slīprakstā) (standarta publicēšanas gads) [tiešsaiste]. Izdevējs vai standarta turētājs, lapaspuses (ja iespējams norādīt) [datums, kurā avots skatīts]. Pieejams: <URL>
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Standarts ir balstīts uz vairākiem kvalitātes vadības principiem, ieskaitot klienta fokusu, motivāciju un augstākās vadības iesaisti, procesu pieeju un pastāvīgu pilnveidi (ISO 9001:2015, 2015).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Standarti, kuri izdoti un apstiprināti saskaņā ar likuma vai cita normatīvā akta prasībām
Standarta nosaukums oriģinālvalodā (slīprakstā) (standarta publicēšanas gads) [tiešsaiste]. Izdevējs vai standarta turētājs, lapaspuses (ja iespējams norādīt) [datums, kurā avots skatīts]. Pieejams: <URL>
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr.11 (2010) 8. punktu: “Krājumu izmaksās iekļauj visas iegādes, ražošanas un citas izmaksas, kas radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī”.
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Standarti, kuri izdoti kā grāmata
Standarts, kurš ir apkopots un izdots grāmatā, un tam ir zināms autors vai autoru kolektīvs, tiek noformēts atbilstoši grāmatas noformēšanas norādījumiem. Ja standarts ir izdots kā elektroniskā grāmata, tad to noformē atbilstoši elektroniskās grāmatas noformēšanas paraugam.
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Piekļuves kontroles un ceļa nodevu sistēmās arī var izmantot optiskās numuru zīmes atzīšanu (Williams, 2008, 86).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Uzņēmumu materiāli, intervijas un citi avoti
Rakstot studiju un noslēguma darbus, bieži tiek izmantoti tā sauktie “nepublicētie materiāli” jeb uzņēmumu iekšējās pieejamības materiāli, darba autoru un citu personu veiktās intervijas, augstskolās publiski pieejamie bakalaura, maģistra un citi studiju noslēguma darbi, dažādu semināru un citi materiāli. Šādus materiālus noformē pēc analoģijas ar citiem iepriekš apskatītiem materiāliem, tātad kā grāmatas, žurnālu publikācijas, interneta avotus utt.
Uzņēmuma materiāli
Materiāla nosaukums (gads). Uzņēmuma nosaukums un cita precizējoša informācija (ja attiecināma). Materiāla lappušu skaits.
Darba tekstā izskatīsies šādi:
SIA Eiklīda 2015. gadā ievērojami paplašinājies, par ko liecina visu bilances posteņu pieaugums, atsevišķiem pat ļoti iespaidīgs. Vislielākais kāpums ir vērojams debitoriem aizdotajā naudas daudzumā, kas pieaudzis vairāk nekā 18 reizes – no 1821 EUR uz 33 230 EUR. (Eiklīda, SIA, gada pārskats, 2016)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Bakalaura un maģistra darbi, kuri ir publiski pieejami augstskolā
Autora uzvārds, iniciāļi. (Gads). Darba nosaukums (slīprakstā). Darba veids. Vieta: Augstskola. Darba apjoms jeb kopējais lappušu skaits.
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Lai gan pilsētas zīmola veidošanas koncepts eksistē jau kopš pagājušā gadsimta beigām, joprojām ir neskaidrs, kādu tieši ietekmi un pievienoto vērtību pilsētas zīmols dod pilsētu attīstībai. Pilsētu zīmols ir pilsētas identitātes veidošana, kas savukārt nodrošina lielāku atpazīstamību un priekšrocības investoru un tūristu piesaistē. (Laizīte, 2016)
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Intervija
Intervējamā uzvārds, iniciāļi. (Gads, datums, mēnesis). Intervijas temats/nosaukums (slīprakstā). Intervētāja iniciāļi, uzvārds.
Darba tekstā izskatīsies šādi:
K. Balodis (Intervija, 08.01.2016.) minēja trīs galvenos izaicinājumus, ar kuriem sastopas uzņēmēji Latvijas mazpilsētās, norādot, ka atsevišķi risinājumi bieži ir pašvaldības kompetences ietvaros.
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Semināru un konferenču izdales un prezentāciju materiāli
Autora uzvārds, iniciāļi. (Gads, datums). Materiāla nosaukums, veids. Konferences vai semināra nosaukums.
Darba tekstā izskatīsies šādi:
Pētījumi Eiropā liecina, ka 50–60 % zaudēto darba dienu ir saistīti ar stresu darbā un citiem psihosociāliem riskiem (Roja, 2014. gada 2. oktobris).
Izmantotās literatūras un avotu sarakstā izskatīsies šādi:

Atsauču saīsināšana
Noformējot atsauces, obligāti jāievēro noteikums:
- atsaucoties pirmo reizi uz avotu vai darbu, jāveido pilna atsauce, t.i., jādod darba vai avota pilns bibliogrāfisks apraksts;
- atsaucēm atkārtojoties, tās īsina. Turpmākajās atsaucēs min tikai autoru, gadu, darba nosaukumu un lappusi.

Ja vienā lappusē atkārtoti jāatsaucas uz vienu un to pašu avotu vai darbu, tad sākot ar otro atsauci raksta vārdu “turpat”. Ja turpmākajās atsaucēs atkārtojas arī tā pati lappuse, tā otrreiz nav jāuzrāda.Ja atkārtotajā atsaucē jaatsaucas uz citu tā paša darba sējumu, aiz vārda “turpat” jānorāda gan sējums, gan attiecīgā lappuse.

Izmantotās literatūras un avotu saraksta izveide
Izmantotās literatūras un avotu saraksts parasti atrodas darba beigās un norāda avotus, kuri ir skatīti vai citēti, veidojot darbu. Programmā Microsoft Office Word, sākot ar 2007 versiju, var automātiski izveidot izmantotās literatūras un avotu sarakstu un veidot atsauces. Izveidojot jaunu avotu, visa informācija par avotu tiek saglabāta datorā, lai varētu atrast un izmantot jebkuru izveidoto avotu atkārtoti arī citos studiju darbos.
Jauna citāta un avota pievienošana dokumentam
Pievienojot dokumentam jaunu citātu, tiek izveidots arī jauns avots, kas būs redzams izmantotās literatūras un avotu sarakstā.
1.Cilnes Atsauces (References) grupā Citāti un bibliogrāfija (Citations & Bibliography) noklikšķiniet uz bultiņas, kas atrodas blakus Stils (Style). Noklikšķiniet uz stila, kuru vēlaties izmantot citātam un avotam. Piemēram, sabiedrisko zinātņu dokumentu citātos un avotos parasti izmanto MLA vai APA stilu.

2.Noklikšķiniet teikuma vai frāzes beigās, kuru vēlaties citēt. Cilnes Atsauksmes (References) grupā Citāti un bibliogrāfija (Citations & Bibliography) noklikšķiniet uz Ievietot citātu (Insert Citation).

Rezultātā tekstā atsauce izskatīsies šādi: (France, Vendele, 2016).
Visās atsaucēs, kur tas iespējams, izmantotās lappuses numurs jāpieraksta manuāli.
Jauna avota pievienošana
Lai pievienotu informāciju par jaunu avotu, noklikšķiniet uz Pievienot jaunu avotu (Add New Source).

