0-9
A
- Agrīnā koksne
- veģetācijas perioda pirmajā pusē augušās šūnas (pavasara pieaugums). (Ulpe un Kupče, 1991)
- Akmens ieži
- minerālas dabas neatjaunojami produkti: bazalts, granīts, marmors, kvarcs, dolomīts, kaļķakmens, smilšakmens, ģipsis, dimants, grafīts, smiltis u.c. Izmanto: nesošās konstrukcijas, pildvielas, saistvielas, siltumizolācijas materiāli u.tml. (Bajāre, 2021)
- Akmens vate
- siltumizolācijas materiāls, ko ražo no vulkāniskajiem iežiem, kas izkausēti ļoti augstā temperatūrā un pārveidoti smalkās šķiedrās. (Borodiņecs, 2017)
- Akmens šīferis
- akmens slānekļa plāksnes ar nelīdzenu virsmu, kurā var iezīmēties arī tikko samanāms gaišāks dzīslojums. (Bajāre, 2021)
- Akselogramma
- Zemes paātrinājuma ieraksts ar specifisku atrašanās vietu zemestrīces laikā. (Šķēle, 2020)
- Aksiālais inerces moments
- lielums, ko iegūst, pa visu figūras laukumu summējot elementāro laukumiņu reizinājumus ar šo laukumiņu attālumu līdz dotajai asij kvadrātiem. Aksiālie inerces momenti neatkarīgi no koordinātu asu izvietojuma vienmēr ir pozitīvi un nevar būt vienādi ar nulli. Aksiālos inerces momentus mēra vienībās, kas atbilst garuma mērvienību ceturtajai pakāpei. Asīs, kuras iet caur figūras smaguma centru ir minimālie šķērsgriezuma aksiālie inerces momenti. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Aksiālais pretestības moments
- figūras laukuma galvenā centrālā inerces momenta dalījums ar figūras attālākā punkta attālumu līdz galvenajai centrālajai inerces asij. Pretestības momenta mērvienība ir garuma mērvienība kubā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Aksiālā stiepe un spiede
- stieņa vienkāršās deformācijas veids. Šķērsgriezuma iekšējos elastības spēkus var aizvietot ar to kopspēku — aksiālspēku (asspēku) N , kas vērsts pa stieņa asi. Gadījumā, ja aksiālspēks vērsts uz atšķeltās ķermeņa daļas pusi — uz «ārpusi» no aplūkojamās daļas, ķermenis pakļauts stiepei. Turpretī, ja aksiālspēks vērsts no sķēluma plaknes uz aplūkojamās daļās “iekšpusi”, uz ķermeni iedarbojas spiede. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Aktīvais grunts spiediens
- grunts spiediens uz atbalstsienu. Aktīvais grunts spiediens cenšas nobīdīt atbalstsienu. (Šķēle, 2020)
- Aktīvo māju koncepts
- koncepts, kas paredz radīt veselīgus un komfortablus darba un dzīvošanas apstākļus iemītniekiem, vienlaicīgi neradot nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. (Štrausa u.c., 2011)
- Aktīvās minerālās (hidrauliskās) piedevas
- vielas, kuras pievienojot cementam, uzlabojās tā hidrauliskās īpašības, t.i., stabilitāte mitrā vidē. (Bajāre, 2021)
- Akustika
- zinātne par skaņu. Akustika pēta elastīgo svārstību un skaņu viļņu izplatīšanos, to mijiedarbību ar vidi, kurā šīs svārstības izplatās. (Kostjukovs, 2016)
- Akustiskais lauks
- telpas apgabals, kurā pastāv skaņas viļņi (Zabrauskis, 2020)
- Akustiski labvēlīga zāles forma
- forma, kas nepārsniedz akustiski pieļaujamos gabarītus un kubatūru, virsmu orientācija jau sākotnēji nodrošina labvēlīgu atstarojumu sadalījumu. Pretējo virsmu paralelitāte ir pieļaujama, bet nav optimāla. (Zabrauskis, 2020)
- Akustiski neviendabīgas konstrukcijas
- konstrukcijas, kas sastāv no diviem vai vairākiem cietiem slāņiem, kas šķirti ar elastīga materiāla starpkārtu. Pie elementiem pieskaitāmi arī vienkārtaini elementi ar lieliem caurumiem. Šādas konstrukcijas atsevišķo slāņu svārstības ir dažādas. (Zabrauskis, 2020)
- Akustiski viendabīgas būvkonstrukcijas
- vienkārtīgas konstrukcijas, kā arī tās daudzkārtu konstrukcijas, kuru slāņu saistījums nodrošina to kopējo darbu svārstību procesā. (Zabrauskis, 2020)
- Akustiskie absorbenti (skaņas slāpētaji)
- materiāli un konstrukcijas ar absorbcijas koeficientu lielāku par 0,5 (vismaz vienā frekvenču joslā). Akustiskie absorbenti telpās izvietojami neitrālajās zonās, kuras nerada labvēlīgus agrīnos atstarojumus skatītāju un izpildītāju zonās, kā arī nelabvēlīgajās zonās, kuras rada vēlīnus atstarojumus vai izsauc to koncentrāciju. Akustiskie absorbenti izvietojami pēc iespējas vienmērīgi visā telpā, lai neizjauktu tās lauka difuzitāti. Kad difuzitātes prasības ir visaugstākās (skaņu ierakstu un telestudijas), absorbenti jāizkārto pamīšus ar atstarotājiem un izkliedētājiem. (Zabrauskis, 2020)
- Akustiskie atstarotāji ( būvakustiskajā frekvenču diapazonā)
- plakanas vai mazliektas formas elementi un konstrukcijas ar tādām īpašībām kā skaņas absorbcijas koeficientu mazāku par 0.1, virsmas masu ne mazāku par 20 kg/m2 muzikālo skaņu diapazonam un ne mazāku par 10 kg/m2 runas diapazonam, virsmas laukumu ne mazāku par 3 – 4 m2 un akustiski proporcionālu malu attiecību. Atstarotāji visbiežāk ir betona, mūra un monolītas apmestas virsmas, biezi koka klāji u.c. elementi, masīva metāla un ūdens (ledus) virsmas. Šo elementu galvenais uzdevums ir novirzīt atstaroto skaņu vajadzīgajā virzienā ar pieļaujamu aizturi. (Zabrauskis, 2020)
- Akustiskie izkliedētāji
- atstarojoši būvelementi un konstrukcijas, kam piemīt spēja spēcīgi izkliedēt uz tiem krītošo skaņu ( stipri izliektas, lauzītas un robotas virsmas, nišas, ložas un pilastri no atstarojošiem materiāliem). Būvakustikas frekvenču diapazonā šo elementu dimensijām jābūt mainīgām 0,2 -2 m robežās. Akustiskie izkliedētāji izvietojami telpas neitrālajās vai nelabvēlīgajās zonās, lai novērstu vēlīno atstarojumu veidošanos vai koncentrāciju un paaugstinātu skaņas lauka difuzitāti. Izkliedējošo un atstarojoši – izkliedējošo elementu (ieskaitot krēslu rindas) minimālajam īpatsvaram no telpas virsmu kopējā laukuma jābūt vismaz 25 -30 %. (Zabrauskis, 2020)
- Akustiskie pārsegi
- iekārtu skaņas izolācijas veids. Izolējošas čaulas (stacionāras vai mobilas), kas pārsedz trokšņaino iekārtu vai tās daļu. Veido no viegliem materiāliem (koks, finieris, metāla loksnes), obligāti tajā atstājot tehnoloģiskos caurumus un vienlaicīgi nodrošinot iekārtas ventilāciju. Iekšējo virsmu ieteicams veidot absorbējošu , bet gaisa pieplūdes-nosūces sistēmai jābūt trokšņus slāpējošai. (Zabrauskis, 2020)
- Akustiskā ekranēšana
- skaņas difrakcijas izmantošana trokšņa slāpēšanai, starp avotu un aizsargājamo zonu novietojot šķērsli. Efektivitāte ir tieši proporcionāla iedomātas tiešās un difraģētās skaņas ceļu gājienu starpībai un apgriezti proporcionāla skaņas viļņa garumam. Efektivitāte tieši atkarīga arī no šķēršļa izolācijas spējas. (Zabrauskis, 2020)
- Alīts (C3S)
- galvenais portlandcementa klinkera minerāls. (Bajāre, 2021)
- Antikorozijas īpašības
- pigmenta spējas kopā ar atbilstošu saistvielu dot segumus, kuri droši aizsargā tērauda konstrukciju virsmu no rūsēšanas. (Bajāre, 2021)
- Antipirēni
- ķīmiskas vielas, ar kurām koksni aizsargā pret uguni. Tās ievada koksnē vai iestrādā tās virsmā, lai samazinātu uzliesmošanas un aizdegšanās iespējas. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Antiseptēšana
- kokmateriālu ķīmiskā aizsardzība pret trupi. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Apakšējais kopturis
- elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņem no tiem slodzi un pārnes to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu. (Gorenko, 2002)
- Apaļkoki
- dažāda garuma koka stumbra atgriezumi, kuriem notīrīti zari, bet dažreiz arī miza. Apaļkokus šķiro pēc koku sugām, kategorijām, garumiem un glabā krautnēs. (Bajāre, 2021)
___
koka stumbra gabali, kuriem notīrīti zari. (Strungs, 2013)
- Apbūves blīvums
- apbūvētās teritorijas (visu ēku apbūves laukuma summa) attiecība pret zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā. To izsaka procentos. (Kostjukovs, 2016)
- Apbūves intensitāte
- ēku virszemes stāvu platības summas attiecība pret zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā. To izsaka procentos. (Kostjukovs, 2016)
- Apgaismojums
- uz virsmu krītošais gaismas plūsmas blīvums, kuras mērvienība ir lukss (lx). Izšķir dabīgo, mākslīgo un jaukto apgaismojumu. (Kostjukovs, 2016)
- Apmetums
- apdares kārta uz ēkas dažādu konstrukciju virsmām. Apmetumam ir vairāki uzdevumi: nolīdzināt virsmas, pagarināt konstrukcijas ekspluatācijas ilgumu, pabeigt ēkas arhitektoniski māksliniecisko apdari, izveidot skaņu un siltumu aizturošo kārtu, pasargāt konstrukcijas no mitruma un uguns iedarbības uzlabot sanitāri higiēniskos apstākļus ēkā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Aprēķina bloks
- rāmja aprēķina shēmā ieskaitīta, starp divām paralēlām plaknēm izgriezta ēkas šūna. Ja malējo un vidējo rindu kolonnu soļi ir vienādi, tad aprēķina bloka platumu pieņem vienādu ar šo soli. Ja vidējo rindu kolonnu solis ir pastāvīgs, bet lielāks par malējo kolonnu soli, tad aprēķina bloka platumu pieņem vienādu ar vidējo rindu kolonnu soli. Ja dažādās vidējās rindās kolonnu soļi nav vienādi, tad aprēķina bloka platumu pieņem vienādu ar vidējo rindu kolonnu lielāko blakus soļu pussummu. Aprēķina blokus reducē uz plaknisku rāmju aprēķina shēmu, summējot kolonnu stingumus katrā rindā aprēķina bloka platumā. (Kadišs u.c., 1991)
- Aprēķina pretestība
- vismazākais iespējamais materiāla pretestības lielums (R). (Kadišs u.c., 1991)
___
ar nodrošinājumu 99% garantēta noteiktas kvalitātes materiāla pretestība pastāvīgo un mainīgo slodžu kopējai iedarbībai ilggadīgas ekspluatācijas laikā. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Aprēķina shēma
- reālās konstrukcijas vienkāršots attēlojums. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
veids, kā attēlot visu nepieciešamo konstrukcijas vai tās elementa aprēķinam (ārējo slodzi, balstus un to reakcijas, attālumus). Aprēķinos bieži vien nav nepieciešama zināt visas reālā objekta īpatnības (piemēram, krāsu, virsmas apstrādes gluduma pakāpi u.c.), tāpēc reālo objektu aizstāj ar t.s. aprēķina shēmu. (Ziemelis u.c., 2008)
___
idealizēta konstruktīva sistēma, kuru izmanto analīzes, projektēšanas un pārbaudes nolūkiem. (Brauns, 2008)
- Aprēķina slodze
- vislielākā iespējamā slodze, kas celtniecības vai ekspluatācijas laikā var nejauši rasties. (Kadišs u.c., 1991)
- Aprēķinātais ēkas energoefektivitātes novērtējums
- energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām. Aprēķināto ēkas energoefektivitātes novērtējumu var iegūt gan esošām ēkām, gan projektējamām ēkām (jaunbūvēm un rekonstruējamām). Aprēķinos ņem vērā ne tikai ēkas norobežojošo konstrukciju un ēkas tehnisko sistēmu faktorus, bet arī klimatiskos datus, saules ietekmi, telpu ekspluatācijas režīmus, kā arī faktorus, ko rada cilvēki un ēkā izvietotās iekārtas. (Štrausa u.c., 2011)
- Apstrādes cehs
- ražotnes cehs, kurā veic operācijas, kuras nepieciešamas detaļu izgatavošanai no metāla velmējumiem. Vajadzības gadījumā veic aizzīmēšanu (uz metāla virsmas atzīmē izgatavojamās detaļas kontūras, urbumu centrus utt.). Pa aizzīmētājām līnijām detaļas izgriež ar mehāniskiem vai termiskiem paņēmieniem. Caurumus detaļās veido urbjot vai štancējot. Nepieciešamības gadījumā veic detaļu liekšanu (aukstā vai karstā stāvoklī), malu ēvelēšanu un galu frēzēšanu. (Kadišs u.c., 1991)
- Apšuvums
- apdares kārta uz ēkas dažādu konstrukciju virsmām. To izveido no plātnēm, plātnītēm, loksnēm vai arhitektoniskām detaļām, kuras piestiprina pie virsmas ar javu, līmi, mastiku vai metāla enkuriem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Arbolīts
- kompozīts būvniecības materiāls ar lielporainu struktūru, kas sastāv no organiskas pildvielas un minerālas saistvielas. Par organiskām pildvielām izmanto sasmalcinātus kokapstrādes atkritumus, meldru griezumus, kaņepāju vai lina spaļus. (Bajāre, 2021)
___
skaidbetons (kokbetons). Skaidas (salmu, koka, šķelda, niedres) + cements + smiltis. (Strungs, 2013)
- Asfalta java jeb smilšu asfalts
- asfaltbetona paveids bez šķembām. Komponentu attiecības pēc svara vai arī katras procentuālo saturu asfaltbetonā nosaka laboratorijās, projektējot betona sastāvu. (Bajāre, 2021)
- Asfaltbetons
- racionāli sastādīta un rūpīgi samaisīta asfaltbetona masa, kura sastāv no dažāda rupjuma minerāliem (šķembām, smiltīm, minerālā pulvera) un bitumena. (Bajāre, 2021)
- Atbalss
- dažādi vēlīnas skaņas atstarojumi, kuri realizējas noteiktos apstākļos, pienāk ar lielu kavējumu. Tās pakāpe atkarīga no tās kavējuma laika attiecībā pret tiešo skaņu, iepriekšējā atstarojuma pienākšanas laika, intensitātes (relatīvā līmeņa) attiecības pret tiešās skaņas (vai iepriekšējā atstarojuma) līmeni, skaņas frekvences. Atbalss traucējošo iespaidu iespējams novērtēt pēc Bolta un Doka metodes. (Zabrauskis, 2020)
- Atbalstsienas
- konstrukcijas, kas uzņem sānisko spiedienu galvenokārt no grunts, kā arī no ūdens (gruntsūdens). (Šķēle, 2020)
___
konstrukcijas, kas uzņem sānisko spiedienu galvenokārt no grunts, kā arī no ūdens (gruntsūdens). Ļoti plaši atbalstsienas izmanto hidrotehniskajā būvniecībā, kā arī ceļu būvniecībā. Vispārinot atbalstsienu funkcijas, tām jāatbilst arī arhitektūras uzdevumiem – jāiederas sakoptas vides ainavā. (Šķēle, 2020)
___
konstrukcijas, kuras lieto grunts bīdes aizkavēšanai gadījumos, kad nav iespējams izveidot dabisko nogāzi. Dzelzsbetona atbalstsienām veido tādu formu, kas, uzņemot pamatnes grunts un sienas materiāla aprēķina spriegumus, izslēdz iespēju sienām apgāzties vai izslīdēt. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Atgāznis
- slīpi novietots elements, kas spāres balsta vidusdaļā. (Gorenko, 2002)
___
slīps stienis. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Atkarība
- sakars starp diviem notikumiem, tā neprasa ne laiku, ne resursus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Atkoda
- pāļa iedziļināšanās lielums gruntī ar vienu vesera sitienu pēc dzīšanas beigām. (Bērziņš u.c., 1993)
- Atkrāsotāji
- vielas, kas atkrāso stikla masu. (Strungs, 2013)
- Atlaidināšana
- tērauda sakarsēšana, izturēšana 550… 700°C temperatūrā un lēna atdzesēšana. Pilnībā samazina iekšējos spriegumus un palielina tērauda stiprību. (Paeglīte, 2017)
- Atlas pāļi
- urbto betona skrūvpāļu paveids. Pāļu izbūves laikā grunts tiek pārvietota sāniski un vienlaicīgi sablīvēta. Atlas pāļiem raksturīga ir vītņveida forma, tāpat kā skrūvei. Atlas pālis tiek izgatavots ar īpašu tērauda cauruli, kurai galā ir paplašināta galva ar vienreiz lietojamu aizbāzni. Apvalks, vienlaicīgi spiežot ar ievērojamu vertikālu spēku, tiek ieskrūvēta augsnē. Apvalka diametrs parasti ir robežās no 0,36 līdz 0,56m, attiecīgi reāli izbūvētā pāļa diametrs ir no 0,46 līdz 0,66m. Reālais pāļa diametrs ir atkarīgs gan no grunts apstākļiem, gan no apvalkcaurules izvilkšanas. (Šķēle, 2020)
- Atlasītie kokmateriāli
- augstākās kvalitātes materiāli. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Atmosfēras izturība
- pigmentu spēja, nesabrūkot un nemainot krāsu, izturēt daudzkārtēju samitrināšanu un žāvēšanu, sasalšanu un atkausēšanu un tāpat skābekļa un citu atmosfēras apakšējos slāņos esošo gāzu (piemēram, sērūdeņraža) iedarbību. (Bajāre, 2021)
- Atmosfēras izturīgs tērauds
- tērauds, kam ir palielināta korozijas pretestība Tērauds atmosfēras ietekmē izveido plānu korozijas kārtiņu, kas to turpmāk aizsargā no tālākas korodēšanas Šādus elementus var nekrāsot. (Paeglīte, 2017)
- Atmosfēras korozija
- ķīmiskās un elektroķīmiskās korozijas kombinācija. (Bajāre, 2021)
- Atsevišķa iedarbe (single action)
- iedarbe, kuru laika un vietas ziņā var pieņemt par statistiski neatkarīgu no visām citām iedarbēm, kas iedarbojas uz konstrukciju. (Brauns, 2008)
- Atsevišķie (stabveida) pamati
- pamati, kuri veidoti kā neliela augstuma stabi (ar padziļinājumiem — ligzdām augšējā daļā kolonnu iestiprināšanai vai bez ligzdām) ar paplašinātu atbalstdaļu. Tos izmanto kolonnu, ēku stūru, rāmju, siju, kopņu un citu elementu balstīšanai. Pie tiem pieder arī dziļie čaulbalsti, kas apvienoti zem kopīgas plāksnes. Tos izveido zem stipri slogotām kolonnām, tiltu balstiem un hidrotehniskajām būvēm. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Atveidņošana
- veidņu un turu nojaukšana. (Bērziņš u.c., 1993)
- Augstas inženierceltnes
- celtnes, kurām ir ievērojams augstums salīdzinājumā ar nelieliem izmēriem plānā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Augstas stiprības betons
- betons, kura spiedes stiprības klase normāla vai smagā betona gadījumā ir augstāka par C50/60, bet vieglā betona gadījumā — augstāka par C50/55. (Bajāre, 2021)
- Augstbūves
- būves, kuru augstums daudzkārt pārsniedz to šķērsgriezuma izmērus. Pie augstbūvēm pieder antenu būves (radio un televīzijas torņi un masti), elektropārvades gaisa līniju balsti, urbšanas torņi, apgaismes torņi, ūdenstorņi, velkmes torņi, dūmeņi, bākas un citas līdzīgas konstrukcijas. Pēc konstruktīvās shēmas augstbūves iedala divos galvenajos tipos — torņos un mastos. (Kadišs u.c., 1991)
- Augsts blakus trokšņu līmenis
- visa veida trokšņi ar līmeņiem, kuri atšķiras no lietderīgā signāla mazāk par 10 dBA runai un 15 -20 dBA mūzikai. Būtiski pazemina telpu akustisko funkciju iespējamību. (Zabrauskis, 2020)
- Augšējais kopturis
- elements, kas balsta spāres un pārnes slodzi no tām uz statņiem. (Gorenko, 2002)
- Augšējā robeža
- pāļu pamatam atbilstošā nosacītā pamata robeža. Horizontāla plakne, kura atbilst planēšanas virsmai. (Šķēle, 2020)
- Auksti velmēts tērauds
- tērauds, kam pēc velmēšanas procesa temperatūra ir zem pārkristalizēšanās temperatūras. (Paeglīte, 2017)
- Autogreideri
- universālas pašgājējas mašīnas un to darbierīces ir vērstuve un irdinātājs. Autogreideri var būt divasu vai trīsasu konstrukcijas ar zemspiediena pneimoriteņiem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Automatizācija
- mehanizācijas augstākā pakāpe, kad ne tikai visas darba operācijas, bet arī mašīnu vadības funkcijas veic mašīnas un kontrolinstrumenti. Strādnieki seko kontrolinstrumentiem un iestātā jaunus režīmus. Automatizētus procesus galvenokārt lieto konstrukciju un detaļu ražošanā, būvlaukumos automatizācijas elementus ievieš būvmašīnu darbā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Automātiskā metināšana zem kušņiem
- viens no būvkonstrukciju mehanizētas izgatavošanas pamatpaņēmieniem. Tas nodrošina augstu darba ražīgumu, augstu metinātā savienojuma un šuves metāla kvalitāti, labu šuves izskatu, kā arī samazinātu metināšanas materiālu un elektroenerģijas patēriņu. (Kadišs u.c., 1991)
- Avota lokalizācijas traucējums
- iespaids, ka skaņas pienākšanas virziens nesakrīt ar skaņas avota stāvokli. Defektu var izraisīt atbalss, nepietiekama tiešā skaņa, griestu atstarojumi. Defektu novērš, veicot tiešo skaņu pastiprinošus un vēlīnos atstarojumus mazinošus pasākumus. (Zabrauskis, 2020)
- Azbestcementa (šīfera) loksnes
- nedegošs, izturīgs un viegls jumta seguma materiāls, kas ekspluatācijas laikā neprasa nekādus izdevumus. Ar azbestcementa loksnēm var iesegt lēzenus un stāvus jumtus. Parasto lokšņu izmēri ir 120×67,8 cm un 120×280 cm biezums – 5,5 mm. Loksnes izveido viļņotas, ar viļņu augstumu 27 mm. Agrāk plaši izplatītās azbestcementa plātnītes ar izmēriem 40×40 cm rūpniecības uzņēmumi pašlaik masveidā neizgatavo. (Bērziņš u.c., 1993)
- Azbests
- šķiedrains minerāls, kas mehānisku spēku iedarbībā sadalās smalkos pavedienos. (Strungs, 2013)
- Ārkārtēja (avārijas) situācija (accidental design situation)
- projektā ievērtējama situācija, kas saistīta ar ārkārtējiem konstrukcijas vai tās ekspluatācijas apstākļiem, piemēram, ugunsgrēku, eksploziju, triecienu, lokālu sagrūšanu. (Brauns, 2008)
- Ārkārtēja iedarbe (A) (accidental action)
- iedarbe, kas parasti ir īslaicīga, bet ar ievērojamu intensitāti, un kas ar mazu ticamību var parādīties projektētajā ekspluatācijas laikā. Var sagaidīt, ka ārkārtējā iedarbe daudzos gadījumos radīs smagas sekas, ja vien netiek veikti atbilstoši pasākumi. Trieciena, sniega, vēja un seismiskās iedarbes atkarībā no pieejamās informācijas par statistiskiem sadalījumiem var būt mainīgas iedarbes vai ārkārtējas iedarbes. (Brauns, 2008)
B
- BREEM sistēma
- objektīvi izmērāms, caurskatāms, vispusīgs, neatkarīgs, finansiāli pieejams, lokāli pielāgojams instruments, kas rada ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas sistēmu, ievieš sertifikāciju. Nodrošina ēku kvalitāti, palielina to pievienoto vērtību un atpazīstamību, realizē ieguvumus ēkas lietotājiem, valsts ekonomikai, globālajai sabiedrībai un ekoloģijai. (Štrausa u.c., 2011)
- Bakelizētais saplāksnis
- kokmateriāls, kuru izgatavo no bērza koka lobīto finierskaidu nepārskaita kārtām, kuru biezums nav lielāks par 1,5 mm. Ārējās kārtās izmanto B šķiras finierskaidas, iekšējās kārtās – BB šķiras finierskaidas. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Balkons
- vaļējs, ierobežots izvirzījums, ko izbūvē ārpus ēkas ārsienas plaknes starpstāvu līmenī. Balkons sastāv no nesošās konstrukcijas, grīdas un margām, tā platums ir no 70-150cm. (Šķēle, 2020)
___
vaļējs, iežogots izvirzījums, ko izbūvē ārpus ēkas ārsienas plaknes starpstāvu pārseguma līmenī. (Kostjukovs, 2016)
- Balsta reakcijas spēks
- spēks, ar kuru balsts iedarbojas uz ķermeni, ierobežojot tā pārvietojumu noteiktā virzienā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Balsti
- konstruktīvi veidojumi, kas savieno būvi ar nekustīgiem pamatiem un pilnīgi vai daļēji ierobežo tās kustību. Plakanās sistēmās balsti ierobežo sistēmas pārvietojumus plaknē. (Auzukalns, 2021)
- Balstu reakcijas
- pasīvi ārējie spēki, kuri nevar mainīt būves stāvokli. Balstu reakcijas ir vektoriāli lielumi un tos raksturo pielikšanas punkts, reakcijas virziens un lielums. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
spēks, ar kuru balsts iedarbojas uz būvi, ierobežojot tās pārvietojumu noteiktā virzienā. (Auzukalns, 2021)
- Bazalts
- visvairāk izplatītais izplūduma iezis. Bazalta struktūra atkarībā no apstākļiem, kādos notikusi magmas sastingšana, var būt stiklaina vai slēpti kristāliska. Ievērojamā cietība un trauslums apgrūtina bazalta apstrādi. Bazaltu galvenokārt lieto ceļu segu ierīkošanai, krastmalu nogāžu bruģēšanai, akmens lējumiem un arī kā pildvielu betonam. (Strungs, 2013)
- Baļķa ceturksnis
- pusbaļķis, kas garenvirzienā pārzāģēts divās vienlīdzīgās daļās. (Gorenko, 2002)
- Benoto sistēmas vietas pāļi (greiferurbšanas pāļi)
- pāļi, kurus izgatavo ar speciālu soļojošu agregātu. Tos veido ar samērā lielu diametru (līdz 110cm un vairāk). Urbumu gruntī izveido agregāts ar speciālas konstrukcijas greiferi un inventāra apvalkcauruli. Apvalkcaurules iedziļināšanas un izvilkšanas laikā to pagriež ap savu garenasi ar speciālu hidraulisko ierīci. Izveidotā urbumā ar greifera kausu iepilda betonu, kuru sablīvē vienlaikus izvelkot apvalkcauruli. Šis ir tehnoloģiski vienkāršāks un drošāks pāļu izveidošanas veids, tāpēc arī biežāk pielietots. (Šķēle, 2020)
- Berzes pāļi
- pāļi, kuri balstās saspiežamas grunts slāņos un slodzi uz pamatni pārnes gan ar pāļa smaili, gan sānu virsmu. Berzes pāļi ir vairāk piemēroti vājām gruntīm, piemēram, smalkām vājas nestspējas smiltīm, kas rada berzi uz pāļa sānu sieniņām, zem kurām varbūt reāli sasniedzamā dziļumā neatrodas neviens mazsaspiežams grunts slānis. (Šķēle, 2020)
___
pāļi, kuru apakšējais gals balstās uz saspiežamām gruntīm un slodzi uz pamatni nodod caur pāļa sānu virsmu un apakšējo galu. Berzes pāļi ir vairāk piemēroti vājām gruntīm, piemēram, smalkām vājas nestspējas smiltīm, kas rada berzi uz pāļa sānu sieniņām, zem kurām varbūt reāli sasniedzamā dziļumā neatrodas neviens mazsaspiežams grunts slānis. Berzes pāļus no visām pusēm, arī no apakšgala, aptver saspiežama grunts. Slodzes iedarbībā šādi pāļi pārvietojas uz leju (notiek sēšanās). Tā kā pāļus aptver grunts, tad uz to sānu virsmu darbojas summārais berzes spēks Fd2. Bez tam zem pāļu apakšgala rodas pretestības spēks Fd1. (Šķēle, 2020)
- Betona aizsargslānis
- attālums starp betona virsmai vistuvākā stiegrojuma stieņu virsmu un tuvāko betona virsmu, ietverot savienotājstiegras, slēgtās aptveres un virsmas stiegrojumu. (Brauns, 2007)
___
attālums starp betona un betona virsmai vistuvāk esošās stiegras virsmu. Nominālajam aizsargslāņa biezumam ir jābūt noteiktam rasējumos. (Paeglītis, 2007)
- Betona bojājumu attīstības fāze
- fāze, kad notiek aktīvs un ātrs bojājumu attīstības process. (Paeglītis, 2007)
- Betona bojājumu attīstības sākuma fāze
- fāze, kad betona virsmā vēl nav redzamas bojājumu pēdas, bet notiek iekšējo aizsargbarjeru nojaukšana. (Paeglītis, 2007)
- Betona klase
- betona pretestības raksturlielums konstrukcijā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Betona skrūvpāļi
- urbpāļi bez grunts izņemšanas. Lai arī šādu pāļu iestrāde notiek ar urbja palīdzību, tos sauc par iespiežamajiem pāļiem, jo šajā gadījumā grunts tiek blīvēta nevis izņemta. Veicot pāļa iestrādi, zemē līdz vajadzīgajam līmenim tiek ieskrūvēta īsa urbšanas galva. Urbšanas galva ir uzstādīta uz doba stieņa (apvalkcaurules), ar kā palīdzību tiek nodots uz galvu ievērojams griezes moments un liels vertikāls spiedes spēks, kas nepieciešams urbja ieskrūvēšanai. Apvalkcaurules gals ir noslēgts ar vienreiz lietojamo uzgali, kurš pēc betona iestrādes beigām tiek atstāts gruntī, cauruli ar galvu noskrūvējot nost no šī uzgaļa. Pēc betona iestrādes un stiegrojuma ievietošanas caurule no urbuma tiek izņemta. (Šķēle, 2020)
- Betona sākotnējā apkope
- pietiekama mitruma un temperatūras saglabāšana betona sākotnējā cietēšanas procesa laikā, lai nodrošinātu projektētā betona mehāniskās, fizikālās un citas nepieciešamās īpašības. (Bajāre, 2021)
- Betons
- mākslīgs akmens, kuru iegūst cietēšanas procesā no saistvielas (cementa), ūdens un pildvielu maisījuma. (Brauns, 2007)
___
mākslīgs akmens materiāls, kas izveidots, samaisot cementu, rupjās un smalkās pildvielas un ūdeni, ar disperso vai šķidro piedevu pievienošanu vai bez tām, un kurš iegūst savas īpašības cementa minerālu cietēšanas ceļā. (Bajāre, 2021)
___
mākslīgs akmens, kuru iegūst cietēšanas procesā no saistvielu, ūdens un pildvielu maisījuma. Sastāvdaļu īpašību diapazoni ir plaši, tādēļ betona raksturlielumi var būt ļoti dažādi. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Bitumens
- viela, kura sastāv no augstmolekulāru ogļūdeņražu un to skābekļa, slāpekļa un sera atvasinājumu maisījuma. (Bajāre, 2021)
- Blietēšana
- grunts mehāniskās sablīvēšanas paņēmiens. Blietēšanu izdara ar smagām blietēm, kuru masa ir 1t un lielāka un kuras tiek sviestas no 4 – 5 m augstuma ar celtņu palīdzību, kas apgādāti ar berzes vinčām. Metāla un dzelzsbetona blietēm ir konusa vai nošķelta konusa forma. Blietējot irdenas smilšainas un vājas mālainas gruntis, var sablīvēt 1,5 – 2 m dziļumā. Var pieņemt, ka grunts sablīvēšanas dziļums ir apmēram vienāds ar 1,5 – 2 blietes diametriem. Šis dziļums pieaug proporcionāli blietes krišanas augstumam. Blietēšanu izdara tik ilgi, kamēr līmenis smilšainām gruntīm pazeminās par 0,5 -1 cm, mālainām gruntīm- par 1 – 2 cm. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Bloka konstrukcija
- divi telpiskā blokā savienoti plakniskie rāmjiem ar 6 m soli. (Kadišs u.c., 1991)
- Blower Door
- speciāls aprīkojums, ar ko novērtē ēkas gaisa caurlaidību. Dotā metodika ļauj izmērīt ēkas gaisa caurlaidību, kā arī identificēt konkrētas defektu vietas konstrukcijās. Blower Door iekārta sastāv no kalibrēta ventilatora gaisa plūsmas mērījumiem un speciālām mērierīcēm spiediena starpības noteikšanai starp divām mērāmām vidēm. (Štrausa u.c., 2011)
- Blīvums
- materiāla 1 m3 masa (kg) dabiskā stāvoklī (kg /m3 ). Apzīmē ar ρ. (Borodiņecs, 2017)
___
materiāla tilpummasa absolūti blīvā stāvoklī. Materiāliem, kuriem praktiski nav poru un tukšumu (metāls, stikls), tilpummasa ir vienāda ar blīvumu. (Gorenko, 2002)
- Bojājums ar kanālu izskalojumiem
- īpatnējs konstrukciju bojājumu veids, piemēram ūdenstilpņu, sākoties, kā iekšēja erozija konstrukcijas virsslāņos un attīstoties, kā izskalojuma kanāliem. Plūsmas radīti smalko daļiņu izskalojumi apvienojoties veido kanālus vai nu konstrukcijas un grunts saduras plaknē vai grunts slāņa ar labu sasaisti un nesaistošu grunšu saskarsmes plaknē. Sagrūšana notiek, brīdī, kad izskalotais kanāls attīstoties zem dambja sasniedz ūdenstilpni. (Šķēle, 2020)
- Bojājumu ierobežojumu stadija
- bojājumu rašanās, kas noved pie stāvokļa, aiz kurām ēkas ekspluatācijas un / vai servisa prasības neizpildās. (Šķēle, 2020)
- Briestošās gruntis
- mālainās gruntis, kuru tilpums palielinās, samitrinoties ar ūdeni vai ķīmiskajiem šķīdumiem. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Brīvais jeb kapilārais ūdens
- koksnē esošais ūdens, kas aizpilda šūnu un kanālu dobumus un starpšūnu telpu. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Brīvi balstīta sija
- sija, kuras viens gals atbalstās uz nekustīga locīklas balsta, bet otrs — uz kustīga locīklas balsta. Vismaz vienam balstam vienmēr jābūt nekustīgam, lai sija brīvi nepārvietotos ass virzienā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Brīvs ķermenis
- ar citiem ķermeņiem nesaistīts ķermenis, kuram ir iespējami jebkuri pārvietojumi telpā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Brīvā laika rezerve
- maksimālais laika sprīdis, par kuru var attālināt šī darba beigas (pārceļot uz vēlāku laiku darba sākumu vai arī palielinot tā ilgumu), kad vēl nemainās sekojošo darbu agrākais sākums. Brīvo laika rezervi nosaka kā starpību starp sekojošā darba agrāko sākumu un dotā darba agrākajām beigām. (Bērziņš u.c., 1993)
- Brīvā zaļā teritorija
- zemes vienības neapbūvētā platība. (Kostjukovs, 2016)
- Bunkuri
- sausu, birstošu materiālu (ogles, rūdas, kaļķi, cements, smiltis, šķembas utt.) glabātavas, kuru iztukšošana notiek automātiski. Iebēršanu jeb iekraušanu veic no augšas, bet izbēršanu – no apakšas vai sāniem. Bunkuri paredzēti materiālu īslaicīgai glabāšanai, tiem ir neliela ietilpība un attiecīgi neliels dziļums salīdzinājumā ar izmēriem plānā. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Bunkuri un silosi
- tilpnes, kas paredzētas beramu materiālu glabāšanai un pārkraušanai. Glabātavas, kurām korpusa sienas augstums ne vairāk kā pusotras reizes pārsniedz mazāko šķērsgriezuma izmēru, sauc par bunkuriem. Augstākas glabātavas sauc par silosiem. Silosu plānam ir apaļa forma. Bunkuru konstruktīvais risinājums var būt dažāds. Tos iedala piramidāli prizmatiskos, teknes veida prizmatiskos, lokanos (paraboliskos), lokanos ar stingām izkraušanas piltuvēm un koniski cilindriskos bunkuros. (Kadišs u.c., 1991)
- Bēruma tilpummasa
- fizikāls lielums, kas raksturo beramās vielas noteikta tilpuma masu. Beramo materiālu – smiltis, šķembas u.c. – blīvumu pārbauda no noteikta augstuma noteiktā tilpumā ieberot beramo materiālu. Bēruma blīvumu veido materiāla blīvums ar tajā esošajām porām un tukšumiem, kā arī tukšumiem starp beramā materiāla graudiem. (Bajāre, 2021)
- Bīdes deformācija
- ķermeņa stūru leņķa maiņa. (Bajāre, 2021)
- Bīdes laukums
- šķērsgriezuma laukuma daļa, kas pakļauta pieliktajam šķērsspēkam, kas pielikts paralēli sieniņai. Tas ir pārsvarā sieniņas laukums. (Paeglīte, 2017)
- Bīdes modulis
- lielums, kas raksturo materiāla spēju pretoties bīdes deformācijai, ko izraisa tangenciālspriegumu darbība. (Ozola, 2006)
- Bīdes spriegums
- sprieguma otrā komponente plakana sprieguma stāvokļa gadījumā. Darbojas pieskares plaknē. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Bīstamais šķēlums
- šķēlums, kurā darbojas maksimālais lieces moments. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Bīstamā slodze
- kritiskā slodze, kura izraisa noturības zudumu. Tiek attiecināta uz materiāla stiprību aiz linearitātes robežas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Būtiskās prasības
- prasības, kuras jāievēro, lai nodrošinātu būvmateriālu vai būvizstrādājumu nekaitīgumu un drošumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. (Bajāre, 2021)
- Būvakustikas eksperts
- diplomēts speciālists ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu darba stāžu akustikā, kura kvalifikāciju apliecina akreditētas institūcijas izsniegts sertifikāts. (Zabrauskis, 2020)
- Būvdarbi
- būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, ierīkotu vai nojauktu būvi. (Kostjukovs, 2016)
- Būvdarbu tehnoloģija
- lietiska zinātnes disciplīna, kura pēta būvmontāžas darbu veikšanas paņēmienus un metodes, lai, mērķtiecīgi mainot dažādos darbu procesos lietojamo materiālu un konstrukciju īpašības un izmērus, gūtu celtniecības galaprodukciju. (Bērziņš u.c., 1993)
- Būve
- arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens stacionārs darinājums. (Kostjukovs, 2016)
___
ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni). (Kostjukovs, 2016)
- Būvelementi
- konstrukcijas vai ēku daļas, kas pilda noteiktas funkcijas. (Kostjukovs, 2016)
- Būves pamatne
- grunts masīvs, kas uzņem būves slodzi un tā rezultātā kļūst saspriegts un deformējas. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Būves robežstāvoklis
- stāvoklis pie kura būve zaudē pretestību ārējām iedarbēm vai arī nonāk stāvoklī, kurš nav pieļaujams tās tālākai ekspluatācijai. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Būviekārtas
- iekārtas, ar kuru palīdzību iestrādā būvizstrādājumus: darbarīki, elektriskie instrumenti, visa veida mehānismi (būvmašīnas, palīgiekārtas). (Kostjukovs, 2016)
- Būvizstrādājums
- ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija. (Kostjukovs, 2016)
- Būvjava
- saistvielu, smalkgraudainu (graudu izmēri līdz 4mm) minerālo pildvielu un ūdens maisījums. Kā saistvielu izmanto dažāda veida cementus, kaļķus, ģipsi un mālu. Var izmantot vienu saistvielu (vienkāršā java) vai vairākas saistvielas (jauktā java). Kā pildvielas izmanto smiltis, smalkus izdedžus, zāģskaidas u.c. Būvjavas ir nepieciešamas mūrnieku, apmetēju un podnieku darbos. (Gorenko, 2002)
- Būvju aprēķini
- aprēķini, kuri tiek veikti būvju stiprības, stinguma un noturības noteikšanai. Iedalās trīs tipos: būvju aprēķinu metodes pēc pieļaujamiem spriegumiem, aprēķinu metodes pēc pieļaujamām (graujošām) slodzēm, aprēķinu metodes pēc robežstāvokļa. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Būvju aprēķinu metode pēc pieļaujamiem spriegumiem
- metode, kuras laikā konstrukcijas stiprība un noturība tiek novērtēta, salīdzinot maksimālās spriegumu vērtības, kādā no konstrukcijas elementu šķēlumiem ar attiecīgo pieļaujamo spriegumu vērtībām. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Būvkeramika
- visi keramiskie materiāli, kurus izmanto celtniecībā neatkarīgi no to ražošanas tehnoloģijas. (Bajāre, 2021)
- Būvlaide
- projektētā līnija, kas nosaka minimālo attālumu starp ielas sarkano līniju un tuvāko virszemes būvi (pilsētās un ciemos) vai autoceļa aizsargjoslu un tuvāko virszemes būvi (lauku teritorijās). (Kostjukovs, 2016)
- Būvlaukuma mezgls
- tehnoloģiski vienveidīgu apkalpojošo un palīgnozīmes ēku un būvju, kā arī inženierkomunikāciju grupa, kas nepieciešama, lai varētu nodot ekspluatācijā atbilstošu objektu grupu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Būvmateriālu korozijizturība
- materiālu spēja pretoties korozijai, nepieļaujot korozijas procesu sākumu. (Strungs, 2013)
- Būvmateriālu ķīmiskās īpašības
- īpašības, kas raksturo materiāla spēju ķīmiski pārveidoties, tieši saskaroties ar citām vielām (spēja reaģēt ar citām substancēm). (Strungs, 2013)
- Būvmehānika
- praktiska mehānikas zinātnes daļa, kuras pētījumu objekti ir cieti, deformējami ķermeņi un to sistēmas. Tās uzdevums ir prognozēt no šādiem objektiem veidotu būvkonstrukciju izturēšanos (deformēšanos un sabrukumu) ārējās slodzes, pašsvara, apkārtējās vides iedarbības un konstrukcijas materiāla īpašību izmaiņas rezultātā. Būvmehānikas pamatuzdevumi ir konstrukciju stiprības, stinguma un noturības aprēķini. Pastāv nekustīgu sistēmu būvmehānika un kustīgu sistēmu būvmehānika, kurā ietilpst būvju dinamika un šļūdes teorija. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
mehānikas zinātnes praktiska daļa, kuras pētījumu objekti ir cieti deformējami ķermeņi un to sistēmas. Tās uzdevums ir prognozēt no šādiem objektiem veidotu būvkonstrukciju izturēšanos (deformēšanos un sabrukumu) ārējās slodzes, pašsvara, apkārtējās vides iedarbības un konstrukcijas materiāla īpašību izmaiņas rezultātā. (Auzukalns, 2021)
- Būvmontāžas darbi
- būvdarbu, sanitārtehnisko, montāžas un apdares darbu komplekss, kurus veic celtniecības produkcijas veidošanai. (Bērziņš u.c., 1993)
___
ražošanas process, kas noris tieši būvlaukumā, un to mērķis ir veikt atsevišķus darba veidus, kuri nepieciešami jaunu objektu veidošanai vai esošu objektu rekonstrukcijai, atjaunošanai, remontam, nojaukšanai vai pārvietošanai. (Bērziņš u.c., 1993)
- Būvniecība
- visa veida būvju projektēšana un būvēšana. (Kostjukovs, 2016)
- Būvobjekta ģenerālplāns
- uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženierkomunikāciju izvietojumu. (Kostjukovs, 2016)
- Būvsaplāksnis
- kokmateriāls, kuru izgatavo no plānām (0,3 – 3,0mm) nepārskaita finierskaidu kārtām, kuru šķiedras parasti izvietotas savstarpēji perpendikulāri. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Būvskava
- lielāka diametra U-veida savienotājlīdzeklis, ko izmanto koka būvelementu fiksācijai darba stāvoklī, piemēram, gala iesējumos. (Ozola, 2006)
- Būvtehnologi
- speciālisti, kuri nosaka kā būvizstrādājumus iestrādāt būvēs izstrādājot DOP (darba organizācijas projektu) un DVP (darbu veikšanas projektu). (Kostjukovs, 2016)
- Būvģipsis
- balts pulveris, kas sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī. Cietējot tā tilpums palielinās līdz 1%, tas blīvi aizpilda spraugas, plaisas, formas u.c. Ģipša izstrādājumi ir ūdensneizturīgi, tāpēc tos var lietot tikai sausās vietās. (Gorenko, 2002)
C
- CAPWAP
- CAse Pile Wave Analysis Program jeb čaulpāļa harmoniskas analīzes programma, kas noteic statisko grunts pretestību un simulē pārbaudi ar statisko slodzi. (Šķēle, 2020)
- CE marķējums
- ražotāja apliecinājums, ka prece atbilst visām attiecināmajām normatīvo aktu prasībām. Šīs prasības ir noteiktas ES direktīvās, kuras ir pārņemtas nacionālajos normatīvajos aktos. CE zīme norāda, ka produkts atbilst visu piemērojamo direktīvu būtiskajām prasībām un, ka produkti ir bijuši pakļauti atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas paredzētas direktīvā. (Bajāre, 2021)
- CFA (continuous flight auger) pāļi
- urbto pāļu veids, kurā pālis tiek izurbts līdz nepieciešamajam dziļumam vienā nepārtrauktā piegājienā, izmantojot gliemežveida urbi. Brīdī, kad gliemežveida urbis tiek ieurbts gruntī, brīvās vietas starp urbja vītņveida lāpstiņām aizpildās ar grunti, tādejādi saglabājot urbuma sieniņu atbalstu un stabilitāti. Tajā brīdī, kad urbis tiek celts ārā no urbuma, caur urbja centrālo dobo stieni uz urbuma apakšu ar sūkņa palīdzību tiek pumpēts betons vai java, tādejādi izspiežot metāla aizbāzni dobā stieņa apakšgalā. Vienlaicīga betona pumpēšana un urbja celšana ārā no urbuma nodrošina pastāvīgu urbuma stabilitāti. (Šķēle, 2020)
- Celtne
- ēku un būvju kopums, kuru realizē atbilstoši vienotai projektu un tāmju dokumentācijai, vai arī atsevišķa (kompleksā neietilpstoša) ēka vai būve, ja tai izstrādāta patstāvīga projektu un tāmju dokumentācija. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtnieciskais mezgls
- pamatražošanas ēkas vai būves konstruktīvi nošķirta daļa, kurā vienlaikus jāveic nesošo elementu un iekārtu montāža. Celtnieciskajā mezglā var ietilpt viens vai vairāki tehnoloģiskie mezgli, un tos var dalīt apakšmezglos. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtniecības industrializācija
- kompleksi mehanizēts būvdarbu process, kuru būvlaukumā realizē ritmiski visa gada laikā, galvenokārt lietojot masveidā izgatavotas unificētas detaļas, konstrukcijas, mezglus un blokus ar augstu rūpniecisko gatavību. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtniecības kvalitāte
- pabeigtu un ekspluatācijā nodotu ēku, būvju un to daļu atbilstība projekta risinājumam un normatīviem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtniecības kārta
- projektā noteiktā rūpniecības uzņēmuma daļa, kura var nodrošināt patstāvīgu produkcijas izlaidi vai pakalpojumu sniegšanu. Celtniecības kārtas var izdalīt arī lielu sabiedrisko un transporta objektu būvē, kā arī jaunu pilsētu dzīvojamo rajonu būvē. Celtniecības kārta var sastāvēt no viena vai vairākiem nododamiem kompleksiem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtniecības liftu darba zona
- teritorija, kurā iespējama paceļamās kravas krišana. Zonas robežas pieņem 5 m uz visām pusēm no lifta izmēriem plānā, ja celšanas augstums nepārsniedz 15 m, par katriem 15 nākamajiem augstuma metriem pieskaita pa vienam metram. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtniecības objekts
- katra atsevišķi stāvoša ēka (ražošanas korpuss, dzīvojamā ēka u. c.) vai būve (tilts, aizsprosts) ar projektā paredzēto to ekspluatācijai nepieciešamo iekārtu, inženiertīkliem un labojumu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtniecības organizēšanas projekts (COP)
