Mūsdienīga industriālā tehnika un darba efektivitātes uzlabošana celtniecībā

Konstruktori un izgudrotāji visā pasaulē strādā, lai uzlabotu tehnoloģisko līmeni, kas padara šo tehniku ne tikai funkcionālāku, bet arī drošāku. Pašlaik Latvijas tirgū ir pieejami ļoti daudzveidīgi tehnikas modeļi. Arvien vairāk uzņēmumu vēlas stādāt mūsdienīgi un droši. Protams, to var garantēt kvalitatīva un moderna industriālā tehnika. Mūsdienās svarīga pasūtītāju prasība ir kvalitātes nodrošināšana ierobežotā laikā. Mūsdienu tirgū paaugstinās drošības standarti, jo svarīgi, lai tehnika būtu vēl stabilāka un drošāka, piemēram, ir samazināts nejaušības faktors, lai tehniku nevarētu aiz neuzmanības iedarbināt ar vienu rokas kustību, tiek veidota dubultaizsardzība.

Daudzi smagās industriālās tehnikas piegādātāji uzsver, ka ir svarīgi, lai ar šo tehniku strādā mācīti cilvēki, kuriem piemīt augsta darba kultūra, kas ir apguvuši darba drošības pamatus. Latvijā ir pieejama visdažādākajās pasaules valstīs ražota daudzveidīga industriālā tehnika. To var efektīvi izmantot būvniecības, celtniecības, mežizstrādes un citos darbos, turklāt dažas no modernās tehnikas raksturīgākajām iezīmēm ir tās drošība un ērtums, universālums. Latvijas tirgus pārsvarā orientējas uz Rietumos ražoto tehniku.

Darbojas daudzas slavenas firmas pārstāvoši uzņēmumi, kas piedāvā praktiski visu, kas šobrīd pieejams attīstītajās valstīs. Vācu, amerikāņu, japāņu, itāļu, zviedru un citu ražotāju tehnikas klāsts ir visplašākais no nelielām mašīnām un mini traktoriņiem līdz milzīgiem ekskavatoriem, buldozeriem un krāvējiem. Visvairāk tirgū ir pieprasīta klasiskā smagā būvtehnika, piemēram, frontāliekrāvēji, ekskavatori, autogreideri un augstas pārejamības pašizgāzēji.

Degvielas ekonomija ir būtiska tendence, kas ir aktuāla, runājot par smagās būvtehnikas attīstību. Konstruktori domā arī par darba ražīguma paaugstināšanu, lai tehnika būtu iespējami ātrāka un veiklāka. Protams, īpaša uzmanība tiek veltīta darba apstākļu izlabošanai un kabīnes aprīkojumam, lai operators mazāk nogurtu vairāku stundu darbā. Pašlaik Latvijas tirgū ir pieejami ļoti dažādi smagās tehnikas modeļi. Arvien vairāk uzņēmumu vēlas strādāt mūsdienīgi un droši. Protams, to var garantēt kvalitatīva un moderna industriālā tehnika.

Jaunākās tehnoloģijas attīstības tendences ir lielākas darba ražības nodrošināšana, ērtākas vadības sistēmas izveide, kļūdu iespēju bloķēšana un groza pacelšanas augstuma palielināšana. Dažādi sarežģīti sensori palīdz izvairīties no nelaimes gadījumiem. Smagās tehnikas attīstības tendences ir saistītas ne tikai ar jaunu mehānismu radīšanu, bet arī esošo modeļu modernizāciju un augstākas kvalitātes sasniegšanu. Smagajai industriālajai tehnikai ir ļoti daudzveidīgs pielietojums, un to plaši izmanto vairākās tautsaimniecības nozarēs. To var klasificēt gan pēc jaudīguma, gan pēc funkcijām.

Vispārējā celtniecība, būvmateriālu (būvatkritumu un būvgružu)otrreizēja pārstrāde, ceļu būve, telekomunikāciju ierīkošana, ceļu uzturēšana, būvlaukumu sagatavošana, mežistrāde, kūdras ieguve, iekraušana ostā tās ir tikai dažas nozares, kur pielieto smago industriālo tehniku. Tiek ražoti universāli iekrāvēju un ekskavatoru modeļi, kam var piekombinēt daudzas uzkabes ierīces. Atsevišķi frontālo iekrāvēju modeļi pagriezienos grozās mašīnas vidū. Tā tiek panākta lielāka tehnikas manevrēšanas spēja.

Universālie iekrāvēji tiek aprīkoti ar kāpurķēdēm vai riteņiem. Ja iekrāvējs ir aprīkots ar riteņiem, tas ko var izmantot konkrētām darbībām. Tehniku var komplektēt ar dažādiem maināmiem agregātiem. Ar kāpurķēdēm aprīkotu iekrāvēju ved ar kravas mašīnu. Jaunās klases mašīnas no vecajām PSRS laikā lietotajām atšķiras ar lētākām ekspluatācijas izmaksām, lielāku darba drošību, ražīgumu un precizitāti.