Noklikšķinot uz bultiņas blakus uzrakstam Avota tips (Type of Source), sāciet aizpildīt avota informāciju. Piemēram, avots var būt grāmata, atskaite vai vietne. Aizpildiet avota bibliogrāfiskā saraksta informāciju.

Lai pievienotu papildu informāciju par avotu, atzīmējiet izvēles rūtiņu Rādīt visus bibliogrāfijas laukus (Show All Bibliography Fields).
Avota atrašana
Skatīto un citēto avotu saraksts var izveidoties diezgan garš. Reizēm, izmantojot komandu Pārvaldības avots, jāmeklē avots, kas citēts citā dokumentā.
Cilnes Atsauces (References) grupā Citāti un bibliogrāfija (Citations & Bibliography) noklikšķiniet uz Pārvaldīt avotus (Manage Sources).

Lai atrastu noteiktu avotu, veiciet kādu no šīm darbībām:
- kārtošanas lodziņā (Sort by …) kārtojiet pēc autora, nosaukuma, citāta atzīmes nosaukuma vai gada un pēc tam meklējiet vajadzīgā avota rezultātu sarakstu;
- lodziņā Meklēt (Search) ierakstiet meklējamā avota nosaukumu vai autoru. Saraksts ievērojami sašaurinās, lai atbilstu meklētajam terminam.

Dialoglogā Avota pārvaldnieks (Source Manager) var noklikšķināt uz pogas Pārlūkot (Browse), lai atlasītu citu pamatsarakstu, no kura dokumentā var importēt jaunus avotus. Piemēram, var izveidot savienojumu ar koplietojamu failu, pētījuma kolēģa datoru, serveri vai vietni, kuru lieto universitāte vai pētniecības iestāde.
Citāta viettura rediģēšana
Iespējams, vēlaties izveidot viettura citātu un vēlāk pilnībā aizpildīt bibliogrāfijas avota informāciju. Visas izmaiņas, kuras veicat avotā, automātiski atspoguļojas bibliogrāfijā, ja tā jau ir izveidota. Avota pārvaldniekā blakus viettura avotiem parādās jautājuma zīme.
Cilnes Atsauces (References) grupā Citāti un bibliogrāfija (Citations & Bibliography) noklikšķiniet uz Pārvaldīt avotus (Manage Sources).
Sadaļā Pašreizējais saraksts (Master List) noklikšķiniet uz viettura, kuru vēlaties rediģēt. Noklikšķiniet uz Rediģēt (Edit).
Noklikšķinot uz bultiņas blakus uzrakstam Avota tips (Type of Source), sāciet aizpildīt avota informāciju. Piemēram, avots var būt grāmata, atskaite vai vietne.

Lai pievienotu papildu informāciju par avotu, atzīmējiet izvēles rūtiņu Rādīt visus bibliogrāfijas laukus (Show All Bibliography Fields).

Saraksta izveide
Izmantotās literatūras un avotu sarakstu var izveidot jebkurā brīdī, kad dokumentā ir ievietots viens vai vairāki avoti. Ja Jums nav visa avota aprakstam nepieciešamā informācija, lai izveidotu pilnu citātu, var izmantot viettura citātu un vēlāk aizpildīt avota informāciju.
Noklikšķiniet vietā, kur vēlaties ievietot izmantotās literatūras un avotu sarakstu. Parasti šis saraksts atrodas dokumenta beigās. Cilnes Atsauces (References) grupā Citāti un bibliogrāfija (Citations & Bibliography) noklikšķiniet uz Bibliogrāfija (Bibliofraphy).

Lai dokumentā ievietotu bibliogrāfisko sarakstu, noklikšķiniet uz iepriekšnoteikta bibliogrāfiskā saraksta formāta.
Izmantotās literatūras bibliotēkas pārvaldīšana ar Mendeley rīku
Mendeley ir bezmaksas rīks, kas ļauj pārvaldīt savu bibliotēku, nodrošinot šādas funkcijas:
- pievienot PDF failus savai bibliotēkai;
- importēt/eksportēt failus no citiem bibliogrāfijas pārvaldības rīkiem, piemēram, EndNote, BibTex un RIS;
- atrast dokumentus tiešsaistē pēc dokumenta identifikatora (piemēram, DOI) vai pēc nosaukuma un pievienot tos savai bibliotēkai;
- importēt atsauces ar vienu klikšķi no pārlūkprogrammā atvērtās tīmekļa vietnes, piemēram, EBSCO vai SpringerLink u. c.;
- pārvaldīt savus dokumentus un bibliogrāfiskās norādes;
- pievienot bibliogrāfiskās norādes pēc izvēlētā citēšanas standarta MS Word un Open Office dokumentos un automātiski izveidot bibliogrāfisko norāžu (atsauču) sarakstu;
- koplietot dokumentus Mendeley sociālajā tīklā.
Lietotāja reģistrācija
Lai varētu izmantot Mendeley iespējas, ir jāpiereģistrējas Mendeley vietnē www.mendeley. com. Reģistrējoties ir ieteicams izmantot universitātes piešķirto e-pastu, lai nākotnē varētu izmantot visas universitātes sniegtās priekšrocības.
Mendeley rīkam ir vairākas lietotāju saskarnes:
- Mendey Web – sociālais tīkls sadarbībai un komunikācijai ar citiem pētniekiem, dokumentu koplietošanai, savas zinātniskās grupas bibliotēkas veidošanai;
- Mendeley Desktop lietotne, kas ir jāinstalē datorā. Mendeley Desktop lietotne sniedz iespējas pārvaldīt savu bibliotēku un atsauces. Ir nodrošināta sinhronizācija starp Mendeley Web un lokālo lietotni;
- Mendeley Mobile – lietotnes mobilajām ierīcēm ar ierobežotām funkcijām salīdzinājumā ar Mendeley Desktop vairāk paredzēta dokumentu lasīšanai, meklēšanai un mazāk dokumentu apstrādei.
Bibliotēkas izveidošana
Mendeley rīks dod iespēju veidot avotu bibliotēku ar un bez to pilntekstiem. Šo rīku var izmantot gan kā izlasīto darbu aprakstu krāšanas rīku, gan kā vēl neizlasīto darbu saraksta veidošanas rīku. Ar tā palīdzību var vienkārši grupēt avotus, papildināt avotu aprakstus, automātiski ievietot avotu aprakstus no PDF failiem un interneta resursiem.
PDF faila formāts ir visbiežāk sastopamais avotu formāts, tieši tāpēc Mendeley rīks dod vairākas iespējas kā var darboties ar to.
Pievienot PDF failus savai bibliotēkai var, noklikšķinot Add Files pogu vai arī, izmantojot Drag & Drop funkciju, ievietojot failu All Documents dokumentu sarakstā.

Mendeley automātiski mēģinās noteikt pievienotā PDF dokumenta bibliogrāfiskos datus – nosaukumu, izdošanas gadu, lappuses.