- būvējamo uzņēmumu kompleksu, atsevišķu uzņēmumu vai citu lielu objektu būvdarbu organizēšanas dokumentārs modelis. Tajā ietver visus darbus, sākot ar sagatavošanas darbiem, pamatdarbiem, iekārtu montāžu un regulēšanu līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Nepieciešamības gadījumā COP izstrādā arī ekspluatācijā nododamām kārtām, kompleksiem vai atsevišķiem objektiem, iesaistot šos darbus kopējā plūsmā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtniecības produkcija
- nodošanai ekspluatācijā sagatavoti ražošanas un neražošanas objekti (uzņēmumi, ēkas, inženierbūves). (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtņa apkalpojamā zona
- telpa, kuru iezīmē celtņa izlices maksimālais sniegums. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtņa darbības bīstamā zona
- telpa, kurā iespējama kravas krišana tās pārvietošanas laikā un izkliede krišanas procesā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Celtņu ce|a un jumta pakopne
- kombinēta sistēma — kopne ar stingu apakšējo joslu, tāpēc tās statisko aprēķinu izdara tāpat kā celtņu ceļa kopnei. Tās apakšējā joslā bez stiepes un lieces normālspriegumiem rodas ari ierobežotās vērpes papildu normālspriegumi, jo celtņu vertikālā spiediena un sānisko spēku rezultējošais spēks nesakrīt ar lieces centru. (Kadišs u.c., 1991)
- Celtņu pasijas
- elementi, kurus uzstāda, lai ierīkotu celiņu ceļus vienstāva rūpniecības ēkās ar tilta celtņiem. To laidums vienāds ar kolonnu soli, t. i., 6 vai 12 m. Dzelzsbetona pasijas ir ekonomiskas vidēja darba režīma celtņiem ar celtspēju līdz 50 t un viegla darba režīma celtņiem ar celtspēju līdz 150 t. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Celulozes šķiedras siltumizolācijas materiāli
- organiskās (dabīgās) izcelsmes siltumizolācijas materiāli. Celulozes škiedras materiālu (ekovates) galvenā izejviela ir papīra otrreizēja pārstrādes produkts. Ražošanas procesā ir divas galvenās stadijas: 1. stadija – notiek iepriekšēja makulatūras apstrāde, kuras rezultātā papīrs tiek sasmalcināts palielos gabalos, tālāk makulatūra tiek sasmalcināšana līdz šķiedrai. 2. stadijā tiek pievienoti antiseptiķi un antipirēni. (Štrausa u.c., 2011)
- Celšanās un sēšanās
- deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts tilpuma pārmaiņas mitruma un (vai) ķīmiskas iedarbības ietekmē (briešana vai rukums) vai grunts porās sasalstot ūdenim un kūstot ledum (grunts sala kūkumošanās un atkušana). (Šķēle, 2020)
- Cementa – skaidu plātnes
- materiāls, ko iegūst no portlandcementa, kokskaidu un ūdens maisījuma attiecībā 3:1:1, ko presē un iztur zem paaugstinātas temperatūras (70-80°C). Maisījumam iepriekš pievieno piedevu saistes uzlabošanai. Iegūst plātnes ar blīvumu 900-1450 kg/m3 . (Ozola, 2006)
- Cementi uz kaļķu bāzes
- hidrauliskās javas saistvielas, kuras sastāv no kaļķiem un vulkāniskiem iežiem (hidrauliskām piedevām). (Bajāre, 2021)
- Cementizācija
- metode, kuras laikā ar injekciju vai augstspiediena injekciju metodi gruntī iemaisīts sauss cements vai cementa piens. Šo metodi lieto rupju un vidēji rupju irdenu smilšu, oļu un grants nogulumu, kā arī sausu un ūdens piesātinātu drupu iež nostiprināšanai. (Šķēle, 2020)
___
viens no paņēmieniem, kā nostiprināt irdenas rupjdrupu vai rupjas smilšainas gruntis, kuru filtrācijas koeficients ir 80 – 200 metri diennaktī. Pēc šīs metodes gruntī pa speciālām caurulītēm (injektoriem) zem spiediena ievada cementa-ūdens suspensiju (cementa pienu). Kad šķīdums iespiedies gruntī, tas pamazām sacietē, izveidojot stingu, ūdensizturīgu pamatni. Šīs metodes trūkums ir samērā ierobežotā lietojuma joma; sekmīgai cementizācijai nepieciešams, lai grunts poru izmēri būtu vismaz 4-5 reizes lielāki nekā cementa daļiņu izmēri. Tāda attiecība ļauj cementizāciju lietot tikai rupjdrupu un rupjās smilšainās gruntīs, izslēdzot tās izmantošanu gruntīs ar sīkākām frakcijām. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Cementīts
- dzelzs un oglekļa savienojums Fe3C (dzelzs karbīds). Cementīts līdz 201 oC ir feromagnētisks. Cementīts ir ciets un izturīgs (robežstiprība 800 – 1000 MPa). (Paeglīte, 2017)
- Centrbēdzes inerces moments
- lielums, ko iegūst pa visu figūras laukumu summējot elementāro laukumiņu reizinājumus ar attālumiem līdz divām savstarpēji perpendikulārām asīm. Centrbēdzes inerces momenta mērvienība ir garuma mērvienība ceturtajā pakāpē. Centrbēdzes inerces moments var būt gan pozitīvs, gan negatīvs vai arī nulle. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Centriski slogoti pamati
- pamati, kuriem ārējo slodžu rezultējošais spēks iedarbojas pa pamata pēdas asi. (Šķēle, 2020)
- Centriski spiestas kolonnas
- kolonnas, kuru šķēlumos ārējo slodžu iedarbībā rodas tikai spiedes garenspēks. Centriski spiestas kolonnas un stieņus plaši lieto dažādās būvkonstrukcijās. Uz kolonnām balsta pārsegumu sijas un kopnes, darba laukumus, estakādes, cauruļvadus un citas konstrukcijas. Kolonnas pārvada slodzi no konstrukcijas augstākajiem elementiem uz pamatu. (Kadišs u.c., 1991)
- Centriski stiepti elementi
- elements, kura katrā šķēlumā stiepes kopspēks pielikts tā smagumcentrā un var pieņemt, ka stiepes normālspriegumi būs vienmērīgi sadalīti pa aprēķina šķēluma laukumu. Stiepē centriski slogotus elementus aprēķina, balstoties uz stiprības nosacījumu: jebkurā projektā ievērtējamā aprēķina situācijā nelabvēlīgākajā slodžu kombinācijā stiepes normālspriegumi vājākajā šķēlumā nedrīkst pārsniegt koksnes materiāla aprēķina pretestības vērtību stiepē. (Ozola, 2006)
- Centriskā stiepe jeb spiede
- reta parādība, ko var īstenot tikai laboratorijā. Reālos apstākļos notiek spēku ekscentriska iedarbība ar tā sauktajām gadījuma ekscentritātēm, ko rada konstrukciju elementu ģeometrisko formu nepilnība, to faktisko izmēru novirze no projektā pieņemtajiem izmēriem, betona neviendabīgums un citi iemesli. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Centrālie inerces momenti
- inerces momenti pret asīm, kuras iet caur šķēluma laukuma smagumcentru. (Ziemelis u.c., 2008)
- Centrālā ass
- ass, kas iet caur figūras laukuma smaguma centru. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
ass, pret kuru statiskie momenti vienādi ar nulli. Tās krustojas punktā, kuru sauc par laukuma smagumcentru. Tātad, asis, kuras iet caur šķēluma laukuma smagumcentru, sauc par centrālām asīm. (Ziemelis u.c., 2008)
- Ceļa bīstamās zonas
- zonas, kuras skar kravas pārvietošanas vai montāžas zonas. Bīstamajā zonā nav pieļaujama transportlīdzekļa caurbraukšana, ja tas nepieciešams, jāprojektē apbraucamais ceļš. (Bērziņš u.c., 1993)
- Ceļš
- nepārtraukta darbu secība tīkla modelī. Ceļa garumu nosaka to darbu ilgumu summa, kuri atrodas uz ceļa. (Bērziņš u.c., 1993)
- Cietināts tērauds
- norūdīts un cietināts tērauds ar augstu plūstamības robežu. (Paeglīte, 2017)
- Cietēšana
- pakāpeniska cementa javas sabiezēšana un kopīga hidratētu un nehidratētu daļiņu konglomerāta izveidošanās. (Bajāre, 2021)
- Cietība
- materiāla spēja pretoties cita ķermeņa iespiešanai tajā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
materiāla spēja pretoties virsmas deformācijai vai bojājumiem lokālu slodžu iedarbības rezultātā. Spēja pretoties kāda cietāka ķermeņa iekļūšanai dotā būvmateriāla struktūrā. Pieaugot materiāla mitrumam, cietība samazinās. (Bajāre, 2021)
___
ķermeņa pretošanās spēja virsmas kārtas deformācijai vietēja kontakta spēka iedarbībā. (Bajāre, 2021)
___
materiāla spēja neļaut iespiesties tajā citam cietākam materiālam. (Strungs, 2013)
- Cilindriskas čaulas
- vientīkla (vienjoslas) čaulas, kuru vidusvirsmu veido taisne, rotējot pa liku vaduli. Cilindriskās čaulās, kas balstās uz četrām kolonnām stūros, laiduma virzienā papildus izveido vertikālus un horizontālus režģotus apmales elementus. (Kadišs u.c., 1991)
- Cilindriskās čaulas pārsegums
- pārseguma veids, kas sastāv no plānas plātnes (čaulas), kas izliekta cilindriskas virsmas veidā, un apmales elementiem, kuri galos balstās uz diafragmām. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Cirpes (bīdes) slogojums
- slogojuma veids, kas rodas, ja spēki F darbojas savstarpēji paralēli un stieņa asij perpendikulārās plaknēs, un attālums starp tiem ir niecīgs. (Ziemelis u.c., 2008)
- Cokols
- ārsienas ārējā apakšējā daļa, kuru īpaši izveido aizsardzībai pret mitrumu, dekoratīvos nolūkos, triecienu aizsardzību. Veido no izturīgiem un blīviem materiāliem. (Kostjukovs, 2016)
- Čaulas laidums
- attālums starp balsta diafragmu asīm. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Černova – Lidersa līnijas
- līnijas, kas parādās uz virsmas, spriegumiem sasniedzot tecēšanas robežu, vērstas apmēram 45° leņķī pret paraugstieņa asi. To paradīšanās liecina par materiāla kristālu nobīdes veidošanos. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Četrskaldnis
- baļķis, kas apzāģēts no četrām pusēm. Tā biezums un platums pārsniedz 100mm. (Gorenko, 2002)
- Čuguns
- dzelzs oglekļa sakausējums, kas satur oglekli > 2,14 %. (Bajāre, 2021)
D
- DYNAWING
- dabai nekaitīga pāļu izbūves tehnoloģija, kurai izņemtas grunts daudzums ir daudz mazāks, salīdzinot ar esošajām pāļu izbūves tehnoloģijām, pateicoties īpatnējas tērauda svārpsta uzgalim. Ir iespējams sasniegt lielāko pāļa nestspēju, pateicoties pāļa paplašinājumam, izveidotam nesošajā slānī. (Šķēle, 2020)
- Dabiskie akmens materiāli
- rūdu nesaturoši kalnu ieži, kurus lieto būvniecībā neapstrādātus vai pēc vienkāršas mehāniskas apstrādes. (Bajāre, 2021)
___
materiāli un izstrādājumi, ko iegūst no iežiem pēc to mehāniskās apstrādes (skaldīšanas, zāģēšanas, slīpēšanas, pulēšanas, drupināšanas, sijāšanas u. tml.) vai arī bez tās. (Strungs, 2013)
- Dabiskie asfalti
- dabiskie bitumeni ar minerālo piemaisījumu saturu virs 20% (pēc svara). (Bajāre, 2021)
- Dabiskie asfaltīti
- trausli un grūti kūstoši bez piemaisījumiem bitumeni. (Bajāre, 2021)
- Dabiskie izmēri
- elementa faktiskie izmēri, kas atkarībā no tā izgatavošanas precizitātes var atšķirties no konstruktīvajiem izmēriem par normētu lielumu – pielaidi (3 – 10 mm). (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Dabiskā būvpamatne
- grunts, kas izveidojusies ilgstošos ģeoloģiskos procesos. (Gorenko, 2002)
- Dabiskās pamatnes
- pamatnes, kuras var slogot bez speciālas iepriekšējas sagatavošanas. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Dabīgais grunts spiediens
- grunts starpgranulu spiediena intensitāte vai dabīgie normālie spriegumi jebkurā horizontālā šķēlumā virs vai zem projektētā pamata pēdas pirms pamata izbūves. Dabīgais grunts spiediens neietver gruntsūdens spiedienu. (Paeglītis, 2008)
- Darba agrākais sākums
- pats agrākais no visiem iespējamiem darba sākšanas termiņiem, kad tā uzsākšanu nodrošina visu iepriekšējo darbu izpilde. Dotā darba agrākais sākums reizē ir iepriekšējā darba maksimāli agrākās beigas. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darba agrākās beigas
- pats agrākais no visiem iespējamiem darba pabeigšanas termiņiem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darba aizsardzība
- tiesisku, tehnisku, sanitāri higiēnisku un organizatorisku pasākumu komplekss, kuram jānodrošina strādājošo veselīgi un droši darba apstākļi. Komplekss sastāv no darba likumdošanas tiesiskajiem pamatiem, drošības tehnikas un ražošanas sanitārijas prasībām. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darba procesu karte
- pamatdokuments, kurš reglamentē atkārtoti veicamu ražošanas procesu racionālu un stabilu tehnoloģiju, nosakot šo procesu veikšanas metodes un materiāltehnisko nodrošinājumu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darba spriegums
- spriegums, kas slodzes ietekmē rodas konstrukcijas elementos. Drošai, normālai konstrukcijas darbībai šie spriegumi nedrīkst pārsniegt pieļaujamos. Dažos gadījumos atļauts pārsniegt pieļaujamos spriegumus par 5%, ja to pamato konstruktīvi apsvērumi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Darba vēlākais sākums
- pats vēlākais darba sākšanas termiņš, kurā uzsākot darbu ir iespējams to paveikt plānotajā termiņā, neaizkavējot visa darbu kompleksa savlaicīgu izpildi. Dotā darba vēlākais sākums ir vienāds ar starpību starp darba vēlākajām beigām un darba ilgumu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darba vēlākās beigas
- pats vēlākais pieļaujamais darba pabeigšanas termiņš, kas vēl nav par cēloni objekta kopējā nodošanas termiņa pagarināšanai. Dotā darba vēlākās beigas reizē ir sekojošā darba minimāli vēlākais sākums. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darbojošos uzņēmumu tehniskā pārkārtošana
- pasākumu komplekss ražošanas tehniskā līmeņa paaugstināšanai. To realizē, uzstādot esošajās ražošanas platībās augstražīgas iekārtas, pilnveidojot ražošanas tehnoloģiju. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darbs
- process, kas prasa laiku un resursus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darbu veikšanas projekts (DVP)
- dokuments, kas ir kā pamats būvdarbu operatīvai plānošanai, kontrolei, regulēšanai un uzskaitei objektā. DVP izstrādā, lai reglamentētu būvdarbu veikšanu ar visefektīvākām metodēm, pilnvērtīgi izmantojot darbaspēku, mehānismus un materiāli tehniskos resursus un tā nodrošinot būvdarbu ilguma saīsināšanu, darbietilpības samazināšanu un pašizmaksas pazemināšanu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Darva
- cietā kurināmā un dažu citu organisko vielu sausā pārtvaicē, t. i., karsējot bez gaisa pieplūdes, radušos gaistošo vielu kondensācijas produkts. (Bajāre, 2021)
- Daudzkausu ekskavators
- nepārtrauktas darbības zemes rakšanas mehānisms, kurš grunts rakšanas, transportēšanas un kraušanas operācijas veic vienlaikus un nepārtraukti. (Bērziņš u.c., 1993)
- Daudzlaidumu locīklu sijas
- statiski noteicamas, ģeometriski nemainīgas sistēmas, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotām savā starpā ar locīklām savienotām vienlaiduma sijām (ar konsolēm vai bez tām). (Auzukalns, 2021)
- Daudzīvokļu ēka
- trīs un vairāk dzīvokļu ēka, kur ieeja dzīvokļos ir no koplietošanas kāpņu telpas, gaiteņa vai galerijas, un visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības. (Kostjukovs, 2016)
- Daļēji mierīgais tērauds
- vispārīgi izmantojams tērauds, bet tam ir zemāka tecēšanas robeža nekā verdošajam tēraudam, bet augstāka kā mierīgajam tēraudam. (Paeglīte, 2017)
- Deformatīvās īpašības
- materiāla spēja mainīt formu, deformējoties ārējo vai iekšējo spēku ietekmē (mehāniskā spēka, siltuma, rukuma vai cita veida spriegumu iedarbībā). Jebkura ķermeņa dimensiju piespiedu maiņu sauc par deformāciju. (Bajāre, 2021)
- Deformācija
- process, kad ķermenim ārēji pieliktās slodzes rezultātā starp ķermeņa daļiņām notiek to attālumu izmaiņa, t.i. ķermenis deformējas. Starp nenoslogota cieta ķermeņa daļiņām darbojas spēki, kuri nodrošina ķermeņa formas nemainību. Jebkurā ķermeņa šķēlumā šie elementārie spēki ir savstarpēji līdzsvaroti un summā dod nulli. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Deformācijas temperatūra
- temperatūra, kurā apdedzinātais paraugs sāk mainīt formu t.i. apkūst, asās šķautnes noapaļojas, palielinās izstrādājumu tilpums (notiek uzpūšanās process). (Bajāre, 2021)
- Deformētais stāvoklis punktā
- relatīvais pārvietojums un nobīdes leņķu kopa visiem iespējamiem koordinātu asu stāvokļiem dotajā punktā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Deformēšanās likums
- sakarība starp pielikto slodzi un tās izraisīto pārvietojumu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Deldējamība
- spēja pretoties slodzēm, kas izraisa pakāpenisku materiāla sairšanu – no virspuses atraujot sīkas daļiņas(berzes procesā). (Strungs, 2013)
- Detonācija
- sprāgstvielas pārvēršanās gāzēs, ja gāzu ātrums vismaz 1000 m/s, momentāni attīstot lielu spiedienu un temperatūru. (Bērziņš u.c., 1993)
- Diabazs un bazalts
- blīvie izplūduma ieži. Veidojušies magmai ātri un nevienmērīgi, sastingstot Zemes garozas virsējos slāņos. Raksturīga stiklveida vai smalkkristāliska struktūra, kurā ieslēgti daudz lielāki, dziļākos slāņos veidojušies kristāli. Pēc īpašībām līdzīgi dziļuma iežiem. (Bajāre, 2021)
- Diafragmas
- plaknē izvietoti stinguma elementi. (Ozola, 2006)
- Diafragmu slodze
- čaulas balsta spiediens, kas tiek pārnests bīdes spēku S veidā, kuri darbojas pa pieskari čaulas vidējai virsmai un ir pretēji pēc virziena un vienādi pēc vērtības ar bīdes spēkiem uz čaulas balsta. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Difrakcija
- skaņas apliekšanās. Difrakcijas parādība ir frekvenču atkarīga. (Zabrauskis, 2020)
- Difūzs akustiskais lauks
- telpa, kurā nav fokusējošu vai simetrisku elementu, tās izmēri daudzkārt pārsniedz skaņas viļņu garumu un virsmu absorbcija ir pietiekami vienmērīga. Akustiskais lauks iegūst tādas īpašības kā skaņas plūsmas enerģijas vienmērīgu dalījumu visos virzienos un akustiskās enerģijas nemainīgu blīvums visā telpas tilpumā. (Zabrauskis, 2020)
- Dinamiska iedarbe (dynamic action)
- iedarbe, kas izraisa būtisku (ievērojamu) konstrukcijas vai konstruktīvu elementu paātrinājumu. (Brauns, 2008)
- Dinamiska slodze
- slodze, kuras izraisītie spriegumi atšķiras no spriegumiem, kādi atbilstu statiski pieliktai slodzei vairāk par aprēķinā pieļaujamo kļūdu. (Ziemelis u.c., 2008)
- Dinamiski uzdevumi
- uzdevumi, kuros tiek ņemtas vērā konstrukcijas inerces īpašības un tiek operēts ar fizikālo lielumu laika atvasinājumiem. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Dinamiskās pārbaudes
- tādas pārbaudes, kur pārbaudāmo metālu slogo triecienveidīgi vai ar spēku, kas ātri pieaug. Bez tam dažreiz izdara noguruma, plūstamības un dilšanas (berzes) pārbaudes, kas dod vēl pilnīgāku priekšstatu par metāla īpašībām. (Bajāre, 2021)
- Dinamiskās slodzes pārbaude (DSP)
- augsta sprieguma pārbaudes metode pāļa darbības vērtēšanai. DSP iekļauj sevī sitienus pa pāļa uzgalvja ar pāļu zveltni vai ar krišanas svaru un rezultējošu spriegumu un paātrinājumu mērījumus. Šos mērījumus izmanto, lai noteiktu pāļa un grunts uzvedību pieliktās dinamiskās slodzes ietekmē.
- Disks
- atsevišķs sistēmas elements, kas veido plakanu sistēmu (vienkāršs disks), veselu nemainīgu plakanu sistēmu vai tās nemainīgu daļu (paplašināts disks) vai nemainīgu pamatu. (Auzukalns, 2021)
- Dislokācijas
- dažādi monokristāla režģa uzbūves defekti. Tādi defekti var rasties, ja režģa mezglos trūkst atomu (ir vakances), ir lieki atomi, kas izvietoti ārpus režģa mezgliem (starpmezglu vai iesakņoti atomi), utt. (Kadišs u.c., 1991)
- Dispersi armētais jeb fibrobetons
- betona maisījums, kas satur šķiedrainus materiālus, kas palielina tās integritāti. Tas satur īsas atsevišķas šķiedras (tērauda, stikla, sintētiskas un dabiskas), kas ir vienmērīgi sadalītas un nejauši orientētas. (Bajāre, 2021)
- Dispečerizācija
- īpaša vadīšanas forma, kura paredz operatīvo vadīšanas funkciju koncentrēšanu centralizētā vadīšanas dienestā, nodrošinot to ar atbilstošiem tehniskajiem un sakaru līdzekļiem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Diverģence
- tektonisko plātņu kustību veids, kad plātnes pārvietojas dažādos virzienos viena no otras. (Šķēle, 2020)
- Divjoslu iepriekš saspriegtie, iekarinātie pārsegumi
- sistēmas, kas sastāv no divām lokanām vantīm, kuras izvietotas viena virs otras un saistītas savā starpā ar paralēlām savilcēm, spraišļiem vai to kombināciju. Iepriekšējā sasprieguma dēļ, kuru realizē ar savilcēm vai spraišļiem, divjoslu sistēmām ir mazākas elastīgās deformācijas nekā vienjoslas sistēmām. Šiem pārsegumiem izveido vieglu jumta segumu, kas darbojas neatkarīgi no nesošās sistēmas. Divjoslu iekarinātos pārsegumus visbiežāk lieto apaļām ēkām, pie tam vantis izvieto radiāli. (Kadišs u.c., 1991)
- Divkomponentu sistēma
- irdeno grunšu sistēma, kas sastāv no minerālu skeleta un porām, kuras pilnībā aizpildītas ar ūdeni. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Divskaldnis
- baļķis, kam paralēli apzāģētas divas pretējās sānmalas. (Gorenko, 2002)
- Divskaldņa puse
- divskaldnis, kas pārzāģēts garenvirzienā. (Gorenko, 2002)
- Dolomīts (CaCO3 * MgCO3)
- plaši izplatīts minerāls, kas veido tāda paša nosaukuma iezi. (Bajāre, 2021)
___
pārsvarā pelēks iezis ar vidēju cietību, spiedes stiprība sasniedz 100 MPa. Izmanto būvniecībā kā apdares materiālu, bet ceļu būvniecībā izmanto dolomīta šķembas. (Bajāre, 2021)
___
iezis, ko var izmantot kā dabisku būvakmeni, bet apstrādātā veidā – kā ēku apdares materiālu. Mīkstāks par marmoru, bet cietāks un mazāk drūpošs par šūnakmeni. Interjerā izmanto skaldītu vai slīpētu dolomītu. No dolomīta ir veidoti devona Pļaviņu, Daugavas un Stīpiņu svītas karbonātiežu nogulumi. Mehāniski izturīgi un salturīgi dolomīti ir plaši izplatīti Latvijas centrālajā un austrumu daļā. (Bajāre, 2021)
___
divkāršs kalcija un magnija karbonāts. Atkarībā no piemaisījumiem krāsa var būt no baltas līdz tumši pelēkai. Dolomīts ietilpst marmora, kaļķakmeņu un citu nogulumiežu sastāvā, kā arī veido tāda paša nosaukuma iezi. (Strungs, 2013)
- Domkrati
- viena no turu nolaišanas ierīcēm. Lieto gan mehāniskos, gan arī hidrauliskos domkratus. Domkratu galvenā priekšrocība ir tā, ka ar tiem veidņus līdz ar betonmasu vajadzības gadījumā var pacelt uz augšu, ja neparedzētu iemeslu dēļ veidņi ir sēdušies. (Bērziņš u.c., 1993)
- Drenāža
- process, kura laikā nodrošina šķidruma transportu pa materiālu. (Šķēle, 2020)
- Drošums (reliability)
- konstrukcijas vai konstruktīva elementa spēja izpildīt noteiktās prasības, tajā skaitā projektēto ekspluatācijas ilgumu, kuram tas ir projektēts. Drošums ietver konstrukcijas drošību, ekspluatējamību un ilgizturību un to parasti izsaka varbūtības terminos. (Brauns, 2008)
- Drošības tehnika
- tehniska disciplīna, kas aplūko tehnisku un organizatorisku pasākumu kompleksu, kura mērķis nodrošināt drošus darba apstākļus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Dubult-T šķērsgriezuma dēļu sijas
- sijas, kas sastāv no augšējā un apakšējā plaukta un sieniņas, kas var būt izveidota no viena vai diviem dēļiem. Tās lieto starpstāvu un bēniņu pārsegumos mūra dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, kā arī rūpnīcā izgatavotās saliekamās koka ēkās. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Dubult-T šķērsgriezuma sijas plaukts
- divas pa vienu garenmalu iespīlētas plāksnītes (pievienošanas vietā pie sieniņas), kas pakļautas vienmērīgi sadalītu spiedes spriegumu iedarbībai. (Kadišs u.c., 1991)
- Durvis
- atverams vai aizverams norobežojošais elements sienās un starpsienās, tās nodrošina iekļūšanu ēkā un savieno savā starpā iekštelpas. Durvju ailas aizpildījums sastāv no aplodas un vienas vai divām vērtēm, kas iestiprinātas aplodās vertikālo siju virās. Pa aplodas perimetru ir grope, kas nodrošina vērtņu ciešu piekļaušanos aplodai. (Šķēle, 2020)
- Dzega
- horizontāls, profilēts sienas izvirzījums. Ārsienas augšējās daļas dzegu sauc par vainagdzegu jeb galveno dzegu, un tās uzdevums ir aizsargāt ārsienu no nokrišņu iedarbības un uzlabot ēkas arhitektonisko izteiksmīgumu. Individuālajā būvniecībā ķieģeļu sienām parasti veido izvirzīto, vaļējo vai apšūto dzegu. (Gorenko, 2002)
___
horizontāls, profilēts sienas izvirzījums. Individuālajā būvniecībā ķieģeļu sienām parasti veido izvirzīto, vaļējo vai apšūto dzegu. (Kostjukovs, 2016)
- Dzelzsbetona stiegrojums
- dažāda šķērsgriezuma un formas metāla stieņi, kurus ievieto betonā, lai palielinātu tā nestspēju. (Bērziņš u.c., 1993)
- Dzelzsbetons
- ar tēraudu stiegrots betons. (Brauns, 2007)
___
monolīts sacietējuša betona un tērauda stiegrojuma apvienojums. Betons labi pretojas spiedei, bet slikti stiepei, turpretim tērauda stiegrojumam ir liela izturība stiepē. Tādejādi konstrukcijās betons kopā ar stiegrojumu labi pretojas dažādām slodzēm. (Bajāre, 2021)
___
celtniecības materiāls, kurā monolīti savienoti betons un tērauds (stiegrojums). Dzelzsbetona radīšanas idejas pamatā ir iespēja izmantot betona darbību spiedē un tērauda darbību stiepē. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Dzelzsbetonu konstrukcijas
- ēku un inženierbūvju elementi, šo elementu kombinācijas vai ēku daļas, kas veidotas no dzelzsbetona. (Bajāre, 2021)
- Dzintele
- maza šķērsizmēra U-veida savienotājlīdzeklis, ko lieto, piemēram, apšuvuma piestiprināšanai pie paneļa karkasa. Var būt apaļa vai kvadrātveida šķērsgriezuma dzinteles. (Ozola, 2006)
- Dziļie pamati
- pamati, kuru pēda ielikta atklātās būvbedrēs un tranšejās vairāk nekā 5…6 m dziļumā. (Šķēle, 2020)
- Dēļi
- līdz 10 cm biezi zāģmateriāli, kuru platums lielāks par divkāršu biezumu. Izšķir plānos dēļus, kuru biezums nepārsniedz 3,2 cm, un biezos dēļus, kas biezāki par 4 cm. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Žāvēšanas rukums
- mālu paraugu izmēru samazināšanās, tos žāvējot un padedzinot. Zinot kopīgo rukumu ir iespējams aprēķināt par cik % lielāks ir jāizgatavo izstrādājums, lai gatavā veidā tas atbilstu nepieciešamajiem izmēriem. (Bajāre, 2021)
E
- Efektīvie spriegumi
- starpība starp kopējiem un neitrālajiem spriegumiem. Šos mēdz dēvēt arī par intergranurāliem spriegumiem. Efektīvajiem spriegumiem ir ietekme samazināt grunts porainības koeficientu un mobilizēt bīdes izturību, kamēr neitrāliem spriegumiem nav nekādas ietekmes ne uz grunts porainības koeficientu, ne bīdes izturību. Efektīvie spriegumi ir vienādi ar starpību starp kopējiem spriegumiem un poru spiedienu. Efektīvie spriegumi kontrolē zināmus grunts izturēšanās aspektus, it īpaši grunts saspiežamību un bīdes izturību. (Šķēle, 2020)
- Ehogrammas (reflektogrammas)
- grafiskas sakarības, kas attēlo skaņas atstarojumu amplitūdas sadalījumu laikā. Šīs sakarības ir nozīmīgas telpu akustiskās kvalitātes vērtēšanai , jo ļauj analizēt, cik vienmērīgs ir skaņas dzišanas raksturs un cik traucējoši ( vai labvēlīgi) ir vēlīnie atstarojumi. Ehogrammas parasti iegūst telpu akustisko mērījumu rezultātā (izstarojot un pēc tam analizējot skaņas impulsu) , vai datoranalīzes rezultātā – izmantojot profesionālo programmatūru ar “ray tracing “ iespējām. Vienkāršos gadījumos – nelielām telpām un tikai pirmajiem atstarojumiem ehogrammu var aprēķināt analītiski. (Zabrauskis, 2020)
- Eilera formula
- formula, kas atbilst ļodzes pamatgadījumam. Eilera formula ir pielietojama tikai materiāla proporcionalitātes (elastības) robežās. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Eirokodeksi
- projektēšanas noteikumi visbiežāk pielietojamām konstrukciju formām. (Šķēle, 2020)
- Eirokodekss 2
- normatīvs, kas attiecas uz ēku un inženierbūvju projektēšanu no betona, stiegrota betona un iepriekš saspriegta betona. Normatīvs attiecas arī uz stiegrota betona konstrukciju pretestības, ekspluatējamības, ilgizturības un ugunsizturības prasībām. (Brauns, 2007)
- Ekovate
- siltumizolācijas materiāls, kas sastāv no celulozes šķiedras un piejaukumiem. Materiāla sastāvā ietilpstošie antiseptiķi boraks un borskābe aizsargā ekovati un to saskarē esošās koka konstrukcijas no pūšanas un kaitīgām sēnītēm. (Borodiņecs, 2017)
- Ekscentriski slogoti pamati
- pamati, kuriem ārējo slodžu rezultējošais spēks iedarbojas ekscentriski attiecībā pret pamata pēdas asi. Parasti šāds slogojums rodas, ja uz pamatiem darbojas lieces moments, horizontāls spēks vai vienpusējs grunts spiediens uz sānu virsmu. (Šķēle, 2020)
- Ekscentriski spiesti elementi
- elementi, kuri pakļauti spiedes garenspēka iedarbībai neatkarīgi no tā ekscentritātes (attāluma no spiedes spēka līdz šķēluma smagumcentram). (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Ekscentriski stiepti (stiepti liekti) elementi
- elementi, kuru šķēlumos ārējās slodzes darbības rezultātā, rodas iekšējie spēki- pozitīvs ass spēks, lieces momenti un šķērsspēki, strādā saliktā spriegumstāvoklī- stiepē un liecē jeb ekscentriskā stiepē. Stiepti liektos elementus nestspējas robežstāvokļos aprēķina, pamatojoties uz stiprības nosacījumu ekscentriskā stiepē (Ozola, 2006)
- Ekscentriskā spiede
- slogojuma veids, kad spiedes spēka darbības līnija ir paralēla stieņa asij un nesakrīt ar to. Vispārīgā ekscentriskās spiedes gadījumā darbojas lieces momenti Mx un My, kā arī aksiālais spēks N. (Ziemelis u.c., 2008)
- Ekskavators
- universāla cikliskas darbības zemes rakšanas mašīna ar kāpurķēžu vai pneimoriteņu gaitas iekārtu, to darbina iekšdedzes motors vai elektromotors. Ekskavatora darba cikls sastāv no grunts griešanas, t. i., kausa piepildīšanas, kausa pārvietošanas, iztukšošanas un tā atgriešanas sākumstāvoklī. (Bērziņš u.c., 1993)
- Ekspluatācijas ilgums, projektētais kalpošanas laiks (design working life)
- pieņemtais periods, kurā konstrukciju, veicot paredzēto apkopi, var izmantot tai paredzētajam nolūkam, neveicot būtiskus remonta darbus. (Brauns, 2008)
- Ekspluatējamības (servisa, lietojamības) kritērijs (serviceability criterion)
- projekta kritērijs ekspluatējamības robežstāvoklim. (Brauns, 2008)
- Ekspluatējamības (servisa, lietojamības) robežstāvokļi, (serviceability limit states)
- stāvokļi, pie kuriem konstrukcijai vai tās elementi vairs neapmierina noteiktās ekspluatējamības prasības. (Brauns, 2008)
- Ekstrudētais putu polistirols (XPS)
- organiskās izcelsmes siltumizolācijas materiāls. Ekstrudēto putu polistirolu iegūst zem augsta spiediena izkusušu polistirēnu ar piedevām izspiežot cauri sprauslai, iegūstot gatavus izstrādājumus nepieciešamajās formās Kā galvenā šī siltumizolācijas materiāla priekšrocība ir zema mitruma uzsūce (zem 1%). UV staru nenoturīgs. (Štrausa u.c., 2011)
- Ekvivalentais (nepastāvīga trokšņa) skaņas līmenis
- pastāvīga trokšņa skaņas līmenis, kam ir tāds pats vidējais kvadrātiskais skaņas spiediens kā apskatāmajam nepastāvīgajam troksnim dotajā laika intervālā. (Zabrauskis, 2020)
- Ekvivalentais biezums
- grunts biezums, kam ir tāda pati termiskā pretestība kā apskatāmai grīdai. Izšķir: grīdas ekvivalento biezumu- dt; pagraba sienu, kas atrodas zem zemes virsmas līmeņa, ekvivalento biezumu – dw. (Borodiņecs, 2017)
- Ekvivalentais spriegums
- spriegumu vērtība, pie kuras materiāla paraugs vienasīgā spriegumstāvokļa gadījumā izrādās vienlīdz bīstamā stāvoklī, salīdzinājumā ar analizējamo salikto spriegumstāvokli punktā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Elastība
- ķermeņa īpašība pēc atslodzes ieņemt savu sākotnējo formu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
materiālu īpašība atjaunot savu formu pēc ārējā spēka darbības pārtraukšanas, kas izraisīja formas maiņu (deformāciju). (Bajāre, 2021)
___
materiāla īpašība, pēc slodzes noņemšanas atjaunot savu sākotnējo formu un izmērus. (Strungs, 2013)
- Elastības modulis
- lielums, kas raksturo materiāla spēju pretoties deformācijai, ko izraisa normālspriegumu darbība. (Ozola, 2006)
- Elastības teorija
- nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu elastīgo deformēšanos ārējo spēku, temperatūras maiņas u. c. faktoru ietekmē. Elastības teorijas modelis ir sarežģīts, tādēļ aprēķinos jālieto arī sarežģīts matemātiskais aparāts. (Auzukalns, 2021)
- Elastīgas sijas
- sijas, kurās ir pieļaujamas tikai elastīgas materiāla deformācijas. Elastīgi plastiskās sijās izmanto materiāla elastīgas darbības stadiju (elastīgās deformācijas) un, ievērojot attiecīgus nosacījumus, pieļauj arī plastiskās deformācijas. (Kadišs u.c., 1991)
- Elastīgi plastiska analīze (pirmās vai otrās kārtas) (elastoplastic analysis – first or second order)
- konstruktīva analīze, kura izmanto spriegumu deformāciju vai momentu liekumu sakarības, kas sastāv no lineārās elastīgās daļas, kurai seko plastiskā daļa bez pastiprināšanās. (Brauns, 2008)
- Elastīgie spēki
- ķermeņa daļu savstarpējās iedarbes spēki, kuri pretojas slogošanas rezultātā veidotai izmēru un formas maiņai. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Elastīgā (atgriezeniskā) deformācija
- mehāniskā īpašība, kad būvmateriāls pēc deformācijas spēku noņemšanas spēj atgūt savu agrāko formu. Ārējo spēku ietekmē var notikt kristālu deformācijas t.i. var tikt palielināti attālumi starp atomiem. Tas ir iespējams tāpēc, ka metāliem ir blīva kristāliska struktūra. (Bajāre, 2021)
___
deformācija, kura izzūd ilgākā laika posmā tūlīt pēc slodzes noņemšanas. (Strungs, 2013)
___
deformācija, kura atslogošanas gadījumā pilnībā izzūd (tātad tās ir atgriezeniskas). (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Elektropārvades gaisa līniju (GL) balsti
- elementi, kuri paredzēti vadu piekāršanai. Pēc konstruktīvā risinājuma tie var būt brīvi stāvoši vai nostiprināti ar atsaitēm. Balsti ir masveida būves, jo katrā elektropārvades GL jāuzstāda liels skaits (pat vairāki tūkstoši) balstu. Šī iemesla dēļ balstus parasti izgatavo tikai pēc tipa projektiem. Atkarībā no uzdevuma GL balstus iedala starpbalstos, kas paredzēti tikai vadu piekāršanai; enkurbalstos, kas paredzēti vadu nospriegošanai; stūra balstos, kurus uzstāda GL pagriezienu vietās; gala balstos, kurus uzstāda GL galos, un pārejas balstos, kurus uzstāda abās pusēs liellaiduma pārejām (pāri upēm, ezeriem, gravām u. tml.). Galvenais GL balstu tips ir starpbalsti, kuri sastāda apmēram 85% no kopējā balstu skaita. GL balstus parasti projektē kā režģotas telpiskas konstrukcijas ar trīsstūra režģi, kas izveidots no leņķprofiliem. Elementu savstarpējo savienojumu parasti izveido ar skrūvēm vai metinot. (Kadišs u.c., 1991)
- Elektrotermiskā saspriegšana
- stiegrojuma saspriegšanas paņēmiens, kura būtība ir tā, ka stiegrojuma sagatavi (stieņa, stieples vai vijuma), kas sakarsēta ar elektrisko strāvu līdz vajadzīgajam pagarinājumam, nostiprina sakarsētā stāvoklī uz stingiem balstiem vai sacietējuša elementa galiem. Balsti un elementa gali neļauj sagatavei atdziestot sarauties, un tāpēc tajā rodas vajadzīgie stiepes spriegumi. Stiegrojuma sagatavei, kas paredzēta saspriegšanai uz veidņu, paliktņu vai stendu balstiem, galos izveido enkurus, kurus izvieto tā, lai attālums starp to iekšējām (atbalsta) skaldnēm būtu par doto lielumu mazāks, nekā attālums starp balstu ārējām skaldnēm. Pagarinātajai sagatavei sakarsētā stāvoklī brīvi jāievietojas starp balstiem. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Elektroķīmiskais nostiprināšanas paņēmiens
- metode, kuru izmanto ūdens piesātinātu mālainu, putekļainu un dūņainu grunšu nestspējas uzlabošanai. Šīs metodes pamatprincips ir grunts uzlabošana, ievadot tajā nostiprinātāju (ķīmisku piedevu), kad uz to iedarbojas elektriskā līdzstrāva. Atkarībā no tā, kādas ķīmiskās piedevas (šķidro stiklu vai kalcija hlorīdu) izmanto, izdala arī dažādus pastiprināšanas veidus. (Šķēle, 2020)
- Elektroķīmiskā korozija
- korozija, ko pavada elektriskās strāvas parādīšanās. To nosaka šķidruma — elektrolīta klātbūtne. Par elektrolītiem var būt vairāk vai mazāk elektrību vadoši šķidrumi, visbiežāk sārmi, sāļu, gāzu ūdens šķīdumi. (Bajāre, 2021)
- Elementārā laukuma statiskais moments pret asi x vai y
- elementārā laukuma dA reizinājums ar tā attālumu līdz asij x vai y. Vienkāršākais šķēluma ģeometriskais raksturotājs ir tā laukums (A). Ja laukumu uzskata, kā sastāvošu no bezgala daudziem un bezgala maziem elementārlaukumiem, tad apzīmē ar dA. Summējot šos momentus pa visu figūras laukumu, tas ir, nosakot laukuma noteikto integrāli, iegūst visa figūras laukuma statisko momentu pret attiecīgo asi. Statiskā momenta mērvienības ir (garums)3, parasti cm3. Atkarībā no šķēluma novietojuma attiecībā pret koordinātu asīm, laukuma statiskie momenti var būt pozitīvi, negatīvi vai vienādi ar nulli. (Ziemelis u.c., 2008)
- Elevatorgreideri
- nepārtrauktas darbības mašīnas zemes rakšanai un iekraušanai transportlīdzeklī vai arī novietošanai valnī (uzbērumā vai rezervē). Elevatorgreideru darbierīces ir asmens un diskfrēze grunts griešanai, kā arī konveijers grunts transportēšanai. Konstruktīvi elevatorgreiderus veido kā pašgājējas, puspiekabināmas, piekabināmas vai uzkarināmas mašīnas. Mehānisma darbierīces piedzen vilcējs ar jaudas noņemšanas kārbas starpniecību. (Bērziņš u.c., 1993)
- Emaljas krāsas jeb emaljas
- no pigmentiem un lakas veidots sastāvs. Kā plēvīti veidojošo vielu emaljas krāsās izmanto dažādas gliftāla, perhlorvinila, pentaftāla, nitrocelulozes polimēru lakas. (Bajāre, 2021)
___
pigmentu suspensijas lakās. Emalju klājumi ir ar labu spīdumu, noturīgi un izturīgi pret apkārtējās vides iedarbību. (Gorenko, 2002)
- Energoefektivitāte
- enerģijas lietderīga izmantošana. (Štrausa u.c., 2011)
- Energonesēju patēriņš
- starpība starp skaitītāja diviem rādījumiem, ko nolasa novērtējuma perioda sakumā un beigās. (Štrausa u.c., 2011)
- Energoresursu patēriņa līmenis
- ēkas siltuma un elektroenerģijas patēriņš uz vienu platības kvadrātmetru gadā. (Štrausa u.c., 2011)
- Enerģētiskā stiprības teorija
- materiāla stiprība salikta spriegumstāvokļa gadījumā ir nodrošināta, ja deformācijas relatīvā potenciālā enerģija nepārsniedz pieļaujamo, no vienasīga eksperimenta noteiktu, relatīvo potenciālo enerģiju. Tiek plaši lietota plastisku materiālu stiprības aprēķinos. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Enkurs
- elements, ar kuru nostiprina atbalsta sienas, rievsienas, sijas un citus nožogojumus, lai novērstu grunts noslīdēšanu un nobrukšanu nogāzēs, būvbedrēs un tranšejās. (Šķēle, 2020)
- Epidcentrs
- punkts zemes virspusē tieši virs hipocentra. (Šķēle, 2020)
- Epoksīda līmes
- līmes, ko iegūst, sajaucot epoksīdsveķus un cietinātāju. Šuves raksturojas ar augstu stiprību un ilgizturību, bet ir sevišķi trauslas. Epoksīda līmi lieto koksnes salīmēšanai ar citiem materiāliem, piemēram ielīmētām stiegrām (Ozola, 2006)
- Erkers
- ārpus ēkas fasādes ārējās plaknes izvirzīta telpas daļa, ko ierobežo ārsienas. Plānā erkeriem var būt ļoti dažāda forma, tie var būt ēkas vai tikai viena stāva augstumā. (Šķēle, 2020)
___
izbūve ēkas ārsienā, kas nesniedzas līdz zemei (bieži trijstūra vai noapaļotas formas). Palīdz palielināt mitekļa iekšējo telpu, vienlaikus uzlabojot tā apgaismojumu, jo erkers parasti tiek iestiklots vai apgādāts ar vairākiem logiem pēc perimetra. (Kostjukovs, 2016)
___
ārpus ēkas fasādes ārējās plaknes izvirzīta telpas daļa, ko ierobežo ārsienas. (Kostjukovs, 2016)
- Erozija
- dabisko akmens materiālu sabrukšana atmosfēras faktoru iedarbības rezultātā. (Bajāre, 2021)
- Erozijas aizsardzība
- grunts virsējo slāņu aizsardzība pret izskalošanu, kā arī grunts masīvu aizsardzība pret izskalošanu. (Šķēle, 2020)
- Eļļas – sveķu lakas
- sintētisko sveķu koloīds šķīdums ar augu eļļu piedevu. Dažas šādas lakas lieto tikai koka mēbeļu un grīdu lakošanai, citas – arī ārējai apdarei. (Bajāre, 2021)
- Eļļas krāsas
- biezberztu pigmentu un pildvielu maisījums ar dabisko augu eļļu pernicu. (Gorenko, 2002)
- Ēkas
- būves, kuras arhitektoniskā izpratnē sastāv no telpām, kas paredzēts cilvēkiem, robotiem, izstrādājumiem un materiāliem. Atkarībā no tā, kādas funkcijas ēkas izpilda, tās sauc par dzīvojamām ēkām, rūpnīcām utt. Būve ir jebkuras arhitektūras galvenais mērķis. (Kostjukovs, 2016)
- Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients
- lielums, kas norāda enerģijas zudumus caur ēka būvelementiem, ja temperatūras starpība uz to pretējām virsmām ir 1 grāds. Apzīmē ar HT. (Borodiņecs, 2017)
- Ēkas energoaudits
- komplicēts pasākumu komplekss, kur energoauditoram ir jāievēro normatīvajos aktos norādītais. Energo auditors ne tikai aprēķina kāds ir ēkas enerģijas patēriņš, bet arī dod ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Energoaudita veikšanas laikā jānodrošina iekļūšana telpās un piekļuve pie ēkas tehniskajām sistēmām. (Štrausa u.c., 2011)
- Ēkas energoefektivitāte
- relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu. Ēkas energoefektivitāti izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā. (Štrausa u.c., 2011)
- Ēkas karkass
- ēkas nesošās konstrukcijas, kas saistītas nemainīgā telpiskā sistēmā un uzņem norobežojošo konstrukciju (jumta, sienu paneļu, logu u. c.) masu, atmosfēras (sniega un vēja), tilta celtņu un atsevišķos gadījumos arī tehnoloģisko iekārtu slodzi (Kadišs u.c., 1991)
- Ēkas plāns
- ēkas attēls, ko iegūst, šķeļot ēku ar iedomātu horizontālu plakni logu un durvju ailu līmenī un projicējot uz horizontālās projekciju plaknes. Ēkas plāna rasējumā attēlo to daļu, kas veidojas šķēlējplaknē un atrodas zem tās. Līdzīgā veidā iegūst arī citus ēkas plānus. (Gorenko, 2002)
- Ēkas transmisijas siltuma zudumu koeficients
- lielums, kas norāda enerģijas zudumus caur ēka būvelementiem, ja temperatūras starpība uz to pretējām virsmām ir 1 grāds. (Borodiņecs, 2017)
- Ēkas ventilācijas siltuma zudumu koeficients
- lielums, kas norāda enerģijas patēriņu nepieciešamā pieplūdes gaisa daudzuma temperatūras izmaiņai par 1 grādu. (Borodiņecs, 2017)
- Ēku energo sertificēšana
- process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energo sertifikātu. Ēku energo sertifikācija ir instruments, kas potenciālajam ēkas pircējam vai īrniekam dod iespēju uzzināt kāds ir piedāvātās ēkas enerģijas patēriņš ekspluatācijas laikā. Tāpat ēkas energoefektivitātes novērtējums var būt noderīgs pašiem ēku īpašniekiem vai pārvaldītājiem. (Štrausa u.c., 2011)
- Ēteru – celulozes krāsas
- pigmentēta nitrocelulozes vai etilcelulozes dispersija organiskajos šķīdinātājos. Šīs krāsas vairākos gadījumos sekmīgi var aizstāt eļļas krāsas. Ēteru-celulozes krāsas žūst ievērojami ātrāk par eļļas krāsām. (Bajāre, 2021)
F
- Faktūra
- virsmas mikrostruktūra, raupjums. (Bajāre, 2021)
- Fenolsveķu līmes
- līmes, ko iegūst fenola komponenšu – fenola, krezola, ksilenola, rezorcinola kondensācijas reakcijas rezultātā vai kā fenola un aldehīda (formaldehīda, furfurola) komponenšu maisījumu. (Ozola, 2006)
- Ferīts
- gandrīz tīra dzelzs, kurā nelielā daudzumā izšķīdināts ogleklis un citi elementi. Ferītam ir telpiski centrēta kuba kristāliskā režģa struktūra. Tas tēraudā veido dažādos virzienos orientētus graudus. (Kadišs u.c., 1991)
- Fibrolīts
- siltumizolācijas materiāls, kuru iegūst, sajaucot kaustisko magnezītu ar ēveļskaidām. Fibrolīts ir plātņu veida materiāls ar labiem akustiskiem, siltumtehniskajiem un konstruktīviem rādītājiem. (Bajāre, 2021)
___
plātņu veida koka kompozītmateriāla paveids. Galvenās ražošanas izejvielas ir speciāli ēvelētas (šauras un garas) koka skaidas un minerālas saistvielas (Portlandcementa vai magneziālā bāzes). Papildus tiek izmantoti koksnes mineralizētāji (kalcija hlorīds, alumīnija sulfāts, šķidrais stikls, ģipsis, mālzeme), kas aizsargā cementa akmeni no koksnes ķīmiskās iedarbības. Papildus izmanto arī dažas citas vielas, lai uzlabotu koka skaidu un cementa saķeri. Parasti izmanto skujkoka koksni. (Bajāre, 2021)
___
presēta koka skaidu materiāls, kas saistīts ar cementa javu. (Strungs, 2013)
- Filtrācija
- process, kura laikā ļauj šķidrumam plūst cauri materiālam, aizturot grunts daļiņas. (Šķēle, 2020)
- Finieri
- plāni, nelīmēti lokšņu materiāli. (Strungs, 2013)
- Fizikāli ķīmiskā saspriegšana
- stiegrojuma saspriegšanas paņēmiens, kurā stiegrojuma saspriegumu iegūst betona izplešanās rezultātā, pievienojot betonam speciālu briestošo cementu (HU). Šāds cements sastāv no diviem komponentiem. Pirmā komponenta — portlandcementa struktūra sacietējot rukšanas rezultātā tiecas ieņemt mazāku tilpumu. Otrā komponenta struktūra samitrinoties spēj stipri izplesties, kompensēt portlandcementa rukumu un radīt papildu tilpuma pieaugumu bez betona struktūras vājināšanas un sagraušanas. Ja betonā ir ievietots stiegrojums, notiek tā pašsaspriegšana: stiegrojums izstiepjas, bet betons nebrīvas izplešanās rezultātā saspiežas. Šo visai perspektīvo iepriekšējas saspriegšanas paņēmienu plaši lieto celtniecības praksē. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Fizikālās īpašības
- materiāla īpašības, kas raksturo materiālu fizikālo stāvokli (blīvums, porainība) vai to attieksmi pret dažādiem fizikāliem procesiem (ūdens iedarbību, temperatūras iedarbību u.tml.). Fizikālās īpašības raksturo vielas pārvērtības, nemainot materiāla ķīmisko uzbūvi. (Bajāre, 2021)
___
īpašības, kas raksturo materiāla fizikālo stāvokli un tā saistību ar dažādiem fizikāliem procesiem (H2O iedarbība, temperatūras ietekme, u.c.). (Strungs, 2013)
- Flīzes
- nelielas plāksnītes sienu konstrukciju apdarei vai grīdu izklāšanai. Tās lieto dekoratīviem nolūkiem, konstrukciju pasargāšanai no mitruma un ķīmisku vielu iedarbības vai sanitāri higiēnisku apsvērumu dēļ. (Strungs, 2013)
- Forma
- būvmateriālu ārējais apveids. (Bajāre, 2021)
___
materiāla virsmas faktūra, to varētu raksturot kā būvmateriālu virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopumu. (Strungs, 2013)
- Fosilais kurināmais
- kurināmais, kurš veidojies no seno augu un dzīvnieku atliekām, tām fosilizizējoties. (Štrausa u.c., 2011)
- Franki pāļi
- pāļi, kuri ir līdzīgi Strausa pāļiem, tomēr izgatavošanas laikā tiek sablīvēts pāļa betons un pāli aptverošā grunts. Franki pāļi ļoti labi uzņem spiedes spēkus, stiepes spēkus un horizontālās slodzes. Būtisks ieguvums ir tas, ka gruntsūdeņu klātesamība izbūves procesā nerada nekāda problēmas (pāļa gals ir blīvi noslēgts). Kāta galā esošais paplašinājums var tikt veidots līdz pat 3 kāta diametriem, kas labāk strādā pret sēšanos salīdzinot ar pāli bez paplašinājuma kāta gala. (Šķēle, 2020)
- Frontons
- ēkas galasienas trīsstūrveida augšdaļa, ko norobežo bēniņu telpa. (Šķēle, 2020)
- Fundex pāļi
- urbtie vietas pāļi bez grunts izņemšanas. Fundex pāļu priekšrocības pie iestrādes ir tādas, ka netiek radītas vibrācijas un nepastāv risks, ka grunts tiks pārvietota uz blakus esošo ēku pusi. Tiek izmantota klusa iestrādes tehnoloģija, vienīgie trokšņi nāk no iekārtas dzinēja. Pati urbšanas platforma ir mobila un ātri uzstādāma, nodrošinot augstu darba jaudu. (Šķēle, 2020)
- Funkcionālās atbilstības nosacījums
- nosacījums, kas nodrošina konstrukcijas funkcionālo atbilstību normālas ekspluatācijas prasībām, sevišķi attiecībā uz deformācijām. (Ozola, 2006)
G
- Gabro
- bāziskais dziļumiezis. Sastāv no tumšajiem minerāliem un laukšpatiem, krāsa tumši zaļa vai melna. Rupjgraudaina struktūra. (Bajāre, 2021)
___
pilnkristālisks, bāzisks iezis, kura, sastāvā ietilpst laukšpats, augīts, olivīns un citi tumšie minerāli. Gabro krāsa tumši zaļa vai melna. (Strungs, 2013)
- Gadskārta
- koksnes slānis, kas pieaudzis pilnā veģetācijas periodā – augšanas gadā. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Gadījuma rakstura parametri
- lielumi, kuru vērtība ir pareiza tikai ar zināmu varbūtību. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Gaidīšana
- process, kas prasa tikai laiku. Parasti tas saistīts ar tehnoloģiskiem vai organizatoriskiem darba pārtraukumiem, piemēram, betona cietēšanu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Gaisa sauss materiāls
- materiāls, kas satur telpas gaisa mitrumu (masa var minimāli mainīties atkarībā no gaisa mitruma, bet tas neietekmē aprēķinu rezultātus). (Bajāre, 2021)
- Gaisa trokšņi
- trokšņi, kas no skaņas avota izplatās pa gaisu. (Bajāre, 2021)
- Gaisizturība
- materiāla spēja ilgstoši izturēt daudzkārtīgu sistemātisku samitrināšanu un izžūšanu bez jūtamas deformācijas un mehāniskās stiprības samazināšanās. (Strungs, 2013)
- Gaismas caurlaidība
- attiecība starp caurejošās un krītošās gaismas kūļu intensitātēm izteiktu procentos. (Bajāre, 2021)
- Gaismizturība
- krāsas spēja saglabāt nemainīgu toni pēc ilgstošas apstarošanas ar ultravioletajiem stariem. (Bajāre, 2021)
- Gaisā cietējoši kaļķi
- javu saistviela, ko iegūst, apdedzinot dabiskos iežus, kas satur CaCO3 , bet mālvielas nesatur vairāk par 8%. (Bajāre, 2021)
- Gala iesējumi
- spiesto (augšjoslas) un stiepto (apakšjoslas) elementu savienojumus ar iecirtuma palīdzību. Lieto neliela laiduma pārseguma konstrukciju balstmezglos. Vēsturiski izveidojušies vairāki gala iesējumu veidi: vienzoba gala iesējumi ar pieres vai iekšēju zobu un divzobu gala iesējumi (Ozola, 2006)
___
vieni no visvecākajiem būvkoku savienojumiem. Savienojumu izveido no nesošajiem elementiem, tos tieši atbalstot vienu pret otru bez koka vai metāla savienotājelementiem. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Galenieki
- ķieģeļi, kuri novieto mūrī perpendikulāri sienas garenvirzienam, t. i., ar galu uz ārpusi. (Bērziņš u.c., 1993)
- Galenieku kārta
- ķieģeļu kārta, kas ārējā rindā sastāv no galeniekiem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Galvenie inerces momenti
- aksiālie inerces momenti pret galvenajām asīm. (Ziemelis u.c., 2008)
- Galvenie spriegumi
- normālspriegumi, kas darbojas plaknēs bez tangenciālspriegumiem. (Auzukalns, 2021)
___
galvenajos šķēlumos darbojošies normālie spriegumi. (Ziemelis u.c., 2008)
___
galvenajām plaknēm perpendikulārie normālspriegumi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Galvenie šķēlumi
- šķēlumi, kuros nedarbojas tangenciālie spriegumi. (Ziemelis u.c., 2008)
- Galveno spriegumu trajektorija
- līnija, kuras katrā punktā tās pieskare sakrīt ar galvenā sprieguma virzienu šai punktā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Galvenās deformācijas punktā
- trīs ortogonālu koordinātu asu stāvokļi, kurās nobīdes leņķi neeksistē, bet relatīvās lineārās deformācijas iegūst vērtības. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Garendiski
- karkasa garenkonstrukcijas. Kopīgā darbībā iesaista vairākus plakniskos rāmjus un līdz ar to daļēji atslogo tieši noslogoto rāmi, pārdalot spēkus un deformācijas starp plakniskajiem rāmjiem. Ja jumta klājs nav stings, tad karkasa telpisko stingumu nodrošina tikai garensaišu kopnes kopņu apakšējo joslu plaknē, kuras uzskata par garendiskiem. Tās jāaprēķina kā nepārtrauktas sistēmas, kuras balstītas uz elastīgiem balstiem. (Kadišs u.c., 1991)
- Gliemežnīcu kaļķakmens vai dolomīts
- gliemežnīcas sacementētas ar kaļķakmeni jeb dolomītu. Vienīga atradne Latvijā ir Saulkalnes tuvumā. Izmantojams kā ļoti dekoratīvs apdares materiāls. (Bajāre, 2021)
- Globālā analīze (global analysis)
- konstrukcijā darbojošos iekšējo spēku un momentu vai spriegumu, kuri ir līdzsvarā ar konkrēto ārējo iedarbju kopumu uz konstrukciju un ir atkarīgi no ģeometriskiem lielumiem, konstrukcijas un materiālu īpašībām, pastāvīgā kopuma noteikšana. (Brauns, 2008)
___
konstrukcijā darbojošos iekšējo spēku un momentu vai spriegumu, kuri ir līdzsvarā ar konkrēto ārējo iedarbju kopumu uz konstrukciju un ir atkarīgi no ģeometriskiem lielumiem, konstrukcijas un materiālu īpašībām, pastāvīgā kopuma noteikšana. (Paeglīte, 2017)
- Gludais gredzenveida pretbīdnis
- metāla gredzens ar gropveida salaidumu, retāk lieto cietkoka gredzenus ar ovālas formas sieniņu (šķērsgriezumā). Gredzenu ievieto iepriekš izfrēzētā ligzdā vienā no savienojamiem elementiem. Otru koka elementu, kam iepriekš izfrēzēta atbilstoša ligzda, uzbīda atlikušajai pretbīdņa pusītei. (Ozola, 2006)
- Granīts
- viens no tipiskajiem skābajiem dziļuma izvirduma iežiem. (Bajāre, 2021)
___
viens no visizplatītākajiem iežiem. Tas sastāv no kvarca, ortoklāza, vizlas – muskovīta vai biotīta un pieskaitāms skābiem izvirduma iežiem. Granīta krāsa atkarīga no laukšpata krāsas un var būt gan pelēka, gan pelēki zilgana, gan tumši sarkana. Tam raksturīga graudami kristāliska struktūra. Granīts ir ļoti trausls un tā stiprība stiepē ir neliela. Atkarībā no graudu izmēriem granītus iedala smalkgraudainos, vidēji graudainos un rupjgraudainos. Tā kā granītiem ir maza porainība un neliela ūdens uzsūktspēja, tie ir salizturīgi. Granītu izturība ir atkarīga galvenokārt no laukšpata un vizlas spējas pretoties sadēdēšanai, jo kvarcs ir ļoti izturīgs minerāls. Granīts ir labi slīpējams un pulējams. Šāda granīta virsmu apstrāde palielina tā izturību pret sadēdēšanu. Apstrādātus granīta akmeņus un plāksnes izmanto ēku un hidrotehnisko būvju apdarei, bet šķembas – betonam. (Strungs, 2013)
- Greiders
- zemes darbu mašīna, kuras galvenais uzdevums ir būvēt un kopt ceļus, bet to veiksmīgi var lietot arī laukumu planēšanai (ja grunts nav jātransportē), augsnes kārtas noņemšanai, kā arī līdz 0,75 m augstu uzbērumu veidošanai. (Bērziņš u.c., 1993)
- Greizā liece
- situācija, kad elementam pieliktās šķērsslodzes virziens nesakrīt ne ar vienu no šķēluma galveno asu virzieniem. (Ozola, 2006)
___
situācija, kad stieņa izliektā ass neatrodas spēku darbības plaknē. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
lieces gadījums, kad lieces momenta darbības plakne iet caur sijas asi, bet neiet ne caur vienu no šķēluma galvenajām inerces asīm. (Ziemelis u.c., 2008)
- Greizšķiedrainums
- spirālveidīgs koksnes šķiedru sakārtojums. Tas jūtami samazina koksnes stiprību, it sevišķi statiskā liecē un stiepē šķiedru gadījumā. (Bajāre, 2021)
___
spirālveidīgs koksnes šķiedru sakārtojums. Tas jūtami samazina koksnes stiprību, it sevišķi stiepes gadījumā. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Gruntis
- salikts ķermenis, kas sastāv no cietām minerāldaļiņām, kas cieši pieguļ viena otrai. (Paeglītis, 2008)
- Grunts blīvuma pakāpe
- dabiskās struktūras grunts blīvuma attiecība pret tās pašas grunts iespējamo blīvumu visirdenākajā un visblīvākajā stāvoklī. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts blīvums
- grunts masas attiecība pret tās kopējo tilpumu, g/cm3. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
___
grunts masas, ieskaitot tās porās esošo ūdeni, attiecība pret grunts apjomu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Grunts izskalošanas ātrums
- grunts daļiņu spēja izskaloties tekošā ūdenī. Lai izvairītos no zemes būvju (grāvju, kanālu u. c.) izskalošanas, katrai gruntij jānosaka pieļaujamais ūdens, tecēšanas ātrums. (Bērziņš u.c., 1993)
- Grunts kompresijas (konsolidācijas) pārbaudes
- deformācijas īpašību noteikšana. (Šķēle, 2020)
- Grunts mitruma pakāpe
- grunts porās esoša ūdens tilpuma attiecība pret poru tilpumu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts mitrums
- porās esošā ūdens masas attiecība pret sausas grunts masu (veselās daļās). (Cajs un Mandrikovs, 1991)
___
gruntī esošā ūdens daudzuma (tilpuma vai masas) attiecība pret absolūti sausas grunts tilpumu vai masu, izsakot to procentos. Par mitrām uzskata gruntis, kurās šī attiecība ir lielāka par 30%, ja tā nepārsniedz 5%, gruntis uzskata par sausām gruntīm. (Bērziņš u.c., 1993)
- Grunts naglas
- ne tik masīvi grunts enkuri, domāti grunts virsējo slāņu nostiprināšanai. Augsnē iespējams izveidot arī grunts naglu sienas, kas pastiprina grunts sienas arī bez rakšanas darbiem aiz sienas. Naglu uzstādīšana (ieurbjot gruntī) virzienā no augšas uz leju noslēdzas ar to savienošanu ar izsmidzināmā betona palīdzību, nogruntēšanu, tādējādi radot viendabīgas, kopā darbojošās grunts masas efektu. (Šķēle, 2020)
- Grunts pastiprināšana
- mākslīga tās pārveidošana ar dažādām fizikāli – ķīmiskām metodēm. Pastiprināšanas laikā starp grunts daļiņām veidojas stipra sasaiste, ko rada injicējamais un vēlāk sacietējošais reaģents. Tas nodrošina grunts pretestības palielināšanos, samazina tās deformējamību, ūdenscaurlaidību un jūtīgumu pret iekšējās vides izmaiņām, īpaši, mitruma. (Šķēle, 2020)
- Grunts plastiskais līdzsvars
- stāvoklis, kurā katrs punkts grunts apjomā atrodas uz t.s. nobrukuma prizmas. (Šķēle, 2020)
- Grunts plastiskuma (drupšanas) robeža
- grunts mitruma pakāpe, kuras gadījumā tā zaudē plastiskumu un pāriet cietā stāvoklī, kas tuvs cieta ķermeņa stāvoklim. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts plastiskuma skaitlis
- mitruma (veselā daļās) starpība, kuras robežās gruntij piemīt plastiskums. Jo lielāks mitruma intervāls, kurā grunts saglabā plastiskumu, jo plastiskāka ir grunts. Plastiskuma skaitlis ir atkarīgs no māla daļiņu daudzuma. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts plūstamības robeža
- grunts mitruma pakāpe, kuras gadījumā tā zaudē plastiskumu un pāriet plūstošā stāvoklī, kas tuvs viskoza šķidruma stāvoklim. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts porainuma koeficients
- poru tilpuma attiecība pret parauga minerāldaļiņu tilpumu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts porainums
- poru tilpuma attiecība pret parauga kopējo tilpumu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts pārmērīgas deformācijas robežstāvoklis
- grunts bojājumus vai pārmērīga deformācija, kur grunts vai iežu stiprība ir būtisks faktors pretestības nodrošināšanai. (Šķēle, 2020)
- Grunts sablīvēšana
- grunts blīvuma palielināšana, samazinot poru tilpumu, izmantojot mehānisko enerģiju. (Šķēle, 2020)
- Grunts sablīvēšanas pakāpe
- attiecība starp faktiski iegūto grunts blīvumu uzbērumā un standarta blīvumu. Šī lieluma noteikšanai lieto speciālu instrumentu – blīvummērītāju. Precīzākus rezultātus gūst, ar gamma staru iekārtu mērot radioaktīvo izotopu radiācijas intensitāti. (Bērziņš u.c., 1993)
- Grunts saplakšana
- deformācijas veids, kura laikā gruntis slodzes un mitruma vienlaicīgā ietekmē zaudē noturību un strauji maina tilpumu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts skeleta blīvums
- sausu skeleta daļiņu masas attiecība pret visā grunts paraugā esošā ūdens masu dotā porainuma gadījumā, g/cm3. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Grunts struktūras iekšējā erozija
- gruntsūdens filtrācijas izsaukta grunts daļiņu izskalošana, visbiežāk putekļaino daļiņu izskalošanās radīta grunts uzirdināšanās. (Šķēle, 2020)
- Grunts testēšana trīsasu spiedes iekārtā
- stiprības īpašību noteikšana (grunts robežstāvokļi). (Šķēle, 2020)
- Grunts īpatnējā pretestība
- grunts daļiņu spēja pretoties to pārvietošanai, tātad grunts pretestība tās izstrādei. Grunts īpatnējās pretestības mērvienība ir kilopaskāls (kPa). (Bērziņš u.c., 1993)
- Grunts īpatsvars
- grunts svara, ieskaitot tas poras esošo ūdeni, attiecība pret grunts apjomu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Gruntsūdens celējspēka un līdzsvarojošo spēku robežstāvoklis
- gruntsūdens spiediena līdzsvars ar konstrukciju un apbērumu pašsvaru, berzi pret konstrukcijas virsmu un enkurojuma sistēmas spēkiem. (Šķēle, 2020)
- Grīdas
- konstruktīvs ēkas elements, kas uzņem ekspluatācijas slodzi (cilvēku, mēbeļu u.c.) un pārnes to uz pārseguma nesošajām konstrukcijām. (Gorenko, 2002)
- Grīdas plāksnītes
- keramikas izstrādājumi ar saķepušu drumstalu, dažādu formu un biezumu. (Bajāre, 2021)
- Grīdas segums (tīrā grīda)
- grīdas virsējais slānis, kas tieši uzņem visu ekspluatācijas slodzi un citu iedarbību. (Kostjukovs, 2016)
___
grīdas virsējais elements, kas tieši uzņem visas ekspluatācijas slodzes un citas iedarbības. Grīdas seguma materiālam atbilst grīdas nosaukums. (Bērziņš u.c., 1993)
- Grīdas virs zemes līmeņa
- visas grīdas, kas nesaskaras ar zemi un ir dabiski ventilētas. (Borodiņecs, 2017)
- Gulsnis
- baļķis, kam viena sānmala nozāģēta pa baļķa diametru, bet otra – kā vienskaldnim. (Gorenko, 2002)
- Gāzbetons
- mākslīgs akmens ar augstu izturības pakāpi, kura siltumvadība, pateicoties porainajai struktūrai, ir gandrīz tikpat zema kā kokam. Tas savukārt nozīmē ļoti labas siltumīpašības un arī konstruktīvās materiāla īpašības. (Bajāre, 2021)
- Gāzholderi
- konstrukcija, kura paredzēti gāzu uzglabāšanai un sajaukšanai. Tos lieto metalurģiskajās, ķīmiskajās, gāzes, naftas rūpnīcās, komunālajā saimniecībā un citur. Atkarībā no konstrukcijas un iekšējā spiediena gāzholderus iedala divās klasēs: mainiga tilpuma zemspiediena gāzholderi, kuros iekšējais spiediens nepārsniedz 5 kPa, un pastāvīga tilpuma Λugstspiediena gāzholderi, kuru iekšējais spiediens ir 250. . . 2000 kPa. Pastāvīga tilpuma augstspiediena gāzholderus iedala horizontālos un vertikālos, cilindriskos un sfēriskos (lodveida) gāzholderos. (Kadišs u.c., 1991)
- Ģenerālplāns
- projekta daļa, kura satur būvējamā objekta plānojuma, tā atsevišķo ēku un būvju, transporta ceļu, komunikāciju, kā arī labiekārtojuma kompleksu risinājumu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Ģeometriski mainīga sistēma
- sistēma, kuras forma var būtiski mainīties, tās elementiem pārvietojoties vienam attiecībā pret otru vai attiecībā pret zemi, bez šo elementu deformēšanās. (Auzukalns, 2021)
- Ģeometriski nemainīgas sistēmas
- sistēmas, kuras forma var mainīties tikai sistēmas elementu deformēšanās rezultātā. (Auzukalns, 2021)
- Ģeometriskā lieluma raksturīgā vērtība (ak) (characteristic value of a geometrical property)
- vērtība, kas parasti atbilst projektā noteiktajiem izmēriem. Ģeometrisko lielumu vērtības var atbilst noteiktai statistiskā sadalījuma fraktilei. (Brauns, 2008)
- Ģeometriskās nemainības nosacījums
- nosacījums, kas paredz to, ka konstrukcija nedrīkst pārvērsties par mehānismu, kamēr iekšējie spēki nepārsniedz to aprēķina vērtības. (Ozola, 2006)
- Ģeotehniska iedarbe (geotehnical action)
- ar grunti, uzbērumu vai gruntsūdeni pārvadīta iedarbe uz konstrukciju. (Brauns, 2008)
- Ģeotehniskā izpēte
- būvprojektēšanas sastāvdaļa, kas būves projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā ar ģeoloģijas nozaru (piemēram, inženierģeoloģijas, ģeofizikas, hidroģeoloģijas), grunšu mehānikas un būvmehānikas metodēm, galvenokārt ievērojot būves un vides mijiedarbību, nosaka nepieciešamos būvlaukuma grunts un hidroģeoloģisko apstākļu raksturlielumus, prognozē to pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz būvi. (Šķēle, 2020)
- Ģipsis (CaSO4 * 2H2O)
- samērā mīksts minerāls, ko piemaisījumi iekrāso dzeltenīgi sārtu vai rada necaurspīdīgu. (Bajāre, 2021)
- Ģipšakmens
- sīkkristālisks, pelēks akmens ar zemu cietību. Izmanto par izejvielu ģipša saistvielu ražošanā. (Bajāre, 2021)
H
- Haluazīts un montmorilonīts
- galvenie mālus radošie minerāli un bieži sastopami kā piemaisījumi kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un citiem nogulumiežiem. (Strungs, 2013)
- Hidratācija
- ķīmiska reakcija, kad betona masu sajauc ar ūdeni. Rezultātā veidojas gēlveida viela un kristāli. (Brauns, 2007)
- Hidrauliskie kaļķi
- javu saistviela, kas, sākuši cietēt gaisā, turpina cietēt arī ūdenī. (Bajāre, 2021)
- Hidrofobas virsmas (mitrumu neuzsūcošas)
- materiālu virsmas, kas izteikti atgrūž ūdeni un veido platu slapināšanas jeb malas leņķi. (Strungs, 2013)
- Hidrofīlas virsmas (mitrumu uzsūcošas)
- materiāli, pie kuru virsmas ūdens pieķeras, plaši izplūstot pa visu virsmu un veidojot šauru slapināšanas jeb malas leņķi ar materiāla virsmu. (Strungs, 2013)
- Hidrolīze
- reakcija ar ūdeni, kuras rezultātā minerāli sašķeļas par skābiem un bāziskiem savienojumiem. (Bajāre, 2021)
- Hidromehanizācija
- grunts izstrādāšanas kompleksās mehanizācijas paņēmiens, kurā kā pamatelementu izmanto ūdeni. (Bērziņš u.c., 1993)
- Hidroskopiskums
- materiāla īpašība uzsūkt no gaisa mitrumu, kas kapilāros kondensējas un pārvēršas par šķidrumu. (Strungs, 2013)
- Higroskopiskums
- spēja mitrā gaisā uzsūkt zināmu daudzumu mitruma, kurš pēc tam materiāla kapilāros kondensējas. (Bajāre, 2021)
- Hipocentrs
- zemes garozas sabrukuma punkts zemes iekšienē. Saukts arī par fokusu. (Šķēle, 2020)
___
zemestrīces cilmvietas centrālais punkts. (Šķēle, 2020)
- Horizontāli cilindriskie rezervuāri
- rezervuāri, kurus lieto naftas produktu un sašķidrinātu gāzu glabāšanai. Naftas produktu rezervuāru tilpums ir līdz 100 m3, sašķidrinātu gāzu rezervuāru — līdz 300 m3, sienas biezums 3 … 36 mm, diametrs 1 ,4… 4,0 m, garums 2 … 30 m. Galvenās horizontālo rezervuāru priekšrocības ir vienkārša konstruktīvā forma, rūpnieciska izgatavošana un tas, ka var izveidot gan virszemes, gan arī apakšzemes konstrukcijas. Trūkumi — jāizveido speciāli balsti un grūti izmērīt produkta daudzumu rezervuārā. Horizontālā rezervuāra korpusu izveido no vairākiem lokšņu gredzeniem, bet katru gredzenu — no vienas vai vairākām loksnēm, kuras izvalcētas uz cilindriskiem valčiem, vai arī no karstvelmētas tērauda lentes. Lokšņu platums — 1500… 2000 mm. Loksnes un gredzenus savā starpā sametina ar saduršuvēm. Horizontālo cilindrisko rezervuāru dibena konstruktīvais izveidojums ir atkarīgs no spiediena lieluma un rezervuāra diametra. Ir izstrādāti pieci dibenu tipi: plakanie, koniskie, cilindriskie, sfēriskie un elipsoidālie dibeni. (Kadišs u.c., 1991)
- Horizontālie pārvietojumi
- deformācija, kuras cēlonis ir horizontālu spēku iedarbība uz pamatni (arī balstbīde un atbalsta sienas) vai ievērojami virsmas vertikāli pārvietojumi grunts masīva pašsvara vai citu dabas apstākļu ietekmē. (Šķēle, 2020)
- Huka likums
- lineāri deformējamu ķermeņu deformēšanās likums. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
sakarība starp spriegumu materiālā, tā elastības moduli un relatīvo deformāciju. (Ziemelis u.c., 2008)
I
- Ideāli elastīgi materiāli
- materiāli, kuriem slogojuma rezultātā rodas tikai elastīgās deformācijas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Iecirknis
- būvējamā objekta daļa, kurā strādā specializētā plūsma. Iecirkni izvēlas kā noteiktu objekta konstruktīvi tehnoloģisko daļu, kuras robežās atkārtojas atbilstošo būvmontāžas darbu komplekss. (Bērziņš u.c., 1993)
- Iedarbe (F) (action)
- konstrukcijai pielikto slodžu kopums, tiešā iedarbe (direct action); uzspiestu deformāciju vai paātrinājumu kopums, ko izraisījušas, piemēram, temperatūras svārstības, mitruma izmaiņas, nevienmērīga sēšanās vai zemestrīce, netieša iedarbe (indirect action). (Brauns, 2008)
- Iedarbes efekts (rezultāts) (E) (effect of action)
- iedarbju sekas uz konstrukcijas elementiem (piemēram, iekšējais spēks, lieces moments, spriegums, deformācija) vai uz visu konstrukciju (piemēram, izliece, rotācija). (Brauns, 2008)
- Iedarbes raksturīgā vērtība, normatīvā vērtība (Fk) (characteristic value of action)
- iedarbes reprezentatīvā pamatvērtība. Tā kā iedarbes raksturīgo vērtību var noteikt, balstoties uz statistisku informāciju, tās vērtību izvēlas tādu, lai tā, ņemot vērā projektēto konstrukcijas ekspluatācijas ilgumu un projektā ievērtējamās situācijas ilgumu, atbilstu uzdotai varbūtībai, kura atskaites laika posmā netiks nelabvēlīgi pārsniegta. (Brauns, 2008)
___
galvenā reprezentatīvā vērtība un to nosaka kā vidējo vērtību, lielāko un mazāko vērtību vai nominālo vērtību, kas neattiecas uz zināmu statistisko sadalījumu. (Brauns, 2007)
- Iedarbes reprezentatīvā vērtība (Frep) (representative value of an action)
- vērtība, ko izmanto kāda robežstāvokļa pārbaudei. Iedarbes reprezentatīvā vērtība var būt raksturīgā vērtība (Fk) vai mainīgās iedarbes pavadošā vērtība (ψFk). Iedarbes aprēķina vērtība (Fd) (design value of an action) – vērtība, kas iegūta, reizinot iedarbes reprezentatīvo vērtību ar parciālo drošuma koeficientu γf. (Brauns, 2008)
- Iedarbju kombinācija (combination of actions)
- aprēķina vērtību kopums, kuru izmanto konstrukcijas drošuma pārbaudei kādā robežstāvoklī, kad uz konstrukciju vienlaicīgi iedarbojas dažādas iedarbes. (Brauns, 2008)
- Iedarbīgais jeb efektīvais diametrs
- grunts daļiņu izmērs, par kuru mazākas daļiņas sastāda 10% no grunts. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Iegrimšana
- deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts sablīvēšanās un struktūras krasas pārmaiņas ārējo slodžu, grunts pašsvara un citu papildu faktoru ietekmē, to skaitā ledus kušana sasalušā gruntī. (Šķēle, 2020)
- Iekārtās sijas
- sijas, kuras abos galos ar locīklām pievienotas blakus sijām vai kurām ir viens balsts un kuras vienā vai abos galos ar locīklām pievienotas blakus sijām. (Auzukalns, 2021)
- Iekšējie siltuma ieguvumi
- siltuma ieguvumi no iekšējiem siltuma avotiem (dažādas elektro ierīces un arī cilvēki), ieskaitot negatīvos siltuma ieguvumus (no telpas uz aukstuma avotiem), kuri sastāv no jebkāda siltuma, ko rada iekšējie avoti un ko izmanto telpas apkurei, telpas dzesēšanai vai karsta ūdens sagatavošanai. (Štrausa u.c., 2011)
- Iekšējie siltumenerģijas zudumi un ieguvumi
- siltumenerģija, ko ēkā rada ēkas iemītnieki (metaboliskais siltums) un ierīces, piemēram, apgaismojuma, mājsaimniecības ierīces, biroja iekārtas. (Štrausa u.c., 2011)
- Iekšējo spēku faktori
- iekšējie spēki un momenti. Tos izraisa ārējā slodze. (Ziemelis u.c., 2008)
- Iekšējās piepūles
- atsevišķo ķermeņu daļu savstarpējās iedarbības spēks un momenti, kuri rodas ārējā slogojuma rezultātā. Materiālā no vienas ķermeņa daļas uz citu tiek nodotas caur šīs daļas atdalošo virsmu. Šķēlumā sadalās nepārtraukti pa visu šķēlumu, šis sadalījums var būt vienmērīgs vai nevienmērīgs. Uz katru mazu šķēluma laukumiņu, iekšējās piepūles raksturojas ar iekšējo spēku intensitātes vektora moduļa vērtību un virzienu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Iekšējās virsmas siltumapguves koeficients
- lielums, kas raksturo norobežojošo konstrukciju siltumnoturību pret iekšējo ietekmju izmaiņām. Ir vienāds ar siltuma plūsmas amplitūdas uz virsmas Aq un virsmas temperatūras izmaiņu amplitūdu At. Apzīmē ar Y, izsaka w/(m2 / oC). Nosakot Y vērtību tiek ņemts vērā tikai strauju izmaiņu slānis d, m, kura robežās siltuma inerces D ir vienāda ar 1. (Borodiņecs, 2017)
- Iepriekš saspriegtas konstrukcijas
- konstrukcijas, kurās izgatavošanas vai montāžas procesā rada spriegumus, kuriem ir pretēja zīme nekā aprēķina slodžu spriegumiem. Iepriekšējais saspriegums dod iespēju paaugstināt konstrukciju efektivitāti, t. i., palielināt to nestspēju vai stingumu, bet atsevišķos gadījumos gan nestspēju, gan arī stingumu. (Kadišs u.c., 1991)
___
dzelzsbetona konstrukcijas, kurās veic betona saspriegšanu (pirms ārējās slodzes pielikšanas) tajās zonās, kurās pēc slodzes pielikšanas iespējami stiepes spriegumi, kas izraisa plaisu rašanos vai atvēršanos. Iepriekš saspriegtajās dzelzsbetona konstrukcijās stiegrojumu pakļauj iepriekšējai stiepei, bet betonu — spiedei. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Iepriekš saspriegtas sijas
- sijas, kurās speciāli tiek radīti iekšējie spriegumi, kuri parasti ir ar pretēju zīmi nekā ārējo slodžu izraisītie spriegumi. Tas palielina materiāla elastīgās darbības diapazonu un sijas nestspēju. Šādu siju izgatavošanai vajag līdz 18% mazāk metāla, un siju izmaksas samazinās līdz 10%. (Kadišs u.c., 1991)
- Iepriekš saspriegti elementi
- dzelzsbetona elementi, kuros izgatavošanas procesā, t. i., pirms slodžu pielikšanas, mākslīgi rada iekšēju saspriegum stāvokli, ievērojami saspiežot betonu, ko visbiežāk panāk ar stiegrojuma izstiepšanu. Iepriekšējo saspriegšanu izmanto elementos, kuru betonā ekspluatācijas apstākļos rodas stiepes spriegumi. Tie ir elementi, kas darbojas aksiālā un ekscentriskā stiepē, liecē, ekscentriskā spiedē (galvenokārt lielu ekscentritāšu gadījumos). (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Iepriekšēja saspriegšana, priekšsprieguma radīšana
- spēku pielikšana betona konstrukcijai ar spriegojamā stiegrojuma elementiem attiecībā pret betona elementu. (Brauns, 2007)
- Iespīlējuma kapacitāte
- zobu nestspēja liecē un virsmas spiedē ar koksni. Izsaka kā pieļaujamo spēka vērtību uz vienu bīdes spēkam paralēlo plāksnes laukuma vienību (N/mm²) (Ozola, 2006)
- Iespīlēta sija jeb konsolsija
- sija, kas iestiprināta ar vienu pašu iespīlējumu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Iesēdumi
- deformācija, kuras cēlonis ir zemes virsmas deformācija, ko radījusi derīgo izrakteņu izstrāde, pamatnes ģeotehnisko apstākļu pārmaiņas, gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās, karsta un sufozijas, kā arī citi procesi, kas veicina iesēdumus. (Šķēle, 2020)
- Ietekmes līnija
- kāda faktora (balsta reakcijas, lieces momenta, šķērsspēka, piepūles kopnes stienī, šķēluma pārvietojuma) grafiks, kas parāda šī faktora maiņas likumu atkarībā no kustīgas vienības slodzes F=1 atrašanās vietas uz darinājuma. (Auzukalns, 2021)
- Iezis
- vairāk vai mazāk pastāvīga minerālu masa, kura sastāv no viena vai vairākiem minerāliem. (Strungs, 2013)
- Ilgstoša (pastāvīga) situācija (persistent design situation)
- projektā ievērtējama situācija, kurai ir svarīga nozīme tik pat ilgā laika periodā, kā projektētais konstrukcijas ekspluatācijas ilgums. Projektā ievērtējama ilgstoša situācija attiecas uz normāliem ekspluatācijas apstākļiem. (Brauns, 2008)
- Ilgstošas slodzes
- slodzes, kuras uz konstrukciju darbojas ilgstoši un var arī nedarboties, piemēram, tehnoloģiskās iekārtas masa, šķidruma un gāzes spiediens, kravas masa u. tml. (Kadišs u.c., 1991)
- Impulss
- sprādzienveida vai cita veida īslaicīga, spēcīga un rimstoša iedarbe. (Zabrauskis, 2020)
- Intensitāte
- mērījums, kas apraksta zemestrīces ietekmi uz zemes virsmu, cilvēkiem, ēkām un būvēm. Intensitāti apzīmē ar romiešu cipariem. Pastāv vairākas postījumu novērtēšanas skalas, plašāk lietotās Eiropā ir MSK 1964 (Medvedev, Sponheuer, Karnik) vai EMS (European Macroseismic Scale). Intensitāte mainās atkarībā no attāluma no epidcentra atšķirībā no enerģijas lieluma. (Šķēle, 2020)
- Interference
- akustisko viļņu pārklāšanās efekts. Telpās tas var būt divējāds – vai nu divu un vairāku koherentu starotāju vienlaicīgas darbības rezultātā, vai arī pārklājoties viena avota tiešajiem un atstarotajiem viļņiem. Interference izpaužas kā telpisku augsta – zema skaņas spiediena joslu izveidošanās un iespējama tikai tonālu signālu gadījumā (t.i. pie tīra sinusoidāla toņa vai tonāla trokšņa). Interferences aina ir frekvenču atkarīga un ļoti atkarīga no telpas konfigurācijas. (Zabrauskis, 2020)
- Invariants materiāls
- laikā nemainīgs materiāls. Nav novērojams rukums, novecošanās. Konstantās slodzes pielikšanas momenta izmaiņa neizmaina šļūdes līknes raksturu, bet vienīgi nobīda deformāciju. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Inversijas indekss
- skatītāju zāles un skatuves (vai izpildītāju zonas) akustiski aktīvo tilpumu reverberācijas laiku attiecība. Viens no būtiskākajiem kritērijiem operteātriem un simfoniskās mūzikas zālēm. (Zabrauskis, 2020)
- Inženierbūves
- visas būves, kas nesastāv no telpām; būves, kas paredzētas dažādām tehniskām vajadzībām (TV tornis, ceļš, tilti). Inženierbūvēs var būt arī telpas, bet tās nenosaka galveno šīs būves uzdevumu. (Kostjukovs, 2016)
- Izdedžbetons
- lēts un labs konstruktīvais materiāls mazstāvu ēku celtniecībā. Kā pildvielu lieto izsijātus akmeņogļu izdedžus, bet kā saistvielu – cementu un kaļķus. (Gorenko, 2002)
- Izliece
- punkta galīgais pārvietojums. (Ozola, 2006)
- Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums
- energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem. Mērījumu rezultātā iegūtos datus koriģē, ņemot vērā laika apstākļus novērtējuma periodā, kas ir pilni gadi. Izmērīto ēkas energoefektivitātes novērtējumu nosaka tikai esošām ēkām. Novērtējuma perioda ilgums ir vesels gadu skaits. Ja novērtējuma periods nav vesels gadu skaits, tad gada enerģijas patēriņš ir jāiegūst ar ekstrapolācijas metodi. Ja novērtējuma perioda ilgums ir mazāks par pieciem gadiem ir jāveic uz laika apstākļiem attiecināta korekcija. (Štrausa u.c., 2011)
- Izotrops materiāls
- materiāls, kura īpašības visos virzienos ir vienādas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Izsmeltas normālas ekspluatācijas iespējas
- stāvokļi, kuros ir apgrūtināta būves vai tās pamatu normāla ekspluatācija sakarā ar nepieļaujami lieliem pārvietojumiem (izlieces, balstu sēšanās), svārstībām, plaisām, u.c. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Izstrādājumu apdedzināšana
- endotermisks process, kas saistīts ar lielu daudzumu gāzveida produktu izdalīšanos. (Bajāre, 2021)
- Izteikts dispersums
- mazi daļiņu izmēri, augsts maluma smalkums. (Bajāre, 2021)
- Izturēšanās faktors
- mērījums, kas vispārīgi apraksta visas ēkas kompleksu nelineāru izturēšanos, ievērtējot visu pielietoto konstruktīvo elementu un materiālu mijiedarbību attiecībā pret zemestrīces akselerogrammu. Tas ir jāpieņem atkarībā no nesošās konstrukcijas no elastīguma un enerģijas absorbcijas spējas. (Šķēle, 2020)
- Īpatnēja telpiskās rezonanses (svārstību pastiprināšanās) parādība
- process, kura laikā ierosinātās konstrukcijas lieces viļņu garums sakrīt ar ārējās krītošās skaņas viļņa garumu. Notiek skaņas izolācijas vājināšanās. (Zabrauskis, 2020)
- Īpatnējā siltumvadītspēja jeb lambda vērtība (λ)
- siltuma daudzums, kas ilgstoši nemainīgos apstākļos tiek nodots caur materiāla vienas vienības laukumu pie viena vienības biezuma vienā laika vienībā, kad starp pretējām virsmām pastāv temperatūras starpība. (Strungs, 2013)
- Īpatnējā stiprība
- robežsprieguma attiecība pret īpatsvaru, dažiem, piemēram, alumīnija sakausējumiem vai titānam tā ir augstāka nekā tēraudam. (Bajāre, 2021)
- Īpaši energoefektīvas mājas
- mājas, kas izmanto tikai alternatīvos enerģijas resursus. Iedalās “Zero net” ēkās (gada laikā piegādā tīklā tikpat daudz enerģijas, cik izmanto), “Zero carbon” ēkās (neizmanto enerģiju, kuras rezultātā rodas oglekļa dioksīda izmeši), “Zero-stand alone” ēkās (nav nepieciešams pieslēgt tīklam, uzkrāj enerģiju naktīm un ziemām), “Plus energy” ēkās (gada laikā saražo vairāk enerģijas nekā patērē). (Štrausa u.c., 2011)
- Īslaicīga situācija (transient design situation)
- projektā ievērtējama situācija, kurai ir svarīga nozīme daudz īsākā laika periodā nekā projektētais konstrukcijas ekspluatācijas ilgums (kalpošanas laiks) un kurai ir liela rašanās varbūtība. Projektā ievērtējama īslaicīga situācija attiecas uz pārejošiem konstrukcijas izmantošanas vai iedarbības apstākļiem, piemēram, uz apstākļiem būvēšanas vai remonta laikā. (Brauns, 2008)
- Īslaicīgas slodzes
- slodzes, kuras darbojas neilgu laiku (sniegs, vējš, kustīgi celtņi) un kuras rodas konstrukcijas pārvešanas, montāžas, remonta un pārbaudes laikā, temperatūras iedarbībā utt. (Kadišs u.c., 1991)
___
slodzes ar iedarbībai ierobežotu darbības laiku. Īslaicīgās slodzes iedalās kustīgās un nekustīgās slodzēs. Kustīgās slodzes pārvietojas pa būvi (transportlīdzekļi). Nekustīgās slodzes noteiktu laiku nemaina savu stāvokli (ēku iekārtas). (Auzukalns, 2021)
- Īsās čaulas
- čaulas, kurām attiecība l1/l2<1. Īsā čaula, tāpat kā garā čaula, sastāv no 3 konstruktīviem elementiem – plānas izliektas plātnes, diafragmām un apmales elementiem. Īsā čaula galvenokārt darbojas spiedē un pārnes slodzi uz diafragmām ar bīdes spēku S starpniecību. Diafragmas projektē loku veidā. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
J
- Jaukta shēma
- sistēma, kurā daļa elementu sajūgti šarnīrveidā, bet daļa elementu — stingi. (Kadišs u.c., 1991)
- Jaukta veida sijas
- sija, kurai katram tās laidumam ar divām locīklām vai nu jāatrodas starp laidumiem bez locīklām, vai, ja uz kādu pusi no laiduma ar divām locīklām seko laidumi ar vienu locīklu, tad aiz pēdējā no tiem jābūt laidumam bez locīklām. (Auzukalns, 2021)
- Jauktie pamati
- lentveida vai nepārtraukto pamatu un stabveida pamatu apvienojums. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Java
- betons, kura pildvielu maksimālā frakcija nepārsniedz 4 mm. (Paeglītis, 2007)
___
racionāli izraudzīts cietējošs maisījums, kas sastāv no saistvielām, smalkiem liesinātājiem un ūdens. (Bērziņš u.c., 1993)
- Javu saistvielas
- materiāli (kaļķis, cements u.c.), kurus iegūst no neatjaunojamām dabas materiāliem izejvielām, tās termiski apstrādājot. Izmanto: celtniecībā mūrēšanā, betona un dzelzsbetona konstrukciju izgatavošanai, apmetumiem u.tml. (Bajāre, 2021)
- Jumta segums
- virsējais norobežojošais ūdensnecaurlaidīgais jumta slānis. Tas sastāv no hidroizolējošās kārtas, ko veido no dažādiem jumta seguma materiāliem, un no pamatnes – parasti latojuma, dēļu klāja vai izlīdzinošās kārtas. Jumta seguma ierīkošana jāveic vasarā, sausā laikā. (Gorenko, 2002)
K
- Kalcīts (CaCO3)
- samērā mīksts gaišas krāsas minerāls un ir galvenā kaļķakmens, krīta un marmora sastāvdaļa. (Bajāre, 2021)
___
plaši izplatīts nogulumiežu minerāls. Krīts, tufveida un tīrie kaļķakmeņi, kā arī daļa marmoru sastāv galvenokārt no kalcīta. (Strungs, 2013)
- Kalendārplāns
- projekta dokuments, ar kura palīdzību nosaka vismērķtiecīgāko būvdarbu secību un saistību laikā un to veikšanas termiņus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Kanālu izskalojumi
- gruntsūdens plūsmas radīti kanālveida izskalojumi grunts būvēs. (Šķēle, 2020)
- Kapiteļi
- kolonnu paplašinājumi, uz kuriem balstās plātnes. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Karbamīdsveķu līmes jeb aminoplasti
- līmes, ko iegūst amīnu grupas komponenšu (urīnvielas, tiokarbamīda, melamīna) kondensācijas reakcijas rezultātā vai maisījumā ar formaldehīdu. (Ozola, 2006)
- Karkasa garenkonstrukcijas
- konstrukcijas, kuras nodrošina karkasa nemainīgumu un elementu noturību ēkas garenvirzienā un uzņemt visas ārējās slodzes, kas darbojas uz ēku garenvirzienā. Garenkonstrukcijām visbiežāk lieto saišu sistēmu. Šajā sistēmā katrā kolonnu garenrindā veido vertikālās saites, kuras izvieto kolonnu virsceltņa un zemceltņa daļā. Saites kolonnu virsceltņa daļā sauc par augšējam saitēm, zemceltņa daļa — par apakšējam saitēm. (Kadišs u.c., 1991)
- Karnīze
- reljefa arhitektoniska detaļa, kas vainago vai nobeidz sienu vai ēku. Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu. (Kostjukovs, 2016)
- Karsti velmēts tērauds
- tērauds, kam pēc velmēšanas procesa temperatūra ir virs pārkristalizēšanās temperatūras. (Paeglīte, 2017)
- Karstuma iedarbības zona
- galveno metālu zona, kas netiek sakausēta, bet uz to metinot iedarbojas ātra sakaršana un atdzišana. Šīs zonas var kļūt trauslas. (Paeglīte, 2017)
- Karstumizturīgi materiāli
- materiāli, kas spēj ilgstoši izturēt temperatūras līdz 1000°C (karstumizturīgais betons, bazalts, karstumizturīgie tēraudi u.c.) ar niecīgu stiprības zudumu vai bez tā. (Strungs, 2013)
- Kausēšanas metināšana
- metināto savienojumu izveidošanas metode, kuras laikā metāls metināmo daļu malās izkūst siltuma avota iedarbībā, izkusušās virsmas saplūst un pārklājas ar izkausētu metālu. (Paeglīte, 2017)
- Kazeīna krāsas
- līmes krāsu paveids, kur kā saistvielu izmanto kazeīna līmi. Šis krāsojums ir daudz izturīgāks. Kazeīna krāsas ražo sausa maisījuma veidā. (Gorenko, 2002)
- Kaļķakmens
- dzeltenīgs, mīksts akmens. Nav izmantojams kā šķembu materiāls. (Bajāre, 2021)