Pie tehnikas jaunumiem var pieskaitīt arī kabeļu vibroarklu, kas ar vibrējošu dzelzs lemesi veido zemē līdz metru dziļu griezumu, kurā tūlīt tiek ievadīts kabelis un bedre aizbērta. Tā kā Latvijas grunts ir mālaina un mitra, celtniecībai nepieciešamā kompaktā tehnika ir ar platākām kāpurķēdēm. Jaunākā tehnika ir aprīkota ar speciālu atpakaļgaitas signālu, kas palīdz izvairīties no riskantām situācijām. Vadītāju kabīnes ir aprīkotas ar viegli vadāmiem slēdžiem. Sēdeklī ir ievietots sensors, kas bloķē tehnikas darbu, ja sēdeklī neatrodas operators. Lai labāk sekotu ārpusē notiekošajam, vadītāja kabīnē var uzstādīt divus monitorus viens rāda mašīnas priekšā notiekošo, otrs aizmugurē. Celtniecības tehnika ir tik tālu attīstīta, ka dažus darbus, piemēram, mājas demolēšanu, var vadīt ar rokas pulti no attāluma.

Jaunās un lietotās tehnikas atšķirības zemes darbu būvniecībā

Jaunās modernās tehnikas (arī lietotās Rietumu tehnikas) atšķirības no vecās padomju laika tehnikas ir ievērojamas daudzos aspektos. Pirmkārt, šī tehnika ir daudz ražīgāka piemēram, to darbu apjomu, ko ar veco buldozeru varēja paveikt 6 dienās, ar jaunās paaudzes tehniku izdevās izdarīt trīsreiz ātrāk. Otrkārt, modernās tehnikas būvē tiek izmantota pavisam cita veida tehnoloģija, kas ļauj būtiski ietaupīt degvielu. Nākamais aspekts ir tās tehniskā izturība tā kalpo ilgāk, nav nepieciešami pastāvīgi remonti, kas, lietojot veco tehniku, ir nenovēršami un atņem daudz iespējamā darba laika un līdzekļu. Vēl viens ekonomiski pozitīvs moments ir tāds, ka šai tehnikai, atšķirībā no vecās padomju laika tehnikas, ir atlikusī vērtība proti, ja tiek nopirkta jauna (vai arī mazlietota) modernā tehnika, bet dažādu iemeslu dēļ ir vēlēšanās to apmainīt pret jaunāku vai pārdot, to izdarīt nebūs problēmu.

Latvijas tirgū ir pieprasījums pēc lietotas tehnikas. Turklāt, tā kā tehnikai piemīt šī atlikusī vērtība, ieguldīto līdzekļu zaudējumi nebūs lieli. Lietotajai padomju laika tehnikai atlikušās vērtības praktiski nav. Runājot par Krievijā ražoto jaunāko tehniku, tā cenas ziņā īpaši neatšķiras (varbūt ir nedaudz lētāka), tomēr pagaidām vēl nav ieguvusi īpašu popularitāti. Nav pagājis pietiekami ilgs laiks, kas apliecinātu tās kā pārbaudītas tehnikas statusu.

Vēl pie modernās tehnikas priekšrocībām noteikti jāmin tās universalitāte bieži vien viena mašīna spēj veikt vairākus darbus. Piemēram, ir universālie iekrāvēji, kuriem var pieslēgt vairāk nekā 40 dažādu uzkabju šis agregāts var rakt, var skaldīt, var pārvietot, lauzt un veikt daudzus citus darbus. Respektīvi, nopērkot vienu mašīnu, ar to var padarīt visdažādākos darbus. Ir iespējams nopirkt ekskavatoru, iegādāties tam klāt pārkraušanas kausus un likt strādāt kā pārkrāvējam; aprīkojot to ar citu papildu tehniku, iespējams to izmantot arī dolomītu karjeros, meža industrijā un citur.

Pirms iegādāties tehniku, svarīgi ir zināt plānoto darbu apjomu un tehnikas noslogotību. Modernā tehnika tiek būvēta, plānojot maksimālu noslogotību. Līdz arto. no ekonomiskā viedokļa, iegādāties pilnīgi jaunas mašīnas atmaksājas tādā gadījumā, ja tās paredzēts izmantot maksimāli, bez ilgām dīkstāvēm, uz maksimālām jaudām, lai tās pēc iespējas ātrāk atpelnītu ieguldītos līdzekļus. Jo ar jaunu tehniku naudu var nopelnīt, tikai pilnīgi to noslogojot. Taču bieži vien trūkst skaidrības par plānojamajiem darbiem ilgākā laika posmā, tādēļ uzņēmēji nereti iegādājas lietotu tehniku. Dažkārt viņi labprāt iegādātos arī jaunu tehniku, taču nav skaidrības par, piemēram, valsts pasūtījumiem un iespējamajiem konkursiem, tādēļ izvēlas nogaidīt.