Ja visi bibliogrāfiskie dati ir pilnīgi un korekti, var nospiest pogu Details are Correct. Alternatīvi var nospiest Search, tad Mendeley mēģinās tiešsaistē atrast informāciju par šo dokumentu un to papildināt. Lietotājs arī pats var papildināt trūkstošo informāciju, ja Mendeley neizdodas pilnībā aizpildīt bibliogrāfiskos datus.
Ir ieteicams aizpildīt DOI lauku, ja dokumentam ir piešķirts DOI. Izmantojot DOI, Mendeley var izgūt trūkstošos bibliogrāfiskos datus. Ir ieteicams aizpildīt pēc iespējas vairāk bibliogrāfisko datu, jo tie pēc tam noderēs, automātiski veidojot atsauces un atsauču sarakstu.
Mendeley nodrošina iespēju importēt/eksportēt dokumentus no citiem bibliogrāfisko norāžu rīkiem, piemēram, EndNote, BibTex un RIS.
Vēl viena iespēja, kā var pievienot dokumentus savai bibliotēkai, ir ievadīt dokumenta ID, piemēram, DOI, un likt Mendeley atrast dokumentu tiešsaistē. Jāizvēlas File /Add Entry Manually un jāievada DOI. Ir jānospiež poga, kas līdzīga lupai, un Mendeley atradīs dokumentu. Jānospiež poga Save un dokuments tiks saglabāts Mendeley bibliotēkā.

File /Add Entry Manually var izmantot, lai ievadītu pārējo avotu aprakstus. Pēc rīka izsaukšanas ir jāizvēlas avota veids un jāaizpilda prasītie lauki.

Pievienot dokumentus savai bibliotēkai ir iespējams arī tieši no pārlūkprogrammā atvērtās tīmekļa vietnes. Piemēram, ja IEEE datubāzē ir atvērts raksts, kas jāizmanto savā noslēguma darbā, ir iespējams ar vienu klikšķi to ieimportēt savā Mendeley bibliotēkā. Šo funkciju sauc par One-Click Web Importer.
Vispirms tas ir jāiespējo no izvēlnes Tools/Install Web Importer.

Tiks atvērta pamācība, kurā ir paskaidrots, kā Web Importer darbojas dažādās pārlūkprogrammās – tas ir jāpievieno pārlūkprogrammas grāmatzīmēm, kas ir vienmēr redzamas, un jāizsauc, kad ir jāveic imports no atvērtās tīmekļa lapas.
Piemēram, IEEE datubāzē ir atvērta publikācija, kas savā noslēguma darbā ir jācitē.
Pārlūkprogrammas grāmatzīmju joslā ir redzama poga Save to Mendeley, kura ir jānospiež.

Nospiežot Save to Mendeley, atveras logs, kurā ir redzami publikācijas bibliogrāfiskie dati. Ja viss ir korekti, tad jānospiež Save – un publikācija tiks automātiski pievienota Mendeley bibliotēkai, un savā darbā varēs uz to atsaukties.
Importēto publikāciju var izlabot vai uzreiz atvērt Mendeley lietotnē.
Mendeley nodrošina iespēju papildināt savu Mendeley bibliotēku automātiski arī gadījumā, ja konkrētajā mapē tiek saglabāts dokuments, ko lietotājs grib pievienot savai bibliotēkai.

Piemēram, ja lietotājs veic literatūras meklēšanu pēc atslēgas vārdiem kādā RTU abonētajā datubāzē un atrastos dokumentus saglabā kā PDF sava datora mapē, lai pēc tam tos izlasītu, Mendeley var iestatīt funkciju, ka visi PDF, kas tiks saglabāti šajā mapē, ir jāpievieno automātiski Mendeley bibliotēkai, lai vēlāk uz tiem var atsaukties un citēt. Šo funkciju sauc par Watched Folders. Tai var piekļūt no Tools/Options/Watched Folders un ir jāatzīmē, kurās mapēs saglabātie PDF dokumenti ir jāpievieno Mendeley bibliotēkai.
Mendeley nodrošina iespēju sinhronizēt Mendeley Desktop ar Mendeley Web, piemēram, ja lietotājs grib piekļūt savai bibliotēkai tiešsaistē no jebkuras vietas, autentificējoties Mendeley Web vietnē. Lai varētu izmantot Sync fukciju, sinhronizācijas funkcija ir jāiespējo. To ir iespējams izdarīt no All Documents/Edit Settings. Ir jāatzīmē izvēles rūtiņa Synchronize attached files. Var izvēlēties, vai visas bibliotēkas dokumenti tiks sinhronizēti vai tikai dokumenti kādā konkrētā mapītē. Ir jāseko līdzi savam GB apjomam, lai tas nepārsniegtu bezmaksas nodrošināto apjomu.

Nospiežot pogu Sync, notiks sinhronizācija starp lietotāja Mendeley Desktop un Mendeley Web vidēm, un pēc autentifikācijas Mendeley Web vidē lietotājs varēs piekļūt savas bibliotēkas PDF dokumentiem, kā arī koplietot tos ar citiem.
Papildus mobilitātei ir iespējams izmantot Mendeley mobilo aplikāciju, kura ir pieejama uz iOS un Android platformām. Tā satur saīsināto funkcionalitāti un ir domāta esošo avotu aprakstu rediģēšanai un jauno avotu pievienošanai.
Dokumentu pārvaldība
Mandeley rīks sniedz plašas dokumentu pārvaldības iespējas. Dokumentus var atzīmēt kā lasītus vai kā nelasītus. Kad dokumenti ir pievienoti Mendeley bibliotēkai, tie ir atzīmēti kā nelasīti, tā lietotājs var sekot līdzi tam, kas ir pievienots jauns un kas ir jāizlasa. Kad dokuments tiek atvērts Mendeley PDF Viewer cilnē, dokuments ir atzīmēts kā izlasīts.

Dokumentu var atvērt Mendeley PDF Viewer, uzklikšķinot uz tā divas reizes. Mendeley PDF Viewer ir redzama rīku josla, kas ļauj pievienot piezīmes tekstā, iezīmēt tekstu u. tml. PDF dokumentā ir nodrošināta iespēja meklēt, ievadot atslēgas vārdus.
Mendeley nodrošina iespēju dažādi organizēt bibliotēkas dokumentus File Organizer rīkā Tools/Options/File Organizer. Ir iespēja nokopēt visus bibliotēkas dokumentus konkrētā mapē un izveidot mapju struktūru pa gadiem, autoriem, žurnāliem, kā arī katru pievienoto bibliotēkai failu pārsaukt pēc izvēlētā principa, piemēram, nosaukumā iekļaujot autoru, gadu un nosaukumu.