___
noguluma iezis, kas sastāv no neorganiskas vai organiskas izcelsmes smalkgraudaina vai slēpti kristāliska kalcīta. (Bajāre, 2021)
- Kaņepju šķiedras siltumizolācijas materiāli
- organiskās (dabīgās) izcelsmes siltumizolācijas materiāli. ganiskās (dabīgās) izcelsmes siltumizolācijas materiāls Materiālu iegūst no speciāli kultivētām kaņepju šķirnēm, kas nesatur narkotiskās vietas. Materiālu veido: 82-85% – kaņepju šķiedra 10-15% – bikomponenta šķiedras (poliesters) 3-5% – antipirēni. (Štrausa u.c., 2011)
- Keramika
- materiālu un izstrādājumu grupa, kuru iegūst no neatjaunojamiem dabas materiāliem – māliem, Al2O3, Fe2O3, TiO2 minerālu kompozīcijām ar malšanu formēšanu, žāvēšanu, apdedzināšanu. Izmanto: ķieģeļi, flīzes, keramiskie bloki, keramzīts, sanitārtehniskie izstrādājumi santehnikas, trauku, mākslas priekšmetu izgatavošanai, elektrotehnikā, ķīmiskās aparatūras izgatavošanai u.c. (Bajāre, 2021)
___
līdz saķepšanai apdedzināti māla materiāli un izstrādājumi. (Bajāre, 2021)
- Keramiskie materiāli
- apdedzināti, no mālainām izejvielām veidojot iegūti mākslīga akmens materiāli. (Gorenko, 2002)
- Keramzīts
- mākslīgs porains materiāls, ko iegūst no viegli kūstošiem, mazkarbonātu hidrovizlu māliem, tiem uzpūšoties ātras apdedzināšanas rezultātā. (Bajāre, 2021)
___
celtniecības materiāls – aizpildītājs – mākslīgi formēts un apdedzināts māls, kuru iegūst, strauji apdedzinot mālus rotējošā krāsnī. (Bajāre, 2021)
- Kesoni
- senākā no dziļo pamatu konstrukcijām un tiek uzskatīta par novecojušu un ir aizstāta ar siena gruntī tipa konstrukcijām. Mūsdienās pielieto modificētu kesonu izbūves tehnoloģiju ar mehanizētu grunts izstrādi, un pielieto tiltu būvniecībā. Kesonus galvenokārt lieto tiltu balstu būvniecībā un tikai atsevišķos gadījumos ir izmantota rūpniecības un civilajā būvniecībā. Kesona izbūve ir dārga un laikietilpīga. Kesons sastāv no kesona kameras (parasti stiegrbetona), šahtas caurules (tērauda), slūžu aparāta un balsta ķermeņa mūra. (Šķēle, 2020)
- Kioto protokols
- siltumnīcas efekta gāzu emisijas samazināšanas plāns. (Štrausa u.c., 2011)
- Klinkers
- portlandcementa pusfabrikāts. Tas ir graudains vai gabalveida produkts, kura ķīmiskais sastāvs ir citāds nekā portlandcementam. (Bajāre, 2021)
- Klinķerēšanās temperatūra
- temperatūra, kurā apdedzinātu mālu paraugu ūdensuzsūce nav lielāka par 5%. (Bajāre, 2021)
- Klinšainās gruntis
- dabīgo pamatņu gruntis, kas raksturojas ar monolītu uzbūvi, jo tās veido ieži, kuru daļiņas ir labi sacementējušās (piem. smilšakmens, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens). Šīm gruntīm ir liela stiprība un tās uzskatāmas par labu pamatni. (Paeglītis, 2008)
- Klāji
- lielizmēru plātnes, ko lieto rūpniecības ēku pārsegumos. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Kohēzija
- viena veida (līmes) molekulu saistība. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Koka čaula
- cilindriskas vai prizmatiskas formas pārsegums, kas atbalstīts galos. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Kokmateriāli
- materiāli, kas saglabājuši koksnes fizikālo struktūru un ķīmisko sastāvu. Tos iedala neapstrādātos materiālos (apaļkoki) un apstrādātos. Pie apstrādātajiem pieder zāģētie, skaldītie, lobītie, drāztie un smalcinātie materiāli. (Strungs, 2013)
- Koks
- augu valsts atjaunojams produkts (pārstrādājot iegūst organiskos polimērus: celuloze, lignīns). Izmanto: zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, siltumizolācijas materiāla, šķērseniski līmētas koksnes (CLT) iegūšanai u.tml. (Bajāre, 2021)
- Kokskaidu plātnes
- materiāls, ko iegūst, koka skaidas (sasmalcināta šķelda, zāģskaidas) un maztoksiskas sintētiskas saistvielas maisījumu (ar vai bez hidrofobām piedevām) presējot zem spiediena 0.3÷2.0 MPa. Atkarībā no presēšanas metodes izšķir plakanpresētās un garenpresētās jeb ekstrūzijas plātnes. Kokskaidu plātnes atšķiras pēc slāņu skaita- var būt vienslāņa, trīs, piecu un daudzslāņu plātnes. (Ozola, 2006)
___
kokmateriāls, kura izgatavošanai lieto dažādu koku sugu brāķētos kokmateriālus un kokapstrādes atliekas. Izejmateriālu sasmalcina skaidās. Skaidas izžāvē līdz 7 – 8 % mitrumam un apsmidzina ar sveķiem. Sveķus pievieno 6 – 12% no sausu skaidu masas. Atkarībā no vajadzīgā plātņu biezuma un tilpummasas tās 12 – 45 minūtes presē zem 0,3-7,0 MPa spiediena 100 – 170 °C temperatūrā. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Koksne
- no mizas atbrīvoti koksnes šķiedras audi, kurus satur koka stumbrs. Koksne ir anizotrops materiāls – tā fizikālās un mehāniskās īpašības ir atkarīgas no šķiedru virziena. (Bajāre, 2021)
- Koksnes bilance
- zāģmateriālu, atgriezumu, skaidu un koksnes zudumu kubatūra attiecībā pret baļķu kubatūru. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Koksnes higroskopiskums
- spēja uzsūkt mitrumu, kas atrodas gaisā ūdens tvaika veidā. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Koksnes mitrums
- koksnē esošās ūdens masas mw – ms attiecība pret absolūti sausas koksnes masu ms. (Bajāre, 2021)
- Koksnes ūdensuzsūce
- ūdenī iegremdētas koksnes spēja uzsūkt sevī ūdens, palielinoties galvenokārt brīvā ūdens daudzumam. (Bajāre, 2021)
___
ūdenī iegremdētas koksnes spēja uzsūkt sevī ūdeni, palielinoties galvenokārt brīvā ūdens daudzumam. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Kokšķiedras siltumizolācija
- organiskās (dabīgās) izcelsmes siltumizolācijas materiāls. Speciāli apstrādāts koks, lai iegūtu siltumizolācijas materiālu. Galvenie etapi – koksnes smalcināšana, izmērcēšana, formas veidošana, žāvēšana un plākšņu griešana pēc izmēriem. (Štrausa u.c., 2011)
- Kokšķiedru plātnes
- materiāls, ko iegūst, apsildāmās hidrauliskās iekārtās presējot sīkšķiedrainu koksnes un sintētiskas saistvielas maisījumu ar dažādām piedevām (hidrofobās piedevas mitruma un ūdensuzsūcamības samazināšanai, antiseptikas- pret trupi, antipirēni- pret degšanu). Sīkšķiedraino koksnes masu iegūst, koksnes atlikumus karsējot tvaikā. Pēc tam šķiedras saberž, pārvēršot koksnes vatē. (Ozola, 2006)
___
kokmateriāls, ko izgatavo no skaidās sasmalcinātām koksnes atliekām (atgriezumi, bojāti baļķi, mazvērtīgi apaļkoki, nomaļi, zari u. c.), pievienojot tām sintētisko fenolformaldehīdsveķu saistvielu – līdz 6 % no absolūti sausu skaidu masas. Skaidas karsē ar tvaiku, kamēr tās sāk dalīties šķiedrās. Pēc tam šķiedras saberž, pārvēršot tās koksnes vatē. Iegūto masu samaisa ar ūdeni, uzbriedina un atlej platas lentes veidā, kuru presē hidrauliskajā spiedē, termiski apstrādā, žāvē un sagriež plātnēs. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Kolonna
- elements, kuras šķēluma augstums nepārsniedz 4 tās platumus un augstums ir vismaz 3 šķēluma augstumi. (Brauns, 2007)
___
atsevišķi vertikāli balsti, kas paredzēti slodžu uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām. (Šķēle, 2020)
___
atsevišķi vertikāli balsti karkasa ēkai, tās uzņem vertikālo un horizontālo slodzi. Parasti izgatavo viengabalainas. Visplašāk lieto saliekamās dzelzsbetona kolonnas, kurām ir tipveida konstrukcija ar unificētiem parametriem. Kolonnu šķērsgriezums var būt dažāds. (Kostjukovs, 2016)
- Kolonnas ar lokanu garenstiegrojumu
- kolonnas, kuras stiegro ar nesošajām garenstiegrām, sasaistot tās šķērsvirzienā ar piemetinātiem šķērsstieņiem vai sietām aptverēm. Kolonnu nestspēju nodrošina betona un garenstiegrojuma, kas uzņem daļu no slodzes, kopīga darbība spiedē. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Kolonnas kurpe
- pamatu bloks, uz kura tieši balstās kolonna. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Kombinētaji savienojumi
- ar uzliktņiem pastiprināti sadursavienojumi. Šādus savienojumus veido tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos, ja pamatmetāla stiepes spriegumi ir lielāki par saduršuves aprēķina pretestību un nav iespējams konstruēt slīpas salaides sadursavienojumu. (Kadišs u.c., 1991)
- Kombinētie pāļi
- koka pāļa (apakšējais elements) kombinācija ar dzelzsbetona augšējo elementu. Šāda veida pāļus lieto, ja ir zems gruntsūdens līmenis vai tas ievērojami svārstās. (Šķēle, 2020)
- Kombinētās pārseguma sistēmas
- sistēmas, kuras sastāv no stieptām vantīm un spiesti liektām sijām, kopnēm vai citiem stingiem elementiem. Šajās sistēmās lokanās vantis un stingie elementi darbojas kopīgi, tādējādi ļaujot samazināt konstrukciju masu. (Kadišs u.c., 1991)
- Komforta nosacījums
- nosacījums, kas paredz to, ka cilvēki nedrīkst tikt pakļauti nepieļaujami lielu konstrukcijas vai tās elementu vibrāciju ietekmei. (Ozola, 2006)
- Kompleksa plūsma
- organizatoriski saistītu objektu plūsmu kopums, tās produkcija ir ēku vai būvju kompleksi – dzīvojamais rajons, rūpniecības uzņēmums vai transporta būve. (Bērziņš u.c., 1993)
- Kompleksas kvalitātes kontroles sistēmas (KKKS)
- pasākumu, metožu un līdzekļu kopums, kas paredzēts būvdarbu un pabeigto objektu kvalitātes nodrošināšanai. Sistēmas galvenie uzdevumi ir: plānveidīgi paaugstināt darbu kvalitātes līmeni; nepārtraukti pilnveidot būvdarbu organizēšanu un tehnoloģiju; pilnveidot būvmontāžas darbu kvalitātes vērtēšanas metodes; uzlabot būvmontāžas organizācijas saimnieciskās darbības ekonomiskos rādītājus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Komplicēts siju režģis
- režģis, kurā klāja sijas balstās uz palīgsijām un palīgsijas savukārt balstās uz galvenajām sijām. (Kadišs u.c., 1991)
- Kompozīta sija
- sija, kura izgatavota no vairākiem atšķirīgiem materiāliem. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Kompozītie materiāli
- materiāli, kuru pamatā ir polimēru vai metālu matrica, kura stiegrota ar augstas stiprības šķiedrām (stikla, oglekļa, organiskām u.c.). Šie materiāli ir neviendabīgi un izteikti anizotropi. Kompozīto materiālu stiprību bieži vien nosaka neviennozīmīgs to sabrukuma mehānisms. Kompozīto materiālu sabrukuma cēlonis var būt to stiegrojuma pārtrūkšana, matricas sabrukums vai arī saistes starp stiegrām un matricu sabrukums. Sabrukuma procesa gaita atkarīga kā no materiāla slogojuma veida, tā arī no materiāla strukturālās uzbūves un atsevišķo komponenšu stiprības īpašībām. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Koncentrēta slodze
- atsevišķi spēki, kuri pielikti konkrētos būves punktos. Piemēram – šādas slodzes ir autofurgona riteņu spiediens. (Auzukalns, 2021)
___
pa ļoti mazu virsmas laukumu darbojošās izkliedētas slodzes kopspēks. Piemēram, lodīšu gultņa lodītes spiediens uz gultņa gredzenu, dzelzceļa vagona riteņa spiediens uz sliedi u.c. (Ziemelis u.c., 2008)
___
atsevišķi spēki, kuri pielikti konkrētos būves punktos. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Kondensācija
- process, kad gaisam piemītošs ūdens tvaika parciālais spiediens kļūst lielāks vai vienāds ar piesātināto tvaiku spiedienu. Kondensācija var notikt telpā, ārējā norobežojošā konstrukcijā. Kondensācijas process notiek telpā pie straujas temperatūras pazemināšanās. Kondensāts var rasties gan uz norobežojošas konstrukcijas iekšējam virsmām, gan uz citam telpas virsmām. Kondensācija var rasties gadījumos, kad telpās nepamatoti tiek pazemināta temperatūra, īpaši telpās ar paaugstinātu mitruma saturu. (Borodiņecs, 2017)
- Konglomerāti
- drupu ieži, kas sastāv no sacementētiem oļiem ar grants un smilts piejaukumu. (Strungs, 2013)
- Konsole
- sijas daļa, kas sniedzas pāri balstam. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Konstrukcija, būvkonstrukcija (structure)
- izveidots savienotu daļu apvienojums, kas projektēts, lai nestu slodzes un nodrošinātu atbilstošu stinguma pakāpi. (Brauns, 2008)
- Konstrukcijai nepieciešamās pamatīpašības
- spēja pretoties iedarbēm jeb nestspēja, lietojamība, ilggadība. (Ozola, 2006)
- Konstrukcijas atkabināšana
- operācija konstrukcijas atbrīvošanai no pacelšanas iekārtas. Pēc atkabināšanas montāžas mehānisms kāsi līdz ar sakabi atgriež atpakaļ sākuma stāvoklī, lai varētu pacelt nākamo konstrukciju. (Bērziņš u.c., 1993)
- Konstrukcijas kritiskais stāvoklis
- stāvoklis, kurā konstrukcija nespēj normāli pildīt tai paredzētās funkcijas vai arī tā var zaudēt savu stabilitāti un kļūt nederīga tālākai izmantošanai. Tas nozīmē, ka izveidojoties vienam no kritiskajiem stāvokļiem konstrukcija vairs nevar apmierināt lietotāja prasības. (Šķēle, 2020)
___
situācija, kad konstrukcija nespēj normāli pildīt tai paredzētās funkcijas vai arī tā var zaudēt savu stabilitāti un kļūt nederīga tālākai izmantošanai. Tas nozīmē, ka izveidojoties vienam no kritiskajiem stāvokļiem konstrukcija vairs nevar apmierināt lietotāja prasības. (Šķēle, 2020)
- Konstrukcijas noregulēšana
- operācija, kas nodrošina montējamās konstrukcijas precīzu novietojumu atbilstoši projektam. Noregulēšanu var veikt vizuāli vai ar instrumentu palīdzību uzstādīšanas procesā, kad konstrukciju vēl notur montāžas celtnis, vai arī pagaidu nostiprināšanas laikā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Konstrukcijas pagaidu nostiprināšana
- operācija, kas nodrošina konstrukcijas noturību projektētā stāvoklī regulēšanas un galīgās nostiprināšanas laikā. Bez pagaidu nostiprināšanas var uzstādīt tikai statiski stabilas konstrukcijas. (Bērziņš u.c., 1993)
- Konstrukcijas sabrukšanas vai pārmērīgas deformācijas robežstāvoklis
- konstrukcijas vai konstruktīvu elementu, tajā skaitā pamatņu, pāļu, pamata sienu, utt. iekšēji bojājumi vai pārmērīgas deformācijas, kur konstrukcijas materiālu stiprība ir galvenais faktors. (Šķēle, 2020)
- Konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficients
- koeficients, kura vērtību nosaka siltumizolācijas materiāla biezums un siltumvadītspējas koeficienta lielums. (Štrausa u.c., 2011)
- Konstrukcijas uzstādīšana
- operācija, kuru veic konstrukcijas novietošanai projekta stāvoklī. Uzstādīšanas procesā jāpanāk montējamās konstrukcijas atbilstošās virsmas pilnīga saskare ar agrāk uzstādītām konstrukcijām. (Bērziņš u.c., 1993)
- Konstrukciju balsti
- konstruktīvi veidojumi, kuri savieno būvi ar nekustīgiem pamatiem un pilnīgi vai daļēji ierobežo tās kustību. Būves un balstu saskares vietā rodas balstu reakcijas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Konstrukciju nojaukšana
- komplekss process, kura gaitā pilnībā nojauc vai daļēji demontē konstruktīvos elementus, aizvācot turpmākai lietošanai nederīgos uz šim nolūkam paredzētām vietām un sakopjot atbrīvoto teritoriju. (Bērziņš u.c., 1993)
- Konstrukciju sabrukums vai bojājums no gruntsūdens cēlējspēka
- poru spiediena līdzsvars ar stabilizējošajiem spēkiem un gruntsūdens izsaukti strukturāli bojājumi. (Šķēle, 2020)
___
poru spiediena līdzsvars ar stabilizējošajiem spēkiem. (Šķēle, 2020)
- Konstruktīva sistēma (structural system)
- ēkas vai civilās inženierbūves slodzi nesošie elementi un veids, kādā šie elementi funkcionē kopā (Brauns, 2008)
- Konstruktīvo plastmasu normatīvā pretestība
- materiāla robežstiprība, kas iegūta mazu paraugu īslaicīgā pārbaudē saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem un valsts standartiem. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Konstruktīvs elements, konstrukcijas elements (structural member)
- fiziski skaidri atšķirama konstrukcijas daļa, piemēram, kolonna, sija, pārsegums, pamatu pālis. (Brauns, 2008)
- Konstruktīvā (struktūras) analīze (structural analysis)
- procedūra vai algoritms iedarbju rezultāta noteikšanai konstrukcijas katrā punktā. Konstruktīvo analīzi var izpildīt trīs līmeņos, lietojot dažādus modeļus: globālo analīzi, elementu analīzi, lokālo analīzi. (Brauns, 2008)
___
procedūra vai algoritms iedarbju rezultāta noteikšanai konstrukcijas katrā punktā. Konstruktīvo analīzi var izpildīt trīs līmeņos, lietojot dažādus modeļus: globālo analīzi, elementu analīzi, lokālo analīzi. (Paeglīte, 2017)
- Kontanktspriegumi
- saskares virsmās darbojošies izkliedētie spiedes spriegumi. (Ziemelis u.c., 2008)
- Kontroldiametrs
- grunts daļiņu izmērs, par kuru sīkākas daļiņas sastāda 60%. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Konvekcija
- siltuma virzīšanas, kas notiek gaisa kustības dēļ. (Borodiņecs, 2017)
- Konverģence
- tektonisko plātņu kustību veids, kad plātnes savstarpēji tuvojas viena otrai. (Šķēle, 2020)
- Kopne
- sistēma, kas sastāv no taisniem, savā starpā galos savienotiem stieņiem. Uzdevums ir pārsegt vērā ņemamus laidumus. Kopnes dod iespēju taupīt materiālu, jo tas tiek izmantots racionāli. Kopnes vienmēr ir vieglākas par atbilstošām sijām pie uzdotas slodzes un laiduma. Stieņi, kuri ierobežo kopnes kontūru no augšas, veido kopnes augšējo joslu, bet stieņi, kuri ierobežo kopnes kontūru no apakšas, apakšējo joslu. Stieņus, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo joslu, sauc par režģi. Režģa stieņi saista abas joslas. Režģa vertikālos stieņus sauc par statiem, bet slīpos — par atgāžņiem. Atgāžņus iedala uz centru krītošos un uz centru augošos. Vislielāko attālumu starp kopnes augšējo un apakšējo joslu sauc par kopnes augstumu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
režģotas konstrukcijas, kuras, tāpat kā sijas, darbojas liecē. Kopne sastāv no atsevišķiem stieņiem, kuri savienoti mezglos un veido ģeometriski nemainīgu sistēmu. Kopnei pieliktā slodze parasti iedarbojas mezglos, tāpēc stieņos galvenokārt rodas spiedes un stiepes garenspēki. Kopnes salīdzinājumā ar sijām ir ekonomiskākas pēc metāla patēriņa, bet to izgatavošana ir darbietilpīgāka. (Kadišs u.c., 1991)
- Kopturis
- daudzlaidumu koka sija ēkas garenvirzienā, kura uzņem slodzes no spārēm un pārnes tās uz statņiem, stabiem vai atgāžņiem. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Kopējais darbu ilgums pirmajā tvērienā
- kopējais darbu ilgums pirmajā tvērienā, ieskaitot tehnoloģiskos un organizatoriskos pārtraukumus vai rezerves tvērienus (ja tādi ir). (Bērziņš u.c., 1993)
- Kopējais grunts spiediens
- kopējā spiediena vai spriegumu intensitāte gruntī, no grunts un gruntsūdens svara jebkurā horizontālā šķēlumā virs vai zem projektētā pamata pēdas pirms pamata izbūves. (Paeglītis, 2008)
- Kopējais pamata spiediens
- kopējā spiediena intensitāte uz grunts pamatni pamata pēdas līmenī, pēc tam, kad konstrukcija ir uzbūvēta un pilnībā noslogota. Kopējais spiediens ņem vērā maksimālās slodzes, kas uz pamatu iedarbosies no laiduma, balsta un pamata konstrukcijām, kā arī no virs pamata esošā grunts spiediena, ņemot vērā gruntsūdens iedarbību. (Paeglītis, 2008)
- Kores kopturis
- elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņem no tiem slodzi un pārnes to uz statņiem un atgāžņiem. (Gorenko, 2002)
- Korozija
- materiāla ķīmiskā sastāva izmaiņas, kuras saistītas ar sastāvdaļu izskalošanos vai jaunu savienojumu veidošanos apkārtējās vides piesārņojuma rezultātā. (Bajāre, 2021)
___
gaisa vai skābekļa iedarbība uz metālu, kuras rezultātā rodas oksīds. Korozija ir oksidēšanas process. Parasti tie metāli, kuri atrodas aktivitātes augšējā daļā, korodē ātri, bet metāli, kas atrodas šās rindas apakšējā daļā, pret koroziju ir daudz noturīgāki. Tātad, par metālu un sakausējumu koroziju sauc to sagrūšanu apkārtējās vides ietekmē. (Bajāre, 2021)
___
ķīmisks tērauda bojāšanās process, kas veidojas mitruma, skābekļa un vidē esošu ķīmisku elementu iedarbībā. (Paeglīte, 2017)
- Kristalizācijas temperatūra jeb kritiskais punkts
- temperatūra, pie kuras metāls vai sakausējums pāriet no šķidrā agregātstāvokļa cietā agregātstāvoklī. (Paeglīte, 2017)
- Kristāliskie ieslēgumi jeb «stikla akmeņi»
- dažādu savienojumu kristāli stikla masā. (Bajāre, 2021)
- Kritiskais ceļš
- garākais pilnais tīkla grafika ceļš, kas nosaka būvdarbu ilgumu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Kritiskais moments
- lieces momenta vērtība, kuru pārsniedzot ir iespējama noturības zaudēšana. (Ozola, 2006)
- Kritiskais mēnesis
- mēnesis ar lielāko nepieciešamo temperatūras faktoru uz iekšējās virsmas. (Borodiņecs, 2017)
- Kritiskais spriegums
- normālais spriegums, kas stieņa šķērsgriezumā atbilst spiedes spēka kritiskajai vērtībai. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Kritiskais spēks
- centriska spiedes spēka vislielākā vērtība, līdz kurai stieņa ass taisnlīnijas forma ir noturīga. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Kritiskais tuvinājums
- divu blakus esošo elementāro plūsmu maksimāli iespējamais tuvinājums. (Bērziņš u.c., 1993)
- Kritiskā slodze
- slodze, kuras gadījumā elements zaudē noturību. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Krusta savienojums
- kombinēta ķieģeļu savienojuma sistēma, kuru lieto sienu mūrēšanai, ja to biezums ir 1 ķieģelis un vairāk. (Bērziņš u.c., 1993)
- Krustisku stieņu konstrukcijas
- telpisko pārsegumu konstrukcijas, kas sastāv no mezglos savstarpēji saistītām sijām vai kopnēm, kuras darbojas liecē divos vai vairākos virzienos. Atkarībā no šo elementu formas un savienojuma veida krustisku stieņu konstrukcijas iedala krustiskās sijās vai kopnēs un krustisku stieņu plātnēs (struktūrās). (Kadišs u.c., 1991)
- Krustiskās sijas vai kopnes
- sistēma, kas sastāv no vertikālām ribām (sijām vai kopnēm), kas krustojas divos vai trīs virzienos. Atkarībā no ribu izvietojuma izšķir ortogonālu, diagonālu un trīsstūra sistēmu. (Kadišs u.c., 1991)
- Krāsa
- materiāla spēja absorbēt redzamā viļņa garumu. (Bajāre, 2021)
___
īpašība, ko cilvēks vizuālas uztveres procesā piešķir materiālās pasaules objektiem, balstoties uz savu subjektīvo redzes sajūtu. (Strungs, 2013)
- Krāsotspēja
- pigmentu spēja saglabāt savu krāsu toni maisījumā ar baltiem pigmentiem. (Bajāre, 2021)
- Krāsošanas un gatavās produkcijas nosūtīšanas cehs
- ražošanas cehs, kurā konstrukcijas gruntē, krāso, nokrauj krautnēs un pēc vajadzības iekrauj transporta līdzekļos nogādāšanai pasūtītājam. (Kadišs u.c., 1991)
- Krīts
- organogēnās nogulas. Veidojas izgulsnējoties CaCO3 saturošiem dzīvnieku skeletiem. Balts, mīksts, smalkgraudains materiāls. Izmanto dažādu krāsu izgatavošanai, stikla rūpniecībā, cementa ražošanā u.c. (Bajāre, 2021)
- Kupols
- telpisko plānsieniņu konstrukciju forma. Kupolus izgatavo no monolītā un saliekamā dzelzsbetona. Monolītos kupolus pārsvarā izveido gludus, bet saliekamos kupolus – ribotus. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
___
pozitīvā Gausa liekuma telpiski pārsegumi, kuru virsmu veido līkne, rotējot ap nekustīgu vertikālu taisni. Celtniecības praksē visvairāk izplatīti ir apļveida plāna kupoli, kuri atkarībā no rotācijas virsmas var būt sfēriski, smailloka, eliptiski, paraboliski, koniski u. c. (Kadišs u.c., 1991)
- Kustīga locīkla
- bultveida savienojums starp divām savstarpēji balansējošām daļām. Savienojuma apakšējā daļa pa atbalsta plakni var pārvietoties virzes kustībā, kuru realizē veltņu sistēma. Betona vai koka konstrukciju balstus veido ar konstrukciju nesavienots paliktnis. Šī veida balstiem ir divas brīvības pakāpes. Balsts neierobežo būves horizontālo pārvietojumu. Ierobežotā pārvietojuma virzienā balstā rodas spēks – balsta reakcija perpendikulāri atbalsta plaknei. Būvju shēmās kustīgo locīklu attēlo stieņa, kura galos ir locīklas vai uz veltņiem novietota trīsstūra veidā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Kvazihomogēnais slānis
- slānis, kas sastāv no diviem vai vairākiem materiāliem ar dažādiem siltumvadītspējas koeficientiem, bet ko var uzskatīts par homogēnu slāni ar efektīvu siltumvadītspēju. Kvazihomogēnā slānī ir trīsdimensiju siltuma plūsmas, bet nosakot termisko pretestību šis slānis ar pietiekošu precizitātes pakāpi var būt aizvietots ar homogēnu slāni ar efektīvo siltumvadītspēju, kuram tiek aprēķināta viendimensiju siltuma plūsma. (Borodiņecs, 2017)
- Kvazistatiska iedarbe (quasi-static action)
- dinamiska iedarbe, kuru var aprakstīt ar ekvivalentu statisku iedarbi statiska modeļa ietvaros. (Brauns, 2008)
- Kārbveida dzelzsbetona pamati
- nepārtraukto pamatu veids, kurus lieto augstceltnēm. Tie sastāv no augšējās un apakšējās plātnes un krusteniskām sieniņām. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Kārtainais koksnes plastikāts
- kokmateriāls, kas sastāv no plānām (biezums 0,4 – 1,5 mm) bērza, retāk alkšņa, liepas vai dižskabārža fīnierskaidu kārtām, kuras piesūcinātas ar sintētiskajiem fenolformaldehīda, rezorcīna, karbamīda vai epoksīda sveķiem un salīmētas savā starpā 150 °C temperatūrā zem 15,0 – 20,0 MPa spiediena. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Kārtainais papīra plastikāts
- kokmateriāls, kuru iegūst, sapresējot sakarsētas (140 – 150 °C) speciāla papīra loksnes. Iekšējās loksnes piesūcina ar sintētiskajiem fenolformaldehīdsveķiem, ārējās loksnes – ar caurspīdīgajiem melainīna-karbamīda sveķiem. Pievienojot sveķiem pigmentus vai liekot ārējā kārtā dekoratīvo papīru, var izgatavot dažādas krāsas un dažāda zīmējuma plastikātus. Sintētisko sveķu daudzums ir 30 – 45% no plastikāta masas. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Kārtaini līmētā koksne
- materiāls, ko iegūst, 1.5-6 mm biezas lobītās finierloksnes salīmējot ar mitrumizturīgu līmi (parasti uz fenolformaldehīda sveķu bāzes, pielietojot karsto presēšanu) nepāra skaita kārtās. Minimālais kārtu skaits– 5. Lielākai daļai slāņu ir paralēls šķiedru virziens, atsevišķi slāņi vidējā plātnes biezuma daļā ir likti šķērsām. (Ozola, 2006)
- Kūkumošanās
- tendence izkļauties sānis. (Ozola, 2006)
- Ķīmiskā korozija
- korozija, kad nerodas elektriskā strāva. Šajā gadījumā uz metālu iedarbojas sausa gāze vai šķidrums — nevis elektrolīts (benzīns, eļļa, sveķi u. tml.). (Bajāre, 2021)
L
- Labi ventilēts gaisa slānis
- slānis, ko savieno ar ārējo gaisu ar atvērumi lielāki par: 1500 mm2 uz 1 m (slāņa izmērs pa horizontāli) vertikālajiem slāņiem; 1500 mm2 uz horizontālas virsmas 1 m2 horizontālajiem slāņiem. Ja būvelementā ir labi ventilēts gaisa slānis, pilno termisko pretestību nosaka, pieņemot gaisa slāņa un visu slāņu, kas seko aiz tā uz ārpusi, termisko pretestību vienādu ar 0. (Borodiņecs, 2017)
- Laidums
- attālums starp kolonnu koordinācijas asīm ēkas šķērsvirzienā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Laidņi
- ķieģeļi, kuri novietoti sienas garenvirzienā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Laidņu kārta
- ķieģeļu kārta, kas ārējā rindā sastāv no laidņiem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Lakas
- polimēru sveķu (visbiežāk — sintētisko) un dažu citu polimēru, piemēram, nitrocelulozes modifikācija vai organisko saistvielu, šķīdums viegli gaistošos šķīdinātājos vai arī sveķu un eļļu maisījums. Uzklājot uz virsmas plānu lakas kārtiņu, šķīdinātājs iztvaiko, atstājot lakas plēvīti. (Bajāre, 2021)
- Lata
- žāģmateriāls, kura platuma un augstuma attiecība nepārsniedz 1:2, un platums nav lielāks kā 50mm. (Gorenko, 2002)
___
līdz 100mm biezi zāģmateriāli, kuriem platuma attiecība ir mazāka par 2, tāpēc to šķērsgriezuma forma ir tuva kvadrātam. Tās ir tikpat garas kā dēļi. (Strungs, 2013)
___
zāģmateriāli, kuru biezums ir līdz 10 cm un platums nav lielāks par divkāršu biezumu. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Laukakmeņi
- dabiskais akmens materiāls, tiem ir dažādas formas. Galvenokārt izmanto pamatu un atbalsta sienu veidošanai, kā arī masīvu pilnbetona konstrukciju izgatavošanai. (Gorenko, 2002)
- Laukuma centrifugālais inerces moments
- lielums, ko iegūst, pa visu figūras laukumu summējot elementāro laukumiņu reizinājumus ar to attālumiem līdz divām savstarpēji perpendikulārām asīm. Centrifugālā inerces momenta mērvienība ir (garums)4, parasti lieto cm4. Tas var būt pozitīvs, negatīvs vai vienāds ar nulli. Ja šķēluma laukumam ir vismaz viena simetrijas ass, tad tā centrifugālais inerces moments ir vienāds ar nulli. (Ziemelis u.c., 2008)
- Lentveida pamati
- nepārtraukta lentveida konstrukcija uz kuras balstās stabveida balstu rinda. Šāda tipa pamatus būvē satiksmes pārvadiem un rāmju sistēmas tiltu balstiem. Pamatus var izbūvēt monolītā vai saliekamā konstrukcijā. (Paeglītis, 2008)
___
pamati, kurus būvē nepārtrauktu, paralēlu vai krustojošos lenšu veidā visu nesošo konstrukciju garumā zem sienām, iekārtu atbalstrāmjiem, ietaisēm. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Leņķiski savienojumi
- savienojumi, kuros elementi ir izvietoti leņķī un to malas sametinātas ar stūra šuvi. (Kadišs u.c., 1991)
- Liece
- slogojuma veids, kad stieņa šķēlumos rodas lieces momenti. Lieci sauc par tīru, ja stieņa šķēlumos rodas tikai lieces momenti, un par šķērslieci, ja bez lieces momentiem rodas arī šķērsspēki. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
slogojuma veids, kad stieņa šķēlumos rodas lieces momenti. (Auzukalns, 2021)
___
pamatslogojums, kad stieņa šķērsgriezumos rodas lieces moments. (Ziemelis u.c., 2008)
- Lieces centrs
- punkts, kurā jāpieliek spēks, lai blakus lieces deformācijām neparādās vērpes deformācijas. (Ziemelis u.c., 2008)
- Lieces pretestība
- mehāniskā īpašība, kuru novēro, kad uz materiāla perpendikulāri simetrijas asij iedarbojas ārējie spēki un cenšas to sagraut salaužot. (Bajāre, 2021)
- Liekums
- liekuma rādiusa apgrieztais lielums. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Lietojamības (ekspluatācijas) robežstāvokļi
- stāvokļi, kurus sasniedzot konstrukcija vairs neatbilst lietojamības kritērijiem. (Paeglīte, 2017)
- Lietojamības kvalitātes nosacījums
- nosacījums, kas paredz to, ka konstrukcijām jābūt pietiekoši ugunsdrošām, ar pietiekamu nodilumizturību, un materiāliem jābūt aizsargātiem pret bojāšanos (Ozola, 2006)
- Lietošanas derīguma prasības
- prasības, kuras izvirza būvmateriāliem vai būvizstrādājumiem, ja tie iebūvēti, samontēti vai lietoti būvkonstrukcijās, kuras ir reglamentētās sfēras objekti un kurām jānodrošina būtisko prasību izpilde. (Bajāre, 2021)
- Lievenis
- neliela vaļēja vai daļēji slēgta piebūve ēkas durvīm. (Šķēle, 2020)
- Ligzdas
- cilindriski urbumi ar diametru līdz 75 mm un dziļumu līdz 5 m. (Bērziņš u.c., 1993)
- Lineāra rakstura būves
- objekti, kuriem krasi izteikts lineārais virziens – trase, pa kuru noteiktā kārtībā būvdarbu gaitā virzās mehanizētas brigādes. Pie lineāra rakstura būvēm pieder autoceļi, dzelzceļi, cauruļvadi, elektropārvades līnijas, kanāli, aizsargdambji un citi objekti. (Bērziņš u.c., 1993)
- Lineāra šļūde
- situācija, kad, pārejot no slogojuma režīma uz režīmu, kuram ir konstants reizinātājs, iegūst deformāciju līkni, kuras ordinātas katrā laika momentā ir konstantā reizinātāja reizes lielākas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
šļūde, kuras deformācijas ir aptuveni proporcionālas spriegumiem. Tādas deformācijas novērojamas, ja spriegumi nepārsniedz mikroplaisu rašanās robežu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Litosfēra
- zemeslodes ārējā cietā daļa, kas sastāv no mantijas virsējās daļas un zemes garozas. Litosfēra ir 100-300 km bieza, kura sastāv no lielākām un mazākām plātnēm, kuras savstarpēji pārvietojas dažus centimetrus gadā. (Šķēle, 2020)
- Lodžija
- ēkas fasādē iebūvēta telpa, kas fasādes pusē ir vaļēja, bet no trīs pārējām pusēm norobežota ar sienām. Lodžiju izmanto par balkonu vai terasi. Minimālais lodžijas platums ir 100-120cm, bet to vēlams veidot platāku, lai tajā varētu novietot nelielu galdu ar krēsliem. (Šķēle, 2020)
- Lokanie pamati
- tādi pamati, kuri strādā liecē, tādēļ bez spiedes spriegumiem tajos rodas ievērojami stiepes(M) un skaldes (Q) spriegumi (caurspiešana), un tos nepieciešams izveidot no dzelzsbetona. Pie lokaniem pamatiem pieder pamatu sijas, plātnes u.c. (Šķēle, 2020)
- Lokšņu konstrukcijas
- čaulas tipa konstrukcijas, kuras izveido no metāla loksnēm un izmanto gāzu, šķidrumu un beramu materiālu glabāšanai, transportēšanai vai pārstrādei. Lokšņu konstrukciju nomenklatūrā ietilpst rezervuāri, gāzholderi (gāzu tilpnes), bunkuri, silosi, liela diametra cauruļvadi, metalurģisko, ķīmisko un citu ražotņu speciālas konstrukcijas. (Kadišs u.c., 1991)
___
konstrukcijas, kuras izgatavo no metāla loksnēm un lieto šķidrumu, gāzu un beramu vielu glabāšanai un transportēšanai. Tās iedala rezervuāros naftas produktu, ūdens un citu šķidrumu glabāšanai; gāzholderos gāzu glabāšanai un sadalei; bunkuros un silosos beramu vielu glabāšanai un pārkraušanai; liela diametra cauruļvados šķidrumu, gāzu un sasmalcinātu vai sašķidrinātu cietu vielu transportēšanai; metalurģisko un ķīmisko ražotņu speciālās konstrukcijās (domnu apvalki, gaissilži u. c.); skursteņos, atomelektrostaciju aizsargbūvēs — čaulās u. c. Darbības apstākļi lokšņu konstrukcijām ir ļoti dažādi: tās var būt virszemes, apakšzemes, pusiegremdētas un zemūdens; var uzņemt statiskas un dinamiskas slodzes, darboties pazeminātā, vidējā un augstā spiedienā, vakuumā, zemā, normālā un augstā temperatūrā, kā arī neitrālā vai agresīvā vidē. Lokšņu konstrukcijas ir plānsienas telpiskas konstrukcijas — cilindriskas, koniskas, sfēriskas un cita veida čaulas, kurām raksturīgs divasu spriegumstāvoklis. Dažādu čaulu sajūguma vietās un iespīlējuma vietās pie stinguma gredzeniem rodas vietējie spriegumi (malu efekts), kuri strauji samazinās, attālinoties no šīm vietām. (Kadišs u.c., 1991)
- Lēni mainīgie spēki
- spēki, kuru iedarbības frekvence ir vismaz trīs reizes mazāka par sistēmas brīvo svārstību frekvenci. (Ziemelis u.c., 2008)
- Līdzsvara mitrums
- mitrums, kuru koksne iegūst ilgu laiku atrodoties gaisā ar patstāvīgu relatīvo mitrumu un pastāvīgu temperatūru. (Bajāre, 2021)
___
higroskopiskais mitrums jeb saistītā ūdens daudzums koksnē, kas atbilst noteiktai gaisa relatīvā mitruma un temperatūras kombinācijai. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Līganuma pārbaude
- atbilstība komforta nosacījumiem, lai cilvēki netiktu pakļauti nepieļaujami lielu vibrāciju ietekmei. (Ozola, 2006)
- Līka sija (stienis)
- sija, kuras ass ir liekta pirms tās slogojuma. Līkas sijas bieži izmanto dažādās mašīnu detaļās un konstrukcijās: ķēdes atsevišķi locekļi, gredzeni, cauruļu līkumi u. c. (Ziemelis u.c., 2008)
- Līmētas daudzkārtu dēļu sijas
- sijas, kas sastāv no plakaniski saliktiem un salīmētiem dēļiem. Šādu siju šķērsgriezuma forma parasti ir taisnstūris. Siju optimālie laidumi ir 6 -18 m. Sijas augstumu parasti izvēlas 1/15 – 1/10 laiduma, platumu b pieņem ne mazāku par 12 cm, lai nodrošinātu pietiekamu stingumu montāžas laikā, un ne lielāku par 17,5 cm, lai izvairītos no šķērsgriezuma paplašināšanās. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Līmētā masīvkoka plātne
- plātne, ko iegūst, salīmējot dažādu izmēru zāģētus vai citādi smalcinātus koksnes materiālus (dēļus, latas, brusiņas, lameles, skaidas), kam garums ir daudzkārt lielāks par platumu un biezumu (Ozola, 2006)
- Lūzuma zonas
- tektonisko plātņu malas, kur notiek zemestrīces. (Šķēle, 2020)
- Lūzums
- plaisa starp garozas plātnēm pret kuru plātnes relatīvi pārvietojas paralēli tai. (Šķēle, 2020)
- Ļodzes pamatgadījums
- gadījums, kuram atbilst minimālā kritiskā spēka vērtība. Objekta liektā ass ir sinusoīda ar vienu pusvilni. (Radiņš un Bulavs, 2009)
M
- Magnetostrikcija
- process, kad spēcīgas magnētiskās plūsmas iespaidā iekārtas serdes materiāls tiek iesvārstīts un rodas vibrācija, kas daļēji izpaužas trokšņa veidā. Daudzu elektrisko iekārtu trokšņa izsaucēja. (Zabrauskis, 2020)
- Mainīga iedarbe (Q) (variable action)
- spēks ar ievērojamu mainību laikā attiecībā pret tās vidējo vērtību. Atkarībā no summārā iedarbības ilguma mainīgās slodzes iedala sekojošās grupās: ilgstošā slodze (6 mēneši līdz 10 gadi), vidēja ilguma slodze (1 nedēļa līdz 6 mēneši), īslaicīga slodze (<1 nedēļa) un acumirklīga slodze. (Ozola, 2006)
___
iedarbe, kuras intensitātes izmaiņas laikā nav nedz niecīgas, nedz monotonas. (Brauns, 2008)
- Mainīgu iedarbju kombinācijas vērtība (ψ0Qk) (combination value of a variable action)
- izvēlēta vērtība, kuru var noteikt, balstoties uz statistisku informāciju, un kas ir izvēlēta tā, lai varbūtība, ka iedarbju kombināciju radītais rezultāts tiks pārsniegts, ir apmēram tāda pati kā varbūtība, ko dod atsevišķās iedarbes raksturīgā vērtība. Mainīgu iedarbju kombinācijas vērtību var izteikt kā raksturīgās vērtības noteiktu daļu, lietojot koeficientu ψ0 ≤ 1. (Brauns, 2008)
- Mainīgās iedarbes biežāk sastopamā (parasta) vērtība (ψ1Qk) (frequent value of a variable action)
- vērtība, kuru var noteikt, balstoties uz statistisku informāciju, un kas ir noteikta tāda, ka kopējais laiks atskaites perioda robežās, kurā vērtība tiek pārsniegta, ir tikai maza noteikta atskaites laika perioda daļa, vai biežums, ar kādu vērtība tiek pārsniegta, ir ierobežots ar noteiktu lielumu. Mainīgās iedarbes biežāk sastopamā vērtību var izteikt kā raksturīgās vērtības noteiktu daļu, lietojot koeficientu ψ1 ≤ 1. (Brauns, 2008)
- Mainīgās iedarbes kvazi-pastāvīgā (šķietami pastāvīgā) vērtība (ψ2Qk) (quasi-permanent value of a variable action)
- vērtība, kas ir noteikta tāda, ka kopīgais laika periods, kurā šī vērtība tiks pārsniegta, ir ievērojama daļa no atskaites perioda. Mainīgās iedarbes kvazi-pastāvīgo vērtību var izteikt kā raksturīgās vērtības noteiktu daļu, lietojot koeficientu ψ2 ≤ 1. (Brauns, 2008)
- Mainīgās iedarbes pavadošā vērtība (ψQk) (accompanying value of variable action)
- mainīgās iedarbes vērtība, kas pavada dominējošo iedarbi kombinācijā. Mainīgās iedarbes pavadošā vērtība var būt kombinācijas vērtība, parastā vērtība vai kvazi-pastāvīgā vērtība. (Brauns, 2008)
- Maksimālais skaņas līmenis
- nepastāvīgā trokšņa līmeņa maksimālā vērtība apskatāmajā laika intervālā (jeb līmeņa robežvērtība, kura tiek pārsniegta 1% no mērījuma laika). (Zabrauskis, 2020)
- Maksimālais temperatūŗas faktors
- kritiskā mēneša temperatūras faktors. Apzīmē ar f Rsi.max. (Borodiņecs, 2017)
- Maksimālo bīdes spriegumu teorija
- materiāla stiprību nosaka maksimāla bīdes spriegumu kritiskā vērtība. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Maksimālo normālspriegumu stiprības teorija
- materiāla bīstamais stāvoklis iestājas tad, kad kāds no galvenajiem normālspriegumiem sasniedz vērtību, kura ir materiāla stiprības robeža, vai arī tecēšanas robeža stiepē vai spiedē. Sauc arī par Rennika teoriju. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Maksimālo relatīvo deformāciju teorija
- kritiskais stāvoklis materiālā iestājas brīdī, kad maksimālā relatīvā lineārā deformācija sasniedz savu robežvērtību. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Maksimālā grunts nestspēja
- maksimālā slodzes intensitāte, kuru var uzņemt grunts pamatne pirms noturības zaudēšanas. (Paeglītis, 2008)
- Manipulatori
- iekārtas, ar kurām veic dažādas cilvēka roku kustībām analogas funkcijas. (Bērziņš u.c., 1993)
- Marmors
- dabiskais akmens, ko visbiežāk izmanto interjeros, jo tas ir ļoti dekoratīvs. Marmori ir daudzveidīgi gan rakstu, gan krāsu toņu ziņā. Tam piemīt daudzveidīga struktūra. Marmors ir mīkstāks par granītu un salīdzinoši nenoturīgāks pret apkārtējās vides iedarbību. Marmoru var ne tikai skaldīt un pulēt, bet arī vecināt (apstrādāt ar smiltīm un skābi), iegūstot matētu virsmu. Rupji apstrādāts vai tikai izzāģēts marmors ir blāvs un neizskatīgs. (Bajāre, 2021)
- Masa
- fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt ar gravitācijas lauku vai arī to radīt. (Bajāre, 2021)
- Mastikas
- bitumena un darvas maisījums ar ļoti smalkām pildvielām (maltu kaļķi, talku u.c.) (Gorenko, 2002)
- Masts
- augstbūve, kuras stāvokļa stabilitāti nodrošina atsaišu sistēmas. Masta galvenās sastāvdaļas ir stumbrs, kas balstās uz pamata, un atsaites, kuras nostiprinātas pie enkurpamatiem. Masta stumbru parasti projektē kā režģotu konstrukciju, bet atsevišķos gadījumos — kā pilnsienas konstrukciju ar apaļu šķērsgriezumu. (Kadišs u.c., 1991)
- Masīvas sistēmas
- sistēmas, kuru elementu izmēri trīs savstarpēji perpendikulāros virzienos ir samērojami. (Auzukalns, 2021)
- Masīvie pamati
- pamati, kurus vienlaidu masīva veidā parasti būvē zem atsevišķiem stipri slogotiem balstiem vai iekārtām (mašīnām, mastiem, torņiem, tiltu balstiem utt.). (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Masīvs
- konstrukcijas elements, kura lineārie izmēri ir vienas kārtas. (Ziemelis u.c., 2008)
- Materiāla (izstrādājuma) raksturojuma aprēķina vērtība (Xd vai Rd) (design value of material or product property)
- vērtība, kas iegūta, izdalot raksturīgo vērtību ar parciālo koeficientu γm vai γM, vai īpašos gadījumos, nosakot tiešā ceļā. (Brauns, 2008)
- Materiāla (izstrādājuma) raksturojuma nominālā vērtība (Xnom vai Rnom) (nominal value of a material or product property)
- vērtība, kuru parasti lieto kā raksturīgo vērtību un iegūst no atbilstošiem normatīviem dokumentiem, piemēram, Eiropas standartiem vai priekšstandartiem. (Brauns, 2008)
- Materiāla blīvums jeb tilpummasa
- materiāla tilpuma vienības masa noteiktā stāvoklī. Materiālu blīvumu parasti nosaka, izmantojot regulāras ģeometriskas formas paraugus. Neregulāras formas paraugiem tilpumu nosaka ar hidrostatiskās svēršanas palīdzību. (Bajāre, 2021)
___
sausa materiāla tilpuma vienības masa dabiskā stāvoklī (ar porām un tukšumiem). Materiāla blīvums lielākajam vairumam materiālu ir mazāks nekā vielas blīvums. Tikai absolūti blīvajiem materiāliem (tēraudam, stiklam, šķidrajiem metāliem) abi šie lielumi ir vienādi. (Strungs, 2013)
- Materiāla fizikālķīmiskās īpašības
- mainot materiāla fizikālās īpašības (maluma smalkumu, adhēziju, reoloģiskās īpašības), vienlaikus panākta arī materiāla ķīmisko īpašību maiņa (ķīmiskas reaģētspējas, ķīmiskās izturības, korozijizturības maiņa). (Strungs, 2013)
- Materiāla maluma smalkums, dispersijas pakāpe
- īpašība, kas raksturo cietu vielu daļiņu vai šķidrumu pilienu izmērus. (Strungs, 2013)
- Materiāla mitrums
- mitruma saturs, kas attiecināts pret materiāla masu sausā stāvoklī. Apzīmē ar W, izsaka procentos. Materiāla mitrums ir atkarīgs gan no paša materiāla īpašībām (porainības, higroskopiskuma), gan arī no apkārtējās vides (no gaisa mitruma, saskares ar ūdeni). (Borodiņecs, 2017)
- Materiāla plastiskums
- materiāla īpašība slodzes iedarbībā būtiski mainīt savus izmērus un formu, neveidot plaisas, materiāla pārrāvumus un saglabāt šo formu arī pēc atslogošanas. (Strungs, 2013)
- Materiāla poras
- sīki dobumi, kas nav aizpildīti ar materiāla struktūru veidojošo vielu un to izmēri var variēt no dažām mm miljondaļām līdz vairākiem mm. Poras parasti ir aizpildītas ar gaisu vai H2O. (Strungs, 2013)
- Materiāla stingums
- elastīga ķermeņa spēja pretoties pieliktā spēka izraisītai deformācijai. (Šķēle, 2020)
- Materiāla tukšumainība jeb dobumainība
- ekvivalenta porainībai, tikai raksturīga materiāliem ar lieliem dobumiem (dobtie dzelzsbetona paneļi, dobķieģeļi) un beramajiem materiāliem (šķembām, smiltīm). (Strungs, 2013)
- Materiāla īpašība
- viss tas, kas, piemītot kādam materiālam, veido šā materiāla atšķirību vai līdzību ar citiem materiāliem un kas izpaužas savstarpējā mijiedarbībā ar tiem. (Strungs, 2013)
- Materiālu novecošanās
- mehānisko īpašību izmaiņu process. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Materiālu pretestība
- mehānikas daļa, kura pēta konstruktīvu elementu izturēšanos mehānisku iedarbību rezultātā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
zinātne par darinājumu elementu aprēķinu metodēm stiprībā, noturībā un stingumā. Tā ir mehānikas nodaļa, kura pēta atsevišķa stieņa izturēšanos dažādu iedarbību rezultātā. (Auzukalns, 2021)
___
zinātne par mašīnu un būvkonstrukciju elementu stiprību. Ar jēdzienu stiprība apzīmē visu to īpašību kopumu, kur izpaužas konstrukcijas elementu pretestība ārējo spēku iedarbībai. Tādēļ lieto arī otro nosaukumu – materiālu stiprība. Materiālu stiprība mašīnu vai būvkonstrukciju elementā izpaužas: izturībā, stingumā un noturībā. Ķermeni sauc par izturīgu, ja tas var izturēt doto slodzi ar noteiktu drošību. Ķermenim ir nepieciešamais stingums, ja tā deformācijas atrodas noteiktās robežās. Ķermenim ir nepieciešama noturība, ja pie dotās slodzes tas saglabā savu līdzsvara sākotnējo formu. Piemēram, gari spiesti stieņi var izļodzīties, ja spiedes spēks ir pārāk liels. (Ziemelis u.c., 2008)
- Materiālu skaņas absorbcijas koeficients
- materiāla absorbētās enerģijas attiecība pret krītošo enerģiju. (Zabrauskis, 2020)
- Materiālu trauslums
- īpašība, kas raksturo materiāla noturību deformācijas laikā. Trausli materiāli sabrūk niecīgas plastiskās deformācijas gadījumā. Trausliem materiāliem ir raksturīga liela starpība starp spiedes un lieces stiprību (10-15 reizes). Trausli materiāli pirms sabrukšanas praktiski nedeformējas. (Bajāre, 2021)
- Mazleģēti tēraudi
- mazoglekļa tēraudi, kuriem pievienotas leģējošās piedevas, kas uzlabo tēraudu fizikāli ķīmiskās un mehāniskās īpašības. Mazleģētajos tēraudos leģējošo elementu summārais saturs nepārsniedz 2,5%. Mazleģēto tēraudu struktūra ir analoga mazoglekļa tēraudu struktūrai. Mazleģēto tēraudu mehāniskos raksturojumus paaugstina leģējošie elementi, kuri atrodas cietā ferīta kausējumā un to nostiprina. Daži leģējošie elementi veido karbīdus un papildus nostiprina starpslāņus starp ferīta graudiem. (Kadišs u.c., 1991)
- Mazstāvu dzīvojamās ēkas
- ēkas, kurās ir ne vairāk kā trīs stāvi, viens vai divi dzīvokļi ar atsevišķu āras ieeju katram dzīvoklim, bloķētas vai rindu ēkas, patstāvīgi iekšējie inženiertīkli, kā arī citas izmantošanas telpas ir ne vairāk kā 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās platības. (Kostjukovs, 2016)
- Mehāniskais vilnis
- svārstība, kas izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju no viena punkta uz otru. (Šķēle, 2020)
- Mehāniskā apstrāde
- sadrupināšana, zāģēšana, slīpēšana u.c., kuras rezultātā var iegūt šķembas, būvakmeņus, apdares plāksnes un citus būvniecībā lietojamus materiālus. (Bajāre, 2021)
- Mehāniskās īpašības
- materiālu īpašības, kas raksturo to spēju pretoties dažādu mehānisko spēku iedarbībai. (Strungs, 2013)
- Membrānu absorbenti
- visa veida panelējumi un apšuvumi ar gaisa vai pavedienveida absorbenta aizpildījumu. Enerģijas pārvērtība notiek membrānas pretestības ātrās lieces un starpslāņa pretestības spiedes dēļ, šie absorbenti efektīvi zemo un vidējo frekvenču diapazonā, taču ne platā joslā (1-2 oktāvas). (Zabrauskis, 2020)
- Membrānu konstrukcijas
- metāla čaulas no lokšņu tērauda vai alumīnija sakausējumiem. (Kadišs u.c., 1991)
- Membrānu pārsegumi
- telpiska konstrukcija, kuru izveido no plānām metāla loksnēm un stingas balsta kontūras. Membrānu pārsegumu galvenā atšķirība no citām iekarinātām konstrukcjiām ir tā, ka vienā materiālā ir apvienotas nesošās un norobežojošās funkcijas, tā papildus samazinot konstrukciju masu. (Kadišs u.c., 1991)
- Merģelis
- kaļķakmens ar mālu piejaukumu. (Bajāre, 2021)
- Metāla nogurums
- stāvoklis, kas rodas, metālu daudzkārtēji (miljoniem reižu) slogojot, un tas sagrūst, spriegumiem nesasniedzot pārejošo pretestību vai pat plūstamības robežu. (Kadišs u.c., 1991)
- Metāldakstiņi
- profilētas cinkota skārda loksnes ar krāsainu polimēra pārklājumu. (Bajāre, 2021)
- Metāli (izņemot dzīvsudrabu)
- cietas kristāliskas vielas. Atomi metālos ir izvietojušies pilnīgi noteiktā kārtībā. (Bajāre, 2021)
- Metālmācība
- zinātne, kas pēta metālu un sakausējumu sastāva, uzbūves un īpašību kopējo sakarību, kā arī siltuma, mehāniskās un ķīmiskās iedarbības likumsakarības uz to īpašībām. (Bajāre, 2021)
- Metālu alotropija (polimorfisms)
- metālu īpašība karsēšanas vai atdzesēšanas procesā noteiktās temperatūrās izmainīt kristālisko režģi. (Bajāre, 2021)
- Metālu kristalizācija
- kristālu veidošanās metālā, pārejot no šķidra stāvokļa cietā (primārā kristalizācija). (Bajāre, 2021)
- Metālā vibroizturības robeža
- spriegums, kuru sasniedzot metāls sagrūst noguruma dēļ. (Kadišs u.c., 1991)
- Mezgli (kopnēs)
- savienojuma vietas kopnēs. Ir stingri – metināti vai kniedēti. Mezglus, kas pārnes slodzi uz balstiem, sauc par balsta mezgliem, pārējos — par starpmezgliem. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Mezgls
- savienojuma vieta, kur savieno nedaudzus elementus ar dažādu konstruktīvu nozīmi, piemēram, kolonnas un rīģeļa savienojuma mezgls. (Bērziņš u.c., 1993)
- Mierīgais tērauds
- tērauds, ko iegūst, šķidro metālu dezaktivizējot ar Mangānu, Silīciju vai Alumīniju. Šim tēraudam ir nepieciešamās konstrukciju tērauda īpašības un tam ir samazināta iespējamība uz pēkšņu sabrukšanu. (Paeglīte, 2017)
- Miglinātāji
- vielas, kas padara stiklu necaurspīdīgu. (Strungs, 2013)
- Mikroperforētie absorbenti
- plānas membrānas (metāls, akrils, utt. ) ar intensīvu sīku perforāciju (0,1- 0,3 mm). Absorbcijas mehānisms izmanto gaisa viskozās īpašības molekulāro saišu līmenī. Tie nodrošina iespēju veidot caurspīdīgas absorbējošas virsmas (piem. aizkaru vai žalūziju vietā ), kā arī iegūt viegli saritināmas plēvju ruļļu sistēmas – koncertturnejām, izstādēm, sporta sacensībām utt. (Zabrauskis, 2020)
- Minerāls
- zemes garozā radušies dabiski savienojumi ar noteiktu ķīmisko sastāvu, struktūru un fizikāli mehāniskām īpašībām. Minerāls ir vissīkākā zemes garozas ģeoloģiskās uzbūves vienība. Dabā ir atrasti un izpētīti vairāki tūkstoši minerālu. Ar to izpēti nodarbojas speciāla zinātnes nozare ģeoloģija un tās novirzieni – mineraloģija un petrogrāfija. (Bajāre, 2021)
- Minerālvate (akmens un stikla vate)
- neorganiskās izcelsmes siltumizolācijas materiāls. Stikla vati izgatavo no kvarca smiltīm, kaļķakmens un stikla otrreizējas pārstrādes. Akmensvati ražo no bazalta akmens, kaļķakmens, dolomīta, vulkāniskiem iežiem. Materiālu iegūst izejvielu kausējot augstās temperatūrās un vēlāk to sajaucot ar gaisu. Materiāls ir elastīgs, UV staru noturīgs, izturīgs pret puvi un pelējumu. (Štrausa u.c., 2011)
- Ministru kabineta noteikumi „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”
- noteikumi, kas nosaka ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežas, novērtējumā iekļaujamās ēkas tehniskās sistēmas, izmērītā un aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma procedūras, aprēķinu validēšanu (precizēšanu), kopējo ēkas energoefektivitātes rādītāju aprēķināšanu un plānoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu enerģijas ietaupījumu novērtējumu. Metode izstrādāta saskaņā ar Eiropas Standartizācijas organizācijas (CEN) standartiem ēku energoefektivitātes jomā, metodē ietverot standartos noteikto aprēķina modeli un struktūru. Papildus metodē dota atsauce uz 15 citiem standartiem, kuri jāpiemēro ēkas energoefektivitātes novērtēšanā. (Štrausa u.c., 2011)
- Mipora
- balts, porains, viegls, nedegošs materiāls. Nelielās tilpummasas (10 – 20 kg/m3) un mazā siltumvadītspējas koeficienta (λ=0,022 – 0,035 W/(m·K) dēļ tas ir ļoti efektīvs siltumizolācijas un skaņas izolācijas materiāls. Mipora uzsūc mitrumu, tāpēc to nepieciešams rūpīgi izolēt. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Mitra koksne
- koksne, kuras mitrums ir lielāks par 23%. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Mitruma saturs
- ūdens tvaika masas daudzums vienā sausa gaisa daudzuma vienībā – 1 kg vai 1 m3. (Borodiņecs, 2017)
- Mitrumatdeve
- spēja atdot mitrumu apkārtējam gaisam, tā turpinās tik ilgi, kamēr iestājas līdzsvars starp konstrukcijas materiāla mitrumu un apkārtējā gaisa mitrumu. (Strungs, 2013)
- Mitrums
- ūdens satura daudzums materiālā. (Gorenko, 2002)
- Mobilās starpsienas
- starpsienas, kas sadala lielāku telpu 2-3 funkcionāli dažādās daļās. Tās iedala akustiski “mīkstās” un “cietās”, atkarībā no ārējo slāni veidojošā materiāla īpašībām. Konstruktīvi transformācija var notikt elementiem sabīdoties, sarullējoties vai sakļaujoties. Augstāka skaņas izolācijas pakāpe piemīt “cietajām “ sistēmām. Reālās skaņas izolācijas vērtības atrodas diapazonā 20 – 35 dBA. T.s. “mīkstās” starpsienas ir efektīvas vidējo un augšējo frekvenču diapazonā , bet mazefektīvas – zemo frekvenču (basu) skaņām. (Zabrauskis, 2020)
- Modelis
- sistēma, kas attēlo kādas reālas sistēmas elementus un to savstarpējos parametrus un saites atkarībā no izvirzītā uzdevuma. (Bērziņš u.c., 1993)
- Modificēti bitumeni
- bitumeni ar uzlabotām fizikālām, mehāniskām un ķīmiskām īpašībām. (Bajāre, 2021)
- Momentānās elastīgās deformācijas
- deformācijas, kuras izzūd tūlīt pēc slodzes noņemšanas. (Strungs, 2013)
- Monolīta dzelzsbetona konstrukcija
- konstrukcija, kuras izveidošanai iepriekš pagatavo sastatnes un veidņus, kuros ievieto stiegrojumu un pēc tam betona masu. Sastatnes un veidņus var noņemt tikai tad, kad betons ieguvis pietiekamu stiprību. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Monolītais bezsiju pārsegums
- pārsegums, kuru veido plakana vienlaidu (pilna šķērsgriezuma) plātne, kas balstās tieši uz kolonnām. Kolonnu un plātnes sajūguma vietās kolonnas pastiprina ar kapiteļiem. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Monolītas konstrukcijas pamati
- nepārtraukta betona vai stiegrbetona konstrukcija, ko izgatavo būvlaukumā tieši tiem paredzētajā vietā. Būvbedrē vai tranšejā uzstāda veidņus, ja nepieciešams ievieto stiegrojumu un piepilda ar betonu. Monolītas konstrukcijas pamatiem var būt šuves, ja to paredz betona iestrādes tehnoloģija(sarežģītas konfigurācijas konstrukcijas un liela apjoma betonēšanas darbi) vai konstruktīvi apsvērumi (deformācijas šuves). (Šķēle, 2020)
- Monolītā betona sienas
- dzelzsbetona vai vieglbetona (skaidu, izdedžu betons) sienas. To veidošanai ir nepieciešami saliekami, pārstatāmi veidņi. Izplatītas monolītā dzelzsbetona sienas ir lielu objektu būvniecībā, jo tām ir augsta industrializācija. Betons nodrošina pietiekamu stiprību pat pie nelieliem biezumiem. Sienas ir obligāti jāstiegro. Privātā būvniecība nav racionāli veidot sienas no monolītā betona. (Kostjukovs, 2016)
- Monominerāli
- ieži, kas sastāv no viena minerāla. (Strungs, 2013)
- Montāžas cikls
- savstarpēji saistītu operāciju komplekss montējamā elementa uzstādīšanai projektā paredzētajā stāvoklī. (Bērziņš u.c., 1993)
- Montāžas komplekts
- no saliekamām konstrukcijām, izstrādājumiem un komplektējošām detaļām sastāvoša tehnoloģiskā komplekta daļa, kura nepieciešama ēkas vai būves montāžas mezgla samontēšanai. (Bērziņš u.c., 1993)
- Montāžas savienojums
- saliekamo konstrukciju blakus esošo elementu savstarpējā sadura. (Bērziņš u.c., 1993)
- Montāžas un metināšanas cehs
- ražošanas cehs, kurā veic konstrukciju montāžu no atsevišķām detaļām, kuras piegādā no pusfabrikātu noliktavas. Konstrukciju montāžas procesā detaļas izvieto saskaņā ar rasējumiem un savstarpēji savieno ar īsām metinātām šuvēm. Pēc tam detaļas sametina ar automātisko (zem kušņu kārtas) vai pusautomātisko (ogļskābās gāzes vidē) paņēmienu. (Kadišs u.c., 1991)
- Montāžas zona
- telpa, kurā iespējama kravas krišana, uzstādot un nostiprinot konstrukcijas vai montāžas elementus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Muskovīts
- balts, caurspīdīgs un ķīmiski ļoti izturīgs minerāls ar spožu spīdumu. Muskovīts veidojas, sairstot alumosilikātiem, to skaitā laukšpatiem, un sastopams galvenokārt skābos un neitrālos dziļuma iežos. (Strungs, 2013)
- Muzikālais skaņas signāls jeb tīrais tonis
- sinusoidālas (harmoniskas) svārstības. (Zabrauskis, 2020)
- Mākslīga grunts nostiprināšana
- pasākumu komplekss, kura rezultātā pilnveidojas grunts īpašības – palielinās nestspēja, ūdensnecaurlaidība un noturība pret izskalošanu. Metožu izvēle atkarīga no grunts fizikāli mehāniskajām īpašībām, grunts stāvokļa un tām prasībām, kādas izvirza nostiprinātajai gruntij, to ietekmē ari būvdarbu raksturs. (Bērziņš u.c., 1993)
- Mākslīgā būvpamatne
- grunts, kas ir uzbērta vai tās īpašības ir uzlabotas mākslīgi. (Gorenko, 2002)
- Mākslīgās pamatnes
- pamatnes, kuru nestspēju iepriekš paaugstina, veicot speciālu apstrādi (sablīvējot, mehāniski iedarbojoties, nomainot grunti vai nostiprinot to ar fizikāli ķīmiskajiem paņēmieniem). (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Mālainās gruntis
- dabīgo pamatņu gruntis, raksturīgas ar ļoti sīkām minerāldaļiņām, to izmēri ir mazāki par 0,005mm (smilšmāls, māls, mālsmilts). (Paeglītis, 2008)
- Māls
- sīkdrupu nogulums, kas sastāv no minerāla kaolinīta, kā arī citām sīkām daļiņām. Individuālajā būvniecībā to galvenokārt izmanto kā saistvielu un hidroizolācijas materiālu. (Gorenko, 2002)
___
mīksts minerāls, kuram atsevišķu daļiņu izmērs ir mazāks par 1/5000mm. (Bajāre, 2021)
___
sīkdrupu nogulums, kas sastāv no minerāla kaolinīta, kā arī no citām sīkām daļiņām. Individuālajā būvniecībā to galvenokārt izmanto kā saistvielu un hidroizolācijas materiālu. (Strungs, 2013)
___
nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 mm) daļiņām. Māls veidojas sadēdot laukšpatiem un vizlām. Mālu minerāli satur daudz alumīnija un dzelzs oksīdu, kas to iekrāso sarkanu vai brūnu. Ja dzelzs oksidācijas pakāpe ir +2 vai dzelzs ir ļoti maz, tad māls ir balts. (Strungs, 2013)
- Mūrlata
- horizontāla brusa, kas garenvirzienā novietota uz ārsienām. Tās uzdevums ir balstīt spāres, uzņemt no tām slodzi un pārnest to uz ārsienām. (Gorenko, 2002)
- Mūžīgi sasalušas gruntis
- gruntis ar negatīvu temperatūru, kuru sastāvā ir ledus un kuras atrodas šādā stāvoklī 3 vai vairāk gadu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
N
- Naglas
- tapveida savienotājlīdzekļis. Naglas aizsargā pret koroziju ar metāla, sintētisko sveķu materiāla vai cementa saistvielas klājumu, kā arī, ķīmiski apstrādājot virsmu. Sevišķi agresīvā vidē pielieto naglas no korozijizturīga tērauda. Lieto vairāku veidu naglas: apaļa šķērsgriezuma gludā nagla, uzlabotas konstrukcijas nagla ar noapaļotu spirālveida vītni vai nagla ar gredzenveida profilu. (Ozola, 2006)
- Neatgriezeniski ekspluatējamības robežstāvokļi (irreversible serviceability limit states)
- robežstāvokļi, kad, izbeidzoties atbilstošām iedarbēm, saglabājas dažas iedarbju sekas, kas pārsniedz noteiktās ekspluatējamības prasības. (Brauns, 2008)
- Negatīvā berze
- process, kad kādā pāļa daļā apkārtējā grunts sēžas vairāk nekā pats pālis. Negatīvā berze attīstās līdz kādam dziļumam, kurā pāļa sēšanās būs vienāda ar to aptverošās grunts sēšanos. Šajā punktā atradīsies arī sānberzes nullpunkts. Dziļāk par šo punktu grunts sēšanās būs mazāka nekā pāļa sēšanās un sānberzei būs pozitīva zīme (tā piedalīsies slodzes uzņemšanā). (Šķēle, 2020)
- Nehomogēns slānis
- slānis, kurš sastāv no diviem vai vairāk materiāliem ar atšķirīgu siltumvadītspēju. Pie šiem slāņiem var arī pieskaitīt viendabīgo slāņi ar mainīgu biezumu. (Borodiņecs, 2017)
- Neitrālais slānis
- slānis, kurš savu garumu deformācijas laikā nav mainījis. (Ziemelis u.c., 2008)
- Neitrālais slānis (sijai)
- slānis, kurš atdala spiesto zonu no stieptās. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Neitrālie spriegumi
- spriegumi, kuri rodas no porās esošā ūdens un tas ir vienāds visos virzienos, kad tajās ir statiskais līdzsvars, jo ūdenim nepiemīt statiskie bīdes spriegumi. Šos spriegumus mēdz saukt arī par „poru ūdens spriegumiem” un to apzīmē ar u. (Šķēle, 2020)
- Neitrālā ass
- krustojuma līnija, kura rodas, krustojoties neitrālajam slānim ar šķēluma plakni. (Ziemelis u.c., 2008)
- Neitrālā ass (sijai)
- neitrālā slāņa krustošanās līnija ar šķērsgriezuma plakni. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Nekustīgs, iespīlēts balsts
- balsts, kuram nav kustības brīvības pakāpju. Šāda balsta reakciju nosaka trīs parametri, caur balsta centru ejoša patvaļīga virziena spēks un moments (M) pret šo punktu. Reakcijas spēka virzienu nosaka tā vertikālās (V) un horizontālās (H) komponentes attiecība. (Auzukalns, 2021)
- Neorganiskas saistvielas
- pulverveida materiāli, kurus, iejaucot ūdenī, veidojas plastiskas masas, kas ar laiku sacietē par akmensveida masu. (Bajāre, 2021)
- Neorganiskie plastifikatori
- smalki dispersi veldzētie kaļķi, trekni māli, sasmalcināts kaļķakmens, dolomīts, pelni vai sasmalcināti izdedži. (Bajāre, 2021)
- Nepārtraukta slodze
- pa virsmu izkliedēta slodze, kuru raksturo tās intensitāte (kN/m2). (Auzukalns, 2021)
- Nepārtrauktie pamati
- pamati, kurus izveido uz vājām gruntīm, ja darbojas lielas slodzes. To uzdevums ir izlīdzināt kolonnu iespējamo nevienmērīgo sēšanos. Nepārtraukto pamatu konstrukcijai izmanto bezsiju vai ribotās plātnes. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
___
pamati, kurus veido zem visas būves ribotas vai gludas plātnes, kārbas vai telpiska bloka veidā. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Nesaistītas jeb graudainas gruntis
- irdenās gruntis, starp kuru daļiņām nepastāv kustīga ūdens koloidālā saite. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Nesimetriskais tapveida savienojums
- savienojums, kurā bīdes spēku darbības rezultātā veidojas savienotājlīdzekļa nesimetriskas deformācijas attiecībā pret asi, kas vilkta caur tā smagumcentru. (Ozola, 2006)
- Nesošās stiegras
- plātnes laiduma virzienā izvietotie stieņi. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Nestiegrota vai nedaudz stiegrota betona elementi
- konstruktīvi betona elementi bez stiegrojuma vai ar mazāku stiegrojuma daudzumu, kā noteikts normatīvā. (Brauns, 2007)
- Nestspējas robežstāvokļi (ultimate limit states)
- stāvokļi, kas saistās ar sagrūšanu vai citām līdzīgām konstrukciju sabrukšanas formām. (Brauns, 2008)
___
stāvokļi, kuri saistīti ar sabrukumu vai cita veida konstrukcijas atteici, kas var apdraudēt cilvēku drošību. (Paeglīte, 2017)
___
stāvokļi, kuri saistīti ar sabrukumu vai cita veida konstrukcijas atteici, kas var apdraudēt cilvēku drošību. (Brauns, 2008)
- Nevienveidīgi objekti
- objekti, kuri veidoti no dažāda tipa konstrukcijām, tajos ietilpst komplicēta iekārta un darbu apjomi tajos sadalīti nevienmērīgi. (Bērziņš u.c., 1993)
- Niedres
- daudzgadīgs, ataugošs augs, kura augšana un novākšana notiek viena gada ciklā. Niedres ir elastīgi 120-250cm gari, cauruļveida dobi un konusveidā augoši lakstaugi , kas to apakšdaļā nostiprināti ar mezglveida saaugumu. Stiebrs stāvs, stingrs, mazliet spīdīgs, resns (Ø 0.7-1.2 cm). Daba piešķīrusi niedrēm nepieciešamās konstruktīvās īpašības, lai tās pieredzējuša meistara rokās kļūtu par teicamu, ilgmūžību un ūdensdrošu jumta iesegšanas materiālu. (Bajāre, 2021)
- Nodalīšana
- process, kura laikā nodala divu dažādu grunts materiālu sajaukšanos. (Šķēle, 2020)
- Nododamais komplekss
- pamatražošanas, palīgražošanas, enerģētisko, transporta, noliktavu un citu objektu kopums, kas nodrošina projektā paredzētās produkcijas ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Nomalis
- baļķim nozāģētā ārējā daļa, kam viena puse visā garumā ir apzāģēta. (Strungs, 2013)
- Nomināla vērtība (nominal value)
- vērtība, kas noteikta nestatistiskā veidā, piemēram, pamatojoties uz iegūto pieredzi vai fizikāliem nosacījumiem. (Brauns, 2008)
- Normalizācija (N)
- tērauda sakarsēšana līdz 900—950 °C, kuru sauc par normalizēšanas temperatūru, un pēc tam atdzesēšana gaisā, rezultātā tērauda struktūra kļūst viendabīgāka un uzlabojas mehāniskās īpašības un triecienstigrība. (Paeglīte, 2017)
___
tērauda sakarsēšana līdz 900—950 °C un pēc tam atdzesēšana gaisā, kuras rezultātā tērauda struktūra kļūst viendabīgāka un uzlabojas mehāniskās īpašības un triecienstigrība. (Kadišs u.c., 1991)
- Normatīva ēka
- ēka, kuras norobežojošās konstrukcijas ir veidotas ar normatīviem siltuma caurlaidības koeficientiem URN, logu, stiklotu paneļu un citu stiklotu virsmu laukumi nepārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma. (Borodiņecs, 2017)
- Normatīvs ETAG 004
- normatīvs, kas paredz metodiku siltināšanas sistēmu novērtēšanai un pārbaudei, izvirza būtiskas prasības sistēmu ražotājiem un izplatītājiem visai pārbaudāmai sistēmai kopumā. (Štrausa u.c., 2011)
- Normatīvā pretestība
- valsts standartu vai tehnisko noteikumu garantēta robežpretestības minimālā vērtība, kuru nosaka rūpnīcā, izlases veidā pārbaudot metāla paraugu kvalitāti. (Kadišs u.c., 1991)
- Normatīvās slodzes
- normāliem ekspluatācijas apstākļiem atbilstošās slodzes. (Kadišs u.c., 1991)
- Normālais spriegums
- sprieguma pirmā komponente plakana spriegumu stāvokļa gadījumā. Perpendikulāra šķēluma virsmai. Komponente vērsta plaknes normāles virzienā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Normāls betons
- betons, kura blīvums pēc žāvēšanas skapī ir lielāks par 2000 kg/m3 , taču nepārsniedz 2600 kg/m3 . (Bajāre, 2021)
- Normāls siju režģis
- režgis, kurā slodzes no klāja sijām pārvada uz galvenajām sijām, kuras savukārt slodzes nodod balstkonstrukcijām. (Kadišs u.c., 1991)
- Normālspriegumi
- sprieguma komponente, kuras maksimālās vērtības ir šķēlumos, kuri perpendikulāri stieņa ass virzienam. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Normālā liece
- situācija, kad elementam ārējā slodze pielikta perpendikulāri garenasij un tās virziens sakrīt ar vienu no šķēluma galveno asu virzieniem. (Ozola, 2006)
- Noteiktais betons
- betons, attiecībā uz kuru ražotājam ir uzdots tā sastāvs un izejmateriāli, un ražotājs atbild par norādītā betona izgatavošanu (Bajāre, 2021)
- Notikums
- apzīmē kāda darba rezultātu un ir pamats cita darba sākumam. (Bērziņš u.c., 1993)
- Noturība
- spēja saglabāt savu sākotnējo formu vai līdzsvara stāvokli. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Nukleārais blīvuma aparāts
- mobila ierīce, lai ātri noteiktu īpatnējo svaru un mitruma saturu, nesagraujot grunti. Tas sastāv no noslēgta radioaktīvā avota, avota turētāja un starojuma detektora. (Šķēle, 2020)
- Nullstieņi
- stieņi, kuros nerodas iekšējās piepūles pie dotas slodzes. (Radiņš un Bulavs, 2009)
O
- Objekta plūsma
- vairāku tehnoloģiski un organizatoriski saistītu specializēto plūsmu kopums. Objekta plūsmas produkcija ir ekspluatācijai sagatavotas ēkas vai būves. (Bērziņš u.c., 1993)
- Omega pāļi
- urbto betona skrūvpāļu paveids. Tehnoloģija ievieš pārmaiņas betona iestrādes un urbja izņemšanas procesā. Pēc urbja ieskrūvēšanas zemē un grunts pārvietošanas līdz pilnajam pāļa dziļumam, urbis tiek izskrūvēts ārā no urbuma, rotējot tajā pašā virzienā. Izņemot urbi ir redzams urbums ar diametru, kas vienāds ar urbja ārējo diametru. Šī pāļu izbūves tehnoloģija ir klusa, nerada vibrācijas. Veicot urbšanu grunts, atšķirībā no CFA tehnoloģijas, netiek izstrādāta no urbuma, bet tā tiek sāniski sablīvēta. Urbšanas galva ir uzstādīta uz doba stieņa, urbšanas galvas apakšējā daļā atkarībā no pāļa diametra tiek iemontēta pagaidu tapa vai atloks. Brīdī, kad tiek sasniegts nepieciešamais dziļums, no augšas ar spiedienu tiek padots betons. Urbis tiek izcelts ārā, rotējot tajā pašā virzienā, kā iedziļinot gruntī. Pēc urbja izcelšanas tiek ievietots stiegrojuma karkass. (Šķēle, 2020)
- Opāls
- viens no nogulumiežu visizplatītākajiem un nozīmīgākajiem minerāliem.Tam ir mazāka stiprība, izturība, kā arī mazāks īpatnējais svars nekā kvarcam. Opālam raksturīga paaugstināta mikroporainība, t. i., irdena, stipri dispersa struktūra. (Strungs, 2013)
- Organiskais stikls (polimetilakrilāts)
- caurspīdīgs termoplastisks materiāls. To izgatavo, polimerizējot metilmetakrilātu – metakrilskābes metilesteri. Organiskais stikls laiž cauri līdz 91 % redzamās spektra daļas gaismas un līdz 73% (silikāta stikls tikai 1 – 3%) ultravioleto staru, tādēļ to lieto oranžēriju un siltumnīcu pārsegumos, caurspīdīgos kupolos, virsgaismas lasītavās, mākslas studijās, izstādes u. c. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Organiskie plastifikatori
- celulozes rūpniecības atkritumi – sulfātsārmi, Ca lignosulfāts un lignosulfāta sāļi. (Bajāre, 2021)
- Organiskās masas
- neatjaunojams dabas produkts (bitumi, asfalts) un atjaunojams dabas produkts (koka sveķi). Izmanto: ceļu segumu izveidošanai, jumta pārsegumiem, pārklājumiem. (Bajāre, 2021)
- Organizatoriski tehnoloģiskais drošums
- projektā pieņemto organizatorisko, tehnoloģisko un ekonomisko risinājumu spēja nodrošināt ieplānoto rezultātu sasniegšanu, ņemot vērā iespējamās novirzes darbu gaitā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Orientēto šķiedru plātnes jeb orientētā dzīslojuma plātnes (OSB)
- materiāls, ko iegūst, sintētiskās saistvielas (uz fenolformaldehīda sveķu (PF) vai difenilmetāna disocianāta (MDI) bāzes) un hidrofobo piedevu maisījumā paaugstinātā temperatūrā sapresējot lobītas kokskaidas, kas sasmalcinātas 75÷150 mm garumā un 20÷50 mm platumā. Plātnes ārmalās ir 0.2÷0.3 mm biezas garenvirzienā orientētas skaidas un lielāks saistvielu daudzums nekā vidējā daļā, kur skaidu biezums ir 0.7÷1 mm, un tās orientētas perpendikulāri plātnes garenasij. Šādām plātnēm ir sevišķi augsti stiprības un stinguma rādītāji paralēli skaidu garenvirzienam. (Ozola, 2006)
- Otrās grupas robežstāvokļi
- stāvokļi, kas traucē konstrukcijas normālu ekspluatāciju vai samazina ilgizturību (izlieces, pamatnes nosēde, leņķiskie pagriezieni, svārstības, plaisas u. tml.). (Kadišs u.c., 1991)
- Otrās kārtas elastīgi pilnīgi plastiska analīze (second order elastic-perfectly plastic analysis)
- konstrukcijas deformētai ģeometrijai veikta konstruktīva analīze, kura pamatojas uz momentu liekumu sakarībām, kas sastāv no lineāras elastīgās daļas, kurai seko plastiskā daļa bez pastiprināšanās. (Brauns, 2008)
- Otrās kārtas lineāri elastīgā analīze (second order linear-elastic analysis)
- elastīgā konstruktīva analīze, izmantojot lineāras spriegumu deformāciju likumsakarības deformētas konstrukcijas ģeometrijai. (Brauns, 2008)
- Otrās kārtas nelineārā analīze (second order non-linear analysis)
- konstruktīvā analīze, kuru veic deformētas konstrukcijas sākotnējai ģeometrijai, ņemot vērā materiālu nelineāru deformēšanos. Otrās kārtas nelineārā analīze ir vai nu elastīgi pilnīgi plastiska, vai elastīgi plastiska. (Brauns, 2008)
- Oļi
- drupu iežu maisījums, kurā graudu izmēri ir 5-150mm. Oļu malas ir noapaļotas. Tos iegūst, izsijājot irdenus iežus. Izmanto tāpat, kā šķembas. (Gorenko, 2002)
P
- P-veida viļņi
- izstiepšanas vai saspiešanas viļņi, kas nozīmē, ka grunts tiek papildus saspiesta un paplašināta viļņu izplatīšanas virzienā. (Šķēle, 2020)
- Pagaidu būves
- zemes būves ar pagaidu nozīmi, t. i., tādas, kuras pēc galveno darbu pabeigšanas likvidē, – pamatu būvbedres, komunikāciju tranšejas u. c. (Bērziņš u.c., 1993)
- Paliekošā jeb plastiskā deformācija
- deformācijas daļa, kura pēc konstrukcijas atslogošanas saglabājas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
deformācija, kurā izmaiņas ķermeņa formā un izmēros saglabājas arī pēc ārējo spēku iedarbības izbeigšanās. (Auzukalns, 2021)
- Palielinātas un lielas stiprības tēraudi
- termiski apstrādāji vai leģēti mazoglekļa tēraudi. (Kadišs u.c., 1991)
- Pamata spiediens
- slodze, ar kuru pamats spiež uz grunti. (Paeglītis, 2008)
- Pamati
- ēkas daļa, kuras uzdevums ir uzņemt un sadalīt ēkas slodzi un pārnest to uz būvpamatni. (Gorenko, 2002)
___
būves daļa, kas izvietota zemāk nekā zemes virsmas līmenis un paredzēta būves slodzes pārnešanai uz pamatni. Gadījumā, kad apvidus klāts ar ūdeni, par pamatiem noder būves daļa, kas atrodas zem ūdens. Uz pamatiem darbojas būvju sienu un kolonnu (stabu) aktīvais spiediens un pamatnes reaktīvais spiediens. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
___
ēkas daļa, kuras uzdevums ir uzņemt un sadalīt ēkas slodzi un pārnest to uz būvpamatni. Pamatu izmaksas ir diezgan lielas – apmēram 15 – 25% no ēkas konstrukciju izmaksām, tāpēc to veidošanā nav pieļaujamas kļūdas, kuras ir grūti labot un izmaksā dārgi. (Kostjukovs, 2016)
- Pamatnes deformāciju robežstāvoklis (lietojamības robežstāvoklis)
- konstrukcijas stāvoklis, kuru sasniedzot, konstrukcija nenodrošina paredzēto funkciju izpildi. (Šķēle, 2020)
- Pamatnes grunts nestspēja
- grunts spējas raksturojums uzņemt pielikto spiedienu, vai maksimālā spiediena gadījumā tas ir robežstāvoklis, pēc kura sasniegšanas pamatne zaudē savu noturību (bīdē). (Paeglītis, 2008)
- Pamatsijas
- sijas, kuras spēj patstāvīgi uzņemt tām pielikto ārējo slodzi. Šādas sijas ir uz zemes balstītas divbalstu un iespīlētas sijas. (Auzukalns, 2021)
- Pamatu augstums
- atstatums starp pamatu pēdu un to augšmalu. (Gorenko, 2002)
- Pamatu iebūves dziļums
- attālums pa vertikāli no pamata pēdas līdz dabiskajai pamatnes virsmai vai līdz virsmas planējuma līmenim. Pamatu iebūves dziļums ir atkarīgs no būvpamatņu grunts veida, tās sasaluma dziļuma un gruntsūdens līmeņa, un tā pareizai noteikšanai ir ļoti liela nozīme ēkas celtniecības un ekspluatācijas laikā. Ja pamati iebūvēti par seklu, ekspluatācijas laikā grunts kūkumošanās dēļ ēkas sienās var rasties plaisas, ja pamati iebūvēti par dziļu, nelietderīgi tiek izmantoti būvmateriāli un darbaspēks. Apkurināmo ēku nesošo iekšsienu pamatu iebūves dziļums nav atkarīgs no sasaluma dziļuma, bet pamatiem jāatrodas gruntī vismaz 50 cm dziļi. (Šķēle, 2020)
___
atstatums starp pamatu pēdas līmeni un ēkai piegulošās zemes virsmas līmeni. (Gorenko, 2002)
- Pamatu pēda
- pamatu apakšējā virsma, kas balstās uz būvpamatni. (Gorenko, 2002)
- Pamatu pēdas atbalstvirsma
- pamatu konstrukcijas kontaktvirsma ar pamatni. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Pamatu pēdas bloki
- bloki, kas nodrošina nepieciešamo laukumu spiediena pārnešanai uz grunti. Tos liek tieši uz grunts, kā arī uz smilts vai liesa betona pamatslāņa. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Papildus spiediens pamata pēdas līmenī
- spiediens, kas zem pamata pēdas rodas tikai no konstrukcijas pašsvara un kustībās slodzes, neņemot vērā gruntsūdens ietekmi. (Paeglītis, 2008)
- Parabolveida kopnes
- kopnes, kurās augšējās joslas mezgli atrodas uz parabolas, un piepūles visos augšējās joslas stieņos ir vienādas, tāpat arī visos apakšējās joslas stieņos, bet režģa stieņos piepūles nerodas. Ja simetriska slodze pielikta arī apakšējos mezglos, tad visos statos rodas nelielas, vienādas piepūles, bet atgāžņos piepūles nerodas. Šī kopne darbojas līdzīgi lokam ar savilci. Visu augšējās joslas stieņu šķērsgriezumi, tāpat arī visu apakšējās joslas stieņu šķērsgriezumi ir vienādi, režģa stieņu šķērsgriezumi ir nelieli. Paraboliskām kopnēm izliece ir lielāka nekā pārējiem kopņu tipiem. Katrā augšējās joslas mezglā jāizveido salaide. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Paralēljoslu kopnes
- kopnes, kuras sastāv no vienāda tipa un garuma elementiem (joslām, atgāžņiem un statiem) un vienādas konstrukcijas mezgliem, kas ļauj elementus un mezglus standartizēt un vienkāršot kopņu izgatavošanu. Paralēljoslu kopnes lieto plakaniem un lēzeniem jumtiem un arī par pakopnēm jumta kopņu balstīšanai, ja visas jumta kopnes nevar atbalstīt uz kolonnām. (Kadišs u.c., 1991)
___
kopnes, kurās uz vidu kāpjošie atgāžņi ir spiesti, bet uz vidu krītošie atgāžņi — stiepti. Aksiālspēkiem statos un atgāžņos zīmes ir pretējas. Paralēlo joslu kopnes lieto tilta celtņu sijām , ēku karkasos, jumta kopņu balstīšanai, tiltu būvniecībā tiltiem ar laidumu līdz 50 m. Piepūles joslās vidējos paneļos ir lielākas nekā malējos, bet piepūles režģa stieņos — vidējos paneļos mazākas nekā malējos. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Parapeti
- sienas daļas, kas paceļas virs jumta. Parapets ir raksturīgs ēkām ar iekšējo ūdens novadīšanas sistēmu no jumta. Parasti izbūvē mazāka biezuma nekā visu pārējo sienu. (Kostjukovs, 2016)
- Parastie jeb normālsvara betoni
- blīvi betoni, kuru izgatavošanai izmanto portlandcementu vai pucolānportlandcementu, smalkās pildvielas un augstas stiprības rupjās pildvielas. (Bajāre, 2021)
- Paraugs
- grunts apjoms, kas nepieciešams tās vienreizējai izpētei, un ir paņemts no noteikta grunts slāņa, ievērojot paraugošanai izvirzītās prasības. Paraugi var tikt noņemti monolītu veidā (netraucētas struktūras paraugs) vai traucētas struktūras paraugu veidā. (Šķēle, 2020)
- Pastāvīga iedarbe (G) (permanent action)
- iedarbe, kas darbojas visā dotajā atskaites periodā, un kuras intensitātes izmaiņas laikā, salīdzinot ar tās vidējo vērtību, ir niecīgas, vai kurai izmaiņas vienmēr notiek tikai vienā un tajā pašā virzienā (ir monotonas), kamēr iedarbe sasniedz noteiktu robežvērtību. (Brauns, 2008)
___
spēks, kas darbojas visu paredzēto ekspluatācijas laiku jebkurā dotajā projektā ievērtējamā aprēķina situācijā, tās vērtības izmaiņas laikā ir niecīgas, tādēļ netiek ņemtas vērā. Pastāvīgo slodzi sastāda visu būves konstruktīvo elementu pašsvara slodze , stacionāro iekārtu un grunts svars un citas iedarbes, kas ilgst vairāk kā 10 gadus. (Ozola, 2006)
- Pastāvīga tilpuma gāzholderi
- konstrukcijas, kuras lieto dabiskās gāzes uzglabāšanai, kuru transportē zem augsta spiediena pa caurulēm. To iekšējais spiediens var būt no 70 līdz 2000 kPa, kas ļauj glabāt lielu gāzes apjomu mazāka tilpuma gāzholderos. Tiem metāla patēriņš uz 1 m3 uzglabājamās gāzes ir ievērojami mazāks. Lieto šādus augstspiediena gāzholderus: cilindriskos un sfēriskos. (Kadišs u.c., 1991)
- Pastāvīgas slodzes
- slodzes, kuras uz konstrukciju iedarbojas pastāvīgi, piemēram, būvkonstrukcijas elementu masa, grunts spiediens, konstrukcijas iepriekšējais saspriegums u. tml. (Kadišs u.c., 1991)
- Pasīvais grunts spiediens
- reakcija, kas rodas pretējā pusē atbalstsienai esošajā gruntī, sākoties atbalstsienas nobīdei. (Šķēle, 2020)
- Pasīvās mājas
- ēka, kurā siltuma komfortu nodrošina ar pasīviem paņēmieniem (norobežojošo konstrukciju siltumizolācija, atgūtais siltums, saules enerģija, iekšējo siltuma izstarotāju pasīva izmantošana). Siltumenerģijas patēriņš gadā drīkst būt 15 kilovatstundas uz kvadrātmetru. Ēkas kopējais enerģijas patēriņš drīkst būt ne lielāks par 120 kilovatstundām uz kvadrātmetru. Ventilācijas sistēmas siltuma efektivitātei jābūt lielākai par 75 procentiem, jāstrādā rekuperācijas režīmā. (Štrausa u.c., 2011)
- Pavedienveida un porainie absorbenti
- visa veida vates un to izstrādājumi, porainie materiāli ar vaļējām porām u.c. Skaņas enerģija šajos materiālos pārvēršas siltumā gaisa molekulārās berzes dēļ, tie efektīvi vidējo – augsto frekvenču diapazonā. Efektivitāti būtiski var paaugstināt, materiālu uzstādot ar atstarpi no pamatkonstrukcijas. Atstarpes optimālais biezums atbilst ceturtdaļai no krītošo viļņu garuma. (Zabrauskis, 2020)
- Pelējuma sēnīšu augšanas un korozijas riska novērtējums
- process, kura laikā kritiskā mēneša aprēķina temperatūras faktors uz iekšējās virsmas tiek salīdzināts ar norobežojošās konstrukcijas temperatūras faktoru fRsi. Ja fRsi> fRsi.max sēnīšu augšanas vai korozijas risks nepastāv. Ja fRsi< fRsi.max sēnīšu augšanas vai korozijas risks pastāv. Pelējuma sēnīšu augšanas un korozijas riska novērtējuma aprēķina secība: 1) nosaka visu mēnešu vidējās temperatūras; 2) nosaka ārējā gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu; 3) nosaka iekšējā gaisa temperatūru; 4) aprēķina iekšējā gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu; 5) aprēķina minimālo pieļaujamo piesātinātības ūdens tvaiku spiedienu, izmantojot maksimālo pieļaujamo relatīvo mitrumu; 6) no minimāli pieļaujamā piesātinātā gaisa mitruma satura (piesātinātā ūdens tvaika spiediena) nosaka minimālo pieļaujamo virsmas temperatūru; 7) izmantojot iekšējā un ārējā gaisa temperatūras un iepriekš noteikto minimālo pieļaujamo virsmas temperatūru nosaka minimālu temperatūras faktoru fRsi.min; 8) no aprēķina temperatūras faktoriem izvēlas lielāko fRsi.max un salīdzina to ar norobežojošās konstrukcijas temperatūras faktoru. (Borodiņecs, 2017)
- Perforētā zobotā metāla plāksne jeb konektors
- koka elementu savienotājlīdzeklis, kam noteiktas formas un konfigurācijas zobi štancēšanas procesā perforēti un atliekti perpendikulāri plāksnes plaknei. Ar perforētām plāksnēm no abām pusēm nosedz vienā plaknē izvietotu koka elementu savienojumu, tad tās iespiež koksnē. Koka konstrukcijas ar perforēto plākšņu savienojumiem izgatavo tikai rūpnieciski, jo plāksnes iedziļināšanas procesā jānodrošina vienmērīgs mehāniskais spiediens, vienlaicīgi saglabājot precīzu konstrukcijas ģeometrisko formu. (Ozola, 2006)
- Pergamīns
- materiāls, kas paredzēts jumta seguma apakšējiem slāņiem un tvaika izolācijai. (Gorenko, 2002)
- Perlīts
- neorganiskās izcelsmes siltumizolācijas materiāls. Ļoti porains un graudains materiāls. Iegūst apdedzinot līdz 1200 grādu temperatūrā dabīgo perlītu. Galvenokārt ir baltā krāsā. Apdedzināšanas procesā no dabīgā perlīta izdalās saistītais ūdens un tā tilpums pieaug 5-12 reizes. (Štrausa u.c., 2011)
___
mehānisks maisījums, kas sastāv no ferītā ļoti sīku plātnīšu vai graudiņu veidā ieslēgtiem cementīta gabaliņiem. (robežstiprība ir 600 … 800 MPa un relatīvais pagarinājums ε=5 … 20%). (Paeglīte, 2017)
- Piegādājamais komplekts
- tā tehnoloģiskā komplekta daļa, kuru objektam piegādā noteikts piegādātājs. (Bērziņš u.c., 1993)
- Pielaide
- jebkurā būvkoka šķērsgriezumā pieļaujamais maksimālais novirzes lielums. (Ozola, 2006)
- Piepūļu aptvērējepīras
- piepūļu epīras, kas uzkonstruētas pēc maxSq+p un minSq+p vērtībām, kur maxSq+p un minSq+p ir šo aptvērējepīru ordinātas. (Auzukalns, 2021)
- Piesātinātais ūdens tvaika spiediens
- ūdens tvaiku parciālais spiediens pie maksimāla mitruma daudzuma. Apzīmē ar Psat, izsaka Pa. (Borodiņecs, 2017)
- Pieļaujamais spriegums
- spriegums, kura lielums ir daļa no bīstamā sprieguma, t.i., stiprības robežas. Tā lielumam jābūt tādam, lai konstrukcijas elementi neiegūtu paliekošas deformācijas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Pieļaujamā nestspēja
- maksimāli pieļaujamā papildus slodzes intensitāte pamatnei jebkuram aprēķina gadījumam, ņemto vērā grunts nestspēju, sagaidāmo sēšanās lielumu un iespējamo konstrukcijas spēju uzņemt to. (Paeglītis, 2008)
- Pieņemtā nestspējas vērtība
- papildus slodzes intensitāte noteiktam grunts tipam skiču projekta stadijā. Īpašās vērtības ir balstītas uz ekspertu novērtējumu vai aprēķinātas no grunts paraugu izpētes rezultātiem, vai izmēģinājuma testu rezultātiem. (Paeglītis, 2008)
- Pigmenti
- sīki sasmalcināti organiskas un neorganiskas izcelsmes materiāli, kuri nešķīst ne ūdenī, ne saistmateriālos, bet veido ar tiem mehānisku maisījumu (suspensiju), kas nenoslāņojas. Katram pigmentam ir sava krāsa un noteiktas īpašības. (Gorenko, 2002)