Piemēram, ceļu būves firma var iegādāties jaunas mašīnas, taču, ja valsts neizsludina ceļa būvi, tās stāvēs garāžā. Tādēļ firma labāk izvēlas iegādāties vecākas, lietotas mašīnas un tad gaidīt pasūtījumu. Bieži vien uzņēmēji paredzētajiem darbiem sākumā iegādājas lietotu tehniku, lai pēc tam, kad būs skaidrība par turpmākajiem plāniem, to nomainītu pret jaunu. Tā kā modernā industriālā tehnika ir paredzēta maksimālai noslogotībai, tā tiek ražota īpaši izturīga, lai kalpotu pēc iespējas ilgāk.

Vidējais mašīnu mūža ilgums varētu būt 10-15 gadu, tomēr šie skaitļi ir visai aptuveni, jo viss atkarīgs no tehnikas noslogotības. Parasti pēc 10-15 gadu intensīva darba nepieciešams veikt tehnisko atjaunošanu, bet pēc tās agregāti var kalpot vēl vismaz tikpat ilgi. Protams, laiku palaikam, kā jebkuriem sarežģītiem mehānismiem, jāveic mašīnu tehniskā apskate un apkope jeb serviss. To savukārt nodrošina lielākā daļa attiecīgās Rietumu tehnikas izplatītāju Latvijā, un servisa nodrošinājums mūsdienās ir augstā līmenī.

Ekspluatācijas ziņā modernā tehnika ir gan sarežģīta, gan tajā pašā laikā vienkārša. Tās sarežģītība izpaužas maksimālā darba automatizācijā, bet vienkāršība tās vadīšanā. No vadītāja viedokļa, tehnika ir ļoti parocīga un komfortabla: operators sēž ērtā krēslā optimālā temperatūrā, ko nodrošina sildītājs ziemā un kondicionieris vasarā, tehnikas vadīšana pārsvarā notiek ar džoistika palīdzību vadības sistēma ir datorizēta. Piemēram, operators, neizkāpjot no kabīnes, var ekskavatoram nomainīt kausus. Tas viss tiek nodrošināts, lai operators varētu maksimāli efektīvi strādāt, tādējādi paaugstinot darba ražību. Arī mašīnas uzbūve ir veidota, lai iespējami celtu darba ražību, tā ir izturīga. Neraugoties uz šķietamo sarežģītību, tehnikas apkalpošana ir vienkārša.

Elektroniskajai vadībai ir priekšrocības arī no drošības viedokļa, piemēram, nav iespējams pacelt lielāku kravu par pieļauto, tā nevar apgāzties, nevar gadīties citas kļūdas. Drošības sistēmās katrai mašīnai ir savas nianses, kas nodrošina drošu darbu. Pēdējā laikā uzmanība tiek vērsta uz degvielas ekonomiju jaunākās paaudzes mašīnas aprīko ar datorsistēmu, kas regulē nepieciešamo jaudu un līdz ar to arī degvielas patēriņu.

Būvtehnikas izvēles nosacījumu analīze

Šobrīd, ņemot vērā tirgus situāciju un ekonomisko stāvokli, ir svarīgi apzināties, kādos darbos tehniku paredzēts izmantot. Ja uzņēmējs plāno būvtehniku izmantot būvniecībā, izdevīgāk ir tehniku nomāt. To nosaka prognozes, kas liecina par šajā sfērā paredzamo darbu apjoma strauju samazināšanos.

Tehnikas noma dod iespēju minimizēt riskus, kas saistās ar tās iespējamo dīkstāvi un sekojošiem papildu izdevumiem. Ja tehnikas izmantotājam ir stabili pasūtījumi, lieli projekti, kas saistīti ar ceļu būvi, darījumu partneris ir drošs un uzticams (piemēram, valsts pasūtījumi u.c.), tādā gadījumā tehniku izdevīgāk būs pirkt. Savukārt pirkšanas procesā būtu nepieciešams konsultēties ar vairākiem pārdevējiem, lai būtu iespējas izvērtēt dažādus piedāvājumus. Nepieciešams arī rūpīgi noskaidrot, kādiem darbiem, mērķiem, darba apjomiem konkrētā mašīna vai iekārta paredzēta. Loģika vienkārša jo mašīna lielāka, jo tā dārgāka. Jāizvēlas tāda mašīna, ko var aprīkot ar dažādām papildierīcēm, kas ļauj tās pielietojuma sfēru paplašināt. Galvenie nosacījumi tehnikas izvēlē ir paredzamie darbi, to apjomi.

Izvēloties pirkt būvniecības mašīnu vai citu tehnikas vienību, nepieciešams noskaidrot servisa un tehniskās apkopes izmaksas. Ja tehniku iegādājas ar līzinga nosacījumiem, būtu vērts painteresēties par līzinga maksājuma grafiku. Jo mašīna sarežģītāka, jo apkope būs dārgāka. Nekādā gadījumā nedrīkst ietaupīt uz nepieciešamā servisa rēķina. Ja jaunas mašīnas netiek pienācīgi apkoptas vajadzīgā termiņā, tās zaudē garantiju. Tādā gadījumā, ja notiek kāda tehniska problēma (kaut kas salūst), remonta izdevumi būs daudz lielāki. Servisa kvalitāte savukārt ir katra tehnikas pārdevēja, piegādātāja goda lieta.