Mendeley nodrošina iespēju iztīrīt bibliotēku no dublikātiem, izvēloties Tools/Check for Dublicates. Ir iespējams dublikātus apvienot, nospiežot pogu Confirm Merge, ja dokumentiem nav pretrunas bibliogrāfiskajos datos.
Dokumentu citēšana un atsauču saraksta ģenerēšana
Kad lietotājam ir izveidota sava bibliotēka, Mendeley nodrošina iespēju MS Word un Open Office teksta redaktoros, lietotāja veidotajos dokumentos pievienot atsauces uz Mendeley bibliotēkas dokumentiem un citēt dokumentus atbilstoši starptautiskiem standartiem. Atsauču saraksts ar izmantotajiem citātiem tiek ģenerēts automātiski, balstoties uz izvēlēto stilu, būtiski samazinot pētnieka/studenta administratīvo slogu zinātniskā vai noslēguma darba noformēšanā.
Lai varētu izmantot šo funkciju, ir jāiespējo MS Word vai Open Office Mendeley spraudnis (Plug-In). To iespējams izdarīt no izvēlnes Tools/Install MS Word Plug In.

Kad spraudnis ir iespējots, tad MS Word cilnē Atsauces (References) parādīsies jauna grupa Mendeley Cite-O-Matic.
Vispirms šajā sadaļā ir jāizvēlas citēšanas stils laukā Stils (Style), kas tiks izmantots, noformējot citātus un atsauču sarakstu. Ja vajadzīgais stils nav uzreiz redzams, tad var nospiest More Styles un atrast vajadzīgo.

Šī raksta nosacījumiem vistuvāk atbilst stils American Psychological Association 6th Edition (APA).
Nospiežot pogu Ievietot Citātu (Insert Citation), atveras Mendeley logs, kurā ir iespējams atrast dokumentu, kas ir jācitē. Citātus var meklēt pēc jebkāda atslēgas vārda: autors, nosaukumus vai tā daļa, gads,
žurnāls u. c. Starp atrastajiem dokumentiem ir jāizvēlas pareizais, jānospiež poga OK – un atsauce
parādīsies tekstā atbilstoši izvēlētajam standartam.

Pēc visu citātu ievietošanas var izveidot avotu sarakstu. Saraksts tiks izveidots tikai no tiem avotiem, kuru citāti ir izmantoti darbā. Tas tiks izveidots, ņemot vērā iepriekš izvēlēto atsauču noformēšanas stilu. Lai ievietotu sarakstu, ir jānospiež Ievietot Bibliogrāfiju (Insert Bibliography). Ievietotais lauks automātiski atjaunosies pēc jaunu citātu ievietošanas dokumentā.
Grafiskās daļas noformēšana
Rasējuma noformēšana
Pirms rasējumu izstrādāšanas jāiepazīstas ar formātiem, vispār pieņemtajiem apzīmējumiem, rakstlaukumiem, mērogiem un citiem reglamentējošiem norādījumiem.
Rasējumi jāizpilda uz standarta lapām, ievērojot ISO 216 (International Organization for Standartization) standarta noteikumus un šādus pamatformātus:

Izstieptām shēmām, piemēram, garenprofiliem, var izmantot arī papildformāta lapas, kuru veidošanas princips un apzīmējums attēlots tālāk sniegtajā formātu pārskata shēmā. Sastādot garenprofīlus, parasti izmanto A4 formātu, pagarinot pamatformāta īsāko 210 mm malu “n” reizes (n – vesels skaitlis).

Formāta lapai apvelk apmali 5 mm attālumā no malas, bet formāta kreisajā malā apmale ir 20 mm attālumā (rasējuma iešūšanai). Ja rasējumu uzglabā mapēs neiešūtu (piem., zemes ierīcības specialitāte), tad grafiskās daļas apmali apvelk vienādi no visām lapas malām – 10 mm attālumā.
Grafiskos materiālus izstrādā, izmantojot kādu no piemērotām datorprogrammām, piemēram, AutoCAD, ArcView, MikroStation u.c., bet atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar darba vadītāju, pieļaujami rasējumi zīmuļa vai tušas tehnikā.
Rakstlaukums
Katras kursa projekta, celtniecības rasējuma, diplomprojekta rasējuma lapas apakšējā labajā stūrī izvieto rakstlaukumu.
Līnijas
Tehniskos rasējumos pamatlīniju biezumu (s) pieņem 0.5 … 1.4 mm, bet pārējo līniju biezumus nosaka pēc izvēlētās pamatlīnijas, ievērojot sakarības: šķēlumu līnijas s1 = 1.5 … 3 s, pārējām līnijām s2 = s/3 … s/2.
Citos rasējumos var būt atšķirīgas prasības.
Tehniskais raksts
Teksts un pieraksti rasējumos, t.sk. rakstlaukumos, izpildāmi tehniskajā rakstā, ievērojot tehniskā raksta izmērus, burtu formu un citus lielumus. Tehniskā raksta izmēri tiek noteikti atkarībā no lielo burtu augstuma h, mm. Tie ir šādi: 2.5; 3.5; 5; 7; 10; 14; 20; 28 un 40. Tehnisko rakstu izpilda 75 grādu slīpumā vai bez slīpuma, t.i. vertikāli.
Mērogs
Mērogus nevar izvēlēties patvaļīgi. Pieņemts lietot pievienotajā tabulā norādītos palielinošos un samazinošos mērogus. Katram attēlam pieraksta mērogu, bet, neatkarīgi no mēroga, pie attēliem vienmēr norāda patiesos izmērus.