___
sīki sasmalcināti organiskas un neorganiskas izcelsmes materiāli, kuri nešķīst ne ūdenī, ne saistmateriālos, bet veido ar tiem mehānisku maisījumu (suspensiju), kas nenoslāņojas. (Strungs, 2013)
- Pildvielas
- nešķīstošas minerālvielas, parasti baltā krāsā. Tās pievieno, lai ietaupītu pigmentus un uzlabotu krāsas kvalitāti. (Gorenko, 2002)
___
nešķīstošas minerālvielas, parasti baltā krāsā. Tās pievieno, lai ietaupītu pigmentus un uzlabotu krāsas kvalitāti. Pildvielām jābūt ar ļoti smalku malumu, augstu baltuma pakāpi, mazu ūdens un eļļas uzsūktspēju, augstu izturību un ekonomiskām. (Strungs, 2013)
- Pildījums
- mūra daļa, kas atrodas starp ārējo un iekšējo malējo rindu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Pilnsienas kolonnas
- kolonnām, kurām ir vismaz divas centrālās galvenās asis, kas krusto šķērsgriezumu (tās sauc par materiālām asīm). (Kadišs u.c., 1991)
- Pirmās kārtas elastīgi pilnīgi plastiska analīze (first order elasticperfectly plastic analysis)
- sākotnējai konstrukcijas ģeometrijai veikta konstruktīva analīze, kas pamatojas uz momentu liekumu sakarībām, kas sastāv no lineāras elastīgās daļas, kam seko plastiskā daļa bez pastiprināšanās. (Brauns, 2008)
- Pirmās kārtas lineāri elastīgā analīze ar pārdalīšanos (first order linear-elastic analysis with redistribution)
- lineāri elastīgā analīze, kurā iekšējie momenti un spēki tiek modificēti ar dotajām ārējām iedarbēm un bez precīzākiem rotācijas spējas aprēķiniem. (Brauns, 2008)
- Pirmās kārtas lineāri elastīgā analīze bez pārdalīšanās (first order linear-elastic analysis without redistribution)
- elastīgā konstruktīvā analīze, kas balstās uz lineārām spriegumu deformāciju vai momentu liekumu sakarībām un tiek veikta konstrukcijas sākotnējai ģeometrijai. (Brauns, 2008)
- Pirmās kārtas nelineārā analīze (first order non-linear analysis)
- konstruktīvā analīze, kas veikta sākotnējai ģeometrijai, ņemot vērā materiālu raksturojumu nelineāru deformēšanos. Pirmās kārtas nelineārā analīze ir vai nu elastīga ar atbilstošiem pieņēmumiem, vai elastīgi plastiska (Brauns, 2008)
- Piķis
- darvas pārtvaices cietais atlikums. (Bajāre, 2021)
- Placīgās gruntis
- mālainās gruntis, kurām, samitrinoties ar ūdeni, ārējās slodzes vai pašsvara iedarbībā rodas papildu nosēde. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Plakana sistēma
- sistēma, kurā elementu asis un tai pieliktie spēki atrodas viena plaknē. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Planka
- žāģmateriāls, kura biezums ir 60-80mm, bet platums vismaz divas reizes lielāks. (Gorenko, 2002)
- Plastiski materiāli
- materiāli, kas pirms sagrūšanas iegūst lielas paliekošās deformācijas. Jo plastiskāks ir materiāls, jo vairāk darba vajadzīgs tā pārraušanai, jo lielāku trieciena kinētisko enerģiju šis materiāls var absorbēt. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Plastiskums
- materiāla spēja pie noteiktām slodžu vērtībām nesagrūstot iegūt lielas paliekošās deformācijas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
metāla spēja ārējo spēku iedarbības rezultātā deformēties bez sagrūšanas un saglabāt jaunu formu pēc spēku iedarbības pārtraukšanas. Plastiskums ir elastībai pretēja īpašība. (Bajāre, 2021)
- Plastmasas
- materiāli, kuri ir plastiski noteiktos ražošanas etapos un kuru svarīgākā sastāvdaļa ir sintētiskās sveķveida augstmolekulārās vielas – polimēri. Plastmasa sastāv no saistvielas un pildvielas, kā arī no plastifikatora, stabilizatora, krāsvielas un citām piedevām. Jebkuras plastmasas nepieciešama sastāvdaļa ir saistviela, kuru veido polimēri. (Bajāre, 2021)
___
mākslīgais polimērs, kas sastāv no saistvielas un pildvielas, kā arī no plastifikatora, stabilizatora, krāsvielas un citām piedevām. Jebkuras plastmasas nepieciešama sastāvdaļa ir saistviela, kuru veido polimēri. Pārējās sastāvdaļas var arī nebūt. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Plāksne
- konstrukcijas elements, kas veidots no divām savstarpēji paralēlām virsmām, attālums starp kurām ir neliels, salīdzinot ar pārējiem izmēriem. (Ziemelis u.c., 2008)
- Plānsienu prizmatiskas sistēmas
- no plātnēm veidotas konstrukcijas. (Auzukalns, 2021)
- Plānsienu stieņi
- stieņi, kuru sieniņas biezums ir daudzkārt mazāks par to šķērsgriezuma izmēriem. (Ziemelis u.c., 2008)
- Plātnes
- ķermeņi, kuru viens izmērs (biezums) būtiski mazāks par diviem pārējiem. Izliektas plātnes sauc par čaulām. Plātnes piepūles uzņem divos virzienos. Materiāls vienlaicīgi tiek slogots divos savstarpēji perpendikulāros virzienos. Plātņu un čaulu aprēķini veido divdimensionālus uzdevumus. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
dzelzsbetona elements, kuram viens izmērs (biezums) ir ievērojami mazāks par pārējiem diviem izmēriem (laidumu šķērsgriezuma platumu). (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Plātņu pamati
- tilta pamati, kurus parasti būvē gruntīs ar zemu nestspēju, vai konstrukcijās, kur kolonas savstarpēji perpendikulāros virzienos ir novietotas tik tuvu, kas atsevišķu pamatu veidošana nav mērķtiecīga. (Paeglītis, 2008)
- Plātņu tektonika
- mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību. Plātņu tektonika skaidro arī zemestrīču, vulkānu izvirdumu veidošanos, kuri visbiežāk notiek tieši pie plātņu robežām. Šī teorija apgalvo, ka Zemes garoza sastāv no vairākām tektoniskām plātnēm, kuras visu laiku atrodas pastāvīgā kustībā attiecībā vienai pret otru. Pie tam kontinentālās plātnes visu laiku atjaunojas, veidojot jaunas virsmas, īpaši okeāna dzelmē. (Šķēle, 2020)
- Plūsmas intensitāte
- produkcijas apjoms naturālās vienībās, kuru plūsma veido laika vienībā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Plūsmas izbeigšanas periods
- laika periods, pēc kura darbus beidz elementārās plūsmas, jācenšas, lai šis periods būtu pēc iespējas īsāks. (Bērziņš u.c., 1993)
- Plūsmas izvēršanas periods
- tehnoloģiskā cikla ilgums, t. i., laika periods, kurā darbu veikšanā iesaistās visas plūsmas. Šo periodu jācenšas saīsināt. (Bērziņš u.c., 1993)
- Plūsmas metode
- darba organizācijas forma, kurā ar nepieciešamiem materiālajiem resursiem nodrošinātas brigādes vai posmi veic laika ziņā savietotus darbus, nodrošinot plānveidīgu un ritmisku produkcijas izlaidi. (Bērziņš u.c., 1993)
- Plūsmas ritms
- brigādes darba ilgums tvērienā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Plūsmas solis
- laiks starp divu saistītu plūsmas brigāžu darbu sākumu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Plūsmu parametri
- rādītāji, kuri raksturo plūsmu attīstīšanos laikā un telpā. Izšķir trīs galvenos plūsmu parametrus – telpiskos, tehnoloģiskos un laika parametrus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Plūstamība jeb šļūde
- materiāla spēja lēni un nepārtraukti plastiski deformēties ilgstošas slodzes iedarbībā. Šļūde piemīt materiāliem ar viskoelastīgu dabu. Plastiskās deformācijas attīstība ir atkarīga no slogojuma veida un temperatūras. (Auzukalns, 2021)
- Plūstamības robeža
- spriegums, kas raksturo metāla pāreju plastiskās darbības stadijā. (Kadišs u.c., 1991)
- Pneimatiskie veidņi
- veidņu konstrukcija, kuru galvenokārt lieto velvju (ar 6, 12 un 18 m laidumu) un kupolu (10 m diametrā) konstrukciju betonēšanā. Šos veidņus izgatavo šādā secībā. Vispirms uz sagatavotās betona grīdas noklāj veidņu materiālu – gaisnecaurlaidīgu audumu, kuru blīvi piestiprina pamatam pa celtnes perimetru. Tad šai telpā zem auduma ar ventilatora vai kompresora palīdzību iesūknē gaisu līdz aprēķinātam spiedienam, lai veidņu materiāls izveidotu vajadzīgo formu. Virs tā uzstāda stiegrojumu un tad plānās kārtās ar smidzinātājpistoli uz veidņu auduma uzšķiež betonmasu. Kad betona kārta sasniegusi vajadzīgo biezumu un pretestību, atveidņošanu izdara, izlaižot saspiesto gaisu no apvalka un vienlaicīgi ielaižot gaisu starp konstrukciju un apvalku. (Bērziņš u.c., 1993)
- Pneimatiskās konstrukcijas
- konstrukcijas, kas sastāv no gaisnecaurlaidīga auduma čaulas, kuras iekšpuse uztur pastāvīgu paaugstinātu gaisa spiedienu 0,01-0,05 MPa. Čaulu parasti izgatavo no gumijota vai ar polimēru pārklātā auduma, retāk lieto vienkārtas vai dubulto sintētisko plēvi ar stiegrojumu. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Podu krāsnis
- periodiskas darbības agregāti, kur stiklu kausē ugunsizturīga materiāla (visbiežāk šamota) traukos jeb podos. (Bajāre, 2021)
- Polimetilakrilāts
- organiskais stikls. Caurspīdīgs, gaismu noturīgs, relatīvi viegls materiāls. (Strungs, 2013)
- Poliminerāli
- ieži, kas sastāv no vairākiem minerāliem. (Strungs, 2013)
- Polimērcementbetons
- betons, kuru minerālajai saistvielai cementam ir pievienoti polimēri (5-20% no saistvielas). (Bajāre, 2021)
- Polimēri
- vielu grupa, kas raksturojas ar molekulu lieliem izmēriem, virkņveida formu un lokanību. Iegūst galvenokārt no mazmolekulāriem organiskiem savienojumiem – monomēriem, kas savukārt tiek iegūti no neatjaunojamiem dabas produktiem (naftas, dabas gāzes u.c.). Izmanto: plastmasu, šķiedru, kompozītmateriālu, aizsargpārklājumu u.c. iegūšanai. (Bajāre, 2021)
- Poliuretāns (PUR/PIR)
- organiskās izcelsmes siltumizolācijas materiāls. Ražošanas process sastāv no polimēru kompozīcijas sagatavošanas, uzputošanas, bloku izgatavošanas un sagriešanas plātnēs vai nepieciešamo formu veidošanas. Pielietojuma diapazonu sašaurina ēku ugunsdrošības normatīvi. Jāsarga no tiešu saules staru iedarbības. Laika gaita samazinās PUR materiāla siltumefektivitāte, jo no materiāla izdalās gāzes. (Štrausa u.c., 2011)
- Polārais inerces moments
- lielums, ko iegūst summējot figūras elementāro laukumiņu reizinājumu ar attālumu kvadrātu līdz uzdotam punktam (polam O), veicot summēšanu pa visu šķēluma laukumu. Polārais inerces moments ir vienāds ar divu aksiālo inerces momentu summu ortogonālās asīs, kuras iet caur polu O. Polārā inerces momenta mērvienība ir garuma mērvienība ceturtajā pakāpē un tas vienmēr ir pozitīvs. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Porainība
- poru daudzums materiāla ieņemtajā tilpumā, izteikts procentos. Atvērto porainību parasti nosaka ar ūdensuzsūces palīdzību un skaitliski tā ir vienāda ar uzsūktā ūdens tilpumu. (Bajāre, 2021)
- Portlandcements
- hidrauliska saistviela, kuru iegūst, smalki samaļot portlandcementa klinkeru kopā ar ģipsi vai speciālām piedevām. (Gorenko, 2002)
___
smalki samalts klinkeris, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai (t.i., līdz daļējai sakušanai) izejmateriālu maisījumu, kas sastāv no ¾ kaļķakmens un ¼ māliem, tādejādi nodrošinot tajā augsti bāzisku kalcija silikātu saturu (75%-80%). (Bajāre, 2021)
___
neorganiska hidrauliska javu saistviela, kuru iejaucot ūdenī, veidojas plastiska, viegli apstrādājama java, kas cietējot ar laiku veido akmensveida masu. (Bajāre, 2021)
___
hidrauliska saistviela, kuru iegūst, smalki samaļot portlandcementa klinkeru kopā ar ģipsi vai speciālām piedevām. (Strungs, 2013)
- Posms
- stieņa daļa, kurā iekšējo spēku faktoru vērtības nemainās. (Ziemelis u.c., 2008)
- Pretbīdes plāksne
- apaļa metāla plāksne, kam uzlocītas malas. Montējot savienojumu, plāksnes uzlocīto malu ievieto iepriekš izfrēzētā ligzdā. Savienojumu sastiprina ar fiksācijas skrūvi. Pretbīdes plāksnes parasti lieto koka un metāla elementu savienošanai mezglos. Tā kā šie savienojumi ir izjaucami, tad pretbīdes plāksnes lieto arī koka elementu savstarpējai savienošanai, ja nepieciešams mezglus atkārtoti montēt un izjaukt. (Ozola, 2006)
- Pretbīdnis
- stings cietkoka vai metāla elements- koka klucis, metāla gredzens vai plāksne ar gludām vai zobotām malām, ko ievieto šuvē starp savienojamiem elementiem un kas kalpo bīdes spēku pārnešanai. Ar pretbīdņiem savieno koka un koka-tērauda elementus nesošo režģoto konstrukciju mezglos, kā arī salikto koka siju atsevišķās daļas. (Ozola, 2006)
- Pretestības spēja, pretestība (resistance)
- elementa vai tā sastāvdaļas, kā arī elementa vai konstrukcijas sastāvdaļas šķērsgriezuma spēja izturēt slodzi vai iedarbes bez mehāniskas sagrūšanas, piemēram, pretestība liecei, pretestība ļodzei, pretestība stiepei. (Brauns, 2008)
- Prettrokšņa logi
- konstrukcijas, kas vienā blokā apvieno vērtnes ar divkāršu vai trīskāršu stiklojumu un augstu skaņas izolāciju kombinācijā ar pieplūdes gaisa vadu. (Zabrauskis, 2020)
- Preču betons (transportbetons)
- betons, kuru svaigā stāvoklī ir piegādājusi persona vai organizācija, kura nav tā lietotāja. (Bajāre, 2021)
- Priekšputotais putu polistirols (EPS)
- organiskās izcelsmes siltumizolācijas materiāls. Putu polistirols ir viegls, stingrs organisks materiāls, kuru izgatavo no polistirola granulām. Fizikāli – mehāniskās īpašības putu polistirola materiālam būtiski atkarīgas no tā tilpummasas. Palielinoties tilpummasai, pieaug stiprības parametru vērtības: stiprība spiedē, liecē, bīdē, kas nosaka arī materiāla pielietojumu. UV staru nenoturīgs. (Štrausa u.c., 2011)
- Projekta kritēriji (design criteria)
- kvantitatīvie formulējumi, kas apraksta katram robežstāvoklim izpildāmos nosacījumus. (Brauns, 2008)
- Projektā ievērtējamās situācijas (design situations)
- fizikālo apstākļu kopojumi, kas apraksta reālos – noteiktā laika posmā sastopamos apstākļus, kuros projektam jāpierāda, ka netiks pārsniegti attiecīgie robežstāvokļi. (Brauns, 2008)
- Projektējamo konstrukciju kalpošanas ilgums
- laika posms, kurā ir sagaidāma ēkas konstrukcijas lietošana tai paredzētam mērķim. (Brauns, 2008)
- Projektētais betons
- betons, attiecībā uz kuru ražotājam ir īpašību prasības, ražotājs atbild par tāda betona izgatavošanu ar prasītājām īpašībām. (Bajāre, 2021)
- Proktora tests
- standarta laboratorijas sablīvēšanas tests, testa mērķis ir noteikt pareizo ūdens daudzumu, kas jāpievieno gruntij blīvēšanas laikā un kāds ir sagaidāmais blīvums, blīvējot grunti. (Šķēle, 2020)
- Puasona koeficients
- skaitliskā vērtība šķērsdeformāciju attiecībai ar mīnus zīmi pret garendeformāciju. (Auzukalns, 2021)
- Pucolāncementi
- javu saistvielas, ko iegūst kopā samaļot portlandcementu vai kaļķus ar hidrauliskām piedevām vai arī sausā veidā sajaucot atsevišķi samaltus šos pašus materiālus. (Bajāre, 2021)
- Pucolāni
- materiāli, kas satur aktīvu silīcija dioksīdu. (Bajāre, 2021)
- Pumeks
- ļoti porains iezis (porainība apmēram 80%). Tas radies no lavas, tai ātri atdziestot intensīvas gāzu izdalīšanās rezultātā. Pumekam raksturīga laba salizturība, maza siltumvadītspēja un niecīgs higroskopiskums. (Strungs, 2013)
- Pusbaļķis
- baļķis, kas garenvirzienā pārzāģēts divās vienādās daļās. (Gorenko, 2002)
- Pusparaboliska kopne
- kopne, kurā katrs otrais augšējās joslas mezgls atrodas uz parabolas. Piepūles stieņos šajā kopnē izmainās nedaudz, bet salaižu skaits augšējā joslā ir divas reizes mazāks, nekā parabolveida kopnē. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Putu izolācijas spējastikls
- siltumizolācijas materiāls, kas rodas, uzputotai stikla masai sacietējot. (Bajāre, 2021)
- Putu polistirols
- viegla, poraina plastmasa ar vienmērīgu, sīkporainu struktūru (poras noslēgtas). (Ulpe un Kupče, 1991)
- Putu stikls
- neorganiskās izcelsmes siltumizolācijas materiāls. Izgatavo no smalki samaltu stikla lausku un gāzradītājvielas (samalta kaļķakmens) maisījuma. Karsēšanas procesā pie 900 grādu temperatūras stikla daļiņas sakūst un gāze, kas izdalās dotajā procesā stikla masu uzpūš. Tādā veidā atdziestot veidojas cieta un poraina struktūra. (Štrausa u.c., 2011)
- Pārejoši ekspluatējamības robežstāvokļi (reversible serviceability limit states)
- robežstāvokļi, kad, izbeidzoties atbilstošām iedarbēm, nesaglabā iedarbju sekas, kas pārsniegs noteiktās ekspluatējamības prasības. (Brauns, 2008)
- Pārejošā pretestība
- stieptā parauga nosacītais pārraušanas spriegums (graujošās slodzes attiecība pret parauga sākotnējo šķērsgriezuma laukumu). Tā raksturo tērauda stiprību. (Kadišs u.c., 1991)
- Pārlaidsavienojumi
- savienojumi, kuros elementu virsmas viena otru daļēji pārsedz. Elementus sametina gar atsevišķām pārlaiduma malām vai arī pa visu kontūru. (Kadišs u.c., 1991)
___
metināto savienojumu veids, kurā elementu virsmas viena otru daļēji pārsedz. Elementus sametina vai pa atsevišķām pārlaiduma malām vai pa kontūru. (Paeglīte, 2017)
- Pārsedzes
- sienu konstruktīvie elementi, ko izveido logu un durvju ailu pārsegšanai un slodžu uzņemšanai no augstāk esošajām konstrukcijām. (Gorenko, 2002)
___
sienu konstruktīvie elementi, ko izveido logu un durvju ailu pārsegšanai un slodzes uzņemšanai no augstāk esošām ēkas konstrukcijām. Var izmantot taisnas stiegrotas, ķīļveida un arkveida mūra pārsedzes, monolītas un saliekamas dzelzsbetona pārsedzes, metāla, koka pārsedzes. (Kostjukovs, 2016)
- Pārsedzes paneļi
- sienu paneļi, kurus novieto virs logu ailām un zem tām. Pārsedzes paneļi pēc izmēriem neatšķiras no parastajiem paneļiem, tomēr aprēķinā vēja spiediena un sūces slogoto virsmu tiem pieņem palielinātu, ievērojot logu stiklojuma laukumu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Pārseguma plātne
- elements, kurai minimālais izmērs ir ne mazāks kā 5 pārseguma plātnes biezumi. (Brauns, 2007)
- Pārseguma saites
- elementi, kas nodrošina karkasa telpisko stingumu, pārseguma un tā elementu noturību. Tās izvieto šādi: jumta kopņu augšējo joslu plaknē — horizontālās šķērssaišu kopnes un garenelementus starp tām; jumta kopņu apakšējo joslu plaknē — horizontālās šķērssaišu un garensaišu kopnes, reizēm arī garenstiepņus starp šķērssaišu kopnēm; starp jumta kopnēm — vertikālās saites; virsgaismas konstrukciju daļā. (Kadišs u.c., 1991)
- Pārsegumi
- horizontāli ēkas elementi, kas sadala to stāvos, uzņem pastāvīgo slodzi (pašu pārsegumu, kā arī starpsienu, grīdu, griestu un citu konstrukciju pašsvaru radīto slodzi) un mainīgo slodzi (mēbeļu, cilvēku, dažādu iekārtu un priekšmetu radīto slodzi) un nodod tās nesošajām sienām un kolonnām. (Gorenko, 2002)
___
horizontāli ēkas elementi, kas sadala to stāvos. Uz pārsegumiem iedarbojas pastāvīgā slodze (pašsvars, starpsienas, grīdas, griesti u.c.) un mainīgā slodze (mēbeles, cilvēki, iekārtas). Slodze no pārsegumiem tiek nodota uz nesošajām sienām un kolonnām. Tie vienlaikus ir gan nesošās, gan norobežojošās ēkas konstrukcijas. (Kostjukovs, 2016)
- Pārsegumu komponējums
- pārsegums, kuru sastāvā ietilpst plātnes, kas darbojas liecē divos virzienos, un sijas, uz kurām tās balstītas. Visi pārseguma elementi monolīti saistīti savā starpā. Šādiem pārsegumiem var būt divi tipi: ar liela un ar maza laiduma plātnēm. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Pāļa nestspēja
- pamatnes pretestība slogota berzes pāļa kustībai. (Šķēle, 2020)
- Pāļi
- gari stieņi, kurus izgatavo gruntī vai gatavā veidā vertikāli vai slīpi iegremdē gruntī. Pāļi paredzēti ēkas spiediena pārnešanai uz pamatnes grunti. (Šķēle, 2020)
___
kolonnu veida pamati, kuru funkcija ir slodzes pārnešana no konstrukcijas caur vājajiem grunts slāņiem vai ūdeni un blīvākām un mazāk saspiežamām gruntīm vai klinšainām gruntīm. Pāļu iedalījums pēc darbības gruntī – statņpāļi (pālis slodzi nodod augstas nestspējas grunts slānim, proporcionāli pāļa galašķērsgriezumam), berzes pāļi (pālis slodzi nodod pakāpeniski pa kāta virsmas laukumu ar pāļa kāta berzi un gala virsmas laukumu). Atkarībā no izgatavošanas veida izšķir vietas pāļus, ko izgatavo būvlaukumā tieši gruntī, un gatavpāļus jeb iepriekš izgatavotos pāļus, kurus izgatavo dzelzsbetona, koka u.c. izstrādājumu rūpnīcās, bet būvlaukumā tikai iedzen gruntī ar sišanu, vibrēšanu, iespiešanu vai ieskrūvēšanu. (Šķēle, 2020)
- Pāļi ar nespriegoto stiegrojumu
- pāļi, kurus izgatavo no betona ar klasi ne mazāku par C 35- 45 izmantojot gludā vai periodiskā profila tērauda stiegrojumu. Garenstiegrojumu izvieto pa pāļa šķērsgriezuma perimetru – 4 līdz 12 stieņus ar diametru 12-32 mm AII klases. Stiegrojumam izgatavo atsevišķas vai nepārtrauktas spirāles aptveres. (Paeglītis, 2008)
- Pāļu pamati
- pāļu grupa, kurus augšgalā apvieno stinga, parasti monolīta konstrukcija – režģogs. Režģogs tieši uzņem būves slodzi. Uz režģoga balstās pamatu sijas un kolonnas, tās uzņemto ārējo slodzi vienmērīgi sadala uz viesiem režģogā saistītajiem pāļiem. (Šķēle, 2020)
___
tilta pamati, kuri veidoti, ja grunšu nespēja nav pietiekoša, lai uzņemtu slodzes no atsevišķiem, lentveida vai plātņu pamatiem, vai arī konstrukcijai tiek izmantota piebērta grunts, kas var sēsties. Pāļu pamatus izmanto balstiem, kas tiek būvēti virs ūdens, vai cēlējspēka uzņemšanai būvēm, kas iegremdētās gruntī. Pāļu pamatus izmanto arī horizontālo spēku uzņemšanai piestātņu konstrukcijās. (Paeglītis, 2008)
___
pamati, kurus būvē no rindās vai puduros novietotiem atsevišķiem pāļiem, kuru augšējie gali apvienoti ar plātni, uz kuras sadalās būves slodze. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Pēcgrūdieni
- lielai zemestrīcei attiecīgajā plātņu lūzuma apgabalā sekojošas mazākas zemestrīces, jo plātnes pielāgojas savam jaunajam novietojumam. (Šķēle, 2020)
Q
R
- Radiācijas izturība
- materiāla īpašība saglabāt savu struktūru un fizikāli mehāniskos raksturlielumus pēc jonizējošā starojuma iedarbības. Materiālu radiācijas izturības noteikšanai izmanto salīdzinošās metodes, piemēram, nosaka materiāla kārtas biezumu (m), kas jonizējošā starojuma intensitāti samazina divas reizes. (Bajāre, 2021)
- Raksturīgā vērtība (Xk vai Rk) (characteristic value)
- materiāla vai izstrādājuma raksturojuma vērtība, kurai piemīt paredzētā varbūtība, ka tā netiks sasniegta hipotētiski neierobežota skaita pārbaudēs. Parasti šī vērtība atbilst attiecīgā materiāla vai izstrādājuma konkrētā raksturojuma noteiktai pieņemtā statistiskā sadalījuma fraktilei. Dažos gadījumos nominālo vērtību izmanto kā raksturīgo vērtību. (Brauns, 2008)
- Rasas punkta temperatūra
- temperatūra, pie kuras dotais mitruma saturs veido 100% piesātinātību ar ūdens tvaikiem. (Borodiņecs, 2017)
- Ražošanas sanitārija
- medicīnas zinātnes sastāvdaļa, kuras objekts ir darba higiēna, arodslimības un to profilakse. (Bērziņš u.c., 1993)
- Ražošanas ēkas
- dažāda veida rūpniecības produkciju ražo speciālās ēkās. Visvairāk izplatītas ir vienstāva ražošanas ēkas, kurās uzstādīti elektriskie tilta celtņi. Ražošanas ēkām ir lieli laidumi, liels augstums, un tajās tiek uzstādīti lielas celtspējas tilta celtņi, tāpēc nesošās konstrukcijas uzņem ievērojamas slodzes. (Kadišs u.c., 1991)
- Reducētie jeb summārie tautas saimniecības izdevumi
- galvenais rādītājs dažādu materiālu (koka, metāla, dzelzsbetona, plastmasu) konstrukciju salīdzināšanai un to ekonomiskās efektivitātes novērtēšanai. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Reflektogramma
- ierakstīto skaņas signālu forma. (Šķēle, 2020)
- Reisa komplekts
- montāžas komplekta daļa, kuru piegādā ar vienu transportlīdzekli. (Bērziņš u.c., 1993)
- Rekuperators
- ierīce, kas atdzesē izplūstošo gaisu un atgūto siltumu izmanto ēkas apsildei. (Štrausa u.c., 2011)
- Relaksācijas līkne
- spriegumu izmaiņas līkne pie konstantas deformācijas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Relatīva deformācija
- materiāla deformēšanās kvantitatīvais mērs patvaļīgā punktā, to nosaka maza izmēra nogriežņa pagarinājuma (saīsinājuma) attiecība pret šī nogriežņa sākotnējo garumu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Relatīvais mitrums
- faktiska ūdens tvaika koncentrācijas attiecība pret piesātināta ūdens tvaika koncentrāciju dotajā gaisā temperatūrā. Apzīmē ar φ, izsaka %. (Borodiņecs, 2017)
- Relatīvais pagarinājums
- parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu. (Kadišs u.c., 1991)
- Reljefs
- dažāda apveida un lieluma nelīdzenumu sakārtojums uz materiāla virsmas. (Strungs, 2013)
- Reoloģija (plūsma)
- mācība par materiālu deformācijām un plūstamību, tecēšanu, spriegumu relaksāciju. (Strungs, 2013)
- Reverberācija
- process, kura laikā, skaņas avota darbībai pārtraucoties, uztvērējā vispirms pārtrūkst tiešās skaņas pienākšana, taču atstarojumi no apkārtējām virsmām vēl turpina pienākt un izsauc skaņas pakāpenisku dzišanu. (Zabrauskis, 2020)
- Reverberējošas jeb skanīgas telpas
- telpas ar lielu atstarotās skaņas īpatsvaru. (Zabrauskis, 2020)
- Rezonanse
- process, kura laikā ķermeņa pašfrekvence sakrīt ar kāda ierosinošā skaņas viļņa frekvenci, notiek strauja svārstību amplitūdas palielināšanās. Būtisks skaņas līmeņa pieaugums šaurā, avotam tipiskā frekvenču joslā. (Zabrauskis, 2020)
- Režģogs
- pāļu grupa, kas veido pamatus, augšgalā saista stingra konstrukcija sijas vai plātnes veidā. Tas nodrošina spiediena pārnešanu uz visiem pāļiem un izslēdz iespēju pāļu augšgaliem horizontāli pārvietoties. Izšķir augstos un zemos režģogus. Par augstajiem sauc tādus režģogus, kuru apakšējā plakne atrodas virs zemes līmeņa. Šādus režģogus izveido gadījumos, kad zemes virsma pārklāta ar ūdeni, piemēram būvējot krastmalas, tiltubalstus utt.. taču augstos režģogus izmanto arī civilo ēku celtniecībā, piemēram būvējot tehnisko pagrīdi. Par zemajiem sauc tādus režģogus, kuru apakšējā plakne iedziļināta gruntī. Rūpniecības un civilajā celtniecībā parasti lieto zemos režģogus. Režģoga iedziļinājums gruntī atkarīgs no pagraba esamības, pazemes komunikācijām, iespējamās grunšu kūkumošanās, blakus pamatu dziļuma un vairākiem citiem apstākļiem. (Šķēle, 2020)
___
konstrukcija, kura apvieno pālu augšgalus savā starpā, un tā uzdevums vienmērīgi pārnest slodzes no celtnes uz visiem pamata pāļiem un uz pamatnes grunti. Lieto saliekamos, saliekami monolītos un monolītos režģogus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Režģota celtņu ceļa sija
- kombinēta sistēma — kopne ar stingu augšējo joslu. (Kadišs u.c., 1991)
- Režģotas kolonnas
- kolonnas, ko veido no divām joslām, kas savā starpā savienotas ar ŗežģa stieņu (atgāžņu) palīdzību. Pielieto līmētus vai naglotus savienojumus. (Ozola, 2006)
- Režģotās krokas
- telpiskās konstrukcijas, kas sastāv no plakniskām kopnēm, kuras novietotas pārmaiņus slīpi uz dažādām pusēm, lai pārseguma šķērsgriezumā izveidotu trīsstūra vai trapeces formu. (Kadišs u.c., 1991)
- Ribotie klāji jeb paneļi
- kārbveida elementi ar divām vai trīs garenribām, kuras savā starpā saista plāna plātne (plauktiņš), kas pastiprināta ar šķērsribām. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Ribu kupoli
- elementi, kas sastāv no plakniskām vai telpiskām pilnsienas vai režģota šķērsgriezuma līkām ribām, kuras uzstāda radiālā virzienā un apakšējā daļā savstarpēji savieno ar balstgredzenu, kas darbojas stiepē, bet kupola cekulā savieno ar augšējo gredzenu, kas darbojas spiedē. Jumta seguma plātnes uzliek uz gredzenveida kopturiem, kas šarnīrveidā savienoti ar kupola ribām. (Kadišs u.c., 1991)
- Robežstiprība
- graujošās slodzes lielums, attiecināts uz dotā materiāla parauga virsmas laukuma 1 cm2. To nosaka laboratorijās, paraugus pārbaudot presē. Parasti būvmateriāliem spēja uzņemt dažādu slodžu veidus nav vienāda. (Gorenko, 2002)
- Robežstāvokļi (limit states)
- stāvokļi, pie kuriem konstrukcija vairs neizpilda attiecīgos projekta kritērijus. (Brauns, 2008)
- Roboti
- automātiskas mašīnas, kuras var veikt dažādas darba procesos nepieciešamas kustības un darbības. (Bērziņš u.c., 1993)
- Rokas metināšanas paņēmiens
- paņēmiens, kuru lieto jebkura telpiska stāvokļa īsu šuvju metināšanai, šuvju aizķeršanai metāla konstrukciju salikšanas procesā, montāžas darbu veikšanai un nelielu defektu labošanai. (Kadišs u.c., 1991)
- Rukums
- betona tilpuma deformācija cietēšanas procesā. (Paeglītis, 2007)
___
samazinoties mitrumam – materiāla izmēru samazināšanās. (Strungs, 2013)
- Rupjdrupainās gruntis
- dabīgo pamatņu gruntis, kuras raksturīgas ar nesaistītām akmeņainu iežu drupām ar asām šķautnēm (šķembas) vai noapaļotu virsmu (oļi). Tām ir liela nestspēja, tāpēc uzskatāmas par labu pamatni. (Paeglītis, 2008)
___
gruntis, kuru sastāvā ietilpst grants, oļi un šķembas. Tās maz deformējas, ir drošas, izturīgas un grūti izskalojamas. (Gorenko, 2002)
- Rāmis
- karkasa šķērssistēma. (Kadišs u.c., 1991)
- Rāmju bloks
- telpisks karkass, kuru veido daudzstāvu ēku plakanie rāmji, kas izvietoti ar noteiktu soli un saistīti ar pārsegumiem. Karkasa garums vienāds ar attālumu starp temperatūras šuvēm vai ārsienām. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Rāmju solis
- attālums starp rāmjiem. (Kadišs u.c., 1991)
- Rūdīšana (Q)
- tērauda sakarsēšana līdz 890—950 °C temperatūrai un strauja atdzesēšana ūdenī. Palielina tērauda stiprību. (Paeglīte, 2017)
S
- Sablīvētas gruntis
- gruntis, kuras ir veltņotas vai blietētas, lai palielinātu to blīvumu un stiprību. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Sabrukšana
- nestspējas robežstāvokļa iestāšanās. (Ozola, 2006)
- Sacietējis betons
- betons, kurš ir cietā stāvoklī un kuram ir izveidojusies noteikta stiprība. (Bajāre, 2021)
- Sadalītājstiegras
- plātnes perpendikulārā virzienā izvietotie stieņi. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Sadura
- savienojuma veids, kad savieno divu konstrukciju galus, piemēram, daudzstāvu ēku saliekamo kolonnu galus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Sadursavienojumi
- savienojumi, kuros elementus pieliek vienu pie otra ar galu vai sānu virsmām un savieno ar saduršuvi. Izšķir taisnas un slīpas salaides sadursavienojumus. (Kadišs u.c., 1991)
___
metināto savienojumu veids, kurā elementus saliek kopā ar sānu vai gala virsmām un savieno ar saduršuvi. (Paeglīte, 2017)
- Sagatavošanas cehs
- pirmais no pamatražotnes cehiem, kura precīzs un kvalitatīvs darbs ir pamats visas rūpnīcas veiksmīgai darbībai. Sagatavošanas cehā veic šādas operācijas: metāla velmējumus izkrauj, pieņem, izšķiro, marķē, iztaisno, uzglabā un izsniedz apstrādes cehiem. (Kadišs u.c., 1991)
- Saistes jeb balsti
- ķermeņi, kuri ierobežo apskatāmā ķermeņa kustību. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Saistkārta
- savienojoša kārta, kas grīdas segumu sasaista ar izlīdzinošo kārtu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Saistītais jeb higroskopiskais ūdens
- koksnē esošais ūdens, kurš atrodas šūnu un kanālu sieniņās kā ultramikroskopisks slānītis starp vissīkākajām šūnu audu daļiņām – micellām. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Saistītas gruntis
- irdenās gruntis, starp kuru daļiņām pastāv kustīga ūdens koloidālā saite. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Saistīti ķermeņi
- ķermeņi, kuru pārvietojumus telpā ierobežo kādi citi ķermeņi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Saišķis jeb savilce
- elements, kas sasaista savā starpā spāru pāri, tās daļēji arī balsta. (Gorenko, 2002)
- Saliekami monolīta konstrukcija
- konstrukcija, kuru veido no saliekamiem elementiem un monolītā betona, kuru izveido tieši būvlaukumā. (Brauns, 2007)
___
konstrukcija, kuru veido no saliekamiem elementiem un monolītā betona, kuru izveido tieši būvlaukumā. Saliekamos elementus bieži izmanto par veidņiem monolītajam betonam, tādējādi samazinot tērauda un koka patēriņu veidņiem. Saliekami monolītajās konstrukcijās savienojumu izveidojums ir vienkāršāks nekā saliekamajās konstrukcijās. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Saliekami monolīta pārseguma konstrukcija
- konstrukcija, kuru veido saliekamas iepriekš saspriegtas silesveida plātnes un paneļi, uz kuriem kā veidnī ieklāj monolīto betonu. Šāda tipa daudzlaidumu pārsegumos virs balstiem liek papildu stiegrojumu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Saliekamā dzelzsbetona konstrukcija
- konstrukcija, kuras visus elementus izgatavo dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcās. Būvlaukumā no gatavām konstrukcijām samontē ēku vai būvi. Lietojot rūpnīcās izgatavotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas, ievērojami samazinās tērauda un koka patēriņš, nav jāizgatavo veidņi un sastatnes, bet papildus nepieciešami transporta un celšanas mehānismi, rūpīgi jāizveido elementu savienojumi un mezgli. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Saliktais spriegumstāvoklis
- stāvoklis, kas rodas, ja vienlaicīgi divos vai trīs savstarpēji perpendikulāros virzienos darbojas galvenie normālspriegumi. (Kadišs u.c., 1991)
___
stāvoklis, kas rodas, ja galvenie normālie spriegumi darbojas trijos savstarpēji perpendikulāros virzienos. (Paeglīte, 2017)
- Saliktas kolonnas jeb salikti stati
- elementi, kurus veido no vairākām vienādu izmēru brusām vai bieziem dēļiem, kas salīmēti savā starpā vai savienoti ar mehāniskajiem savienotājlīdzekļiem. Līmēšanai izmanto mitrumizturīgu sintētisko sveķu līmi un iegūst stinga šķērsgriezuma elementu. Atsevišķo kolonnas elementu (zaru) savienošanai izmantojot mehāniskos savienotājlīdzekļus (skrūves, tapas, konektorus, pretbīdņus), iegūst saliktu elementu ar lokanām (elastīgām) saitēm, kam darbībā zem slodzes raksturīga zaru savstarpējā nobīde savienotājlīdzekļu elastīgo deformāciju rezultātā. Pēc konstruktīvā izveidojuma izšķir pakešu tipa saliktas kolonnas un saliktas kolonnas ar sāniskām uzlikām (Ozola, 2006)
- Saliktas locīklas
- locīklas, kas savieno vairāk par diviem stieņiem. Katra salikta locīkla, kura savieno m stieņus, ir ekvivalenta m–1 vienkāršai saitei. (Auzukalns, 2021)
- Saliktas sijas
- sijas, kuras atsevišķās daļās sasaistītas savā starpā ar mehāniskajiem savienotājlīdzekļiem- naglām, skrūvēm, apaļām vai plakanām tapām, konektoriem, pretbīdņiem. Salikto siju analīzē ir izmantoti šādi pieņēmumi: 1) katra atsevišķā sijas daļa darbojas atbilstoši tīrās lieces teorijai (neņemot vērā tngenciālspriegumu ietekmi), 2) savienotājlīdzekļu reaktīvie spēki ir vienmērīgi sadalīti pa sijas garumu, 3) sijas daļu šķērsgriezumi raksturojas ar konstantu stingumu. (Ozola, 2006)
- Salikts slogojums
- stiepti liekts, spiesti liekts. (Ozola, 2006)
___
stāvoklis, kurā stieņa šķēlumā darbojas divi vai vairāki pamatslogojumi vienlaicīgi. (Ziemelis u.c., 2008)
___
slogojums, kad stienis (sija, kolonna) vienlaicīgi pakļauta diviem vai vairākiem pamatslogojumiem; stiepei, spiedei, bīdei, vērpei un liecei. Praksē visbiežāk sastopami šādi saliktie slogojumi: greizā liece, ekscentriskā spiede (stiepe), spiede (stiepe) un liece, liece un vērpe, liece vērpe un spiede (stiepe). (Ziemelis u.c., 2008)
- Salizturība
- ar ūdeni piesūcināta materiāla spēja pretoties sagraušanai, to daudzkārt sasaldējot un atkausējot. To raksturo ar ciklu skaitu, ko iztur ar ūdeni piesūcināts materiāls, nesairstot un ievērojami nezaudējot stiprību. Salizturīgāki ir tādi materiāli, kuri ūdeni vispār neuzsūc vai kuru stiprība ir tik liela, ka tie viegli iztur ledus kristālu radīto spiedienu. (Gorenko, 2002)
___
ar ūdeni piesātināta materiāla spēja izturēt vairākkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez materiāla mehāniskiem bojājumiem, t.i., bez virsmas defektiem un stiprības samazināšanās. (Bajāre, 2021)
- Sanitārtehniskā telpa
- ar attiecīgām sanitārtehniskām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetes telpa un vannas un dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzēta viena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls). (Kostjukovs, 2016)
- Saplāksnis
- lokšņu materiāls, kas sastāv no trim un vairākām salīmētām finiera loksnēm, kuras iegūst, nolobot finierkluci apmēram 1,5 mm biezās skaidās. (Strungs, 2013)
- Sasalušas gruntis
- gruntis ar negatīvu temperatūru, kuru sastāvā ir ledus. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Saspriedzamā stiegrojuma elementi bez saistes un ārējie saspriedzamā stiegrojuma elementi
- saspriedzamā stiegrojuma elementi bez saistes ar betonu pēcspriegotiem elementiem un kanāliem, kuri netiek aizpildīti ar javu, un spriegojamā stiegrojuma elementi, kas ir ārēji attiecībā pret betona izstrādājuma šķērsgriezumu. (Brauns, 2007)
- Sasvēršanās
- deformācija kuras cēlonis ir vertikāls spēks, kas pielikts arekscentricitāti. (Šķēle, 2020)
- Saules siltuma ieguvumi
- siltumenerģija, ko dod Saules starojums, ieplūstot ēkā caur logiem tieši vai netieši (pēc absorbēšanas ēkas elementos), caur necaurspīdīgām sienām un jumtiem vai pasīvām saules izmantošanas izbūvēm (piemēram, ziemas dārzi, caurspīdīga izolācija). (Štrausa u.c., 2011)
- Sausie gāzholderi
- konstrukcija, kas sastāv no cilinidriskas čaulas (korpusa) ar plakanu dibenu uz smilšu spilvena un sfēriska jumta no 3 mm biezas plānlokšņu čaulās. Zem jumta korpusa pārvietojas disks (vizulis) , kas blīvi pieguļ cilindra iekšējai virsmai. Gāzi ievada zem virzuļa, tā rezultātā paaugstinās iekšējais spiediens un virzulis ceļas uz augšu; gāzi patērējot, iekšējais spiediens samazinās un virpulis slīd uz leju. Gāzes spiediens sausā gāzholderā ir atkarīgs no virzuļa svara un berzes spēkiem, kuri attīstās, virzulim pārvietojoties. (Kadišs u.c., 1991)
- Saķepšanas temperatūra
- temperatūra, kurā apdedzinātu mālu paraugu ūdensuzsūce nav lielāka par 20%. (Bajāre, 2021)
- Sedlu pāļa konstrukcija
- konstrukcija, kurai ir paaugstināta pretestība pret vertikālām ārējām slodzēm, sastāv no diviem patstāvīgiem zariem, kuru apakšējiem galiem ir vienpusīgs nošļaupums no iekšpuses. Šo nošļaupumu dēļ, dzenot pāli gruntī, tās reaktīvie spēki iedarbojas uz nošļaupto zaru galiem, un tie cenšas viens no otra attālināties uz sāniem. Tajā pašā laikā zaru attālināšanu uz sāniem kavē grunts pretspiediens no pāļa ārpuses. Gala rezultātā pēc sedlu pāļa iedziļināšanas gruntī starp tā atvirzītajiem zariem izveidojas sablīvētas grunts kodols un pāļa nestspēja palielinās. Šos pāļus izgatavo no dzelzsbetona. (Šķēle, 2020)
- Sedlveida pārseguma sistēma
- sistēma, kura sastāv no saspriegta tīkla, kura virsmu visbiežāk veido hiperboliskais paraboloīds un stingas vai kombinētas balsta kontūras. (Kadišs u.c., 1991)
- Seismiska iedarbe (AE) (seismic action)
- iedarbe, kas rodas grunts kustības rezultātā zemestrīces laikā. (Brauns, 2008)
- Seismiskie viļņi
- svārstība, kas pārnes enerģiju, kas rodas zemestrīces hipocentrā, tādējādi ietekmējot zemes virsmu un attiecīgi arī visa veida konstrukcijas; spēcīgu viļņu rezultātā būves konstrukcijas tiek bojātas vai arī tiek izraisīts būvju pilnīgs sabrukums. (Šķēle, 2020)
- Seismogrāfs vai seismometrs
- instruments, lai noteiktu, mērītu un pierakstītu zemestrīces. Instruments principā ir svārsts uz stingas pamatnes. (Šķēle, 2020)
- Seismoloģija
- gan mākslīgi, gan dabīgi radušos zemestrīču un zemeslodes struktūru studijas. (Šķēle, 2020)
- Seklie pamati
- pamati, kurus ieliek atklātās būvbedrēs un tranšejās 5…6 m dziļumā. (Šķēle, 2020)
___
pamati, kuru pēdas dziļums nepārsniedz 6 m un kuru būvi var veikt atklātā būvbedrē. (Paeglītis, 2008)
- Sekundārā tipa viļņi
- viļņi, kas darbojas šķērsvirzienā, kas nozīmē, ka grunts tiek izspiesta perpendikulāri viļņu izplatīšanas virzienam. Horizontālas S – veidu viļņu izplatības gadījumā, grunts kustas uz vienu un pēc tam uz otru pusi. S – veida viļņi var pārvietoties tikai caur cietām ķermeņa virsmām, jo šķidrumi un gāzes neuzņem šķērsspēka spriegumus. (Šķēle, 2020)
- Servisa robežstāvokļi
- stāvokļi, kurus sasniedzot konstrukcija vairs neatbilst lietojamības kritērijiem. (Brauns, 2008)
- Sevišķi smagie betoni
- betoni, kuru blīvums pārsniedz 2500 kg/m3, tos izmanto aizsardzībai pret radiāciju un izgatavo ar speciālām paaugstināta blīvuma pildvielām. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Sevišķās slodzes
- slodzes, kuras rada seismiskā iedarbība, iekārtas bojājums vai tehnoloģiskā procesa avārija, krass grunts iegruvums u. tml. Rodas tikai atsevišķos gadījumos. (Kadišs u.c., 1991)
- Siena gruntī
- paņēmiens pazemes būvju vertikālo sienu vai pretfiltrācijas priekškaru veidošanai, lietojot gruntī sablīvētu māla slāni. (Bērziņš u.c., 1993)
- Sienas
- vertikālie norobežojošie būvelementi, kas atdala telpas no apkārtējās vides un vienu no otras atbilstoši noteiktām prasībām. (Kostjukovs, 2016)
- Sienas karkass
- konstruktīvo elementu sistēma, kas uzņem sienas slodzi un pārnes to uz ēkas karkasu un pamatiem. Tas sastāv no statņiem, rīģeļiem un elementiem, kas nodrošina sienas noturību, kā ari no elementiem, kuri pārnes horizontālās, bet nepieciešamības gadījumā arī vertikālās slodzes no statņiem un rīģeļiem uz ēkas karkasu. Sienas karkasa elementu shēma ir atkarīga no sienu norobežojošo konstrukciju veida. (Kadišs u.c., 1991)
- Sieniņas lokanums
- sieniņas augstuma un biezuma attiecība. (Kadišs u.c., 1991)
- Sienu bloki
- bloki, kas nodrošina pamatiem nepieciešamo konstruktīvo augstumu. Veido pamatu galveno konstrukciju, tie ir ēkas virszemes sienas turpinājums. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Sietveidā ribota cilindriska velve
- telpiska konstrukcija, kas sastāv no atsevišķiem vienādu izmēru standarta elementiem – ribām, kuras atrodas uz iedomāta velves cilindra virsmas divās savā starpā krustojošās vītnes līniju sistēmās. Ribas novietotas uz šaurās malas, krustojoties tās veido taisnu leņķi (ψ = 90°) vai šauru leņķi (ψ = 30° – 50°). Pirmajā gadījumā iegūst kvadrātveida sietu, otrajā gadījumā – rombveida sietu. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Sija
- elements, kuras laidums ir ne mazāks kā 3 šķēluma augstumi. (Brauns, 2007)
___
liekti stieņi. To uzdevums ir uzņemt lietderīgo (arī pašsvara) slodzi un pārnest to uz konstrukcijas balstiem. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
konstrukcijas veids, kuru mērķis ir pārsegt attālumu starp diviem vai vairākiem balstiem. (Paeglīte, 2017)
- Sijas ass
- sijas šķērsgriezumu smaguma centru ģeometriskā vieta. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Sijas laidums
- atstatums starp balstu locīklu centriem vai no iespīlējuma līdz sijas galam iespīlētai sijai. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Sijas liektā ass
- centrālā ass, kura ieguvusi līklīnijas formu ārējās slodzes darbības rezultātā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Sijas sieniņa
- plāksnīte, kuru garenvirzienā nostiprina plaukti, bet šķērsvirzienā — stinguma ribas, un kura pakļauta normālspriegumu vai tangenciālo spriegumu (vai vienlaikus normālspriegumu un tangenciālo spriegumu) iedarbībai. (Kadišs u.c., 1991)
- Sijas šķērsgriezuma optimālais augstums
- šķērsgriezuma augstums, kuram nepieciešamo pretestības momentu dod minimāls sijas šķērsgriezuma laukums, respektīvi, minimāls materiāla izlietojums. (Kadišs u.c., 1991)
- Siju režģis
- pēc noteiktas sistēmas izkārtotas sijas pārsegumos un citās konstrukcijās atkarībā no to izmēriem plānā un aprēķina slodzes lieluma. Izšķir vienkāršu, normālu un komplicētu siju režģi. Siju režģī savukārt izšķir galvenās sijas, palīgsijas un klāja sijas. Virs siju režģa ierīko metāla vai dzelzsbetona klāju. (Kadišs u.c., 1991)
___
savstarpēji krustojošos siju sistēma. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Silesveida jeb krokotie bunkuri
- bunkuri, kuriem plānā ir izstiepta taisnstūra forma. Gala sienas un starpsienas šādiem bunkuriem ir vertikālas, bet dibenam ir siles veids. Silēm izveido speciālus slīpumus, kas atvieglo birstošā materiāla izplūšanu no bunkura. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Silikatizācija
- metode, kuras laikā gruntī injicēts „šķidrais stikls” un cietinātājs. Šo metodi lieto, ja jānostiprina smalkas, sausas, pat putekļainas un ūdens piesātinātas smiltis, kā arī placīgas lesa vai lesveida gruntis. Iedala silikatizāciju ar vienu un diviem šķīdumiem. Silikatizācijas procesā gruntī tiek ievadīts nātrija silikātsšķidrā veidā (šķidrais stikls), kas aizpilda poras, un tālāk pievienojot cietinātāju. (Šķēle, 2020)
- Silikātu krāsas
- sārmizturīgu minerālpigmentu un krīta suspensija šķidrā stikla šķīdumā. Krāsojumu ar šīm krāsām var mazgāt ar ūdeni, tas ir higiēnisks, ilggadīgs un nemainās saules staru ietekmē. (Gorenko, 2002)
___
sārmizturīgu minerālpigmentu un krīta suspensija šķidrā stikla šķīdumā. (Strungs, 2013)
- Silosi
- glabātavas, kuras izmanto sausu, birstošu materiālu uzglabāšanai, bet tiem, salīdzinājumā ar bunkuriem, ir liels augstums un samērā mazs laukums. Tādēļ birstošā materiāla nobrukuma prizmas līnija vienmēr šķērso pretējo sienu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Siltuma caurlaidības koeficients
- koeficients (U) norāda, kāds siltuma daudzums laika vienībā izplūst caur konstrukcijas vienu kvadrātmetru lielu laukumu, ja temperatūru starpība starp norobežojošās konstrukcijas abām pusēm ir viens grāds. Jo mazāka ir norobežojošās konstrukcijas U vērtība, jo mazāki siltuma zudumi ir caur konstrukciju. (Štrausa u.c., 2011)
___
lielums, kas norāda, kāds siltuma daudzums noteiktā laika vienībā izplūst caur vienu kvadrātmetru konstrukcijas laukuma, ja temperatūru starpība starp norobežojošās konstrukcijas abām pusēm ir viens grāds. Apzīmē ar U. (Borodiņecs, 2017)
- Siltuma termiskās izplešanās koeficients
- stikla parauga garuma relatīvais pagarinājums, to uzsildot par 1 grādu. (Bajāre, 2021)
- Siltumapguves koeficients
- lielums, kas uzrāda, par cik W jāmaina siltuma plūsmu sekundē, lai materiāla virsmas 1 m2 temperatūru izmainītu par 1 °C. Apzīmē ar S, izsaka W/(m2 ·K). (Borodiņecs, 2017)
- Siltumapmaiņa
- siltuma enerģijas izplatīšanās ķermeņos vai to kopās – sistēmās neatkarīgi no to agregātstāvokļa. Siltumapmaiņa sastāv no trim būtiski atšķirīgiem siltuma izplatīšanās veidiem (siltumvadīšana, konvekcija, starošana). (Borodiņecs, 2017)
- Siltumietilpība
- lielums, cik kJ siltuma jāpievada 1 kg materiāla, lai paaugstinātu tā temperatūru par vienu grādu. Apzīmē ar c, izsaka kJ/(kg·K). Būvmateriālu siltumietilpība var būt no 0,75 kJ/(kg·K) (minerālvatei) līdz 2,3 kJ/(kg·K) (kokam). Visaugstākā siltumietilpība c=4,19 kJ/(kg·K) ir ūdenim. (1kJ=0.28Wh=0.00028kWh). (Borodiņecs, 2017)
___
siltuma daudzums, kas jāpievada materiālam, lai tā temperatūra paaugstinātos par 1oC jeb materiāla sēja absorbēt siltuma enerģiju karsēšanas laikā. (Bajāre, 2021)
___
materiāla spēja sasilstot uzņemt zināmu daudzumu siltuma un atdziestot to atdot. (Strungs, 2013)
- Siltumizolācijas materiāli
- celtniecības materiāli, kurus lieto, lai pasargātu ēku vai atsevišķu telpu no siltuma zudumiem. Celtniecībā, lietojot siltumizolācijas materiālus, rodas iespēja samazināt ēku konstrukciju biezumu, to svaru, materiālu daudzumu un izmaksas. (Strungs, 2013)
- Siltumnoturība
- norobežojošās konstrukcijas spēja dzēst temperatūras un siltuma plūsmas izmaiņas. Siltumnoturība ir konstrukciju īpašība saglabāt nosacītu temperatūras stabilitāti siltuma plūsmu svārstību laikā. Siltuma noturību nosaka ārējām un iekšējām temperatūru ietekmju izmaiņām. (Borodiņecs, 2017)
- Siltumnīcas efekts
- situācija, kad, palielinoties oglekļa dioksīda izmešu daudzumam atmosfērā, tiek aizturēts saules siltums Zemes atmosfērā, kā rezultātā Zeme to neatstaro un notiek atmosfēras sasilšana. Pieaug planētas temperatūra. (Štrausa u.c., 2011)
- Siltumvadītspēja
- materiāla spēja caurvadīt siltumu no tā vienas virsmas līdz otrai, ja starp tām ir temperatūru starpība. To raksturo siltumvadītspējas koeficients. Jo mazāks ir šis koeficients, jo kvalitatīvāks ir siltumizolējošais materiāls. Siltumizolāciju lielā mērā ietekmē tilpummasa un mitrums. (Gorenko, 2002)
___
siltuma pārvietošanās no materiāla daļas ar augstāku temperatūru uz materiāla daļu ar zemāku temperatūru. Tas ir neatgriezenisks process, kas saistīts ar temperatūras izlīdzināšanos materiālā. Tā ir atkarīga no materiāla ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva, struktūras, mehāniskās izturības, elastības moduļa u.t.t. (Bajāre, 2021)
___
materiāla īpašība vadīt siltumu caur materiāla slāni no vienas virsmas līdz otrai. (Strungs, 2013)
- Siltumvadītspējas koeficients
- siltuma (enerģijas) daudzums, kas laika vienībā, virsmai perpendikulāra temperatūras gradienta ietekmē, izplūst caur materiāla šķērsgriezuma laukuma vienību. λW/(m·K) – rādītājs raksturo materiāla siltumizolācijas spējas. Siltuma daudzums vienas stunda slaikā iziet cauri šā materiāla virsmas 1 m2, izplūstot caur 1 m biezu tā kārtu, kad no abām tā pusēm temperatūras atšķirība ir 1 grāds. (Borodiņecs, 2017)
- Siltumvadīšana
- process, kura laikā enerģija tiek pārnesta tiešas vielu daļiņu (molekulu, atomu, elektronu) saskaršanās rezultātā. (Borodiņecs, 2017)
- Simetriskais tapveida savienojums
- savienojums, kurā bīdes spēku darbības rezultātā deformētā savienotājlīdzekļa ass ir aptuveni simetriska attiecībā pret asi, kas vilkta caur tā smagumcentru. (Ozola, 2006)
- Sintētiskie materiāli
- vielas, kas iegūtas vienkāršu organisku un neorganisku vielu sintezēs ceļā. (Bajāre, 2021)
- Sintētiskie plastifikatori
- virsmas aktīvie savienojumi, t.i., tenzīdi. (Bajāre, 2021)
- Sistēmas kustības brīvības pakāpe
- minimālais ģeometrisko parametru skaitu, kas neatkarīgi viens no otra mainās, sistēmai pārvietojoties attiecībā pret zemi. Apzīmē ar W. (Auzukalns, 2021)
- Skaldnība
- minerālu īpašība skaldīties noteiktos virzienos, radot gludas un spožas skaldnības plaknes. (Strungs, 2013)
- Skaldvirsma
- urbuma dibens. (Bērziņš u.c., 1993)
- Skaņas absorbcijas koeficients
- absorbētās skaņas enerģijas raksturlielums, kas raksturo materiāla spēju absorbēt un atstarot skaņas enerģiju. (Bajāre, 2021)
- Skaņas agrīnās dzišanas laiks (EDT)
- laiks, kas atbilst reverberācijas procesam, ekstrapolētam (veidotam) pēc pirmajiem “ – 10” dB. Difūza skaņas lauka gadījumā EDT un T vērtības sakrīt, taču būtiski atšķiras, ja difuzitāte ir izjaukta (piem. zemu, spēcīgi absorbējošu griestu gadījumā). (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas artikulācija
- klausītāju pareizi uztverto fonētisko elementu procentuālā attiecība pret kopējo atskaņoto elementu skaitu. Artikulācija noteiktā telpas punktā atkarīga no tādiem faktoriem kā tiešās un atstarotās skaņas ceļa jeb zāles formas, skaņas avota līmeņa un vērsuma, telpas reverberācijas laika, virsmu laukuma, tilpuma, apdares materiāliem, lietderīgās skaņas un traucējošā trokšņa līmeņa attiecības. (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas avota izstarojuma kvantitatīvais mērs
- kopējā enerģijas plūsma vai jauda (P), ko mēra vatos (W). (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas integritātes pārbaude (SIP)
- nesagraujoša pārbaude ātrai un ekonomiskai izbūvēta pāļa pamata integritātes vai nepārtrauktības pārbaudei. Metode attiecas pie zema sprieguma pārbaudei un tiek izmantota pāļu pamatu kvalitātes kontroles nolūkiem. (Šķēle, 2020)
- Skaņas intensitāte
- skaņas enerģijas plūsmas blīvums caur laukuma vienību, vatos uz kvadrātmetru (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas izolācija
- lielums, kas apgriezti proporcionāls skaņas caurlaidībai un izteikts logaritmiski. Ēku norobežojošo konstrukciju spēja vājināt trokšņus. Konstrukcijai maksimālā skaņas izolācija piemīt pie perpendikulāra skaņas krišanas leņķa, bet minimālā – pie paralēla (vai tuva tam). Skaņas izolācija ir arī metode, kā novērst gaisa un triecientrokšņus. (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas lauka nevienmērība
- maksimālās un minimālās lietderīgās skaņas līmeņu (SPL) starpība skatītāju zonas robežās. Skaņas lauka vienmērība telpā atkarīga no tiešās un atstarotās enerģijas sadalījuma, to iespaido absorbcijas, izkliedes un interferences efekti. Nevienmērību novērtē “A” koriģētajos līmeņos runas priekšnesumu telpās, un pēc “Lin” raksturlīknes mūzikas zālēs. Skaņas lauka nevienmērība nedrīkst pārsniegt 7-10 dBA zālēs ar ietilpību virs 1500 vietām, bet 5- 7 dBA, ja ietilpība ir mazāka. (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas stari
- taisnes, kas vērstas uz skaņas avota (reāla vai iedomāta) akustisko centru un vienmēr perpendikulāras skaņas viļņu frontēm. (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas stiprums (G)
- kopēja reālā skaņas spiediena un tiešās skaņas spiediena Lp (10 m attālumā brīvā laukā) attiecība. (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas svārstību avots
- ierosināts ķermenis vai gāzu plūsma, kas pārveido cita veida enerģiju, svārstību enerģijā. (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas vadāmības jeb caurlaidības koeficients
- caurgājušās enerģijas attiecība pret krītošo. (Zabrauskis, 2020)
- Skaņas vadītspēja
- materiāla spēja vadīt (virzīt) skaņu starp savu struktūru un tā ir atkarīga no skaņas frekfences un materiāla blīvuma, elastības, masas un struktūras. (Bajāre, 2021)
- Skaņas viļņi
- svārstoša ķermeņa (vai plūsmas) daļiņu sablīvējums vienā pusē, spiediens palielinās, retinājuma veidošanās otrā pusē. Šīs sablīvējuma un retinājuma zonas pastāvīgi mainās, veidojot skaņas viļņus. Tos raksturo ar periodu, fāzi, garumu, frekvenci. Brīvā vidē (t.i. trīs dimensijās neierobežotā) skaņas vilnis izplatās neierobežoti visos virzienos un viļņa frontes forma ir atkarīga no avota veida. Attiecīgi punktveida avots rada sfērisku vilni, līnijveida (lineārs) rada cilindrisku vilni, bet plakans – plakanu vilni. (Zabrauskis, 2020)
___
mehāniskas īpašības, kas izplatās cietās, šķidrās un gāzveida vidēs. (Bajāre, 2021)
- Skeleta nesaspiežamības princips
- eksperimentāls secinājums, kurš apgalvo to, ka grunts tilpuma izmaiņa slodzes ietekmē notiek tikai uz poru tilpuma izmaiņas rēķina, bet pašu minerāldaļiņu tilpums paliek nemainīgs. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Skrēperi
- piekabināmas, puspiekabināmas vai pašgājējas mašīnas, kuras veic pilnu zemes darbu ciklu – grunts rakšanu, transportēšanu un slāņveidīgu iestrādāšanu, grunti daļēji izlīdzinot un blīvējot. (Bērziņš u.c., 1993)
- Skrūvju solis
- atstatums starp skrūvju centriem garenrises virzienā. (Kadišs u.c., 1991)
- Skrūvpāļi
- pāļi, kuru iedziļināšanai gruntī izmanto speciālus mehānismus, ar kuru palīdzību pāļus ieskrūvē gruntī. Tos veido no tērauda vai dzelzsbetona caurulēm ar vītnes veida smaili. Šādi pāļi ir piemēroti jebkura tipa gruntīm, izņemot klinšainas gruntis. Skrūvpāļi strādā gan uz spiedi, gan uz stiepi (izraušanu). Tie nodod slodzi caur vājajām gruntīm uz augstas nestspējas gruntīm ar spirālveida lāpstiņu palīdzību. (Šķēle, 2020)
___
pāļi, kurus veido no tērauda vai dzelzsbetona caurules ar vītnes veida smaili. Šādu pāļu iedziļināšanai gruntī izmanto speciālus mehānismus ar kuru palīdzību pāļus ieskrūvē gruntī. Skrūvpāli veido cilindrisks stabs ar vītni. Biežāk lieto tērauda skrūvpāļus, jo betona pāļi vāji pretojas vērpes spēkiem, un tos daudz grūtāk izgatavot. Vītnes diametru pieņem vienādu ar 4-5 staba diametram. (Paeglītis, 2008)
- Skārds
- izturīgs, viegls, nedegošs un viegli labojams jumta materiāls. Skārda loksnes var ieklāt uz dēļu klāja vai latojuma. (Bērziņš u.c., 1993)
- Sliežu ceļa bīstamā zona
- teritorija, kurā aizliegta cilvēku (izņemot mašīnista) uzturēšanās, citu mehānismu, elektroslēgdēļu uzstādīšana. (Bērziņš u.c., 1993)
- Slodžu sakārtojums (load case)
- atsevišķai pārbaudei savietojamo slodžu shēma, deformāciju un nepilnību kopums ar stacionārām un pastāvīgām iedarbēm. (Brauns, 2008)
- Slodžu shēma (load arrangement)
- nestacionāras slodzes un iedarbes iedarbes stāvokļa, lieluma un virziena noteikšana. (Brauns, 2008)
- Slīdošā absorbcija
- absorbentu spēja vājināt pār tiem mazā leņķī (0-8°) krītošo skaņas vilni. (Zabrauskis, 2020)
- Smagais betons
- betons ar blīvām pildvielām. (Brauns, 2007)
___
betons, kura blīvums pēc žāvēšanas skapī ir lielāks par 2600 kg/m3. (Bajāre, 2021)
___
īpaši blīvi betoni, kuru izgatavošanai izmanto īpaši smagas un blīvas pildvielas, kā arī paaugstinātu cementa daudzumu. (Bajāre, 2021)
- Smiltis
- irdens dažādu iežu graudu maisījums, kurā graudu izmēri ir 0.14-5mm. Pēc sastāva tās var būt kvarca, laukšpata, kaļķakmens u.c., pēc izveidošanās kalnu, gravu, upju, jūru un kāpu smiltis. Galvenokārt tās izmanto kā smalkās pildvielas javā un betonā. (Gorenko, 2002)
___
irdens dažādu iežu graudu maisījums, kurā graudu izmēri ir 0,14 – 5 mm. Pēc sastāva tās var būt kvarca, laukšpata, kaļķakmens u.c., pēc izveidošanās kalnu, gravu, upju, jūras un kāpu smiltis. (Strungs, 2013)
- Smilts spilveni
- pamatnes grunts apmaiņa. Tos lieto, ja zem projektējamā pamatapēdas pieguļ samērā plāns (parasti ne biezāks par 3-4cm) grunts slānis ar pazeminātām celtnieciskām īpašībām, bet zem tā atrodas ievērojami izturīgāka un mazāk deformējama grunts. (Šķēle, 2020)
- Smilšainās gruntis
- dabīgo pamatņu gruntis, tās parasti sastāv no minerāldaļiņām, kuru izmēri mazāki par 2 mm. Šīs gruntis nav plastiskas un sausā stāvoklī ir birstošas. (Paeglītis, 2008)
- Smilšakmens
- drupu iezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm. (Strungs, 2013)
- Smilšu bagātināšana
- kaitīgo piemaisījumu satura samazināšana. (Bajāre, 2021)
- Soilex pāļi
- dažādu pāļu sistēmu kopējais apkopojošais nosaukums, kur „Paplašinājamais korpuss” ir kombinēts ar tradicionāliem pāļu izbūves metodēm – vietas urbpāļi, dzenamie pāļi, pāļi, izbūvētie ar domkrata vai vibratora palīdzību. Pāļa nosacītais stumbrs tiek konstruēts, lai pilnībā izmantotu „Paplašinājamais korpusa” lielu nestspēju, ņemot vērā pieļaujamo kritisko Eilera spēku. (Šķēle, 2020)
- Specializēta plūsma
- elementāro plūsmu kopums, kuru rezultātā veidojas produkcija – pabeigtas konstrukcijas un pabeigti darbu veidi. (Bērziņš u.c., 1993)
- Spiedes deformācija
- ķermeņa garuma saīsināšanās. (Bajāre, 2021)
- Spraislis
- elements, kas novērš apakšējā koptura deformēšanos un nodrošina tam nemainīgu stāvokli. (Zabrauskis, 2020)
- Sprieguma relaksācija
- materiāla īpašība spontāni samazināt spriegumus, saglabājot nemainīgu sākuma deformāciju. (Bajāre, 2021)
- Spriegums
- virsmas spēks uz ķermeņa daļas atdalošas virsmas. Spriegumu intensitātes mērvienības ir spēka un virsmas laukuma mērvienību dalījums. Iekšējo spēku mērs, kuri rodas konstrukcijas materiālā, ja šo konstrukciju deformē ārējie spēki. Sprieguma mērvienība ir Pa (paskāls) = N/m2. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas, ja materiāls deformējās ārējo spēku iedarbībā. (Bajāre, 2021)
- Spriegumstāvoklis punktā
- spriegumu kopa jebkurā iespējamā šķēlumā, kurš iet caur doto punktu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
visu spriegumu kopums, kas darbojas kādā ķermeņa punktā. (Ziemelis u.c., 2008)
- Spriegumu koncentratori
- faktori (caurumus, spraugas, iegriezumus, izvirpojumus, sabiezinājumus), kuri izraisa spēku plūsmu izliekšanos, jo šajās vietās rodas spriegumu koncentrācija. (Kadišs u.c., 1991)
- Spriegumu koncentrācija
- situācija, kuras laikā spriegumi šķēlumā nesadalās vienmērīgi vietās, kur stienī izveidoti urbumi, iefrēzējumi u.c., ap tiem veidojas vietējie spriegumi, kuri būtiski pārsniedz šķēluma laukumam atbilstošos vidējos spriegumus. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Spriegumu koncentrācijas koeficients
- koncentrācijas vietas maksimumsprieguma attiecība pret nosacīto, šajā šķērsgriezumā vienmērīgi sadalīto spriegumu. (Kadišs u.c., 1991)
- Sprādziens
- sprāgstvielas pārvēršanās gāzēs, ja gāzu ātrums 100-3000 m/s, turklāt sprādziena momentā ievērojami palielinās spiediens. (Bērziņš u.c., 1993)
- Spāres
- jumta nesošās konstrukcijas galvenie elementi. Tās kopā ar pārējiem jumta nesošās konstrukcijas elementiem veido telpisku, ģeometriski nemainīgu struktūru, kas uzņem visu slodzi. (Gorenko, 2002)
- Spēka darbības līnija
- taisne, kuras virzienā darbojas spēks. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Spēkpāra moments
- lielums, ko nosaka, reizinot spēkpāra viena spēku ar spēkpāra plecu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Spēkpāris (koncentrēts moments M)
- divi pretēji vērsti, paralēli, pēc moduļa vienādi spēki, kas darbojas uz ķermeni. Spēkpāra darbību raksturo arī spēkpāra moments, ko nosaka spēkpāra viena spēka reizinājumu ar spēkpāra plecu d. (Auzukalns, 2021)
___
divi pretēji vērsti, paralēli, pēc moduļa vienādi spēki, kas darbojas uz ķermeni. Spēkpāra darbību raksturo spēkpāra moments. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Spēks
- materiālu ķermeņu mehāniskās mijiedarbības kvantitatīvais mērs. Spēks ir vektoriāls lielums. To raksturo: skaitliskā vērtība jeb modulis, virziens un pielikšanas punkts. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
jēdziens, kas kvantitatīvi raksturo viena ķermeņa iedarbības intensitāti uz otru ķermeni vai kāda ķermeņa atsevišķo daļu savstarpējo iedarbību. (Ziemelis u.c., 2008)
- Spēku sistēma
- vairāku spēku kopa, kuri pielikti kādam ķermenim. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Spīdums
- minerāla spēja atstarot un daļēji adsorbēt uz tā virsmas krītošu gaismas staru. (Strungs, 2013)
- Stabilās plūsmas periods
- laika periods, kurā plūsmā iesaistījušās un strādā visas elementārās plūsmas. Šo periodu jācenšas maksimāli pagarināt. (Bērziņš u.c., 1993)
- Stabveida pamati
- pamati, kuros lietoto pāļu diametrs ir lielāks kā 1,6 m. (Paeglītis, 2008)
- Standarta reverberācijas laiks
- laika sprīdis T (jeb T60) pēc skaņas avota izslēgšanās, kurā uztvērējā saņemtās akustiskās enerģijas blīvums samazinās par 60 dB. Objektīvs telpas akustiskās kvalitātes rādītājs. (Zabrauskis, 2020)
- Starošana
- siltuma apmaiņa starp virsmām ar dažādu temperatūru, ja tie atrodas staru caurlaidīga vidē. Visi ķermeņi jebkurā temperatūrā izstaro un absorbē siltumu. (Borodiņecs, 2017)
- Starpmezglu slodze
- slodze, kura pielikta starp mezgliem un darbojas tieši uz kopnes stieni. Stieņos, kuriem pielikta starpmezglu slodze, darbojas ne tikai aksiālspēki, bet arī lieces momenti, un šie stieņi tiek vienlaicīgi stiepti (spiesti) un liekti. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Starpsienas
- iekšsienas, kas lielāku telpu sadala vairākās mazākās telpās. Starpsienas ierīko pēc tam, kad ir izveidotas ārsienas, nesošās iekšsienas un pārsegumi (vēlams – arī jumta segums). (Gorenko, 2002)
- Stati
- vertikāli orientēti stieņi kopnēs. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Statiska iedarbe (static action)
- iedarbe, kas neizraisa būtisku konstrukcijas vai konstruktīvu elementu paātrinājumu. (Brauns, 2008)
- Statiska līdzsvara robežstāvoklis
- konstrukcijas vai kādas tās daļas, kas tiek uzskatīts par stingu ķermeni, statiska līdzsvara zaudēšana. (Šķēle, 2020)
- Statiskais moments
- lielums, ko iegūst summējot pa visu figūras laukumu elementāro laukumiņu reizinājumus ar šo laukumiņu attālumiem līdz attiecīgajai asij. Figūras laukuma statiskais moments ir noteiktais integrālis, veicot integrēšanu pa visu figūras lauku. Koordinātu asis, kuras iet caur šķēluma smaguma centru statiskais moments ir nulle. Sarežģītas figūras laukuma statiskais moments pret kādu no asīm ir tā atsevišķo daļu statisko momentu algebriska summa pret to pašu asi. Statisko momentu mērvienības atbilst garuma mērvienību kubam. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Statiskas slodzes
- slodzes, kas nemaina savu lielumu, virzienu un stāvokli. (Auzukalns, 2021)
- Statiski nenoteicama sistēma
- ģeometriski nemainīga sistēma, kurai nezināmo balstu reakciju skaits ir lielāks nekā sastādāmo statikas līdzsvara vienādojumu skaits. (Ziemelis u.c., 2008)
- Statiski nenoteicamas sijas
- sijas, kuru balstu reakciju noteikšanai nepietiek ar statikas vienādojumiem, balsta reakciju skaits lielāks par trim. Lai noteiktu statiski nenoteicamu siju balsta reakcijas, jāieved papildus vienādojumi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Statiski noteicama sistēma
- ģeometriski nemainīga sistēma, kurai nezināmo balstu reakciju skaits atbilst sastādāmo statikas līdzsvara vienādojumu skaitam. (Ziemelis u.c., 2008)
- Statiski uzdevumi
- uzdevumi, kuros laiks kā parametrs netiek ņemts vērā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Statiski/dinamiskais tests
- inovatīva pāļu nestspējas noteikšanas metode pasaules mērogā. Statiski/dinamiskajā jeb Statnamic testā izmanto divu masu atgrūšanos principu. (Šķēle, 2020)
- Statisks process
- process, kura laikā parametra vērtība nemainās laikā vai mainās lēnām. (Ziemelis u.c., 2008)
- Statiskā stiepes pārbaude
- ļoti izplatīts mehāniskās pārbaudes veids. Šajās pārbaudēs parauga šķērsgriezumā rodas vienmērīgs sprieguma stāvoklis, uz materiālu iedarbojas normālie un tangenciālie spriegumi. Statiskai pārbaudei no pārbaudāmā materiāla parasti izgatavo apaļus vai plakanus (lokšņu materiāliem) paraugus. Paraugi sastāv no darba daļas un galvām, kas paredzētas parauga iestiprināšanai raušanas mašīnā. (Bajāre, 2021)
- Statiskās darbības mašīnas
- dažāda veida veltņi – piekabināmi, puspiekabināmi un pašgājēji ceļa veltņi. (Bērziņš u.c., 1993)
- Statiskās nenoteicamības kārta
- starpība starp nezināmo balstu reakciju skaitu un sastādāmo statikas līdzsvara vienādojumu skaitu. (Ziemelis u.c., 2008)
- Statiskās pārbaudes
- tādas pārbaudes, kur pārbaudāmo metālu slogo ar pastāvīgu spēku vai spēku, kas lēni pieaug. (Bajāre, 2021)
- Statiskās slodzes pārbaude (SSP)
- visfundamentāla pāļa slodzes pārbaudes forma un ir uzskatīta kā pāļa darbības izejas punkts. Pārbaude tiek veikta slodzes diapazonā no 100 kN līdz 12000 kN. Tā iekļauj pāļa uzgalvja nobīdes pieliktas pārbaudes slodzes ietekmē taisno mērījumu. (Šķēle, 2020)
- Statnis
- vertikāli novietots elements, kas balsta kori vai augšējos kopturus un pārnes slodzi uz apakšējo kopturi vai paliktņiem. (Gorenko, 2002)
- Statņpāļi
- pāļi, kuru apakšējais gals balstās uz klinšainām gruntīm. Statņpāļi ir vairāk piemēroti pielietošanai gruntīs, kur augšējie slāņi ir ar ļoti vāju nestspēju, piemēram, dūņas, bet zem šī vājā slāņa apakšā atrodas mazsaspiežams slānis, piemēram, dolomīts. Statņpāļi iet cauri visiem vājajiem grunts slāņiem un atbalstās uz praktiski nesaspiežamas grunts (parasti klinšainā). Tādēļ, slogojot ar spēku N, tie praktiski vertikāli nepārvietojas. Šī iemesla dēļ starp pāļa sānu virsmu un grunti berze nerodas. Tomēr garo pāļu (virs 16 m) garendeformāciju gadījumā berze var rasties, bet tikai pāļu augšējā daļā. Tādēļ uzskata, ka statņpāļi pārnes slodzi tikai ar apakšgalu (pēdu) un darbojas kā spiesti statņi elastīgā vidē. (Šķēle, 2020)
___
pāļi, kuri slodzi un pamatni pārnes ar pāļa smaili, kas balstā uz blīva, praktiski nesaspiežamas grunts slāņa. Statņpāļi ir vairāk piemēroti pielietošanai gruntīs, kur augšējie slāņi ir ar ļoti vāju nestspēju, piemēram, dūņas, bet zem šī vājā slāņa apakšā atrodas mazsaspiežams slānis, piemēram, dolomīts. (Šķēle, 2020)
- Statņu karkass
- karkasa ēku nesošā konstrukcija. (Bērziņš u.c., 1993)
- Statņu sienas
- visvairāk izplatītais koka sienu veids (apm. 90%). Koka statu jeb koka karkasa ēkas ir daudz ekonomiskākas no kokmateriāla patēriņa viedokļa, jo to veido no koka statiem ar soli 0,5 – 1,2m (parasti 0,6m) , starp tiem ievietojot minerālās vates pildījumu. Ēkas ar šādu konstrukciju var izbūvēt siltas, ar labu siltumizolāciju, skaņas izolāciju, ļoti mazu tilpummasu. Uzņemamās slodzes un tilpummasas attieciba ir visracionālākā no visam citam sienam. (Kostjukovs, 2016)
- Stiegras
- stiegrojuma atsevišķie stieņi. (Bērziņš u.c., 1993)
- Stiegrbetona konstrukcijas
- plānsieniņu konstrukcijas no smalkgraudaina betona, kuras visā biezumā stiegrotas ar tievu tērauda stiepļu sietiem. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Stiegrcementa čaulas
- dzelzsbetona čaulas, kurām raksturīgs liels smalka stiegrojuma ( 0 ,5 … 2 mm diametra) daudzums un kuras izgatavo no cementa-smilšu javas (betons bez šķembām). Stiegrcementa čaulas, galvenokārt saliekamās čaulas, izgatavo neliela biezuma (15 … 30 mm), samērā nelielas masas, un tādēļ pēc cementa un stiegrojuma patēriņa tās ir ekonomiskas. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Stiegrojuma montāža
- sagatavoto stiegrojuma elementu novietošana projektā paredzētajās vietās. (Bērziņš u.c., 1993)
- Stiegrojums
- lokani vai stingri (velmēti profili) stieņi, kurus ievieto betonā pēc aprēķina, kā arī saskaņā ar konstruktīvām vai tehnoloģiskām prasībām. Stiegrojumu izmanto stiepes spriegumu uzņemšanai un spiesta betona pastiprināšanai. (Brauns, 2007)
- Stiegrots betons
- celtniecības materiāls, kurā konstruktīvi savienots betons un stiegrojums, kas dod iespēju izmantot betona darbību spiedē un stiegrojuma darbību stiepē. (Brauns, 2007)
- Stienis
- ciets ķermenis, kura divi izmēri (biezums un platums) ir būtiski mazāki par trešo izmēru (garumu). Stieņi var būt taisni un izliekti, ar nemainīgu vai mainīgu šķērsgriezumu. Stieņu pamatuzdevums ir uzņemt ass spēkus (stiepes vai spiedes), kā arī lieces un vērpes momentus. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
konstrukcijas elements, kura šķērsgriezuma izmēri daudzkārt mazāki par tā garumu. Stieņi var būt ar taisnu, telpā liektu vai lauztu asi. Stieni vai tā posmus aprēķina shēmās parasti attēlo ar vienu līniju – stieņa asi. (Ziemelis u.c., 2008)
- Stiepe (spiede)
- tāds slogojuma veids, kad stieņa šķērsgriezumā vienīgais iekšējo spēku faktors ir aksiālais spēks N. (Auzukalns, 2021)
___
slogojuma veids, kad stieņa šķērsgriezumā vienīgais iekšējo spēku faktors ir aksiālais spēks N. Pārējie iekšējo spēku faktori šai slogojumā ir vienādi ar nulli. Stiepes gadījumā aksiālais spēks tiek uzskatīts par pozitīvu (N>0), bet spiedes gadījumā – par negatīvu (N<0). (Ziemelis u.c., 2008)
- Stiepes deformācija
- ķermeņa garuma palielināšanās. (Bajāre, 2021)
- Stiepes un spiedes diagramma
- līkne, kas raksturo sakarību starp pārbaudāmā paraugstieņa pagarinājumu (saīsinājumu) un darbojošos spēku lielumu, t.s. stiepes vai spiedes diagrammu. Konstruē, lai iegūtu uzskatāmu priekšstatu par materiāla izturēšanos stiepes vai spiedes apstākļos. Šādu diagrammu var iegūt, pārbaudot materiāla paraugstieni speciālā mašīnā, kas apgādāta ar ierīcēm, kuras automātiski pieraksta paraugstieņa stiepes un spiedes gaitu. Uz diagrammas abscisu ass atliek pārbaudāmā paraugstieņa absolūto pagarinājumu vai saīsinājumu, uz ordinātu ass — pārvietojumam atbilstošo spēka P vērtību. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Stieņa ass
- līnija, kas savieno visus tā šķēlumu laukumu smagumcentrus. (Ziemelis u.c., 2008)
- Stigrība
- materiāla spēja absorbēt mehānisko enerģiju, saglabājot ievērojamu plastiskumu līdz pat sagrūšanai. Stigrība ir trauslumam pretēja īpašība. (Bajāre, 2021)
- Stikla bloki
- gaismu caurlaidoši, siltumu un skaņu izolējoši, necaurspīdīgi stikla materiāli. Blokus gatavo no parastas stikla masas,presējot pusblokus un tos sametinot. Bloku iekšpuses ir reljefas, tas piešķir gaismu izkliedējošas spējas. (Strungs, 2013)
- Stikla pakete
- elements no divām vai trim loksnēm, kuras savstarpēji tā savienotas, ka starp tām paliek hermētiski noslēgta gaisa josla. (Strungs, 2013)
- Stikla profilīti
- stikla lielizmēra izstrādājumi ar kārbveida, T veida, ribotu un citiem profiliem. (Strungs, 2013)
- Stikla termiskā izturība
- stikla spēja saglabāt savu struktūru (neplaisāt), ja krasi tiek mainīta temperatūra. (Bajāre, 2021)
- Stikla vate
- siltumizolācijas materiāls, ko ražo no smiltīm vai stikla lauskām. (Borodiņecs, 2017)
- Stikla īpatnējā siltumietilpība
- siltuma daudzums, kas nepieciešams stikla masas vienības uzsildīšanai par vienu grādu. (Bajāre, 2021)
- Stiklplasti
- konstrukciju plastmasu veids. To izgatavošanai galvenokārt izmanto termoreaktīvos poliestersveķus vai epoksīdsveķus. No fenolformaldehīdsveķiem iegūst stiklplastu ar zemāku stiprību. Sveķu saturs ir 25 – 35% no masas; pildviela — stikla šķiedras. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Stikls
- materiālu grupa, kuru iegūst no neatjaunojamiem dabas materiāliem – pārsvarā no nemetālu oksīdiem ar malšanu, kausēšanu, formēšanu, pārdedzināšanu, atlaidināšanu. Izmanto: logu stikla, optisko ierīču, šķiedru, pārklājumu iegūšanai. (Bajāre, 2021)
___
bez kristalizācijas pārdzesēts kausējums. Stikla masu iegūst atdzesējot silikātu kausējumu, kas veidojas, ja augstās temperatūrās karsē noteiktu oksīdu maisījumu. (Bajāre, 2021)
___
ciets, trausls, izotrops materiāls, kurus iegūst, atdzesējot silikātu kausējumus. (Strungs, 2013)
- Stiklveida ieslēgumi
- stiklveida masas ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu un īpašībām. (Bajāre, 2021)
- Stinga shēma
- sistēma, kurā elementi stingi sajūgti cits ar citu. (Kadišs u.c., 1991)
- Stingi plastiska analīze (rigid plastic analysis)
- analīze, ko veic konstrukcijas sākotnējai ģeometrijai un kas izmanto robežanalīzes teorēmas tiešai galējās slogošanas novērtēšanai. (Brauns, 2008)
- Stingie pamati
- tādi pamati, kuros nerodas lieces deformācijas, t.i. pamats praktiski strādā tikai spiedē, stiepes un skaldes spriegumi tajos nerodas vai ir tik mazi, ka tos var neņemt vērā. Pamatus uzskata par stingiem, ja to šķēlumā ikvienas to pakāpes robežās leņķis starp vertikāli un taisni, kas savieno pakāpes augšējo un apakšējo pamatni, nepārsniedz dotā pamatu materiāla spiediena izplatīšanās leņķi α. (Šķēle, 2020)
- Stingrības nosacījumi
- nosacījumi, kuri izteikti, lai konstrukcijas ekspluatācija noritētu normāli, deformācijas būtu elastīgas, bet pārvietojumi nepārsniegtu pieļaujamās vērtības. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Stingums
- konstrukcijas elementa spēja pretoties tā deformēšanai. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
spēja pretoties deformācijām. (Ozola, 2006)
- Stiprība (strength)
- materiāla mehāniska īpašība, kas parāda tā spēju pretoties iedarbēm, ko parasti uzrāda sprieguma vienībās. (Brauns, 2008)
___
materiāla spēja nesagrūstot pretoties slodžu iedarbībai tikmēr, kamēr spriegumi nesasniedz noteiktu kritisku robežlielumu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
materiāla spēja pretoties sagraušanai ārējās slodzes izraisītu iekšējo spriegumu darbības rezultātā. Būvkonstrukcijas ir pakļautas spriedzes, stiepes, lieces un cirpes sprieguma iedarbībai. Materiāla stiprību raksturo robežstiprība spriedzē, stiepē, liecē un cirpē. (Gorenko, 2002)
- Stiprības klase
- raksturojums cementa spiedes stiprībai pēc 28 diennakšu cietēšanas (hidratācijas). (Bajāre, 2021)
- Stiprības nosacījums
- nosacījums, kura ietvaros jebkurā projektā ievērtējamā aprēķina situācijā un slodžu kombinācijā spiedes normālspriegumi nedrīkst pārsniegt koksnes materiāla aprēķina pretestību spiedē. (Ozola, 2006)
- Stiprības robeža
- spriegums, kuru sasniedzot notiek materiāla sabrukšana. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Stiprības zudums
- plastisko (paliekošo deformāciju) veidošanās, kuras nezūd pat atslogojot konstrukciju. Lūzums, sabrukums. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Strausa pāļi
- pāļi, kurus izgatavojot urbj urbumus un uzstāda apvalkcaurules. Pēc nepieciešamā dziļuma sasniegšanas, cauruli piepilda ar betonu un vienlaikus izvelk no grunts. Šādos apstākļos betons un grunts, kas to aptver sablīvējas ļoti vāji, tāpēc šādu pāļu nestspēja ir neliela. (Šķēle, 2020)
- Strukturālā analīze
- analīze, kas nosaka vai nu iekšējo spēku vai momentu sadalījumu, vai arī konstrukcijas vai kādas tās daļas spriegumu, deformācijas un pārvietojumus. (Brauns, 2007)
- Struktūras forma, konstrukcijas forma (form of structure)
- konstruktīvo elementu sakārtojums. Struktūras formas ir, piemēram, rāmji, piekartilti u.c. (Brauns, 2008)
- Stādījumu joslu un mežu masīva radītais trokšņa slāpēšanas efekts
- efekts, ko veido joslas (vai meža masīva) frontālās plaknes zināma atstarošanas spēja un skaņas absorbcija un izkliede stādījumu lapotņu – stumbru sistēmā. Skaņas dzišanas koeficienti ir tieši atkarīgi no joslas dendroloģiskā sastāva un lapotnes blīvuma. Augstāka akustiskā efektivitāte piemīt vairākām paralēlām stādījumu joslām, nekā vienai joslai ar kopējo platumu, vienādu atsevišķo joslu platumu summai. Priekšroka dodama mūžzaļiem kokiem un augiem, jo lapu koki līdz ar veģetācijas sezonas beigām zaudē savas akustiskās īpašības. (Zabrauskis, 2020)
- Stāvu pacelšanas metode
- pārsegumu pacelšanas metodes uzlabots (modernizēts) variants. Saskaņā ar šo metodi pēc tam, kad bēniņu pārseguma plātne pacelta pirmās joslas augstumā, uz nākamās starpstāvu pārseguma plātnes pie zemes ar izlices celtņiem montē ēkas augšējā stāva konstrukciju. Atbilstoši projektam tiek uzstādīti visi ārsienu un starpsienu paneļi apsildīšanas iekārtas un kanalizācijas vadi, iekārtoti sanitārie mezgli un veikti pārējie darbi. Sienas paneļus piemetina pie pārseguma un sastiprina savā starpā. Pēc šī stāva montāžas darbu pabeigšanas to ar hidrauliskajiem domkratiem paceļ līdz bēniņu pārsegumam. Tālāk šis process atkārtojas. Kad pirmajā joslā novietoti visi iespējamie stāvi, tiek pagarinātas kolonnas, pārvietoti domkrati un pacelts bēniņu pārsegums. Tad gatavos stāvus pakāpeniski paceļ uz augšu un montē nākamos stāvus, līdz visi stāvi sasniedz projektēto augstumu. (Bērziņš u.c., 1993)
- Stūrlatas
- latas, kas izgatavotas no leņķtērauda, uzstāda mūra stūros stingri vertikālā stāvoklī. (Bērziņš u.c., 1993)
- Svaigs betons
- betons, kurš ir pilnībā samaisīts, un joprojām ir tādā stāvoklī, ka to var vēl noblīvēt ar izvēlētās metodes palīdzību. (Bajāre, 2021)
- Sāniskā berze
- grunts pretestība bīdei pa pāļa sānu virsmu. (Šķēle, 2020)
- Sānu robeža
- pāļu pamatam atbilstošā nosacītā pamata robeža. Vertikālas plaknes, kuras iet caur slīpu pāļu apakšējiem galiem vai atrodas no malējo rindu vertikālo pāļu sānu virsmas attālumā a(m). (Šķēle, 2020)
- Sārņu portlandcements
- portlandcementa klinkers samalts kopā ar sārņiem jeb hidrauliskajām piedevām (30-60%) (Bajāre, 2021)
- Sāļās gruntis
- gruntis, kuru sastāvā labi vai vidēji labi šķīstošu sāļu daudzums (% no gaissausas grunts masas) pusklinšainajām gruntīm ir ne mazāks par 2; rupjdrupu gruntīm atkarībā no smilšu vai māla pildvielu daudzuma – ne mazāks par 0,5 – 5; sāļām smilšainām gruntīm – ne mazāks par 0,5; sāļām mālainām (smilšmāls un mālsmilts) placīgām gruntīm – ne mazāks par 1, neplacīgām gruntīm – ne mazāks par 5. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Sēšanās
- deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts sablīvēšanās ārējo slodžu un grunts pašsvara ietekmē un kas nav saistīta ar pamatnes grunts struktūras pārmaiņām. (Šķēle, 2020)
- Sīkgraudains konstrukciju tērauds
- termiski rūdīts tērauds ar paaugstinātu stiprību, kuram ir saglabātas visas tiltu būvei svarīgās tērauda īpašības – elastība un metināmība. (Paeglīte, 2017)
- Sīkšķautnis (sīkskaldnis)
- žāģmateriāls, kura biezums un platums nepārsniedz 100mm. (Gorenko, 2002)
- Šarnīrshēma
- sistēma, kurā visi elementi savā starpā sajūgti šarnīrveidā. (Kadišs u.c., 1991)
- Šihtas ieslēgumi
- pilnīgi neizkusušu vai nesakusušu izejvielu daļiņas grūti kustošu minerālu veidā (kvarcs un citi grūti kustoši minerāli). (Bajāre, 2021)
- Šuve
- ar javu aizpildīta sprauga starp divām blakus esošām ķieģeļu skaldnēm. (Bērziņš u.c., 1993)
___
savienojuma veids, kad savienojums rodas starp diviem blakus novietotiem horizontāliem vai vertikāliem konstrukcijas elementiem, piemēram, starp blakus esošiem sienas paneļiem vai pārseguma plātnēm. (Bērziņš u.c., 1993)
- Šķautņi
- zāģmateriāli, kuru šķērsizmēri ir 10 cm un lielāki. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Šķelda
- drupināts koks. (Strungs, 2013)
- Šķembas
- dabiskais akmens materiāls, kuru iegūst, sadrupinot dabiskos akmeņus līdz 5-70mm izmēriem. Visplašāk lieto kā pildvielu betona pagatavošanai, ceļu ierīkošanai, grunts pastiprināšanai zem pirmā stāva grīdām, dekoratīvam apmetumam u.c. (Gorenko, 2002)
- Šķiedras
- dzīvnieku un augu valsts atjaunojami produkti (siltumizolācijas materiāli, sieti u.tml. Izmanto: diegu, audumu, neausto materiālu iegūšanai. (Bajāre, 2021)
- Šķēluma galvenās asis
- divas savstarpēji perpendikulāras centrālās asis, pret kurām šķēluma laukuma centrifugālais inerces moments ir vienāds ar nulli. (Ziemelis u.c., 2008)
- Šķēluma kodols
- ap šķēluma smaguma centru noslēgta kontūra, kuru iegūst, aprēķinot maksimālās ekscentrisitātes dažādos virzienos, attēlojot tās grafiski uz izvēlētajiem virzieniem un savienojot katras blakus esošās ekscentrisitātes galus. Kodols raksturo to šķēluma apgabalu, kura robežas, slogojot stieni ar spiedes spēku, stienī neradīsies stiepes spriegumi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
apgabals smaguma centra apkārtnē, kur pieliktais spiedes spēks nerada visā stieņa šķērsgriezumā stiepes spriegumus. Šķēluma kodolu iegūst pieņemot, ka neitrālā ass nedrīkst šķērsot šķēluma laukumu. (Auzukalns, 2021)
___
laukuma daļa ap šķēluma smagumcentru, kurā pielikts spiedes spēks, nerada nevienā šķērsgriezuma laukuma vietā stiepes spriegumus. (Ziemelis u.c., 2008)
- Šķēluma laukuma aksiālie inerces momenti
- lielumi, ko iegūst, pa visu figūras laukumu summējot elementāro laukumiņu dA reizinājumus ar šo laukumiņu attālumu kvadrātiem līdz dotai asij x vai y. (Ziemelis u.c., 2008)
- Šķēluma īpatnējais pretestības moments
- bezdimensionāls lielums, kuru izmanto, lai kvalitatīvi raksturotu sijas šķērsgriezuma izdevīgumu. (Auzukalns, 2021)
- Šķērsliece
- slogojums, kas rodas, ja stieņa šķērsgriezumos pret vienu no galvenajām asīm pastāv lieces moments un šķērsspēks. (Ziemelis u.c., 2008)
- Šļūde
- deformāciju pieaugums laikā nemainīgas slodzes apstākļos. Šļūdes deformāciju realizēšanās dēļ kompozītos materiālos notiek spriegumu pārdalīšanās starp tos veidojošajām komponentēm, realizējoties principam – spriegumiem pieaugot mazāk šļūdošos materiālos uz vairāk šļūdošu materiālu atslogošanās rēķina. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
materiālu spēja patstāvīgas slodzes ietekmē laika gaitā palielināt plastiskās deformācijas lielumu. Šī īpašība ir raksturīga betonam, polimērmateriāliem, arbolītam u.c. materiāliem. (Bajāre, 2021)
___
deformāciju pieaugums, slogojot elementu ilgstoši. Šļūde parādās gan nemainīgu, gan mainīgu spriegumu gadījumā. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
___
viena no materiāla mehāniskās kustības formām, kas notiek konstantas slodzes iedarbībā nemainīgos ekspluatācijas apstākļos (temperatūra, mitrums utt.). Tā ir saistīta ar materiāla uzbūvi un molekulāriem spēkiem. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Šļūdes līkne
- līkne, kura attēlo deformācijas izmaiņu laikā konstantas slodzes rezultātā. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Šūnu betons