Pēc tā tiek vērtēta gan konkrētā tirgotāja uzticamība, gan pašas iekārtas kvalitāte. Tas attiecas uz tehnikas pirkšanu. Nomājot tehniku, tas klientam nav būtiski tās tehnisko apkopi nodrošina tās īpašnieks iznomātājs. Darbu veicējs zina, cik konkrētā tehnika diennaktī izmaksās. Ja rodas kāds defekts, kā dēļ tehnika nav darboties spējīga, iznomātājam tā ir vai nu ļoti ātri jāsaved kārtībā, vai jānodrošina pasūtītājam cita tāda pati tehnikas vienība. Ņemot vērā pašreizējo situāciju celtniecības sektorā un paredzamās prognozes, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šobrīd celtniecības tehniku izdevīgāk ir tieši nomāt. Mašīnu izvēlē ir nosacījumi, kas ir jāņem vērā pie jebkura veida mašīnas izvēles.

Tehnikas piemērotību vislabāk nosaka ar testēšanu. Ja jaunas mašīnas netiek pienācīgi apkoptas vajadzīgā termiņā, tās zaudē garantiju. Jāizvēlas tehnika, kas spēs efektīvi strādāt paredzamajā jomā, iepriekš to testējot.

Testēšanu piedāvā nopietnākie tehnikas tirgotāji un iznomātāji. Ja viņi redz, ka potenciālais klients veido biznesu, viņam ir tālejoši plāni, viņi piedāvā tā saucamās demo mašīnas. Tās ir jaunas mašīnas, kas uz zināmu laiku (uz 1-2 nedēļām) tiek nodotas klienta rīcībā, lai viņš var novērtēt, kā iekārta konkrētajos darba apstākļos(karjerā, būvlaukumā u.c.) strādās. Tad varēs pārliecināties, cik efektīvi tā paredzēto darbu veic, cik tā ekonomiska, vai pietiek jaudas u.tml. Testēšana ir labākais risinājums gan lieljaudas tehnikai, gan mazākām iekārtām (no lieljaudas pašizgāzējiem un ekskavatoriem līdz slīpmašīnām un betona sūkņiem). Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad mašīna nopirkta, bet izrādās, ka paredzētos darbus tā veic slikti vai vispār nav tiem piemērota.

Darba drošības nodrošināšanas ziņā labs risinājums Latvijā kā Eiropas Savienības (ES) valstī tiek tirgota tikai tehnika, kas atbilst ES sertifikātam. Lai šo eirosertifikātu iegūtu, iekārtai jāatbilst drošības prasībām. Līdz ar to šī sertifikāta esamība ir viens no galvenajiem drošības un tehnikas uzticamības garantiem. Ja būvnieks ir tik pārdrošs, ka gatavs iegādāties nezināmas izcelsmes (Ķīnā vai kādā trešās pasaules valstī ražotu) kontrabandas ceļā ievestu, bet daudz lētāku tehniku, tad viņš uzņemas pilnīgi visu risku, ka mašīna var nodarīt kādu ļaunumu. It īpaši tas attiecas uz tehniku, kas saistīta ar dažādu smagumu celšanu (frontālie iekrāvēji, ekskavatori u.c.). Bet, ja mašīna ir ražota Eiropā un tai ir eirosertifikāts, risks tiek samazināts.

Nepieciešama savlaicīga plānošana:

Pirms darbu uzsākšanas jāsaprot, cik daudz darba veicams, kāds un cik uzticams ir to pasūtītājs. Tad var izvēlēties konkrēto tehniku un izšķirties pirkt to vai nomāt.
Ja to nav paredzēts intensīvi izmantot (nav tālejošu plānu vai ir šaubas par iecerēto projektu realizācijas iespējām), labāk dot priekšroku nomāšanai.
Tehnikas pirkšanu nepieciešams laikus izplānot. Jāzina, ka labas būvmašīnas un citas iekārtas nestāv firmu noliktavās. Labākās un pieprasītākās mašīnas vairumā gadījumu ir laikus jāpasūta. Ja ir vēlēšanās iegādāties labu ekskavatoru, greideru vai jebkuru citu būvtehniku, ir jārēķinās ar piegādes termiņiem.
Piegādes termiņš var būt ap trīs mēnešiem, bet atsevišķiem modeļiem jārēķinās ar pusgadu vai dažreiz pat gadu. Ja ir plānots šī gada darbu sezonu uzsākt aprīlī maijā, tad tagad ir pēdējais laiks domāt par tehnikas iegādi.
Jārod iespēja izvēlēto mašīnu testēt vai iznomāt, pārliecināties par tās atbilstību, izšķirties par piemērotāko modeli un izdarīt pasūtījumu.