Diagrammas
Diagrammas ir grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarības starp dažādiem lielumiem. Katru lielumu diagrammā parāda ar punktu, taisnes nogriezni vai kādu grafisku figūru (taisnstūri, apli). Izšķir šādas diagrammas: funkcionālo sakarību diagrammas un joslu, stabiņu, apļu diagrammas.
Funkcionālo sakarību diagrammas ir divu vai vairāku mainīgo lielumu funkcionālās sakarības attēls. Lai diagramma būtu uzskatāma un viegli uztverama, rūpīgi jāpārdomā: koordinātu asu, mērogu un skalu izvēle; līniju, punktu un mainīgo lielumu apzīmēšanas paņēmieni; mērvienību un papildlielumu norādīšana diagrammās. Neatkarīgo mainīgo lielumu taisnleņķa koordinātu sistēmā atliek uz horizontālās ass. Pozitīvās vērtības atliek no koordinātu sākuma punkta pa labi un uz augšu. Ja diagrammas veido telpiskas (trīs koordinātu asu sistēmā), tad zīmē aksonometrisku projekciju.
Joslu, stabiņu, apļu diagrammas lieto diskrētu lielumu salīdzināšanai. Tās izveido kā grafisku attēlu, kurā katrs salīdzināmais lielums attēlots ar līniju, laukumu vai ķermeņa apveidu. To lielumiem jābūt proporcionāliem attēlojamo parādību lielumiem. Diagrammām jābūt vienkāršām, uzskatāmām, estētiski noformētām.
Grafisko materiālu sagatavošana prezentēšanai
Visu SND, bet nereti arī studiju darbu aizstāvēšanai, lai labāk atspoguļotu darba gaitu un rezultātus, tiek gatavotas prezentācijas PowerPoint formātā. Gatavojot prezentāciju, rūpīgi jāpārdomā par slaidu skaitu un saturu, kas vispirms atkarīgs no aizstāvēšanas ziņojuma ilguma, jo, aizstāvot SND, būtiski ir nepārsniegt noteikto laiku, tai pašā laikā svarīgi pateikt galveno un neiedziļināties sīkumos.
Profesionālo studiju programmu SND aizstāvēšanā būtiska uzmanība un laiks jāatvēl grafiskajiem materiāliem, kuri sagatavoti uz A1 formāta lapām. Tāpēc, gatavojot materiālus prezentēšanai, jāpārdomā, kādu informāciju iekļaut prezentācijas slaidos. Vispārējās noformēšanas prasības, sagatavojot materiālu prezentēšanai ar datorprojektoru, neatšķiras no iepriekš minētajām, taču materiāls sagatavojams īpaši rūpīgi, jo palielinājumā uz ekrāna spilgti izceļas neprecizitātes un paviršais izpildījums.
Gatavojot prezentācijas materiālus – attēlus, teksta informāciju, jāievēro, ka attēli izpildāmi ar pietiekoši treknām līnijām un atbilstoša punktu izmēra tekstu. Attēlam jābūt skaidri lasāmam no jebkuras auditorijas vietas. Slaidus nedrīkst pārblīvēt ar informāciju, bet, gatavojot attēlus vai tabulas, nedrīkst aizmirst mērvienības, simbolu atšifrējumus, kā arī atsauces uz izmantotajiem avotiem.
Pielikumi
Ja izstrādātā darba pilnvērtīgai izpratnei un uztverei nepieciešams pievienot būtiski nozīmīgus izejas materiālus, vai darba gaitā izvērtētos variantus, tad tos apkopo pielikumā, bet darba satura izklāstā sniedz atsauces par katra pielikuma izmantošanu. Kā pielikumi noformējami arī aprēķinos izmantotās datu bāzes, novērojumu un mērījumu rezultāti, dažādas kartes, plāni, arī uzskates līdzekļi, maketi, izstrādājumi un materiālu paraugi, plakāti, skices utt.
Par pielikuma veidošanas nepieciešamību, tā saturu un noformēšanas kārtību students konsultējas ar darba vadītāju.
Pielikumu var noformēt kā apraksta turpinājumu, ar visam darbam kopīgu lapaspušu numerāciju. Tad pirms pielikumiem uz atsevišķas lapas dod virsrakstu “PIELIKUMI” (burtu izmērs 18 … 24 punkti), katru pielikumu numurē ar pierakstu lapas augšējā labajā stūrī, piemēram, „1. pielikums”, bet zem tā, lapas augšējās daļas vidū raksta pielikuma saturam atbilstīgu nosaukumu. Lapas apakšējā daļā izvieto paskaidrojumus, ja tādi nepieciešami. Ja pielikumā iekļauti arī tādi materiāli, kas nav studenta veidoti, katrai šādai pielikuma vienībai jāpievieno norāde uz avotu.
Katra pielikuma tekstu var sadalīt apakšnodaļās un punktos. Pielikumā ievietotos attēlus, tabulas numurē ar arābu cipariem katra pielikuma ietvaros, piemēram, „P. 1.1.attēls”(pirmā pielikuma pirmais attēls), „P. 3.2.tabula”(trešā pielikuma otrā tabula). Pielikumi kopīgajā darba apjomā netiek ieskaitīti, tomēr tos turpina numurēt ar
arābu cipariem to darbā atsaukšanās secībā.
Darbā iesieto pielikumu izmērs parasti nepārsniedz A3 formātu. Ja pielikuma daļas apjoms ir ievērojams, vai vairāku lapu izmērs pārsniedz A3 formāta izmērus, tad pielikumus iesien atsevišķos vākos (vai sakopo mapītē) ar uzrakstu, kurā bez darba nosaukuma (sk. 2. pielikumu) jābūt arī vārdam “PIELIKUMI”. Atsevišķā sējuma lapaspuses sanumurē un tā sākumā dod pielikuma satura rādītāju. Ja pielikums iesiets vienos vākos ar darbu, tad tas atspoguļojams satura rādītājā
parastajā kārtībā, ar pielikuma numuru, nosaukumu un lapaspusēm. Veidojot atsevišķu pielikuma sējumu, tas pamatdarba satura rādītājā parādās ar vienu ierakstu “PIELIKUMI” un kopējo lapaspušu skaitu.
Darba apjomā pielikuma lapaspušu skaits netiek ievērtēts.
Darba aizstāvēšana
Darba aizstāvēšanas runu – referātu (ziņojumu) autors rūpīgi sagatavo, konsultējoties ar darba vadītāju. Referāts (ziņojums) ir saīsināts darba satura izklāsts. Tā uzdevums īsā ziņojumā klātesošos iepazīstināt ar darbā skartajām problēmām, risinājumiem, pieņemtajiem variantiem un to pamatojumu. Referāta (ziņojuma) saturs un secība (plāns) ir sekojoša: darba mērķis, darba izpildes metodika, konkrētie darba rezultāti, galvenie secinājumi, darba izmantošanas sfēras. Atsevišķus referāta (ziņojuma) elementus var arī izlaist (piem., diplomprojektiem – izmantošanas sfēras, darba metodika u.c.).
Darba izpildes metodikas īss raksturojums lietderīgs gadījumos, kad tā ir jauna, mazpazīstama un oriģināla. Plaši pazīstamas metodikas tikai jānosauc. Izklāstot darba rezultātus, jāapraksta galvenais teorētiskais, eksperimentālais un
praktiskais rezultāts. Jānorāda eksperimentālo novērojumu ticamība. Darba rezultātus nedrīkstētu pārvērtēt.
Galvenajiem secinājumiem jābūt īsiem un skaidri saprotamiem (ekonomiskā lietderība, pētījumu priekšlikumi utt.).
Referātu (ziņojumu) papildina un domu ilustrē ar grafiskiem uzskates materiāliem: plāniem, kartēm, būvju un konstrukciju rasējumiem, garenprofiliem. Tabulas, attēlus un citu materiālu var parādīt, izmantojot dažādus multimediju rīkus. Attēliem jābūt korekti izraudzītiem un viegli uztveramiem, nepārblīvētiem, pārskatāmiem un labi
saskatāmiem. Rekomendējamais ziņojuma ilgums studiju darbiem un pamatstudiju SND 5 … 15 minūtes, bet aizstāvot maģistra darbu, – 10… 20 minūtes, ja nav noteikts savādāk.
Darba iesniegšana un uzglabāšana
Pēc SND (diplomprojekts, bakalaura darbs, maģistra darbs) sekmīgas aizstāvēšanas, visi materiāli jāiesniedz uzglabāšanai katedras arhīvā. Uzglabāšanai arhīvā darba grafiskie A1 formāta materiāli nesalocīti ievietojami
īpaši pagatavotā (sašūtā) kartona mapē, kuras augšējā labajā stūrī atrodas uzlīme ar darba nosaukumu, autora vārdu un izstrādes gadu (burtu lielums 14 -18 punkti). Garenprofili salokāmi A4 formāta izmēros tā, lai atsegtajā locījumā būtu redzams rakstlaukums. Liela izmēra plāni, kartes u.c. materiāli salokāmi A1 formāta izmēros. Kartona mapes (konverta) izgatavošana ieteicama jau darba izstrādāšanas laikā grafiskā materiāla saudzīgai pārvietošanai un uzglabāšanai. Uzglabāšanai iesniegtajiem materiāliem katedras var noteikt arī citas prasības.
Noslēguma darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai Būvkonstrukciju sektorā
