Kādas ir zaļo jumtu konstrukciju priekšrocības un trūkumi?

/ Uncategorized / By

Kas ir zaļie jumti?

Zaļais jumts jeb jumta dārzs ir veģetatīvs slānis, un tas tiek audzēts uz jumta. Dažkārt var novērot dabiski izveidojošos šāda veida jumta slāņus, taču, ja interese ir par ilgtermiņa risinājumu (30+ gadi), tad tam jābūt rūpīgi pārdomātam un īstenotam. Zaļajam jumtam ir daudz priekšrocību, tas ir vizuāli patīkams, videi draudzīgs, kā arī rada pozitīvu iespaidu uz fizisko un mentālo veselību mājas iedzīvotājiem. Zaļais jumts ir kā oāze pilsētas vidē.

Zaļā jumta izveides piemērs koka ēkai

Šis risinājums var būt ne tikai zāliens uz ēkas jumta, bet to var izveidot arī, kā terasi. Ar mērķi lietderīgāk izmantot zemes resursus, pilsētās var būvēt pazemes celtnes virs kurām izveido zaļo jumtu sistēmu.

Zaļo jumtu ierīkošana iespējama dažāda tipa ēkām, sākot no industriālajām līdz privātajām. Ir divu veidu zaļie jumti: ekstensīvie un intensīvie.

Ekstensīvie:

  • Mēdz būt salīdzinoši vienkāršāki, ar izturīgiem augiem un to vidējo augšanas dziļumu no 5 līdz 10 centimetriem;
  • Tiem nepieciešams mazs pievienotais strukturālais atbalsts, jo tie ir viegli;
  • Nepieciešamība pēc uzturēšanas ir niecīga un vienkārša.

Intensīvie:

  • Mēdz būt sarežģītāki, piemēram, pilnīgi nokomplektēts parks, kurā atrodas koki;
  • Atgādina parastus dārzus vai parkus;
  • Rada nepieciešamību pēc lielāka strukturālā atbalsta, jo tie ir smagāki;
  • Prasa lielākus sākotnējos ieguldījumus;
  • Nepieciešama intensīvāka apkope.

Abi zaļo jumtu veidi sastāv no vienādām pamatietaisēm ar vairākām barjerām, lai novērstu ūdens vai sakņu bojājumus konstrukcijā, drenāžas slāņa, kā arī veģetatīvā slāņa.

Priekšrocības

Zaļie jumti sniedz daudz priekšrocību cilvēkiem, kas ar tiem mijiedarbojas, kā arī pilsētām un reģioniem, kuros tie atrodas. Ieguvumi tiek nodrošināti trīs jomās – vides, ekonomikas un sociālajā jomā, padarot zaļos jumtus par patiesi ilgtspējīgu elementu. Patiesībā būtu grūti apgalvot, ka jebkurš cits ēkas arhitektoniskais elements var sniegt tik plašu un nozīmīgu labumu, kā zaļais jumts.

Samazinot gaisa kondicionēšanas nepieciešamību, zaļie jumti var samazināt ar to saistīto gaisa piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas no tradicionālajiem enerģijas avotiem. Zaļā jumta masa, veģetācija, iesprostotā gaisa slāņi, atstarojošās īpašības (albedo) un ūdens aizturējošais substrāts palīdz vai nu samazināt ēkā adsorbētās siltuma enerģijas daudzumu vai arī zaudēto daudzumu. Kopumā tas nodrošina ēku ar augstāku siltuma veiktspēju, samazinot temperatūras regulēšanai patērētos resursus un uzlabojot efektivitāti, kādā tie darbojas, samazinot noplūdes.

Zaļā jumta piemērs, izmantojot dažādas augu sugas

Zaļo jumtu ierīkošana mazina siltumu gaisā, veicot evapotranspirāciju, un darbojas arī kā izolatori ēkām, samazinot dzesēšanas un apkures nodrošināšanai nepieciešamo enerģiju.

Samazinot siltuma pārnesi pa ēkas jumtu, tie var uzlabot iekštelpu komfortu, kā arī samazināt ar karstuma viļņiem saistīto diskomfortu.

Tie nodrošina estētisku vērtību un biotopu augu un dzīvnieku sugām, kā arī uzlabo cilvēku mijiedarbību ar dabu, ieviešot zaļo telpu uzbūvētajā vidē. Šāda saikne ar dabu veicina cilvēka fizisko un garīgo veselību un produktivitāti. Zaļie jumti var uzlabot cilvēka psihisko un fizioloģisko funkciju spēju, ļaujot tiem apskatīt “dabiskas” ainas un elementus. Šāda pieredze mazina stresu, uzlabo produktivitāti un samazina asinsspiedienu.