Zemes darbu mašīnu apraksts un izvēles kritēriji

Grunts irdinātāji

Irdinātāji ir paredzēti grunts irdināšanai lielos laukumos vai joslās. Tos izmanto arī lielu akmeņu izņemšanai no grunts, vecu ceļa segumu vai sasalušas grunts uzlaušanai. Patlaban tiek ražoti tikai uzkares irdinātāji, bet agrāk izgatavoto piekabināmo irdinātāju ražošana ir pārtraukta. Tas ir tādēļ, ka uzkares irdinātājiem ir daudz labāka manevrētspēja un zobu iegremdēšanai gruntī izmanto traktora smaguma. Irdinātāja iekārtu, kas sastāv no zobiem un uzkares rāmja, uzkarina uz traktora pakaļējā tilta korpusa un rāmja trijos vai četros punktos. Moderno irdinātāju uzkares sistēmai ir paralelograma forma, kas nodrošina nemainīgu griešanas leņķi neatkarīgi no dziļuma.

Atkarībā no irdinātajā veida un veicamo darbu specifikas irdinātājam var būt atšķirīgs zobu skaits, parasti tas ir no 1 līdz 5. Smagos darbos, piemēram, sasalušas grunts irdināšanai, parasti izmanto divzobu vai vienzobu irdinātājus. Zobi var būt noņemami, līdz ar to iespējams regulēt to skaitu. Viendabīgas grunts irdināšanu var veikt ar piezobu irdinātājiem. Zobi var būt taisni vai liekti. Tiem parasti ir noņemami uzgaļi. Iedziļināšanas mehānismi ir hidrauliski, tas nodrošina traktora smaguma spēka pārvadi uz zobiem. Irdināšanas dziļums ir 0,4-1,0 m. Ir arī tādi irdinātāji, kas sasniedz1,5 m irdināšanas dziļumu.

Lai labāk izmantotu gan irdinātāju, gan pašu traktoru, mašīnas priekšējā daļā parasti uzkarina buldozera vērstuvi. Vienlaikus tas nodrošina vienmērīgu spiediena sadalījumu zem traktora kāpurķēdēm. Grunts irdināšana tiek veikta, secīgi apstrādājot joslas gareniski vai šķērsām. Ja grunts ir ļoti smaga, irdināšanu veic abos virzienos. Pa vienu un to pašu joslu vienā virzienā nevajadzētu irdināt vairāk par divām reizēm, jo, pārbraucot vairākkārt, grunts zem zobiem sablīvējas, līdz ar to samazinās irdināšanas dziļums. Strādājot ļoti smagās gruntīs, dažu konstrukciju irdinātājus var izmantot uz stūmējtraktora, kas palielina kopējo traktora vilces spēku 1,5-1,8 reizes.

Buldozeri

Buldozeri ir vienas no izplatītākajām zemes rakšanas un transportēšanas mašīnām. Buldozeri paredzēti grunts rakšanai un tās pārvietošanai salīdzinoši nelielos attālumos līdz 50-100 m, ja grunts pārvietošana tiek veikta lielākos attālumos, tad buldozera vietā vajadzētu izvēlēties skrēperi. Tos izmanto nelielu uzbērumu izveidošanai, bedru izrakšanai, reljefa nolīdzināšanai, grunts un citu birstošo materiālu izlīdzināšanai, grāvju un tranšeju aizbēršanai, planēšanas darbiem u.tml. Ar buldozerveida sniega tīrītāju iespējams novākt smagu, blīvu un dziļu sniegu.

Ja grunts ir smaga ir izdevīgi izvēlēties buldozeru ar hidraulisko vadības sistēmu, kas ļauj vērstuvi iedziļināt gruntī ar spēku. Latvijas grunts apstākļos labāks arī būs buldozers ar kāpurķēdēm. Vērstuvi vajadzības gadījumā var nomainīt pret krūmgrieža vērstuvi, atcelmošanas mašīnu – celmu savācēju vai sniega šķūri. Buldozerus klasificē pēc to nominālā vilces spēka un dzinēja jaudas. Ar nominālo vilces spēku saprot vislielāko vilces spēku, kādu iespējams panākt uz blīvas grunts, ja buksēšanas koeficients ne-pārsniedz 7% kāpurķēžu un 20% riteņtraktoriem. Vērstuves hidrauliskā vadība ļauj vērstuvi iedziļināt gruntī ar spēku. Tas ir īpaši svarīgi, ja grunts ir smaga. Vērstuves parametri ievērojami ietekmē grunts pretestību, to rokot vai pārvietojot.

Ja vērstuves parametri izvēlēti pareizi, grunts griešanas procesā atdalītajai zemes kārtai jāvirzās uz augšu pa vērstuves virsmu un jānobriāk tās kustības virzienā, t.i., uz priekšu. Ja vērstuves profils ir nepareizs, var gadīties, ka grunts nevirzīsies pa vērstuves virsmu, bet spiežoties ievērojami palielinās nepieciešamo vilces spēku.

Greideri

Greideri ir viena no izplatītākajām celtniecības mašīnām. Tos izmanto ceļu zemes seguma profilēšanai un planēšanai, uzbērumu veidošanai, grunts vai šķembu pārvietošanai un līdzināšanai vai remontā, grimts sajaukšanai ar piedevām un saistvielām, sāna grāvju un noteku ierīkošanai, laukumu planēšanai un attīrīšanai no sniega. Tik lielu greidera veicamo darbu dažādību galvenokārt nodrošina tā konstrukcija. Greidera darba instruments – vērstuve ar nazi, kas atrodas starp mašīnas riteņu bāzi, var atrasties dažādās plaknēs un vertikāli, kā arī ar būtisku iznesumu uz sānu, kas ļauj veikt visdažādākās grunts griešanas un pārvietošanas darba operācijas un strādāt ar birstošiem materiāliem (smiltīm, granti, sniegu).

Greiderus iedala grupās atkarībā no to komplektācijas un saiknes ar piedziņu:

Piekabes greideri (mašīnas, kuras buksē riteņu vai kāpurķēžu traktori)
Puspiekabes greideri (mašīnas, kurās daļa slodzes gulstas uz traktoru)
Autogreideri (pašgājējas mašīnas)
Elevatorgreideri (mašīnas ar konveijeru)

Piekabes greideriem ir palielināta gareniskā riteņu bāze (attālums starp greidera aizmugures asi un traktora kāpurķēdes zvaigznītes aizmugures asi), kas būtiski mazina mašīnas manevrētspēju. Turklāt daļai šāda tipa greideru papildu traktora vadītājam vajadzīgs arī strādnieks mašīnists. Tādēļ šā tipa greiderus noņem no ražošanas. Puspiekabes greideri ir mobilāki, drošāki un ērtāki ekspluatācijā, jo tiem var izmantot ātri no-maināmas iekārtas, ko nostiprina uz riteņu vai kāpurķēžu traktora. Mūsdienīgiem puspiekabes greideriem ir hidrauliska darba mehānisma (vērstuves)piedziņa. Vērstuves vadības pults atrodas traktora kabīnē.

Puspiekabes greideriem vērstuves garums ir 3-4 m, augstums 40-60 cm. Vērstuvi griešanas darbiem var uzstādīt 30-70° leņķī, bet plaknē tā var griezties no 30 līdz 360°. Vērstuvi var pieliekt slīpnes griešanai līdz 60-70° leņķim. Autogreiders ir mašīna ar savu vilces piedziņu. To plaši izmanto ceļu būvniecībā un planēšanas darbos. Pastāv daudzas autogreideru modifikācijas, tomēr visefektīvākie ir trīsasu autogreideri ar hidraulisko transmisiju.

Autogreidera izvēlē svarīgi parametri ir stundas (vai maiņas) ekspluatācijas ražīgums, manevrētspēja, ekspluatācijas ērtības, dažādu maiņas mehānismu esamība, stabilitāte un darba drošība. Autogreidera ražīgums atkarīgs no daudziem faktoriem. Viena šo faktoru grupa ir tehniskie faktori, kas atkarīgi no pašas mašīnas uzbūves. Lielāks ražīgums, no mašīnas uzbūves viedokļa, protams, ir autogreideriem ar jaudīgu piedziņu, tā saucamajiem vidējiem un smagajiem greideriem, kuru dzinēja jauda ir 90-120 kW.

Autogreidera izmantošana izbūvējot ceļus. ražīgums vidējā gruntī ir 150-300 m³ maiņā. Toties dīzeļdegvielas īpatnējais patēriņš sasniedz 80-90 litru maiņā, un tas dod nopietnu vielu pārdomām pirms šo mašīnu iegādes. Turklāt vidējiem un smagajiem greideriem pašiem ir liela masa. Lielas iespējas ražīguma paaugstināšanai dod arī vērstuves griezējnažu leņķu optimāla izvēle. Samazinot vērstuves griezējnaža priekšējo leņķi, uzlabojas grunts un masīva atdalīšanas process, lai gan vienlaikus samazinās asuma leņķis, kas vājina naža noturību. Aizmugures leņķa samazināšana pastiprina grunts berzi pret vērstuves virsmu, un papildus tiek izlietota jauda.

Pērkot modernu autogreideru, svarīgi uzmanīgi izpētīt visus ražotāja piedāvātos maiņas mehānismus. Visizplatītākie no tiem ir šādi:

frontāla buldozera vērstuve,
irdinātājs,
sniega novākšanas mehānismi,
vērstuve slīpņu veidošanai,
pagarināta vērstuve,
slīpi sānu pagarinājumi vērstuvei.

Darba ražīgumu ietekmē organizatoriski tehniskie faktori. Starp tiem vissvarīgākais ir darba cikla ilguma samazināšana. To var samazināt uz vairāku rādītāju rēķina, un tie ir: griešanas dziļuma optimizācija, pareiza vērstuves leņķu uzstādīšana, optimāla izvēle attiecībā uz darba un tukšgaitas ātrumu. Izvēlēties šos lielumus palīdz iepriekšēja grunts kategorijas noteikšana, optimālā gājienu skaita aprēķins. Piemēram, grunts griešanā satveres leņķa (pagrieziena leņķim plaknē) vērstuvei jābūt 35-40° robežās, lai greideru sanestu uz sāniem. Ja grunts ir slapjas un neirdenas, šis leņķis jāpalielina.

Skrēperi

Kompleksajā būvniecībā skrēperi uzskatāmi par efektīvākajām grunts rakšanas un transportēšanas mašīnām. Atšķirībā no citas būvniecības tehnikas skrēperi spēj izpildīt pilnu zemes darbu ciklu. Ar skrēperi grunti var savākt, transportēt un izbērt. Vidējais zemes pārvietošanas attālums, ja skrēpera kausa ietilpība ir no 3 līdz 40 kubikmetru, ir no 0,3līdz 3 kilometriem. Šādā gadījumā īpatnējais enerģijas patēriņš ir 3-6 kW stundā uz vienu kubikmetru.

Galvenais skrēpera novērtējamais parametrs ir kausa ietilpība. Izšķir mazas ietilpības skrēperus ar kausu līdz 4 kubikmetriem, vidējas ietilpības agregātus ar kausu no 5 līdz 12 kubikmetriem un lielas ietilpības mašīnas ar kausa tilpumu līdz 40 kubikmetriem. Skrēperis sastāv no vilcēja un darba uzkabes. Pēc to savienošanas principa izšķir piekabes skrēperus, puspiekabes skrēperus un pašgājējskrēperus. Piekabes skrēperiem darba aprīkojuma smaguma spēks kopā ar pārvietojamo zemi uz atbalsta virsmas nonāk caur pašas mašīnas pārvietošanās iekārtu. Puspiekabes skrēperiem šīs lodze daļēji nonāk uz vilcēja.

Darba aprīkojums ar vienass vilcēju ir savienots ar sakabes iekārtu, kas atgādina divus cilindriskus šarnīrus. Tas ļauj vilcējam griezties atbilstoši aprīkojumam. Skrēpera aprīkojums ir kauss, kura priekšējā daļa balstās uz vilcēja, bet aizmugurējā – uz riteņiem. Lai noņemtu vai savāktu grunti, hidrocilindrs paceļ priekšējo aizvirtni un nolaiž kausu, iegremdējot to zem. Tajā laikā aizvirtņa apakšējā mala atrodas zemes līmenī. Kad kauss ir piepildījies, to paceļ, aizver aizvirtni un transportēšanas ātrumā pārvieto uz teritoriju, kur zeme jāizber.

Skrēperu modeļi atšķiras pēc darba iekārtas savienojuma ar vilcēju, priekšējā aizvirtņa uzbūves un pievada, kausa konstrukcijas un piekares. Arī kausa izkraušanas veidi var būt atšķirīgi. Kausu var iztukšot pēc pašizkrāvēja principa, apgāžot uz priekšu vai atpakaļ. Puspiespiediena iztukšošana notiek, ja atgāžas kausa apakšējā daļa vai aizmugurējā siena. Spraugas princips nozīmē, ka kausam pilnībā atveras apakšējā daļa.

Atkarībā no būvējamās ēkas veida un apstrādājamās grunts vietas apstākļiem iespējams izvēlēties dažādas skrēpera darbības trajektorijas: elipses veida, spirālveida, “astoņnieka”, zigzagveida, šķērsvirziena apļošanu un garenvirziena apļošanu. Elipses veida skrēpera kustības trajektorija ir visvienkāršākā un tiek izmantota lielākajā vairumā gadījumu, kad jāveic planēšanas darbi gan rūpnieciskajā, gan civilajā būvniecībā.

Spirālveida kustības trajektorija ir lietderīga, ja jāveido lieli uzbērumi vai padziļinājumi līdz 2,6 metriem. “Astoņnieka” kustība no iepriekš aprakstītajām atšķiras ar to, ka skrēperis kustībā maina pagriezienu pa labi un pa kreisi. Tas uzlabo mašīnas ekspluatācijas tehniskos rādītājus un palielina darba ražīgumu par 3-5 procentiem. Zigzagveida kustības trajektoriju izmanto, veidojot uzbērumus no rezervēm līdz 6 metriem. Šādā veidā samazinās gan pagriezienu skaits, gan zemes vešanas attālums. Darba ražība, salīdzinot ar elipses veida trajektoriju, palielinās par 15procentiem. Zigzagveida kustība ir lietderīga, ja jāveido uzbērums, mazāks par 1,5metriem. Salīdzinot ar elipses veida trajektoriju, skrēpera darba ražīgums palielinās par 20-25 procentiem.