Darba sastāvs
Darba sastāvā ietilpst:
1) Pētnieciskā daļa
2)Inženierprojekta daļa.
Darba pētnieciskajai daļai jāizstrādā:
- Ievads;
- Aktualitātes, darba mērķu un uzdevumu formulēšana;
- Paskaidrojuma raksts – pamatdaļa, kurā ietverts literatūras apskats, veikto pētījumu un aprēķinu sadaļas, kā arī grafiskā informācija;
- Nobeiguma daļa iekļauj studējošā izvirzītus secinājumus, kas pamatoti ar skaitliskām vērtībām (uz veikto pētījumu un aprēķinu bāzes). Tāpat secinājumos var tikt ieskicēts tālāko pētījumu virziens.
Inženierprojekts sastāv no trīs daļām:
- Izejas datiem;
- Paskaidrojuma raksta, kas sevī ietver tehnoloģiski funkcionālo, arhitektūras, inženierģeoloģisko un konstruktīvo daļu, kā arī celtniecības ekonomiku un organizēšanu;
- Grafisko rasējumu izstrādāšanu.
Izejas dati
Izejas pamatdati darba izstrādei tiek noteikti uzdevumā, kuru izsniedz struktūrvienības vadītājs. Konkrētāk un detalizētāk izejas pamatdati tiek fiksēti tehniskajā uzdevumā, kuru izsniedz darba vadītājs. Bez tam projektēšanas gaitā
var rasties nepieciešamība pēc papildus datiem, ko studējošais ievāc, vienojoties ar vadītāju, un uz ko viņš norāda paskaidrojuma raksta attiecīgajās nodaļās.
Paskaidrojuma raksts
Darba pētnieciskā daļas paskaidrojuma raksta pamatdaļa sastāv no analītiskās apskata daļas un pētījumu, aprēķinu un eksperimentu daļas. Ir iespējama sekojošā darba struktūra:
- analītiskajā daļā tēma ir apskatīta kopumā, izmantojot grāmatas, rokasgrāmatas, normatīvus u.c. literatūru;
- pētījumu un aprēķinu daļā kāds no jautājumiem ir apskatīts sīkāk, izmantojot zinātniskus rakstus, žurnālu un citu specializētu izdevumu publikācijas; piem., analītiskajā daļā tiek aprakstītas kāda inženiersistēmu elementa dažādas aprēķina metodes vai dažādi izvēles paņēmieni, bet pētījumu un aprēķina daļā tiek veikta elementa aprēķins vai izvēle pēc agrāk norādītajām metodēm.
- pētījuma rezultātu īsa apskata un secinājumu daļā studējošais analīzē sava darba rezultātus,piem., secina par metožu izmantošanas iespējamību, dod rekomendācijas par piemērotākam inženiersistēmu elementu izvēles metodēm, sistēmu un elementu izmantojamību Latvijā, u.c. Secinājumiem jābūt pamatotiem ar skaitliskām vērtībām, kas pamatotas ar atbilstošiem aprēķiniem.
Inženierprojekta paskaidrojuma raksta uzdevums ir īsā un skaidrā formā izklāstīt projekta teorētisko pamatu, pētniecības metodes, pieņemtās aprēķina metodes un pašus aprēķinus, veikto eksperimentu rezultātus, to analīzi un slēdzienus, variantu tehniski ekonomisko salīdzinājumu – visu to papildinot ar ilustrācijām, grafikiem, skicēm,
diagrammām, shēmām u.tml. Paskaidrojuma raksta tekstam jābūt īsam, lakoniskam, lietišķam, bez liekām detaļām un atkārtojumiem. Visiem formulējumiem jābūt precīziem un skaidriem. Inženierprojekta paskaidrojuma raksta teksts ietver šāda daļas:
- Arhitektūra, objekta vispārtehniskais raksturojums, ģenerālais plāns, inženierģoloģijas datu atspoguļojums, konstruktīvais izpildījums, pielietotā apdare, siltumtehniskie parametri, ugunsdrošības jautājumi;
- Inženiertehniskā nodrošinājuma principiālie raksturojumi un risinājumi;
- Inženiertehnisko variantu salīdzinājums;
- Atsevišķu konstruktīvo elementu kontrolaprēķini, dimensiju pārbaudes; Tai skaitā, kā obligāts jāiekļauj pamatnes un pamatu aprēķins;
- Būvdarbu veikšanas organizācija: situācijas izvērtējums, būvlaukuma plāns, darbu sagatavošanas apraksts un procesu shēmas, materiālu piegāde un grafiki, darbaspēka un būvmašīnu kustības nodrošinājums (grafiki), darbu tehnoloģija, kalendārais plāns;
- Objekta ekonomiskie rādītāji: lokālā tāme konkrētam darbu veidam un koptāme saistīta ar kalendāro plānu;
- Darba aizsardzība un drošības tehnika, ugunsdrošības pasākumi objektā, vides aizsardzība.
Arhitektūra, objekta vispārtehniskais raksturojums, ģenerālais plāns, konstruktīvais izpildījums, pielietotā apdare, siltumtehniskie parametri, ugunsdrošības jautājumi
Ir nepieciešamas sniegt ģenerālā plāna motivējošu aprakstu no arhitektūras viedokļa, apbūvējamā zemes gabala vispārējo sasaisti ar apkārtējo teritoriju, būvobjekta ansambļa kopskatu un apzaļošanas kā dekoratīvā un sanitāri – higiēniskā faktora un atpūtas vietas kompleksu.
Projektējamās ēkas jānovieto uz zemesgabala, ņemot vērā tā pilsētbūvniecisko situāciju, reljefu un būvvietas ģeogrāfiskā punkta klimatiskos apstākļus. Ģenerālais plāns var aptvert visu teritoriālo kompleksu vai arī tā noteiktu daļu, kas saistīta ar projektējamās ēkas novietni. Ģenerālajā plānā jāuzrāda bez projektējamā objekta
arī citas tuvumā esošas dzīvojamās ēkas, ceļi u.c. objekti. Pie iznženierprojekta izstrādes nepieciešams ņemt vērā topogrāfisko zemes gabala raksturojumu (būvlaukuma robežas, dabīgo reljefu, virsējo lietus ūdeņu novadīšanu) un tāpat jāņem vērā grunts inženierģeoloģisko raksturojumu (grunts nestspēju, gruntsūdens līmeni, grunts sasalšanas dziļumu).
Ģenerālajā plānā jāparedz visi teritorijas labiekārtošanas veidi un objekti: zemes gabalam piegulošās ielas un vietējie pievedceļi, gājēju celiņi, vieglo automašīnu stāvvietas, atpūtas laukumi, bērnu rotaļlaukumi, sporta laukumi, zālāji, koki, krūmāji, saimniecības ēkas u.c.
Projektējamai ēkai jāfiksē horizontālā piesaiste no pastāvošajiem objektiem, ielu sarkanajām līnijām, teritorijas robežām un citiem stingri iezīmētiem ģenerālā plānā elementiem. Jāparāda piesaistāmā objekta galējās koordinācijas asis un attālumi starp tām garenvirzienā un šķērsvirzienā. Ģenerālajā plānā, iekrāsojot jāizdala projektējamā ēka.
Sīkāk jāmotivē galvenā projektējamā būvobjekta izvēlētā varianta plānojums un apjoms no arhitektūras viedokļa (interjeri, fasādes). Jāpasvītro atsevišķo būvobjektu plānojumu un apjomu vispārīgā atbilstība arhitektūras
risinājuma galvenajai prasībai. Formai jāatbilst arhitektūras risinājuma galvenajai prasībai. Formai jāatbilst saturam – uzdevumam un funkcijai.
Jāiesniedz ārējo un iekšējo virsmu apdares paredzēto veidu apraksts (materiāls, faktūra, krāsa). Šajā pat daļā ir nepieciešams paredzēt arī projektējamam objektam uzstādāmās siltumtehniskās un ugunsdrošības prasības. Jāparedz arī projektējamam objektam izvirzāmās būvakustikas, skaņu izolācijas un dabīgās apgaismošanas prasības, ja tas ir nepieciešams konkrētajā gadījumā.
Tāpat jāapraksta siltumapgādes un vēdināšanas, kā arī ūdens apgādes un kanalizācijas risinājumi. Projektējamai ēkai jāparada ūdens, kanalizācijas un siltumvadu pieslēgumus.
Inženiertehniskā nodrošinājuma principiālie raksturojumi un risinājumi
Ja projektējamais objekts ir rūpniecības ēka, tad ir nepieciešamas sniegt projektējamā rūpniecības objekta tehnoloģiskā procesa un darba režīma īsu aprakstu, kā arī izlaižamās produkcijas raksturojumu. Jāpaskaidro, kā tehnoloģiskais process ietekmē plānojumu un būvkonstrukcijas: jānorāda uz speciāliem nosacījumiem, piemēram, paaugstinātu mitrumu, temperatūras, vibrācijas režīmiem u.c., kas prasa speciālu konstrukciju vai īpašas apdares pielietošanu.
Sabiedriskajām ēkām ir nepieciešams raksturot ēkas funkcionālo procesu atkarībā no funkcionāli tehniskā uzdevuma: sporta komplekss, noliktava, tirdzniecības centrs, izstāžu zāle, kinoteātris utt. Dzīvojamām ēkām ir jāsniedz izvērsts raksturojums (sekciju un dzīvokļu skaits, istabu skaits dzīvoklī, dzīvojamā platība u.c.).
Variantu salīdzinājums
Ģenerālais plāns, tehnoloģiski funkcionālie procesi, arhitektūras risinājums, konstruktīvais risinājums, konstrukciju aprēķini u.c. var tikt izstrādāti vairākos variantos. Lai noteiktu piemērotāko projektējamā objekta variantu pēc tehniski-ekonomiskajiem rādītājiem, nepieciešams izveidot vairākus nesošo elementu variantus, pielietojot progresīvus
un perspektīvus risinājumus.
Galvenajiem nesošajiem elementiem nepieciešams noteikt šķērsgriezumu un konstrukciju izmērus ar mērķi salīdzināt materiālu patēriņu, izmaksas un montāžas iespējas. Pēc variantu salīdzināšanas jādod slēdziens par izdevīgāko variantu, kā arī jāpamato tā izvēle, lai pēc tam varētu izstrādāt darba rasējumus. Ieteicams variantu salīdzinājumu ietvert tabulā. Labākos rādītājus izcelt, lai uzskatāmi parādītu optimālāko variantu.
Atsevišķu konstruktīvo elementu kontrolaprēķini, dimensiju pārbaudes
Nepieciešamas sniegt visu galveno konstrukciju risinājumus – pamatu, karkasu, sienu, pārsegumu, kāpņu, norādot arī materiālus, no kuriem tie tiek izgatavoti. Nepieciešams paredzēt pielietot jaunas vai uzlabotas mūsdienīgas tradicionālās konstrukcijas un detaļas. Sevišķa vērība jāpievērš šo konstrukciju sajūgumiem. Bez tam ir nepieciešams izstrādāt norobežojošo konstrukciju konkrētos risinājumus- sienu sekciju aizpildīšanu (karkasa ēkās), starpsienas, jumtus, grīdas, logus, durvis, vārtus.
Nepieciešams noteikt aprēķina shēmu un dot tās pamatojumu. Lai izvēlētā un detāli izstrādātā konstrukcija atbilstu pieņemtajai aprēķinu shēmai, jāpieturas pie principa: sākumā konstruēt un pēc tam rēķināt. Pie statiskiem aprēķiniem rekomendējams pielietot tuvinātas aprēķina metodes, tabulas, grafiskās metodes, aprēķina programmas u.c. Jāparāda kā minimums trīs konstrukciju aprēķini un dimensiju pārbaudes, tai skaitā, kā obligāts ir pamatnes un pamatu aprēķins, kā arī vismaz viens mezgla aprēķins.
Faktiskos aprēķinu rezultātus apkopot tabulās.
Statiskajos aprēķinos vispirms vajadzētu norādīt formulas ar apzīmējumiem zem tā, kā arī norādīt no kurienes formulas un pieņemtie lielumi paņemtas. Parādīt skaitliski vienu aprēķina piemēru, atkārtotos aprēķinus un pārrēķinus pievienot pielikumā. Īpaša uzmanība jāpievērš ēkas noturības jautājumiem.
Konstruktīvo daļu risinot, studējošam jāparāda savas iemaņas pielietot dažādu tipu elementus (detaļas), kā arī savas spējas projektēt sarežģītākas individuālās konstrukcijas. Nesošo elementu aprēķiniem drīkst izmantot dažādu veidu būvelementu aprēķina programmas (LIRA, Axis, Monomach, ANSYS, STAAD, SAP, Robot Milenium u. c.). Aprēķina programmu izmantošanas gadījumā vienu no elementiem jāaprēķina analītiski un rezultātu jāsalīdzina ar datora aprēķina rezultātiem.
Būvdarbu veikšanas organizācija: situācijas izvērtējums, būvlaukuma plāns, darbu sagatavošanas apraksts un procesu shēmas, materiālu piegāde un grafiki, darbaspēka un būvmašīnu kustības nodrošinājums (grafiki), darbu tehnoloģija, kalendārais plāns. Objekta ekonomiskie rādītāji: lokālā tāme un koptāme
Šajā daļā jāapraksta būvdarbu veikšanas organizācija – jāizvērtē esošā situācija, jāapraksta būvlaukuma plāns.
Jāapraksta būvlaukuma raksturojumu, galvenos būvdarbus. Jāuzraksta būvmašīnu un mehānismu pamatota izvēli, nepieciešamos būvmateriālus.
Jāizveido sagatavošanas darbu apraksts ar procesu shēmām, kā arī jāapraksta būvmateriālu izvietojuma shēma un piegādes grafiks atkarībā no būvniecības procesu secības.
Jāapraksta visu būvdarbu tehnoloģijas.
Jāsarēķina nepieciešamo būvmateriālu daudzumus un būvdarbu apjomus.
Tāpat jātaisa tīkla grafika aprēķins, darbaspēka, būvmašīnu kustības grafiki un kalendārais plāns. Kā arī jāveic objekta ekonomisko rādītāju aprēķini: lokālā tāme konkrētam darbu veidam un koptāme saistīta ar kalendāro plānu.
Grafiskajā daļā jāattēlo:
1.Būvģenerālplāns ar eksplikāciju:
a) pastāvīgie un pagaidu ceļi;
b) būvlaukuma žogs;
c) vārti;
d) ūdens, elektrības un kanalizācijas pieslēgumi;
e) elektrības līnija ar elektrosadali, kanalizācija un ūdensvads;
f) būvmateriālu nokraušanas vietas;
g) nojume būvmateriāliem;
h) strādnieku telpās;
i) administrācijas telpas;
j) tualetes;
k) būvmateriālu un instrumentu noliktava;
l) celtņa bīstama zona;
m) sarga māja;
n) ugunsdzēsības stends;
o) ugunsdzēsības hidrants.
2.Viena būvprocesa tehnoloģiskas kartes
3.Kalendārais grafiks
Darba aizsardzība un drošības tehnika, ugunsdrošības pasākumi objektā, vides aizsardzība
Darbā jāparedz atsevišķa nodaļa par darba aizsardzību. Darba aizsardzības nodaļā jābūt dotam aprakstam, aprēķiniem un vēlams arī attēliem (shēmām). Aprēķinu un aprakstu daļai jābūt vienai no darba paskaidrojumu raksta atsevišķām
nodaļām. Šeit jāapraksta projektējamā objekta raksturojums, bīstamības un kaitīguma potenciālā analīze, projektējamo tehnisko līdzekļu pamatojums ar aizsardzības organizatorisko pasākumu komplekss.
Darbā tāpat jāuzrāda projektējamā objekta ugunsdrošības klase un jāapraksta ugunsdrošības pasākumi.
Zinātniski tehniskajam progresam jāsavienojas ar saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi un tās resursiem, tam jāveicina labvēlīgu apstākļu radīšanu strādājošo dzīvei un veselībai, darbam un atpūtai. Tāpēc inženierprojekta paskaidrojumu rakstā jāveltī liela uzmanība apkārtējās vides aizsardzībai.
Latvijas teritorijā aizsargājamie dabas objekti ir šādi: zeme, zemes dzīles, ūdens (virszemes, apakšzemes, kā arī augsnes mitrums), meži, mežaparku aizsargājamās zonas, piepilsētas zaļās zonas, zaļie apstādījumi visās apdzīvotās vietās, atsevišķi simtgadīgie un dekoratīvie koki, apstādījumi lauku apvidos un atmosfēras gaiss. Veicot celtniecības darbus, aizliegts pielietot paņēmienus un metodes, kas izsauc augsnes erozijas attīstību un zemes piesārņotību.
Visi civilo un rūpniecisko ēku un citi būvobjektu projekti, kas saistīti ar ūdensapgādi, notekūdeņu attīrīšanu un to novadīšanu jāsasakņo ar ūdens izmantošanas un ūdens resursu aizsargājošajām iestādēm, sanitāriem un citiem ieinteresētiem resoriem.
Pie ēku un būvju celšanas jāsaglabā simtgadīgie un dekoratīvie koki, kuri aug tieši jaunbūvējamo ēku un būvju apkārtnē un to tuvumā.
Ar nolūku pastiprināt dabas aizsardzību un uzlabot dabas resursus, pareizi jāizmanto zeme, ūdeņi, zemes dzīles un citas dabas bagātības, jānovērš atmosfēras gaisa piesārņošana, jācīnās pret ražošanas un sadzīves trokšņiem.
Rūpniecības uzņēmumu būvprojektos jāparedz speciāla nodaļa par pasākumiem ūdens krātuvju, augsnes un atmosfēras gaisa aizsardzībai pret piesārņošanu ar notekūdeņiem un rūpnieciskiem atkritumiem.
Rūpniecības uzņēmumos jāprojektē, jāizbūvē un jāekspluatē notekūdeņu un gāzes attīrīšanas būves un putekļu uztvērējas ierīces.
Pie rūpniecības uzņēmumiem un būvju projektēšanas, kuri saistīti ar dabas resursu izmantošanu, jāizstrādā un jāievieš ražošanā tehnoloģiskie procesi, kas nodrošina maksimālo izejvielu un kurināmo pārstrādāšanu, lai neradītu kaitīgus atdalījumus un atkritumu, kuri varētu iekļūt atmosfērā, virszemes ūdens rezervātos, gruntsūdeņos, augsnē un gruntī. Tāpat jāparedz nepieciešamās iekārtas notekūdeņu un kaitīgu atdalījumu attīrīšanai un novadīšanai.
Papildus informācija
Titullapas noformējums kursa darbam vai kursa projektam:

Titullapas noformējums zinātniski pētnieciskajam darbam:

Titullapas noformējums studiju noslēguma darbam:

Galvojums par patstāvību un izmantotajiem avotiem:
Ar šo es, (vārds, uzvārds), apliecinu, ka referāts (darbs; projekts, tā nosaukums) izpildīts patstāvīgi, ievērojot vispārpieņemtās normas atsaucēm par izmantoto literatūru un citiem informācijas avotiem. No svešiem avotiem ņemtie dati un definējumi uzrādīti darbā. Darbs nav iepriekš publicēts, aizgūts no citiem avotiem un tiek iesniegts aizstāvēšanai pirmo reizi.
Datums, paraksts.
Satura rādītāja paraugs:

Izmantotās literatūras un avotu saraksta paraugs:

Darba noformējuma saīsinātā versija:


Izmantotie informācijas avoti:
- Rīgas Tehniskā universitāte. (2016). Studiju un noslēguma darbu noformēšanas metodiskie norādījumi: RTU Izdevniecība. 50 lpp.
- Latvijas Lauksaimniecības universitāte. (2017). Studentu darbu noformēšana: Jelgava. 46 lpp.
- Rīgas Tehniskā universitāte. (2014). Norādījumi studiju noslēguma darbu noformēšanai: Rīga. 15 lpp.
- Rīgas Tehniskā universitāte. (2015). Metodiskie norādījumi diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai BCB0 mācību programmā „Būvniecība”: Rīga. 29 lpp.
- Rīgas Tehniskā universitāte. (2014). Metodiskie norādījumi noslēguma darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai Būvkonstrukciju katedrā: Rīga. 45 lpp.
- Latvijas Universitāte. Atsauču un literatūras saraksta noformēšana. 17 lpp.