- gāzbetons un putu betons. (Brauns, 2007)
___
vieglo betonu veids ar augstu porainību (līdz 85% no betona koptilpuma). (Bajāre, 2021)
T
- T-veida savienojums
- metināto savienojumu veids, kurā viena elementa mala tiek piemetināta pie otra elementa virsmas. (Paeglīte, 2017)
___
savienojumi, kuros viena elementa malu piemetina pie otra elementa virsmas. (Kadišs u.c., 1991)
- Tangenciālie (bīdes) spriegumi
- sprieguma komponente, kuras maksimālās vērtības šķēlumos, kuri orientēti zem 45 grādu leņķa attiecībā pret stieņa asi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Tangenciālo spriegumu pāru īpašība jeb pāru likums
- likums, kas nosaka to, ka divos savstarpēji perpendikulāros šķēlumos tangenciālie spriegumi ir vienādi pēc lieluma, bet pretēji vērsti. (Ziemelis u.c., 2008)
___
tangenciālo spriegumu absolūto vērtību vienādība savstarpēji perpendikulāros šķēlumos. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Tapas
- koka, stiklplasta, kārtainā koksnes plastikāta vai metāla elementi, kas cieši ievietoti savienojamos būvkokos un neļauj tiem savstarpēji pārvietoties. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Tapetes
- ruļļmateriāls uz papīra pamatnes. To virsma var būt gluda vai reljefa, baltā (griestiem) vai citās krāsās, ar vienkrāsainu vai daudzkrāsainu zīmējumu. Tās var būt dažāda platuma un garuma ruļļos. (Gorenko, 2002)
- Tapveida savienojumi
- savienojumi, kur bīdes spēka pārnešanai izmanto tapas (metāla, cietkoka vai plastikāta ar apaļu, kvadrātveida vai taisnstūrveida šķērsgriezumu). Pie tapveida savienotājlīdzekļiem pieder naglas, skrūves, kokskrūves un tapas (gareni stieņi). Tapveida savienojumiem raksturīgi samērā lieli savienoto elementu pārvietojumi (savstarpējā nobīde) darbībā zem slodzes, kas uzskatāms par to galveno trūkumu. Pareizi projektētam tapveida savienojumam robežstāvoklī raksturīga plastiskā sabrukšanas aina, t.i., tapas un koksnes plastisko deformāciju rezultātā samērā lēni pieaug savienoto elementu savstarpējās nobīdes lielumi. Tapveida savienojumiem iespējama arī trauslā sabrukšanas aina skaldē, piemēram, saplaisājot koksnei posmos starp naglām. (Ozola, 2006)
- Tecēšanas robeža
- spriegums, pie kura sākas materiāla tecēšana. Pie šīs sprieguma vērtības būtiski aug paliekošās (plastiskās) deformācijas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Tehniskais apstiprinājums
- tehnisks normatīvs, kas nosaka būvmateriālu vai būvizstrādājumu tehnisko novērtējumu attiecībā uz būtisko prasību ievērošanu un būvmateriālu vai būvizstrādājumu piemērotību būvdarbos. (Bajāre, 2021)
- Tehniskais stāvs
- stāvs ēkas inženiertehniskā aprīkojuma izvietošanai. (Kostjukovs, 2016)
- Tehniskie noteikumi
- to prasību kopums, kuras nosaka būvmateriāliem un būvizstrādājumiem nepieciešamās īpašības vai būvmateriālu vai būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtību. Šie noteikumi nosaka būvmateriālu un būvizstrādājumu vispārīgo atbilstības novērtēšanas kārtību reglamentētajā sfērā. (Bajāre, 2021)
- Tehnoloģiskais mezgls
- noteiktas tehnoloģiskās iekārtas grupa, daļa no kopējās ražošanas procesa tehnoloģiskās līnijas. Tehnoloģiskā mezgla sastāvu un līdz ar to tā robežas nosaka tā, lai tajā ietilpstošos agregātus un mehānismus varētu uzstādīt, noregulēt un palaist neatkarīgi no citu mezglu gatavības. Atbilstoši tam tad arī jāprojektē būvdarbi. (Bērziņš u.c., 1993)
- Tehnoloģiskums
- objekta telpiskā un konstruktīvā risinājuma tehnisko īpašību kopums, kas raksturo šo īpašību atbilstību būvdarbu veikšanas prasībām. (Bērziņš u.c., 1993)
- Tehnoloģiskā karte
- dokuments, kas nosaka racionālu un stabilu atkārtoti veicamu būvdarbu procesu tehnoloģiju. (Bērziņš u.c., 1993)
- Teknes
- elementi, kas nokrišņu ūdeni savāc no jumta un novada uz notekcaurulēm. (Gorenko, 2002)
- Tekstūra
- būvmateriālu dabiskais zīmējums. (Bajāre, 2021)
___
pazīmju kopums, ko nosaka materiāla struktūra, tā sastāvdaļu sakārtojums, orientācija un izvietojums. Materiāla virsmas tekstūra iedalās dabiski veidotā un mākslīgi iegūtā. (Strungs, 2013)
- Tektoniskā zemestrīce
- zemestrīce, kas ir saistīta ar Zemes tektonisko dabu. (Šķēle, 2020)
- Telpiskas konstrukcijas
- konstrukcijas, kuru nesošie elementi neatrodas vienā plaknē un var uzņemt jebkura virziena slodzi. Telpiskās konstrukcijas parasti ir vairākkārt statiski nenoteicamas sistēmas, un tādēļ tās mazāk reaģē uz materiāla vietējiem trūkumiem (vainām) un izgatavošanas defektiem. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Telpiskas sistēmas
- sistēmas, kuru elementu asis vai slodzes neatrodas vienā plaknē. (Auzukalns, 2021)
- Tembra kropļojumi
- sākotnējā skaņas signāla spektra izmaiņas, kas sevišķi nelabvēlīgas muzikāliem priekšnesumiem. Defektu var izsaukt “flaters”, sīku viena izmēra elementu pārmērīgs lietojums, absorbentu lietojums ar ļoti nevienmērīgu frekvenču raksturlīkni. (Zabrauskis, 2020)
- Temperatūras faktors uz iekšējās virsmas
- temperatūra uz iekšējās virsmas θsi, kas ir aprēķināta ar iekšējās virsmas siltuma zudumu pretestību Rsi, un ārējā gaisa temperatūras θe starpība, dalīta ar iekšējā un ārējā gaisa temperatūru θi un θe starpību. Temperatūras faktoru aprēķina katram mēnesim un izvēlas kritisko mēnesi. Apzīmē ar fRsi. min. (Borodiņecs, 2017)
- Tenzometrija
- deformāciju mērīšanas process. (Ziemelis u.c., 2008)
- Tenzometriskā metode
- eksperimentālo metožu pamatmetode. Tās būtību sastāda mazu deformāciju mērīšana noteiktos konstrukciju elementu vai paraugu punktos un tam sekojoša sprieguma noteikšana, izmantojot Huka likumu. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Tenzometrs
- mērinstruments, ar kuru veic deformāciju mērīšanu. (Ziemelis u.c., 2008)
- Tenzorezistori
- deformāciju mērīšanā izmantotie mērpārveidotāji. To darbības princips balstās uz elektriska vadītāja pretestības atkarību no šķērsgriezuma laukuma izmaiņas mehāniskās deformācijas rezultātā. (Ziemelis u.c., 2008)
- Teorētiskā mehānika
- materiāla punkta mehānika, kuras pētījumu objekts ir absolūti ciets ķermenis. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Terase
- neapkurināma, no divām vai trīs pusēm stiklota telpa ar kapitālu pārsegumu. No pārējās mājas daļas tā ir atdalīta ar sienām, kam ir pietiekama siltumizolācija. (Šķēle, 2020)
- Termiskais tilts
- ēkas daļa, kur viendabīgo norobežojošo konstrukciju termisko pretestību jūtami izmaina sekojošie faktori: 1) norobežojošo konstrukciju vai to daļu šķērso materiāli ar atšķirīgu siltumvadītspēju; 2) izmainās materiāla biezums; 3) ir starpība starp būvelementa ārējiem un iekšējiem izmēriem, kā tas ir, piemēram, sienu/griestu/grīdas savienojuma vietas. Termiskais tilts ir vieta, kur viendimensiju siltuma plūsma pārveidojas divdimensiju vai trīsdimensiju siltuma plūsmā. (Borodiņecs, 2017)
- Termiskās izplešanās koeficients
- skaitlis, kas norāda, par kādu sākotnējā lineārā izmēra daļu materiāls izplešas, temperatūrai paaugstinoties par 1 grādu. Tam ir svarīga nozīme konstrukcijās, kuras strādā mainīgas temperatūras apstākļos (piem., tiltu sijas, ārējās sienas) un kompozītmateriālu veidošanā. (Bajāre, 2021)
- Termiskās mijiedarbības koeficients
- siltuma plūsma caur apskatāmo konstrukciju, attiecināta uz ārējās un iekšējās vides temperatūras starpības vienību. Apzīmē ar Li.j, izsaka (W/K). (Borodiņecs, 2017)
- Termogrāfija
- siltuma attēlveidošana jeb siltuma video, infrasarkana attēla veidošana. Termogrāfiskas ierīces nosaka starojumu elektromagnētiskā spektra robežās (aptuveni 900 -1`400 nanometri jeb 0,9 — 14 µm) un dod šī starojuma attēlu. Termogrāfija ļauj “redzēt” apkārtējo vidi ar vai bez saskatāma apgaismojuma palīdzību. Siltumnoplūdes apskate ar infrasarkano staru kameras (termokameras) palīdzību dod iespēju savlaicīgi konstatēt dažādas problēmas. (Štrausa u.c., 2011)
- Tiksotrogija
- plastiski viskozu maisījumu spēja atjaunot savu struktūru, kas sagrauta mehāniskās iedarbības rezultātā. (Strungs, 2013)
- Tilpuma (jeb Helmholca) rezonātori
- dažādi ar telpas akustiski aktīvo pamata tilpumu saistīti blakus tilpumi, nišas un spraugas. Darbības princips pamatojas uz “atsperes – masas” mehānisko modeli. Tilpumā ieslēgtais gaiss un kakliņš veido “atsperes – masas” sistēmu, kas nodrošina absorbciju pie noteiktas frekvences. Šie absorbenti slāpē selektīvi, t.i. to efektīvā josla parasti nepārsniedz trešdaļoktāvu. (Zabrauskis, 2020)
- Tilpummasa
- fizikāls lielums, ko nosaka materiāla masas attiecība pret visu tās aizņemto tilpumu, kurā ietvertas arī poras un tukšumi. Katru siltumizolācijas materiālu raksturo tā optimālā tilpummasa. Konvektīviem siltumizolācijas materiāliem jo mazāka tilpummasa, jo tas ir siltumtehniski efektīvāks. Mērvienība ir kilogrami uz kubikmetru. (Štrausa u.c., 2011)
___
materiāla tilpuma vienības masa dabiskā stāvoklī ar visām porām un tukšumiem. Celtniecības apstākļos regulāras formas izstrādājumiem tilpumu nosaka, tos nomērot, bet birstošiem materiāliem (oļi, cements, kaļķi, smiltis u.c.) – ar tiem piepildot kāda zināma tilpuma trauku. (Gorenko, 2002)
- Tilta pamati
- konstrukcijas daļa, kura ir tiešā kontaktā ar pamatnes grunti un pārnes slodzi no konstrukcijas uz pamatnes grunti. (Paeglītis, 2008)
- Tipizācija
- vislabāko telpisko plānojumu un konstruktīvo risinājumu, kā arī atsevišķu konstrukciju projektu izstrāde un atlase. Šos risinājumus pieņem par tipa risinājumiem un iesaka daudzkārtējai lietošanai ražošanas ēku un būvju celtniecībā. Tipizācijas galvenais virziens ražošanas ēku un būvju celtniecībā ir tipa būvkonstrukciju, detaļu un mezglu risinājumu izstrādāšana. (Kadišs u.c., 1991)
- Torkretēšana
- 10-25 mm biezas smalkgraudaina betona vai cementa javas kārtas uzmešana uz betonējamām virsmām ar saspiesta gaisa palīdzību. (Bērziņš u.c., 1993)
- Tornis
- augstbūve, kas stingi nostiprināta pamatnē, tās stumbru nostiprinot uz speciāli būvēta pamata. Torņus galvenokārt projektē kā režģotas konstrukcijas. Atsevišķos gadījumos režģis tiek apšūts ar dekoratīvām metāla loksnēm. Ja arhitektonisku vai citu apsvērumu dēļ torņa platums ir neliels, to izveido kā pilnsienas konstrukciju. (Kadišs u.c., 1991)
- Transformācija
- tektonisko plātņu kustību veids, kad notiek plātņu pārveidošanās. (Šķēle, 2020)
- Trausli materiāli
- materiāli, kuros līdz sabrukumam paliekošas deformācijas neveidojas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
materiāli, kas pie slodzes sabrūk niecīgas plastiskās deformācijas gadījumā. (Strungs, 2013)
- Trausluma temperatūra
- temperatūra, pie kuras uz speciālas ierīces misiņa plāksnītes uzklātā plānā bitumena kārtiņā locot rodas pirmā plaisa. (Bajāre, 2021)
- Travertīns
- salīdzinoši blīvs kaļķakmens. (Bajāre, 2021)
- Triecienizturība
- materiāla spēja uzņemt mehāniskos triecienus jeb materiāla spēja nesabrukt un neveidot plaisas triecienspēka iedarbības rezultātā. Triecienizturība ir atkarīga no materiāla trausluma pakāpes. Triecienu raksturo ar darbu, kas nepieciešams materiāla sagraušanai vai ar spēku ko attiecina uz laukuma vienību. (Bajāre, 2021)
- Triecienstigrība
- īpatnējais darbs, kuru patērē standarta parauga sagraušanai, pārbaudot to ar Šarpi sistēmas svārsta sitni. Pārbaudi izdara normālā temperatūrā 1=20 °C, kā arī negatīvā temperatūrā. Triecienstigrība raksturo tērauda slieksmi pāriet trauslā stāvoklī. (Kadišs u.c., 1991)
___
īpatnējais darbs, kuru patērē standarta parauga sagraušanai, pārbaudot to ar svārsta zveltni. (Paeglīte, 2017)
- Triecientrokšņi jeb konstrukciju trokšņi
- impulsa rakstura trokšņi, kas izplatās pa ēkas konstrukcijām un karkasa elementiem. (Bajāre, 2021)
- Troksnis
- neregulāras svārstības, daudz dažādu frekvenču svārstību summa. (Zabrauskis, 2020)
- Trokšņu iedalījums
- iedala trokšņus iekšējos un ārējos. Iedala atkarībā no trokšņa avota novietojuma apskatāmajā ēkā vai ārpus tās. Iekšējos trokšņus iedala atkarībā no to rašanās veida gaisa trokšņos (avots nav stingri saistīts ar konstrukcijām un skaņas enerģijas nodošana notiek avota un uztvērēja telpu nodalošo konstrukciju svārstību veidā), triecientrokšnos (ģenerēti tiešas mehāniskas iedarbības rezultātā pa konstrukciju, kura tieši robežo ar uztvērēja telpu) un struktūrtrokšnos (skaņu ģenerē konstrukcija, kas iesvārstīta no kāda tieša ierosinātāja, kurš pats nerobežo ar uztvērēja telpu). (Zabrauskis, 2020)
- Trokšņu novērtēšanas līmeņi
- attiecīgi koriģēti (uz tonalitātes, impulsitātes u.c. ietekmēm) ilgtermiņa ekvivalentie līmeņi. (Zabrauskis, 2020)
- Trupe
- koksnes noārdīšanās sēņu fermentu ietekmē. Šai procesā koksnes celuloze pārcukurojas – rodas glikoze, kas tālāk sadalās ogļskābajā gāzē un ūdenī. Trupes procesā izdalās arī ievērojams siltuma daudzums (tikpat daudz, cik degot, tikai lēnāk). (Ulpe un Kupče, 1991)
- Trīskomponentu sistēmas
- irdeno grunšu sistēmas, kas sastāv no minerāldaļiņām (minerālu skeleta) un porām, kuras daļēji aizpildītas ar ūdeni un daļēji – ar gaisu. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Trīsskaldnis
- baļķis, kam garenvirzienā nozāģētas trīs malas. (Gorenko, 2002)
- Trīsstūra kopnes
- kopnes, kuru augstumu pieņem 1/4 … 1/2 laiduma. Tām visbiežāk lieto atgāžņu režģi ar krītošiem atgāžņiem, bet retāk — trīsstūra režģi. Tipa trīsstūra kopnes ir izstrādātas metāla vai azbestcementa jumta segumiem, kuriem ir liels slīpums. (Kadišs u.c., 1991)
- Trīsstūrveida kopnes
- kopnes, kurās uz vidu kāpjošie atgāžņi ir stiepti, bet uz vidu krītošie atgāžņi — spiesti. Tā kā piepūles un līdz ar to arī stieņu šķērsgriezumi katrā panelī ir citādi, tad katrā mezglā jāizveido savienojums. Malējos joslu stieņos ir vislielākās piepūles un leņķis starp joslām ir šaurs. Trīsstūrveida kopnes lieto divslīpu jumtiem , ja nepieciešams samērā stāvs jumts. Spēki joslās vidējos paneļos ir mazāki nekā malējos, bet spēki režģa stieņos — vidējos paneļos lielāki nekā malējos. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Trīsstūrveida trīslocīklu arka
- arku veids, kas sastāv no diviem taisniem līmētiem blokiem vai saliktām sijām (no šķautņiem), kuras korē savienotas ar pieres saduru, bet balstmezglu līmenī – ar savilci. Arka balstās uz nesošajām sienām vai kolonnām. Trīsstūrveida arkas lieto laidumiem 9 – 18 m. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Tufs jeb šūnakmens
- no pazemes ūdeņiem izgulsnēta kaļķakmens. (Bajāre, 2021)
___
apdares materiāls. Šūnakmens ir mīkstāks par citiem iepriekš minētajiem dabiskajiem akmens materiāliem. Interjerā izmanto gludu vai plēstu šūnakmeni. Rupjākas konsistences materiāls ir dzeltenīgs, smalkākas – balts. Tonis gadu gaitā ir nemainīgs. Šūnakmenim nav izteikta raksta, uz virsmas samanāmas lielākas vai mazākas poras. (Bajāre, 2021)
- Tuvā lauka metode
- metode, kuru izmanto, lai apbūves akustikā novērtētu attiecīgā uzņēmuma akustisko starojumu kopumā. Nosaka trokšņa līmeņus uzņēmuma tuvajā akustiskajā laukā. Veic mērījumus pa uzņēmuma perimetru ar soli, ne mazāku par 50 m, mērpunktus, tajos noteiktos līmeņus un iespējamos trokšņa avotus fiksē plānā. Atkarībā no atsevišķā avota akustiskā tipa uzņēmuma teritorijā un zināma līmeņa fiksētā attālumā, pēc brīva lauka likumsakarībām nosaka trokšņa līmeni interesējošā vides punktā. (Zabrauskis, 2020)
- Tvaika caurlaidības koeficients
- lielums, kas uzrāda, cik miligramu ūdens tvaika izplūst caur m bieza materiāla slāņa 1 m2 sekundē (vai stundā), ja ūdens tvaika parciālo spiedienu starpība uz pretējām sienām ir 1 Pa. Apzīmē ar δ ( μ- vecajā normatīvajā literatūrā), izsaka mg/(m∙s∙Pa). (Borodiņecs, 2017)
- Tvēriens
- objekta vai konstruktīvā elementa daļa, kuras robežās brigāde vai posms veic noteiktu darbu veidu elementārās plūsmas sastāvā. (Bērziņš u.c., 1993)
- Tālā lauka metode
- metode, kuru izmanto, lai apbūves akustikā novērtētu attiecīgā uzņēmuma akustisko starojumu kopumā, attālumos, kuri 2-3 reizes pārsniedz uzņēmuma maksimālo gabarītu. Veic mērījumus pa uzņēmuma perimetru ar soli, ne mazāku par 50 m, mērpunktus, tajos noteiktos līmeņus un iespējamos trokšņa avotus fiksē plānā. Nosaka vidējo skaņas līmeni (ekvivalento vai maksimālo) pa perimetru. Zinot līmeņus mērpunktos un mērpunktu attālumus līdz akustiskajam četrām, saskaņā ar punktveida avota trokšņa dzišanas likumībām, nosaka trokšņu līmeņus interesējošā vides punktā. (Zabrauskis, 2020)
- Tērauda rievsienas klājs
- vienlaidu sieniņa no diviem tērauda pāļiem (“Larsen” tipa rievpāļiem, plakanie rievpāļi, Z-profils, arī caurules un dubult-T profila sijas), kas ir izgatavoti pēc vibrācijas, iesišanas vai iespiešanas metodes. (Šķēle, 2020)
- Tērauds
- metāla konstrukciju materiāls. To iegūst, sakausējot dzelzi ar oglekli (līdz 2%) un leģējošajiem elementiem (piedevām), kas uzlabo tērauda īpašības. Tēraudos ir nelieli sārņu ieslēgumi, kas rodas kausēšanas procesā vai iekļūst no rūdas. Pēc mehāniskajām īpašībām tēraudus iedala trīs grupās: parastas stiprības (mazoglekļa), palielinātas stiprības un lielas stiprības tēraudos. Atkarībā no kausēšanas paņēmiena izšķir martena, konvertera tēraudus un elektrotēraudu. Pēc dezoksidācijas pakāpes izšķir verdošo, mierīgo un pusmieτīgo tēraudu. (Kadišs u.c., 1991)
___
dzelzs oglekļa sakausējums, kas satur oglekli < 2,14%. Oglekļa atomi ir daudz mazāki par dzelzs atomiem, tāpēc tie ievietojas spraugās starp dzelzs atomiem (atomu slāņi vairs nevar viegli slīdēt cits gar citu. (Bajāre, 2021)
___
dzelzs (Fe) un oglekļa (C) (līdz 2%) sakausējums ar leģējošiem elementiem (piedevām). (Paeglīte, 2017)
- Tīkla grafiks
- būvdarbu veikšanas tīkla modelis ar aprēķinātiem parametriem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Tīkla modelis
- būvdarbu procesu grafisks attēlojums, kurā redzama procesu savstarpējā saistība, starpmērķi un galamērķis. (Bērziņš u.c., 1993)
- Tīrā bīde
- slogojuma veids, kad uz elementa virsmām darbojas tikai bīdes spriegumi. Vienīgais plakanā spriegumstāvokļa gadījums, kad caur punktu var novilkt divas savstarpēji perpendikulāras plaknes, kurās nav normālspriegumu, bet bīdes spriegumi ir maksimālie. Tīrā bīde ir speciāls plakanā spriegumstāvokļa gadījums, kad galvenie spriegumi ir vienādi pēc skaitliskās vērtības un pretēji pēc zīmes. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
tāds plakanais spriegumstāvoklis, kad dotā punkta apkārtnē iespējams izveidot elementu, uz kura četrām malām būtu tikai savā starpā vienādi bīdes spriegumi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
___
spriegumstāvoklis, kura laikā darbojas tikai tangenciālie spriegumi, kas skaitliski vienādi ar galveno spriegumu. (Ziemelis u.c., 2008)
- Tīrā liece
- slogojums, kas rodas, ja stieņa šķērsgriezumos pret vienu no galvenajām asīm pastāv tikai lieces moments. (Ziemelis u.c., 2008)
- Tīrās bīdes plaknes
- plaknes, kurās darbojas tikai bīdes spriegumi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Tīrās bīdes virsmas
- virsmas, kurās darbojas tikai bīdes spriegumi. (Radiņš un Bulavs, 2009)
U
- Ugunsaizsardzības spēja
- segumam izmantojamo būvizstrādājumu spēja aizsargāt aiz tiem esošo konstrukciju no aizdegšanās un pārogļošanās (simbols K). (Kostjukovs, 2016)
- Ugunsdrošas konstrukcijas projektēšana (fire design)
- konstrukcijas projektēšana, lai izpildītu nepieciešamās prasības ugunsgrēka gadījumā. (Brauns, 2008)
- Ugunsizturība
- materiāla spēja izturēt augstas temperatūras iedarbību, nezaudējot nestspēju. Ugunsizturības robežu mēra stundās. Būvmateriālus iedala nedegošos, grūti degošos un degošos. Nedegošie materiāli uguns un augstas temperatūras ietekmē neuzliesmo, negruzd un neapogļojas (ķieģeli, betons, akmeņi u.c.). Grūti degoši materiāli uguns iedarbībā ar grūtībām uzliesmo, gruzd un apogļojas, bet, uguns avotam attālinoties, tie pārstāj degt un gruzdēt. Degošie materiāli uguns vai augstas temperatūras ietekmē uzliesmo un turpina degšanu pēc uguns avota aizvākšanas (koks, ruberoīds). (Gorenko, 2002)
___
fizikāla īpašība, kas raksturo materiālu spēju ugunsgrēka laikā iespējami ilgi saglabāt ekspluatācijai nepieciešamos nosacījumus. Tās kritērijs ir laiks, kurā materiāls nav zaudējis savas ekspluatācijas īpašības. (Bajāre, 2021)
___
materiāla spēja pretoties īslaicīgai, tiešai uguns iedarbībai bez būtiska nestspējas zuduma (ātras stiprības samazināšanās un jūtamas deformācijas), piemēram, ugunsgrēka apstākļos (līdz 1000°C), kad uguns dzēšanas procesā uz materiālu iedarbojas ūdens. (Strungs, 2013)
- Ugunsizturības robeža
- laiks, kurā būvkonstrukcija ugunsgrēka gadījumā vēl nezaudē savu nestspēju. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Ugunsnoturība
- materiālu spēja izturēt ilgstošu augstas temperatūras iedarbību nedeformējoties, nezaudējot stiprību un neizkūstot. (Strungs, 2013)
- Unifikācija
- vienādu telpisko plānojumu un konstruktīvo risinājumu izmantošana dažādām ēkām un būvēm. Tā tiek plaši ieviesta celtniecībā un dod iespēju izstrādāt tipa konstrukcijas daudzkārtējai lietošanai. (Kadišs u.c., 1991)
- Urbtie vietas pāļi ar paplašinātu pēdu
- pāļi, kuriem tiek veidots pēdas paplašinājums, lai vietas pālis varētu uzņemt lielāku slodzi. Šāda veida pāļus var izmantot gandrīz jebkurās gruntīs. Pāļa cilindra izurbšanai lieto speciālus urbšanas mehānismus, ar kuriem var urbt lielā dziļumā. Pāļa diametru pieņem ne mazāku par 1m. Urbuma sienu grunts noturības nodrošināšanai var lietot tērauda apvalkcaurules, kuras izvelk urbuma betonēšanas laikā (Šķēle, 2020)
- Urbumi
- cilindriski urbumi ar dziļumu virs 5 m. (Bērziņš u.c., 1993)
- Urbumu ieeja
- urbuma sākums. (Bērziņš u.c., 1993)
- Uzbriešana
- pieaugot mitrumam – materiāla izmēru palielināšanās. (Strungs, 2013)
- Uzkalde
- proporcionalitātes robežas paaugstināšana un plastiskuma samazināšana, ko panāk, materiālu iepriekš noslogojot virs tecēšanas robežas. (Radiņš un Bulavs, 2009)
- Uzliesmošana
- degšana, kuras izplatīšanās – daži metri sekundē. (Bērziņš u.c., 1993)
- Ūdens absorbcija
- materiāla spēja uzsūkt un saturēt sevī noteiktu ūdens daudzumu, kas izteikts procentos. (Bajāre, 2021)
- Ūdens atdeve (desorbcija)
- materiāla spēja izžūt vai atbrīvot savu poru sistēmu no piesaistītā mitruma daudzuma. (Bajāre, 2021)
- Ūdens caurlaidība
- materiāla spēja laist cauri ūdeni zem spiediena. Absolūti blīvie materiāli (piem., stikls, bitumens, tērauds) ir ūdensnecaurlaidīgi. Sīkporainie materiāli (piem., betons) pietiekami biezā slānī arī ir ūdens necaurlaidīgs. (Bajāre, 2021)
- Ūdens tvaika caurlaidība
- lielums, kuru raksturo ūdens tvaika pretestības faktors μ (mī), tas atspoguļo, cik reizes dota materiāla tvaika caurlaidības koeficients ir mazāks par nekustīgā gaisa tvaika caurlaidības koeficientu. Siltumizolācijas materiāliem dotais rādītājs svārstās robežās no 1 līdz 100. (Štrausa u.c., 2011)
- Ūdens tvaika difūzijas ekvivalentais gaisa slāņa biezums
- nekustīga gaisa slāņa biezums, kam ir tāda paša ūdens tvaika difūzijas pretestība, kā apskatāmajam materiālam. Materiāla slānis tiek aizvietots ar gaisa slāni, kam ir tik pat liela pretestība ūdens tvaika caurlaidībai, kā apskatāmam materiāla slānim. (Borodiņecs, 2017)
- Ūdens tvaika pretestības faktors
- lielums, kas parāda, cik reizes dota materiāla tvaika caurlaidības koeficients ir mazāks par nekustīgā gaisa tvaika caurlaidības koeficientu. Apzīmē ar μ. (Borodiņecs, 2017)
- Ūdensizturīgais saplāksnis
- plākšņveida materiāls, ko iegūst lobīto finieri (biezums 1.5÷3 mm) salīmējot biezumā savstarpēji perpendikulārās nepāra skaita kārtās ar mitruma izturīgu sintētisko sveķu līmi. (Ozola, 2006)
- Ūdensnecaurlaidīgs slānis jeb grunts
- gruntis (smilšmāls vai māls), kurām plūstamības koeficients Il<0,5. (Šķēle, 2020)
- Ūdenspiesātinājuma koeficients
- attiecība starp ūdens uzsūci istabas temperatūrā, izturot paraugu 24 st. pilnībā iegremdētu ūdenī, un ūdensuzsūci paraugu vakumējot, vai vārot 5 st. un izturot 24 st. pilnīgi iegremdētu ūdenī. Ja koeficients ir mazāks par 0,78, tad materiāla struktūrā ir pietiekamā daudzumā sīkās poras, kurās tikt novirzīti ūdens sasalšanas gadījumā radušies spriegumi. (Bajāre, 2021)
- Ūdensuzsūcamība
- materiāla spēja uzsūkt sevī un saglabāt ūdeni. (Gorenko, 2002)
___
materiāla īpašība absorbēt ūdeni un paturēt to sevī. (Bajāre, 2021)
___
uzsūktā ūdens masas attiecība pret sausu izstrādājuma masu, izteikta procentos. (Bajāre, 2021)
- Ūdensuzņēmība
- grunts īpašība uzsūkt un saturēt savās porās ūdeni gan no atmosfēras, gan arī tiešā saskarē ar ūdeni. To raksturo ūdens daudzums procentos pret izžāvētas grunts masu vai apjomu. Liela ūdensuzņēmība raksturīga melnzemei un māla gruntīm. (Bērziņš u.c., 1993)
V
- Vainagdzega jeb galvenā dzega
- ārsienas augšējās daļas dzega. Tās uzdevums ir aizsargāt ārsienu no nokrišņu iedarbības un uzlabot ēkas arhitektonisko izteiksmīgumu. (Kostjukovs, 2016)
- Vainas
- visas novirzes no normālas koksnes struktūras, kā arī bojājumi, kas izmaina koksnes tehniskās īpašības. (Ulpe un Kupče, 1991)
- Vannu krāsnis
- periodiskas vai nepārtrauktas darbības agregāti, kur stikla kausēšanu veic baseinā jeb vannā, kuras klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem materiālu blokiem un ķieģeļiem. (Bajāre, 2021)
- Vanšu kopnes
- uzlabots divjoslu sistēmu risinājums, kurā savilces un spraišļi ir aizvietoti ar trīsstūra vai atgāžņu režģi. Tā rezultātā visa sistēma kļūst ģeometriski nemainīga un stingāka. (Kadišs u.c., 1991)
- Vecināšana
- metālu struktūras un īpašību izmaiņas process, kas noris spontāni ilgstošā laikā normālā temperatūrā (dabiskā vecošana) vai sakarsējot (mākslīgā vecināšana). Vecināšana palielina tērauda stiprību un cietību, bet vienlaikus samazina plastiskumu un triecienstigrību. (Kadišs u.c., 1991)
- Veidņi
- konstrukcijas forma, kurā izgatavo betona un dzelzsbetona elementus. (Bērziņš u.c., 1993)
- Verdošais tērauds
- tērauds, ko iegūst, ja kausējumu salej veidņos pirms tā pilnīgas dezaktivizācijas. No šķidrā metāla turpina izdalīties oglekļa oksīda burbuļi. Šī tērauda īpašības neatbilst konstrukciju tēraudam, bet tiek izmantots, ja nepieciešama laba metāla virsma, piemēram, automašīnu virsmām. (Paeglīte, 2017)
- Vibrināšana
- visbiežāk lietojamais blīvēšanas paņēmiens, iestrādājot betonmasu. Vibrināšanu izdara ar vibratoriem; tie betonmasā rada svārstības. Šo svārstību ietekmē masas daļiņas labi sablīvējas, aizpildot daļu tukšumu un poru. (Bērziņš u.c., 1993)
- Vibroblīvēšana
- viens no irdenu smilšainu grunšu blīvēšanas paņēmieniem. Mālainām gruntīm šis paņēmiens nav efektīvs. Ir virsmas un dziļā vibroblīvēšana. Virsmas blīvēšanai lieto pašgājējas vibroplātnes. Šādas vibroplātnes vienā gājienā sablīvē irdenu smilšainu grunti 70 – 100 cm dziļi. Dziļo vibroblīvēšanu izpilda ar vibrovālēm. Vibrovāle iedziļinās gruntī, izveidojot urbumu. Kad vibrators izņemts no urbuma, urbumā ieber smiltis un atkārtoti iedarbina vibratoru. Šādā veidā sablīvētās grunts dziļums sasniedz 7 – 8 m. Attālums starp urbumiem parasti ir 0,5 – 1 m. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Vibroizolācija
- svārstību līmeņa samazinājums. Mērķis ir ierosinošo svārstību ietekmes mazināšana ar aizsargājamo konstrukciju. Galvenais sekundāro akustisko izstarojumu vājināšanas paņēmiens, kam īpaša loma struktūrtrokšņu ierobežošanā. (Zabrauskis, 2020)
- Vibroizolējošie pamati
- pamati, kuros izmantoti atsperes vibroizolātori kombinācijā ar “peldošo plātni”. (Zabrauskis, 2020)
- Vieglais betons
- betons ar porainām pildvielām. (Brauns, 2007)
___
betons, kura blīvums pēc žāvēšanas skapī ir lielāks par 800 kg/m3 , taču nepārsniedz 2000 kg/m3 . To izgatavo, izmantojot vieglās pildvielas visam tā daudzumam vai kādai tā daļai. (Bajāre, 2021)
- Vielas blīvums
- tilpuma vienības masa absolūti blīvā stāvoklī, atskaitot poras un tukšumus. Blīvums vienai un tai pašai vielai parasti ir nemainīgs lielums (piem. ūdens blīvums vienmēr ir 1 g/cm3), bet izstrādājumu vienai grupai mainās mazās robežās. (Bajāre, 2021)
___
absolūti blīvas vielas tilpuma vienības masa (izslēdzot no tilpuma poras un tukšumus. Ķermeņa vielas masas attiecība pret tā tilpumu ir pastāvīgs, konstants lielums, kas ir raksturīgs katrai noteiktai vielai – vielas blīvums. (Strungs, 2013)
- Vielas viskozitāte jeb iekšējā berze
- spēks, ar kādu savā starpā iedarbojas divi paralēli, blakus stāvoši vielas slāņi, virzoties ar dažādiem ātrumiem. (Bajāre, 2021)
- Vienjoslas iekarināti pārsegumi
- sistēmas, kuras sastāv no lokaniem nesošajiem stieņiem vai trosēm un kuru stabilizāciju nodrošina ar uzliekamā klāja svaru; sistēmas, kas sastāv no stingām vantīm vai kopnēm; sistēmas, kas sastāv no lokanām vantīm, kuras nospriego ar šķērssijām vai kopnēm. Vienjoslas iekarinātos pārsegumus lieto taisnstūra apaļa, eliptiska un citas formas plāna ēkām. (Kadišs u.c., 1991)
- Vienkārša stinga saite
- ekvivalenta trim stieņiem ar locīklām galā. Neļauj diviem ķermeņiem pārvietoties vienam attiecībā pret otru ne vertikālā ne horizontālā virzienā ne arī pagriezties un samazina sistēmas kustības brīvības pakāpi par trim vienībām. (Auzukalns, 2021)
- Vienkāršs siju režģis
- režgis, kurā slodzes uzņem klāja sijas, kas pārvada tās uz sienām vai citām nesošajām konstrukcijām. (Kadišs u.c., 1991)
- Vienkāršs slogojums
- spriegumstāvoklis (liece, stiepe, spiede, skalde, vērpe). (Ozola, 2006)
- Vienkāršā cilindriskā locīkla
- ekvivalenta diviem stieņiem ar locīklām galā. Šādā saitē reakcija vispārīgā gadījumā var rasties patvaļīgā virzienā. Šo reakciju vienmēr varam sadalīt vertikālā un horizontālā komponentē V un H. Vienkārša cilindriska locīkla ierobežo divu ķermeņu savstarpējo pārvietojumu vertikālā (y) un horizontālā virzienā (x) (neierobežo šo ķermeņu savstarpējo pagriezienu (a)) un samazina sistēmas kustības brīvības pakāpi par divām vienībām. (Auzukalns, 2021)
- Vienkāršā saite
- stienis ar locīklām galā. Šāda veida saite ierobežo ķermeņa pārvietojumu vienā virzienā, kas sakrīt ar stieņa ass virzienu. Pie slodzes saitē var rasties arī reakcija stieņa ass virzienā. Vienkāršā saite samazina sistēmas kustības brīvības pakāpi par vienu vienību. (Auzukalns, 2021)
- Vienlaidu disks
- elements, kas nodrošina pārseguma nemainību horizontālā plaknē, to veido profilētais klājs, kas piestiprināts pie kopņu augšējām joslām. Klājs sasaista kopņu augšējās joslas perpendikulāri kopņu plaknei un uzņem visus horizontālos spēkus, pārnesot tos uz pārsegumu. (Kadišs u.c., 1991)
- Vienoto moduļu sistēma
- Ēku un būvju telpiskā plānojuma, konstruktīvo elementu, būvdetaļu un iekārtu izmēru koordinācija projektēšanā, celtniecībā un būvkonstrukciju ražošanā. Vienotajā moduļu sistēmā pār pamatmoduli pieņem M =100 mm. Lai samazinātu būvkonstrukciju tipizmēru skaitu, atsevišķiem telpiskā plānojuma un konstruktīvajiem izmēriem noteikti palielinātie moduļi 2M; 3M; 6M utt. Vienstāva ražošanas ēku plānojuma izmēriem — laidumiem un kolonnu soļiem ir noteikts palielinātais modulis 60M =6 m. Ēku lietderīgajam augstumam (no grīdas līdz pārseguma apakšai) lieto moduli 6M =600 mm. Šim modulim atbilst norobežojošo konstrukciju (sienu paneļu, logu un vārtu aiļu) augstums. Virsgaismas konstrukciju platumu pieņem 6 un 12 m, kas dalās ar palielināto moduli 60M. (Kadišs u.c., 1991)
- Vienskaldnis
- baļķis, kam nozāģēta viena sānmala, nesasniedzot baļķa diametru. (Gorenko, 2002)
- Vienveidīgi objekti
- objekti, kuros atkārtojas tipa sekcijas ar unificētām saliekamām konstrukcijām un darbu apjomi tajās sadalīti samērā vienmērīgi. (Bērziņš u.c., 1993)
- Vienādas pretestības sijas
- sijas, kurām max σ visos šķērsgriezumos ir vienādi; tās nav prizmatiskas. (Ziemelis u.c., 2008)
- Vietas pāļi
- pāļi, kurus izgatavo tieši uz vietas būvlaukumā. Tos vispirms gruntī izurbj un pēc tam aizpilda ar betonu. Ja nepieciešams, tad urbumā ievieto arī stiegrojumu. (Šķēle, 2020)
___
pāļi, kurus izveido, betonējot tos gruntī iepriekš izveidotos urbumos vai iepriekš iedzītās tērauda čaulās. (Paeglītis, 2008)
- Virspamati jeb cokols
- pamatu virszemes daļa, kuras uzdevums ir aizsargāt ēkas sienas un citas konstrukcijas no mitruma iedarbības. Virspamatu parasti izvirza 30-70cm virs zemes virsmas līmeņa. (Gorenko, 2002)
___
pamatu virszemes daļa, kuras uzdevums ir aizsargāta ēkas sienas un cits konstrukcijas no mitruma iedarbības. (Kostjukovs, 2016)
- Virtuālajie mērinstrumenti jeb „inteliģentajās” mērsistēmas
- deformāciju mērīšanas elektriskās metodes ar mērījumu reģistrāciju un uzglabāšanu datoros. Inteliģentās mērsistēmas galvenās sastāvdaļas ir sensors jeb pārveidotājs un mērkarte, kā arī dators ar nepieciešamajiem interfeisiem. Mērāmais neelektriskais lielums tiek pārveidots elektriskā signālā. To izdara ar īpaši veidotiem sensoriem-pārveidotājiem. Analogais signāls no sensora izejas tiek padots uz signāla kondicionieri un tālāk uz analogu-ciparu pārveidotāju, kur signāls tiek diskretizēts un pārveidots datoram saprotamā kodā. Ciparu signāls datorā nonāk caur kādu no saskarnēm, piemēram, PCI, paralēlo, USB vai virknes interfeisiem. Signāls var tikt ierakstīts atmiņas kartē un nepieciešamības gadījumā ievadīts datorā. Signālu var pārraidīt uz datoru izmantojot radiosaiti vai interneta pieslēgumu. Rezultātā mērīšanas sistēma kļūst elastīga un labi piemērojama dotajiem apstākļiem. (Ziemelis u.c., 2008)
- Virzienaukla
- 2-3 mm resna savīta aukla, ko nostiepj, mūrējot malējās rindas. Virzienauklas galus piestiprina pie virziena ķieģeļiem vai kārtu latas aptverēm. Ar virzienauklas palīdzību mūrnieks panāk, ka ķieģeļu kārtas ir horizontālas un taisnas. Gabalu pa gabalam zem virzienauklas paliek virzienķieģeļus, lai nepieļautu auklas nokarāšanos. (Bērziņš u.c., 1993)
- Virzienlata
- 1,2-1,5 m gara, taisna, rūpīgi noēvelēta koka lata ar paralēlām sānu skaldnēm, tās šķērsgriezums ir 5×5 cm. Šim mērķim var izmantot arī dūralumīnija latu. Ar virzienlatu var pārbaudīt virsmas gludumu, to pieliekot pie sienas un bīdot virzienlatu uz vienu un otru pusi. Ķieģeļu kārtas vai atsevišķi ķieģeļi nedrīkst izvirzīties no sienas vertikālās plaknes. (Bērziņš u.c., 1993)
- Viskozitāte
- materiāla iekšējo daļiņu spēja pretoties savstarpējai nobīdei. (Bajāre, 2021)
___
materiāla spēja pretoties tecēšanai, spēja deformējoties uzņemt mehānisko enerģiju. (Strungs, 2013)
- Vispārējā laika rezerve
- maksimālais laika sprīdis, par kuru var attālināt šī darba beigas, kad vēl nemainās galamērķa sasniegšanas termiņš (kritiskais ceļš). Vispārējo laika rezervi nosaka kā starpību starp aprēķināmā darba vēlākajiem un agrākajiem parametriem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Vizuālā efekta nosacījums
- nosacījums, kas paredz to, ka konstrukciju ārējais izskats (sevišķi attiecībā uz deformācijām un plaisām) nedrīkst izraisīt cilvēkos negatīvas emocijas (bailes, nedrošības sajūtu). (Ozola, 2006)
- Viļņa garums
- attālums starp apmales elementiem cilindriskās čaulas pārsegumos. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Vorsalīns
- siltumskaņizolējošs grīdas seguma materiāls, kam augškārta veidota no sintētiskas dzijas cilpām, bet pamatne ir polivinilhlorīda plēve. (Gorenko, 2002)
- Vulkāniskais tufs, trass, lava
- sacementētie izplūduma ieži. (Bajāre, 2021)
- Vulkāniskie pelni un smiltis, pumeks
- irdenie izplūduma ieži. (Bajāre, 2021)
- Vulkāniskie tufi
- poraini ieži, kas radušies, sablīvējoties vulkāniskajiem pelniem. Vulkāniskajiem tufiem ir poraina uzbūve un mazs tilpumsvars. Tāpēc tos plaši lieto kā siltumizolācijas un akustikas materiālus. (Strungs, 2013)
- Vājas gruntis
- gruntis, kuru nestspēja nav pietiekama plānoto pamatu pārnesamās slodzes uzņemšanai un, pamatu pēdas palielināšana nav iespējama. (Cajs un Mandrikovs, 1991)
- Vāji ventilēts gaisa slānis
- slānis, kas dod iespēju ierobežotai gaisa cirkulācijai starp slāni un ārējo vidi. Atvērumu izmēri atrodas šādās robežās: >500 mm2 , bet 1500 mm2 uz 1 m ( slāņa izmērs pa horizontāli) vertikālajiem slāņiem; >500 mm2 , bet 1500 mm2 uz horizontālas virsmas 1 m2 horizontālajiem slāņiem. Vāji ventilēta gaisa slāņa termiskā pretestība ir 0,5 no neventilēta gaisa slāņa termiskās pretestības, bet ne lielāk par 0,15 m2K/W. (Borodiņecs, 2017)
- Vējlauzu vairogi
- elementi, kuri nodrošina virsgaismas konstrukciju normālu darbību, tos piekar pie virsgaismas konstrukcijas konsoles vai balsta tieši uz ēkas pārseguma. Vējlauzu vairogus ierīko pagriežamus vai ari izveido pagriežamas vērtnes nekustīgos virsgaismas paneļos. (Kadišs u.c., 1991)
- Vēlīnā koksne
- veģetācijas perioda otrajā pusē augušās šūnas (rudens pieaugums). (Ulpe un Kupče, 1991)
- Vērpe
- tāds slogojuma veids, kad stieņa šķēlumos darbojas tikai vērpes moments (M). (Auzukalns, 2021)
___
slogojuma veids, kad stieņa šķēlumos darbojas tikai vērpes moments (Mz). Stieņa stiprība ir atkarīga no šķēluma laukuma formas. (Ziemelis u.c., 2008)
W
X
Y
Z
- Zaļās būvniecības sistēma “World Green Building System”
- sistēma, kas rūpējas par ilgtspējīgas, videi draudzības būvniecības izveidošanu. (Štrausa u.c., 2011)
- Zelminis
- frontons bez dzegas tā apakšdaļā. (Šķēle, 2020)
- Zemes darbi
- mērķtiecīga grunts pārvietošanu kopā ar atbilstošiem sagatavošanas darbiem un palīgdarbiem. (Bērziņš u.c., 1993)
- Zemes garoza
- zemeslodes ārējais slānis 10-65 km biezumā. Zemes garozas virsējie slāņi ir pietiekami cieti un trausli, lai radītu zemestrīces. (Šķēle, 2020)
- Zemes rekultivācija
- inženiertehniski, lauksaimnieciski vai mežtehniski darbi ar mērķi atjaunot izmantoto zemju produktivitāti vai arī rast iespēju teritoriju racionāli izmantot. (Bērziņš u.c., 1993)
- Zemestrīce
- zemes garozas svārstības, kuras galvenokārt izraisa Zemes iekšējie spēki. Būtībā ar terminu „zemestrīce” apzīmē jebkuru seismisku aktivitāti, kā rezultātā rodas seismiskie viļņi, neatkarīgi vai tā ir dabas parādība, vai to izraisa cilvēks. Tā izpaužas pazemes grūdienu veidā, viļņveidīgām augsnes svārstībām, ar plaisu veidošanos būvēs, ēku sagrūšanu un reizēm arī ar cilvēku upuriem. Vairākums zemestrīču norit litosfērā -200 kilometru dziļumā, taču dažkārt zemestrīces centrs atrodas līdz 700 km dziļumā. (Šķēle, 2020)
- Zemestrīces spēks (Magnitude)
- zemestrīces atbrīvotās enerģijas lielums. Enerģijas lielums tiek balstīts uz seismogrāfu maksimālajām fiksētajām svārstībām. Nodefinētas vairākas mērīšanas sistēmas. Lietotākās no tām ir lokālās enerģijas lielums, parasti attiecināts uz “Rihtera skalu”. Enerģijas lieluma palielināšanās par vienu skalas vienību atbilst zemes virsmas svārstību izmaiņām 10 reizes un atbrīvotās enerģijas izmaiņas 32 reizes. (Šķēle, 2020)
- Zobainie pretbīdņi
- 1 mm bieza un 25 mm plata tērauda skārda gredzeni, kuru malas abās pusēs izveidotas asu zāģa zobu veidā. (Ulpe un Kupče, 1991)
___
apaļas, ovālas vai kvadrātveida formas tērauda plāksne ar trijstūrveida formas zobiem pa perimetru, kas atliekti perpendikulāri plāksnes plaknei. Ja zobus atliec tikai uz vienu pusi, iegūst vienpusēju zobotu pretbīdni, ko lieto koka un metāla elementu savienojumos vai koka elementu savienojumos, kurus samontē no iepriekš sagatavotiem elementiem. Atliecot zobus uz abām pusēm, iegūst abpusēju zobotu pretbīdni, ko vienlaicīgi iepresē savienojamos koka elementos, veidojot stingāku un ekonomiskāku savienojumu. Rūpnieciski ražo zobotos pretbīdņus ar diametru no 38 līdz 165 mm. Zoboto pretbīdņu izgatavošanai lieto auksti velmēto slokšņu tēraudu vai karstā cinkošanas procesā apstrādātu mazleģēto tēraudu, vai kaļamo čugunu. (Ozola, 2006)
Informācijas avoti
- Auzukalns J. (2021). Speckurss materiālu pretestībā: LLU. 524 lpp.
- Bajāre D. (2021). Būvmateriālu īpašības un ražošanas tehnoloģijas, pamatkurss: RTU. 1465 lpp.
- Biršs J. (2020). Betonmācība lekciju konspekts: RTU. 226 lpp.
- Borodiņecs A. (2017). Siltumfizika: RTU. 379 lpp.
- Brauns J. (2008). Tērauda konstrukcijas. Eirokodekss EC3 konstrukciju projektēšanā. Jelgava: LLU. 146 lpp.
- Brauns J. (2007). Stiegrota betona konstrukcijas. Eirokodekss EC2 konstrukciju projektēšanā. Jelgava: LLU. 173 lpp.
- Cajs T., Mandrikovs A. (1991). Būvkonstrukcijas 2.sējums. Rīga: Zvaigzne. 471 lpp.
- Gorenko P. (2002). Būvniecība. Ozolnieki: Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs. 108 lpp.
- Kadišs F., Roze A., Sabulis P. (1991). Metāla kontrukcijas. Rīga: Zvaigzne. 416 lpp.
- Kostjukovs K. (2016). Arhitektūras projektēšanas pamatkurss – Lekciju konspekts: RTU. 456 lpp.
- Ozola L. (2006). Koka konstrukciju projektēšana saskaņā ar LVS EN 1995-1-1. 121 lpp.
- Paeglīte I. (2017). Tērauda konstrukciju projektēšana Eirokodekss 3 (LVS EN 1993): RTU. 307 lpp.
- Paeglītis A. (2007). LVS EN 1992 – 2.daļa Dzelzsbetona tilti. Rīga: RTU. 133 lpp.
- Paeglītis A. (2008). Transportbūvju pamati un pamatnes. Rīga: RTU. 99 lpp.
- Radiņš I., Bulavs F. (2009). Būvmehānika ievadkurss. Rīga: RTU. 248 lpp.
- Šķēle. (2020). Ģeotehnika lekciju konspekts: RTU. 348 lpp.
- Štrausa S., Ziemeļniece A., Brencis R. (2011). Ēku energoefektivitāte klimata maiņas apstākļos. Jelgava: LLU. 90 lpp.
- Strungs O. (2013). Būvmateriālu mācība. Liepāja. 66 lpp.
- Ulpe J., Kupče L. (1991). Koka un plastmasu konstrukcijas
- Zabrauskis A. (2020). Būvakustika. Rīga. 95 lpp.
- Ziemelis I., Kaķītis A., Dominieks L. (2008). Materiālu pretestība. Jelgava: LLU. 377 lpp.