Garenvirziena apļošanas shēmu izmanto, ja jāveido uzbērums, kura augstums ir līdz 6 metriem. To izmantojot, tukšgaitas braucieni samazinās līdz minimumam. Ja nepieciešams veikt laukuma vertikālu planēšanu, ieteicams izmantot eliptisko, spirālveida vai šķērsvirziena apļošanas kustības shēmu. Smagās gruntīs vai gruntīs ar piemaisījumiem, kuru apstrāde ir apgrūtināta, zemes virskārta noņemamā slāņa biezumā jāirdina. Irdināšanai ieteicams izmantot kāpurķēžu traktoram piekabināmus irdinātājus. Nelieliem pārvešanas attālumiem labi rezultāti panākami, izmantojot pašgājējus kāpurķēžu skrēperus-buldozerus, kuru kauss ir novietots starp kāpurķēdēm. Ļoti lieliem zemes darbu apjomiem var izmantot skrēperu vilcienu.

Ekskavatori

Ekskavators ir smagās celtniecības tehnika. Trošu piedziņas ekskavatoru izmanto vinčas un tērauda trosēm, lai veiktu kustību. Tie ir pāreja no tvaika lāpstas un bieži sauc par varas lāpstas. Visas kustības un funkcijas hidrauliskā ekskavatorā ir paveiktas, izmantojot hidraulisko šķidrumu, ar hidraulisko cilindru un hidromotoru. Sakarā ar lineāro iedarbināšanas hidrauliskiem cilindriem, savā darbībā ir būtiski atšķirīga no trošu piedziņas riteņiem. Celtniecībā tiek izmantota mašīna, kas apvieno abas iepriekš minētās iespējas izpilda gan ekskavatora, gan iekrāvēja funkcijas. Būvnieki to sauc par «iekrāvēju ar aizmugurējo lāpstu» vai «ekskavatoru iekrāvēju». Šī universālā mašīna spēj dziļi rakt, viegli iekraut un augstu pacelt kravas, ātri pārvietoties un veikli manevrēt pilsētas šaurajos būvlaukumos.

Savu īpašību dēļ ekskavatori iekrāvēji ir ļoti populāri un to pārdošanas apjomi pasaulē pārsniedz jebkuras citas zemes darbos izmantojamās tehnikas tirgus rādītājus. Ja vēlamies uzzināt šīs tehnikas vēsturi, tad nākas atgriezties pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. 1957. gadā kāds lauksaimniecības nozarē strādājošs uzņēmums ar nosaukumu «Case» (Case United Kingdom LTD) pieņēma izšķirīgu lēmumu paplašināt ražošanu un izmēģināt spēkus celtniecības sektorā. Šajā nolūkā viņi iegādājās nelielu privātu uzņēmumu «American Tractor Corporation» (ATC), kuram piederēja hidrauliski vadāmas aizmugurējās lāpstas izstrādne, ko nepieciešamības gadījumā varēja montēt uz kāpurķēžu mašīnām.

«Case» konstruktori izstrādāja riteņtraktora prototipu, kuram varēja piemontēt atpakaļējo lāpstu traktora aizmugurē un iekrāvēju priekšpusē. Apvienojums izrādījās vairāk kā veiksmīgs, tādēļ firma «Case» ir kļuvuši slaveni ar to, ka pirmie tirgū «ielaida» modeli «Case 320» iekrāvēju ar atpakaļējo lāpstu. «Case» produkcijas raksturojums. Veiksmīgais izgudrojums uzņēmumu ātri padarīja par noteikta celtniecības tehnikas sektora līderi un šīs pozīcijas «Case» ir saglabājis līdz mūsdienām. Jau ilgu laiku uzņēmuma lozungs ir: droša tehnika ar nelielām ekspluatācijas izmaksām.

Izmantotie informācijas avoti

Balodis I. (1979). Zemes rakšanas mašīnas. Rīga: Zvaigzne.
Balticagromachinery.lv. Klasiskās virsbūves ekskavatori [tiešsaiste]. Pieejams: https://balticagromachinery.lv/tehnika/celtniecibas-tehnika/kobelco/klasiskas-virsbuves-ekskavatori
Bigrentz.com. (2019). Bulldozer Types, Parts and Their Uses [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.bigrentz.com/blog/bulldozer-types
Борисов C M. (1981). Mашини для земляних работ. Mockвa: Ctpoйиздат.
Гаркави H. (1979). Эксплуатация смазочних и пневматических систем строителних машин в условиях ceвepa. Ленинград: Ctpoйиздат.
Mironovs V. (2003). Būvmašīnas. Pamatkurss I daļa. Lekc. konsp. Rīga: RTU.
Mironovs V. (2005). Būvmašīnas. Pamatkurss II daļa. Lekc. konsp. Rīga: RTU.
Pумянцев B A. (1980). Tpaншейные экскаваторы. Mockвa: Mашиностроение.
Яркин A A. (1980). булдозеры, скрепери, грейдеры. Mockвa: Высшая школа.
Topcon.lv. (2017). Terion ar IMC skrēperi [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.topcon.lv/projekti/lauksaimnieciba/terion-ar-imc-skreperi/