Lai mazinātu stresa simptomus un atjaunotu kognitīvo funkciju, ir nepieciešama mijiedarbība ar dabu vai dabiskām ainām (kaut vai 3-4 minūšu garumā). Lielākajai daļai pilsētu trūkst pieejamas vai skatāmas zaļās telpas, tādējādi liedzot pilsētniekiem iespējas, kā izvairīties no viņu ikdienas saspringuma vai veikt garīgu atjaunošanos. Zaļie jumti nodrošina nozīmīgu dabiskās vides resursu ainavā, kurā dominē apbūvētas teritorijas. Daudzu mūsdienu pilsētu celtās formas dēļ zaļie jumti varētu būt vienīgā iespēja, kā ieviest tajās zaļo telpu.

Zaļo jumtu ierīkošana nodrošina dabisku krāsu, variāciju un stimulāciju neizteiksmīgajai ēkas sastāvdaļai – jumtam. Var izmantot augus, kuriem ir:

  • dažādas krāsainas, tekstūrainas lapotnes;
  • dažādi augšanas paradumi vai struktūras;
  • dažādas formas, krāsas un smaržas.

Veģetācijas sezonalitāte ļauj zaļam jumtam konstanti mainīties.

Zaļie jumti var samazināt un palēnināt nokrišņu ūdens noplūdi pilsētvidē, kā arī izfiltrēt piesārņojošās vielas no lietusgāzēm. Zaļie jumti vasaras mēnešos var sevī uzglabāt gandrīz visus nokrišņus, ziemas mēnešos tos aizturot mazāk (<20%).

Tā kā lauksaimniecības pieprasījums turpina augt, pieaug vēlme atrast piemērotas vietas pārtikas ražošanai pilsētās un mazpilsētās. Zaļie jumti ir svarīgi, lai atbalstītu šo tendenci, jo tie var nodrošināt jaunas un netoksiskas vietas ēdamu augu audzēšanai. Tie ir izdevīgi pārtikas ražošanai, jo sastāv no uzbūvētiem augšanas substrātiem, nodrošina piesārņojošo vielu un toksiskā piesārņojuma potenciāla novēršanu. Piesārņota augsne ir problēma, kas pašlaik kavē daudzus pilsētas lauksaimniecības projektus, kuri notiek rekuperētās pilsētas teritorijās. Pārtikas ražošana reģionos, kas atrodas tuvu cilvēku dzīvesvietai arī var samazināt CO2 ražošanu transporta nozarē, samazinot pārtikas aprites vajadzībām nepieciešamo attālumu pirms nonākšanas tirgū.

Tie ir lielisks un ekonomisks izolators skaņas emisijām. Tos var izmantot, lai aizsargātu ēkā esošos cilvēkus no ārējā trokšņa piesārņojuma vai aizsargātu apkārtējo vidi un cilvēkus no skaņas, kas var rasties ēkā. Zaļie jumti var būt efektīvi izolatori, skaņas deflektori un absorbētāji. Šo spēju nodrošina zaļo jumtu masa, ko veido tajā augošie substrāti, veģetācija un gaisa slāņi, kas ir iesprostoti tā konstrukcijā.

Rūpniecības un transportlīdzekļu radītās emisijas rada gaisa piesārņojumu. Šīs toksiskās vielas rada nopietnas veselības problēmas, kā arī kaitē ekosistēmām un apbūvētajai videi. Izmantojot veģetācijas priekšrocības, zaļie jumti spēj iesprostot kaitīgās daļiņas un uzņemt gāzes, likvidējot tās no atmosfēras un ūdensceļiem.

Trūkumi

Dažu ēku jumti un slodzi nesošās sienas nav pietiekami izturīgas, lai izturētu zaļā jumta pievienoto svaru.

Vēl viens zaļo jumtu trūkums ir ierobežotais jumta slīpums. Zaļos jumtus var ierīkot tikai uz līdzeniem vai nedaudz slīpiem jumtiem. Maksimālais pieļaujamais slīpums parasti ir 25 grādi.

Zaļā jumta uzstādīšana var izmaksāt pat divas reizes vairāk nekā parastā jumta uzstādīšana. Intensīvie zaļie jumti to biezākas, sarežģītākas konstrukcijas dēļ parasti maksā divreiz vairāk nekā ekstensīvie zaļie jumti.

Lai gan vairums zaļo jumtu ietver augu sakņu barjeras slāni, tās dažkārt iekļūst ūdensizturīgajā membrānā, izraisot jumta noplūdes, kas var radīt strukturālus bojājumus. Ikgadēja pārbaude problemātisko augu likvidēšanai palīdz samazināt noplūžu rašanās iespējas. Ņemot vērā to, ka zaļo jumtu konstrukcija ir sarežģīta, atrast noplūdes avotu un to likvidēt var būt izaicinošs process. Zaļā jumta uzstādītāji var veikt noplūžu testus tūlīt pēc jumta uzstādīšanas vai remonta, lai tās pārbaudītu.

Izmantotie informācijas avoti: